Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs pazīstat Šafanu un viņa ģimeni?

Vai jūs pazīstat Šafanu un viņa ģimeni?

Vai jūs pazīstat Šafanu un viņa ģimeni?

VAI kādreiz, lasot Bībeli, jūs esat ievērojuši, kas tajā stāstīts par Šafanu un citiem viņa ietekmīgās ģimenes locekļiem? Kas viņi bija? Kā viņi rīkojās, un ko mēs no viņiem varam mācīties?

Pirmo reizi ”[Š]afans, Acaljas dēls, Mešullāma dēla dēls” Bībelē ir minēts, runājot par to, kā aptuveni 642. gadā pirms mūsu ēras Josija atjaunoja patieso pielūgsmi. (2. Ķēniņu 22:3.) Tālāk aprakstītajos notikumos, kas risinājās 36 gadu garumā, līdz 607. gadā tika izpostīta Jeruzaleme, mēs lasām par četriem Šafana dēliem, Ahikāmu, Ēleasu, Gemarju un Jaāsanju, kā arī par diviem viņa mazdēliem, Mihaju un Gedalju. (Skat. ciltskoku.) ”Sākot ar Josijas valdīšanas laiku līdz trimdai, Šafans un viņa ģimenes locekļi [Jūdejā] bija ietekmīgi ierēdņi un pildīja ķēniņa rakstveža pienākumus,” teikts Encyclopaedia Judaica. Izpētot, kas Bībelē stāstīts par Šafana ģimeni, mums radīsies skaidrāks priekšstats par to, kā šie cilvēki atbalstīja pravieti Jeremiju un patieso Jehovas pielūgsmi.

Šafans atbalsta patieso pielūgsmi

642. gadā, kad ķēniņam Josijam bija apmēram 25 gadi, Šafans kalpoja par ķēniņa rakstvedi. (Jeremijas 36:10.) Iepriekš minētajā enciklopēdijā ir paskaidrots, ka valsts rakstvedis bija tuvs ķēniņa padomnieks, kas pārzināja finanšu jautājumus, bija prasmīgs diplomāts, kā arī labi orientējās ārlietās, starptautiskajā likumdošanā un tirdzniecības līgumos. Pēc visa spriežot, būdams ķēniņa rakstvedis, Šafans bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Jūdejā.

Desmit gadus iepriekš jaunais Josija bija ”sācis meklēt sava ciltstēva Dāvida Dievu”. Tā kā Šafans acīmredzot bija krietni vecāks par Josiju, viņš varēja dot labus padomus garīgos jautājumos, kā arī atbalstīt Josiju, kad tas pirmo reizi atjaunoja patieso pielūgsmi. * (2. Laiku 34:1—8.)

Tolaik tempļa remonta laikā tika atrasta ”bauslības grāmata”, un Šafans ”to lasīja ķēniņam priekšā”. Noklausījies, kas tajā rakstīts, Josija jutās satriekts, un viņš sūtīja vairākus uzticamus vīrus pie pravietes Huldas, lai tā izjautātu Jehovu par šīs grāmatas saturu. Nosūtīto vīru vidū bija arī Šafans un viņa dēls Ahikāms — tātad ķēniņš viņiem uzticējās. (2. Ķēniņu 22:8—14; 2. Laiku 34:14—22.)

Šis ir vienīgais Bībelē aprakstītais notikums, kur ir redzams, kā rīkojās pats Šafans. Citās Bībeles vietās Šafans ir pieminēts vienīgi saistībā ar viņa dēliem vai mazdēliem, kuri savukārt nonāca ciešā saskarē ar pravieti Jeremiju.

Ahikāms un Gedalja

Kā jau tika atzīmēts, par Šafana dēlu Ahikāmu Bībelē pirmo reizi ir stāstīts, kad viņš kopā ar citiem vīriem tika nosūtīts pie pravietes Huldas. Kādā avotā ir sacīts: ”Kaut gan Svēto rakstu senebreju tekstos nav minēts Ahikāma tituls, ir skaidrs, ka viņš ieņēma augstu amatu.”

Aptuveni piecpadsmit gadus vēlāk izveidojās situācija, kad Jeremijas dzīvībai draudēja briesmas. Līdzko Jeremija bija brīdinājis tautu, ka Jehova grasās izpostīt Jeruzalemi, ”priesteŗi un pravieši un visa tauta sagrāba Jeremiju un sacīja: ”Tev tagad jāmirst!””. Kas notika tālāk? Bībelē teikts: ”Ahikāma, Šafana dēla, roka bija ar Jeremiju un to pasargāja, ka viņu neizdeva tautai nokaušanai.” (Jeremijas 26:1—24.) Kā paskaidrots The Anchor Bible Dictionary, ”šis notikums liecina ne tikai par Ahikāma ietekmīgo stāvokli, bet arī par viņa labvēlīgo attieksmi pret Jeremiju, kura bija raksturīga arī citiem Šafana ģimenes locekļiem”.

