Vai jūs atceraties?

Vai jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus? Ja tā bija, pamēģiniet atbildēt uz tālāk minētajiem jautājumiem.

• Kas ir iejūtība, un kāpēc kristiešiem tā ir jāattīsta?

Tā ir spēja iejusties citu pārdzīvojumos, piemēram, sajust otra cilvēka sāpes savā sirdī. Kristiešiem ir dots padoms būt ”līdzcietīgiem, brālīgiem, žēlsirdīgiem”. (1. Pētera 3:8.) Jehova mums ir rādījis priekšzīmi, kā apliecināt iejūtību. (Psalms 103:14; Cakarijas 2:12, NW.) Mēs varam būt uzmanīgāki pret citiem, ja ieklausāmies viņos, esam vērīgi un liekam lietā iztēli. (15. aprīlis, 24.—26. lappuse.)

• Kāpēc pirms pilnīgas fizisko trūkumu novēršanas cilvēkam ir jātiek garīgi dziedinātam, lai viņš būtu patiesi laimīgs?

Pasaulē ir daudz cilvēku, kas dažādu problēmu dēļ nejūtas laimīgi, kaut arī viņiem ir laba veselība. Turpretī daudzi kristieši, kas ir invalīdi, ļoti priecīgi kalpo Jehovam. Tiem, kas tiek garīgi dziedināti, būs iespēja dzīvot jaunajā pasaulē, kur tiks likvidēti visi fiziskie trūkumi. (1. maijs, 6., 7. lappuse.)

• Kāpēc vēstulē ebrejiem 12. nodaļas 16. pantā Ēzavs ir nosaukts par netiklu?

No Bībeles stāstījuma ir redzams, ka Ēzavs vēlējās iegūt tūlītēju labumu un nevērīgi izturējās pret svētumu. Ja mūsdienās kristietis pieļauj, ka viņam izveidojas līdzīga attieksme, tās iznākums var būt nopietns grēks, piemēram, netiklība. (1. maijs, 10., 11. lappuse.)

• Kas bija Tertulliāns, un ar ko viņš ir pazīstams?

Viņš bija rakstnieks un teologs, kas dzīvoja mūsu ēras otrajā un trešajā gadsimtā. Viņš ir pazīstams ar to, ka sarakstīja daudzus darbus nominālās kristietības aizstāvībai. Tertulliāns, iestājoties par kristietību, ieviesa idejas un filozofiskus priekšstatus, kas kļuva par pamatu tādām nepareizām reliģiskām mācībām kā trīsvienība. (15. maijs, 29.—31. lappuse.)

• Kāpēc cilvēku slimībās, uzvedībā un nāvē nevar vainot tikai gēnus?

Zinātnieki ir secinājuši, ka dažādām cilvēku slimībām acīmredzot ir ģenētisks cēlonis, un daži uzskata, ka gēni nosaka mūsu uzvedību. Tomēr ar Bībeles palīdzību mums ir iespējams ielūkoties cilvēces agrīnajā vēsturē un uzzināt, kā cilvēki kļuva grēcīgi un nepilnīgi. Kaut arī gēni var kaut kādā mērā veidot cilvēka personību, mūs spēcīgi ietekmē arī nepilnība un vide, kādā mēs dzīvojam. (1. jūnijs, 9.—11. lappuse.)

• Ko papirusa fragments, kas tika atrasts Ēģiptē, Oksirinhā, palīdz uzzināt par Dieva personvārda lietojumu?

Šajā grieķu Septuagintas fragmentā, kur atrodami vārdi no Ījaba 42:11, 12, ir sastopama tetragramma (četri ebreju burti, kas attēlo Dieva vārdu). Tas ir vēl viens pierādījums, ka Dieva vārds bija lietots Septuagintā, ko bieži citēja Kristiešu grieķu rakstu sarakstītāji. (1. jūnijs, 30. lappuse.)

• Ar kādiem mūsdienu sporta veidiem var salīdzināt nežēlīgās gladiatoru cīņas Romas impērijā?

Nesen Romas Kolizejā notika izstāde, kurā bija vilktas paralēles starp gladiatoru cīņām un mūsdienu sporta pasākumiem. Izstādē tika demonstrēti video materiāli ar ainām no vēršu cīņām, profesionālā boksa sacensībām, auto un motosporta sacīkstēm un skatītāju kautiņiem, kas norisinājušies citu sporta sacensību laikā. Agrīnie kristieši ņēma vērā to, ka Jehovam nepatīk vardarbība un varmācīgi cilvēki, un tāpat jārīkojas arī kristiešiem mūsdienās. (Psalms 11:6.) (15. jūnijs, 29. lappuse.)

• Ko mēs varam mācīties no Ezras, lai uzlabotu savu prasmi mācīt?

Ezras 7:10 ir minēts, kā rīkojās Ezra, un mēs varam sekot viņa paraugam. Tur ir teikts: ”Ezra [1.] bija nodevis savu sirdi, [2.] lai meklētu tā Kunga bauslību, [3.] lai izpildītu un [4.] lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa.” (1. jūlijs, 20. lappuse.)

• Kad kristietei būtu jālieto galvassega?

Pirmkārt, tas būtu jādara situācijās, kas rodas ģimenes lokā. Kristiete, kas apsedz galvu, atzīst, ka pārstāvēt ģimenes locekļus lūgšanā un mācīt tiem Bībeli ir vīra pienākums. Otrkārt, šāda nepieciešamība var rasties saistībā ar draudzes darbību. Tādos gadījumos kristiete atzīst, ka, pamatojoties uz Svētajiem rakstiem, mācīt un vadīt draudzi ir pilnvaroti kristīti vīrieši. (1. Korintiešiem 11:3—10.) (15. jūlijs, 26., 27. lappuse.)

• Kāpēc kristieši uzskata, ka joga nav tikai fiziski vingrojumi un tā sevī slēpj briesmas?

Jogas uzdevums ir palīdzēt cilvēkam sasniegt vienotību ar pārdabisku garu. Tas sevī ietver prāta spontānās darbības apstādināšanu, bet šāda rīcība ir pretrunā ar Dieva norādījumu. (Romiešiem 12:1, 2.) Cilvēks, kas nodarbojas ar jogu, var iesaistīties tādā bīstamā rīcībā kā spiritisms un okultisms. (5. Mozus 18:10, 11.) (1. augusts, 20.—22. lappuse.)