Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Jesajas grāmatas 53. nodaļā ir lasāms pazīstams pravietojums par Mesiju. 10. pantā ir teikts: ”Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām.” Ko šie vārdi nozīmē?

Ir saprotams, kāpēc var rasties jautājums par Jesajas grāmatas 53. nodaļas 10. pantu. Patiesie kristieši nedomā, ka mūsu līdzjūtīgais un maigais Dievs gribētu kādu satriekt ar ciešanām. Bībele dod pamatu pārliecībai, ka Dievs nepriecājas par nevainīgā mokām. (5. Mozus 32:4; Jeremijas 7:30, 31.) Aizritējušajos gadsimtos Jehova reizēm ir pieļāvis ciešanas tādu iemeslu dēļ, kas ir bijuši saskaņā ar viņa gudrību un mīlestību. Bet viņš nekādā ziņā nelika savam mīļotajam Dēlam Jēzum ciest. Bet kas tādā gadījumā ir domāts šajā pantā?

Mums būs vieglāk saprast šī panta nozīmi, ja apskatīsim to kopumā, pievēršot uzmanību vārdiem ”lēmis” un ”griba”. Jesajas grāmatas 53. nodaļas 10. pants skan šādi: ”Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. Kad viņš nodos savu dvēseli par salīdzinājuma upuri, viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu un dzīvos ilgi, un tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar viņa rokas darba palīdzību.”

No tā, kas teikts Bībelē, var redzēt, ka panta beigās minētā ”tā Kunga griba” attiecas uz Jehovas nodoma īstenošanu ar Valstības palīdzību. Tā Jehova attaisnos savu augstāko varu un radīs priekšnoteikumus paklausīgo cilvēku atbrīvošanai no iedzimtā grēka, tātad arī mūsu atbrīvošanai no grēkiem. (1. Laiku 29:11; Psalms 83:19; Apustuļu darbi 4:24; Ebrejiem 2:14, 15; 1. Jāņa 3:8.) Lai to panāktu, Dieva Dēlam bija jākļūst par cilvēku un jāsagādā izpirkuma upuris. Kā mēs zinām, to darot, Jēzus cieta. Bībelē teikts, ka viņš ”ir mācījies paklausību no tā, ko cietis”. Tātad ciešanas Jēzum nāca par labu. (Ebrejiem 5:7—9.)

Jēzus jau iepriekš zināja, ka viņa pašaizliedzīgā rīcība būs saistīta ar mokām. To var redzēt no viņa vārdiem, kas pierakstīti Jāņa evaņģēlija 12. nodaļas 23. un 24. pantā: ”Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi, es jums saku, ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.” Jēzus zināja, ka viņam būs jāsaglabā uzticība Dievam līdz pat nāvei. Mazliet tālāk ir lasāmi šādi vārdi: ””Tagad man dvēsele ir satriekta; ko lai es saku? Tēvs, izpestī mani no šās stundas? Bet tāpēc jau šai stundā esmu nācis. Tēvs, pagodini savu vārdu!” Tad balss nāca no debesīm: ”Es viņu esmu pagodinājis un atkal viņu pagodināšu!”” (Jāņa 12:27, 28; Mateja 26:38, 39.)

Šajā kontekstā mēs varam saprast Jesajas grāmatas 53. nodaļas 10. pantu. Jehova labi zināja, ka viņa Dēlam būs jāpiedzīvo noteiktas ciešanas. Tomēr Jehova bija lēmis, ka Jēzum tās būs jāpieredz, jo viņš domāja par šo notikumu lielisko iznākumu un tālejošo labumu, ko tie dos. Šādā nozīmē Jehova ”bija lēmis viņu [Mesiju] satriekt ar ciešanām”. Arī Jēzum bija prieks par to, ko viņš varēja paveikt un tiešām paveica. Kā rakstīts Jesajas grāmatas 53. nodaļas 10. panta beigās, ”tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmējās ar viņa rokas darba palīdzību”.