Vēl pēc kādiem 20 gadiem, kad 607. gadā babilonieši izpostīja Jeruzalemi un gandrīz visu tautu aizveda gūstā, par pārvaldnieku atlikušajiem jūdiem tika iecelts Šafana mazdēls un Ahikāma dēls Gedalja. Vai arī Gedalja, tāpat kā citi Šafana ģimenes locekļi, centās palīdzēt Jeremijam? Bībelē var lasīt: ”Jeremija gāja uz Micpu pie Gedaljas, Ahikāma dēla, un palika pie viņa.” Pēc pāris mēnešiem Gedalja tika nogalināts, un jūdi, kas vēl bija palikuši Jūdejā, aizbēga uz Ēģipti un aizveda sev līdzi arī Jeremiju. (Jeremijas 40:5—7; 41:1, 2; 43:4—7.)

Gemarja un Mihaja

Šafana dēlam Gemarjam un mazdēlam Mihajam bija būtiska nozīme notikumos, kas aprakstīti Jeremijas grāmatas 36. nodaļā. Šie notikumi risinājās ap 624. gadu pirms mūsu ēras, ķēniņa Jojakīma piektajā valdīšanas gadā. Tajā laikā Jeremijas sekretārs Baruhs Jehovas namā ”Gemarjas, ..Šafana dēla, telpā” lasīja cilvēkiem priekšā Jeremijas sarakstīto tekstu no rakstu rituļa. Arī ”Mihaja, Gemarjas dēls un Šafana dēla dēls, bija dzirdējis visus tā Kunga vārdus no rakstu rituļa nolasām”. (Jeremijas 36:9—11.)

Mihaja pastāstīja tēvam un pārējiem augstajiem ierēdņiem par šo rakstu rituli, un ikviens no viņiem pats savām ausīm vēlējās dzirdēt, kas tajā rakstīts. Kas notika pēc tam? ”Kad tie dzirdēja visus šos vārdus, tie saskatījās izbijušies un sacīja Baruham: ”Mums jādara visi šie vārdi zināmi ķēniņam.”” Tomēr, pirms šie vīri devās runāt ar ķēniņu, viņi Baruham ieteica: ”Ej un paslēpies, tu un Jeremija, neviens lai nezina, kur jūs esat!” (Jeremijas 36:12—19.)

Kā jau varēja gaidīt, ķēniņš noraidīja rakstu ritulī pierakstīto vēsti un pašu rituli gabalu pa gabalam sadedzināja. Kaut gan Šafana dēls Gemarja un vēl daži citi augstie ierēdņi ”lūdza ķēniņu rakstu rituli neiznīcināt, viņš tos neklausīja”. (Jeremijas 36:21—25.) Grāmatā Jeremiah—An Archaeological Companion secināts: ”Ķēniņa Jojakīma galminieks Gemarja bija dedzīgs Jeremijas atbalstītājs.”

Ēleass un Jaāsanja

617. gadā pirms mūsu ēras Jūdeju savā varā pārņēma Babilona. Neskaitāmi jūdi, ”visi augstie ierēdņi, visi kaŗam spējīgie vīrieši, ..turklāt arī visi kalēji un amatnieki”, tika aizvesti gūstā, un šo cilvēku vidū bija arī pravietis Ecēhiēls. Jūdejā sāka valdīt Matanja, babiloniešu iecelts vasalis, kuru tie pārdēvēja par Cedekiju. (2. Ķēniņu 24:12—17.) Pēc kāda laika Cedekija sūtīja uz Babilonu savus pārstāvjus, starp kuriem bija arī Šafana dēls Ēleass. Jeremija uzticēja Ēleasam nogādāt trimdā izsūtītajiem jūdiem vēstuli, kurā bija svarīga vēsts no Jehovas. (Jeremijas 29:1—3.)

Lasot Bībeli, var redzēt, ka Šafans, trīs viņa dēli un divi mazdēli izmantoja savu ietekmīgo stāvokli, lai atbalstītu patieso pielūgsmi un uzticīgo pravieti Jeremiju. Bet ko var sacīt par Šafana dēlu Jaāsanju? Atšķirībā no citiem Šafana ģimenes locekļiem Jaāsanja acīmredzot pielūdza elkus. Sestajā gadā, kopš Ecēhiēls bija aizvests trimdā, tas ir, aptuveni 612. gadā pirms mūsu ēras, Ecēhiēls parādībā redzēja, kā 70 vīrieši Jehovas templī kvēpināja elkiem vīraku. Starp viņiem bija arī Jaāsanja, un no visiem šiem elku pielūdzējiem vienīgi Jaāsanja ir nosaukts vārdā. Tas acīmredzot liecina, ka Jaāsanja viņu vidū ieņēma ievērojamu stāvokli. (Ecēhiēla 8:1, 9—12.) Šis piemērs apstiprina faktu, ka ne visi cilvēki, kas uzaug dievbijīgā ģimenē, kļūst par uzticīgiem Jehovas kalpiem. Katrs par savu rīcību ir atbildīgs pats. (2. Korintiešiem 5:10.)

Šafana un viņa ģimenes vēsturiskums

Laikā, kad Jeruzalemē risinājās šajā rakstā apskatītie notikumi, kurus pieredzēja Šafans un viņa ģimene, Jūdejā plaši tika izmantoti zīmogi. Tos izgatavoja no dārgakmeņiem, metāla, ziloņkaula vai stikla un lietoja, lai apstiprinātu un parakstītu dokumentus. Parasti uz zīmoga bija iegravēts tā īpašnieka vārds, tēva vārds un dažkārt arī tituls.

Laika gaitā ir atrasti simtiem māla plākšņu ar ebreju zīmogu nospiedumiem. Kā izteicās profesors Namans Avigads, speciālists ebreju epigrāfikā (epigrāfika ir zinātne, kas pētī senus uzrakstus), ”zīmogu nospiedumi ir vienīgie ebreju epigrāfiskie teksti, kur ir pieminēti cilvēki, par kuriem stāstīts Bībelē”. Bet vai ir atrasti Šafana vai kāda cita viņa ģimenes locekļa zīmogu nospiedumi? Kā var redzēt attēlos 19. un 21. lappusē, tiešām tika atrasts zīmoga nospiedums ar Šafana un viņa dēla Gemarjas vārdu.

Zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka vēl četros zīmogu nospiedumos ir atrodamas norādes uz Šafana ģimenes locekļiem — Šafana tēvu Acalju, Šafana dēliem Ahikāmu un Gemarju, kā arī Gedalju, uz kuru, visticamāk, attiecināti vārdi ”ievērojamākais savā namā”. Tiek uzskatīts, ka ceturtais no šiem nospiedumiem ir Šafana mazdēla Gedaljas zīmoga nospiedums, kaut gan Gedaljas tēva Ahikāma vārds tajā nav minēts. Tituls uz Gedaljas zīmoga norāda, ka viņš ir bijis viens no ievērojamākajiem ierēdņiem savā valstī.

Ko var mācīties no Šafana ģimenes?

Šafans un viņa ģimenes locekļi rādīja labu priekšzīmi citiem Dieva kalpiem — savu ietekmīgo stāvokli šī ģimene izmantoja, lai veicinātu patieso pielūgsmi un atbalstītu pravieti Jeremiju. Arī mēs varam izmantot savus līdzekļus un ietekmi, lai atbalstītu Jehovas organizāciju un palīdzētu ticības biedriem.

Ja mēs ne vien regulāri lasīsim Bībeli, bet arī rūpīgi tajā iedziļināsimies un iepazīsimies ar tādiem agrāko laiku Jehovas kalpiem kā Šafans un viņa ģimene, mēs vairosim savu izpratni par garīgiem jautājumiem un stiprināsim ticību. Arī šie cilvēki pieder pie ”liecinieku pulka”, kuru priekšzīmei mēs varam sekot. (Ebrejiem 12:1.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 6. rk. Ņemot vērā, ka Šafana dēls Ahikāms bija pieaudzis vīrietis, kad Josijam bija aptuveni 25 gadi, var secināt, ka Šafans bija ievērojami vecāks par Josiju. (2. Ķēniņu 22:1—3, 11—14.)

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Hulda — ievērojama praviete

Kad ķēniņš Josija bija noklausījies, kas sacīts templī atrastajā ”bauslības grāmatā”, viņš lika Šafanam un vēl četrām augstu stāvošām amatpersonām ”izjautāt to Kungu” par šīs grāmatas saturu. (2. Ķēniņu 22:8—20.) Pie kā viņi griezās šajā jautājumā? Tolaik Jūdejā dzīvoja Jeremija un, iespējams, arī Nahums un Cefanja — pravieši, kas ir sarakstījuši Bībeles grāmatas. Tomēr Josijas izraudzītie vīri devās pie pravietes Huldas.

Grāmatā Jerusalem—An Archaeological Biography atzīmēts: ”Šis notikums ir interesants ar to, ka pravieša dzimumam nav piešķirta pilnīgi nekāda nozīme. Neviens itin nemaz neuzskatīja, ka grupai vīriešu būtu nepareizi doties pie kādas sievietes pēc paskaidrojuma par šo bauslības grāmatas tīstokli. Kad sieviete paziņoja, ka tas ir tā Kunga vārds, neviens neapšaubīja viņas tiesības izspriest šo jautājumu. Runājot par sieviešu stāvokli senajā Izraēlā, zinātnieki šo epizodi bieži atstāj bez ievērības.” Vēsts, ko paziņoja Hulda, bez šaubām, bija no Jehovas.

[Shēma/Attēls 21. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Šafana ģimenes ciltskoks

Mešullāms

Acalja

Šafans

↓ ↓ ↓ ↓

Ahikāms Ēleass Gemarja Jaāsanja

↓ ↓

Gedalja Mihaja

[Attēls 20. lpp.]

Gemarja un citi ierēdņi lūdza Jojakīmu nesadedzināt rakstu rituli, ko bija sarakstījis Jeremija

[Attēls 22. lpp.]

Kaut gan Jaāsanja bija no Šafana ģimenes, kādā parādībā viņš bija vērojams elku pielūdzēju vidū

[Norāde par attēla autortiesībām 19. lpp.]

Courtesy Israel Antiquities Authority

[Norāde par attēla autortiesībām 21. lpp.]

Courtesy Israel Antiquities Authority