1., 2. a) Ko mēs varam mācīties no Gideona un viņa 300 vīriem? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāpēc izturība ir ļoti svarīga, kā izriet no Lūkas 21:19?

CĪŅA bija smaga un nogurdinoša. Izraēliešu kareivji ar soģi Gideonu priekšgalā visu nakti bija vajājuši ienaidniekus — midiāniešus un to sabiedrotos —, dzīdamies tiem pakaļ kādus 30 kilometrus. Tālākie notikumi Bībelē aprakstīti šādi: ”Gideons nāca pie Jardānas un bija jau pārcēlies pāri ar tiem trīs simti vīriem, kuri bija pie viņa un kas bija piekusuši no vajāšanas [”bet turpināja vajāšanu”, NW].” Gideons un viņa kareivji vēl nebija guvuši galīgu uzvaru, jo aptuveni 15 tūkstoši ienaidnieku bija aizbēguši. Midiānieši daudzus gadus bija apspieduši izraēliešus, tāpēc Gideons ar saviem kareivjiem saprata, ka šis nav īstais brīdis apstāties un nolaist rokas. Lai pilnībā uzveiktu midiāniešus, viņi ”turpināja vajāšanu” un guva uzvaru pār saviem ienaidniekiem. (Soģu 7:22; 8:4, 10, 28.)

² Arī mums ir neatlaidīgi jācīnās. Mūsu ienaidnieki ir Sātans, viņa pakļautībā esošā pasaule, kā arī mūsu pašu nepilnības. Daži no mums šajā cīņā piedalās jau ilgus gadus, un ar Jehovas palīdzību mēs esam guvuši ne vienu vien uzvaru. Tomēr ik pa laikam, cīnoties ar saviem ienaidniekiem un gaidot šīs ļaunās pasaules galu, mēs varam pagurt, jo vēl neesam guvuši galīgu uzvaru. Jēzus brīdināja, ka pēdējās dienās viņa  sekotāji pieredzēs smagus pārbaudījumus un nežēlīgu izturēšanos, bet viņš arī teica, ka tādā gadījumā, ja būsim izturīgi, mēs gūsim uzvaru. (Nolasīt Lūkas 21:19.) Kas ir izturība? Kas mums palīdzēs izturēt? Ko mēs varam mācīties no tiem, kas ir izturējuši? Kā mēs varam ļaut, lai ”izturība.. darbojas līdz galam”? (Jēk. 1:4.)

3. Kas ir izturība?

³ Saskaņā ar Bībeli, izturēt nozīmē kaut ko vairāk nekā paciest nelabvēlīgus apstākļus. Izturība ir saistīta ar mūsu prātu un sirdi — ar mūsu attieksmi pret pārbaudījumiem un grūtībām. Izturība prasa drosmi, nelokāmību un pacietību. Par to, kas ir domāts ar Bībelē minēto izturību, kāds speciālists rakstīja: ”Tas ir spēks, kas ļauj izturēt — nevis vienkārši samierināties ar kaut ko, bet izturēt, saglabājot stipru cerību.. [..] Tā ir īpašība, kas cilvēkam palīdz stāties pretī vējam. Tā ir rakstura iezīme, kas smagāko pārbaudījumu var pārvērst triumfā, jo aiz ciešanām tā ļauj saskatīt mērķi.”

4. Kāpēc var teikt, ka izturības pamatā ir mīlestība?

⁴ Kristiešu izturības pamatā ir mīlestība. (Nolasīt 1. Korintiešiem 13:4, 7.) Mīlestība pret Jehovu mūs mudina izturēt visu, ko viņš pieļauj. (Lūk. 22:41, 42.) Mīlestība pret ticības biedriem mums ļauj panest viņu vājības. (1. Pēt. 4:8.) Mīlestība pret dzīvesbiedru mums palīdz izturēt grūtības, kādas rodas ikvienā ģimenē, un stiprināt laulības saites. (1. Kor. 7:28.)

5. Kāpēc var teikt, ka Jehova ir tas, kurš vislabāk spēj mums palīdzēt izturēt?

⁵ Lūgsim Jehovam spēku. Jehova ir ”Dievs, no kura nāk izturība un mierinājums”. (Rom. 15:5.) Vienīgi viņš pilnā mērā izprot ne tikai to, ar kādām grūtībām mēs saskaramies, bet arī to, kā mūs ietekmē apstākļi, kādos atrodamies, mūsu emocionālais stāvoklis un ģenētiskā uzbūve. Un viņš ir tas, kurš vislabāk spēj mums palīdzēt izturēt. Bībelē ir rakstīts: ”Viņš izpilda, ko dievbijīgie vēlas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem.” (Ps. 145:19.) Kā Dievs mums atbild, kad lūdzam viņam spēku, lai izturētu?

6. Kā Jehova var ”parādīt izeju” grūtībās, kā tas ir apsolīts Bībelē?

⁶ Nolasīt 1. Korintiešiem 10:13. Ja mēs lūgsim Jehovam palīdzību grūtībās, viņš ”parādīs izeju”. Vai tas nozīmē, ka Jehova parūpēsies, lai mūsu pārbaudījumi beigtos? Reizēm viņš to dara, taču visbiežāk ir tā, ka viņš mums dod spēku, ”lai [mēs] spētu izturēt”. Viņš mūs stiprina, lai mēs ”varētu visu izturēt ar pacietību un prieku”. (Kol. 1:11.) Tā kā Jehova labi zina, cik daudz mēs varam izturēt fiziski, psiholoģiski un emocionāli, viņš nekad nepieļaus, ka mēs nonāktu situācijā, kurā saglabāt uzticību viņam būtu pāri mūsu spēkiem.

7. Ar piemēru paskaidrojiet, kāpēc mums ir vajadzīgs garīgais uzturs, lai mēs izturētu!

⁷ Stiprināsim savu ticību, uzņemot garīgo uzturu. Alpīnists, kas kāpj pasaules augstākajā kalnā Everestā, dienā patērē aptuveni 6000 kaloriju — ievērojami vairāk, nekā cilvēkam ir nepieciešams normālos apstākļos. Lai izturētu stāvo kāpienu un sasniegtu virsotni, alpīnistam ir jāuzņem pēc iespējas vairāk kaloriju. Lai mēs saglabātu izturību mūsu kristīgajā dzīves ceļā un sasniegtu savu mērķi, mums regulāri jāuzņem pēc iespējas vairāk garīgā uztura. Mums vajadzīga pašdisciplīna, lai veltītu laiku Bībeles lasīšanai un pētīšanai un sapulču apmeklēšanai. Tā mēs stiprināsim savu ticību ar uzturu, ”kas paliek mūžīgai dzīvei”. (Jāņa 6:27.)

8., 9. a) Par kādu jautājumu, ņemot vērā Ījaba 2:4, 5, mums jāatceras, kad pieredzam pārbaudījumus? b) Kādu ainu mēs varam iztēloties, kad cīņa šķiet pārāk grūta?

 ⁸ Atcerēsimies jautājumu par cilvēku uzticību Dievam. Kad Jehovas kalps saskaras ar pārbaudījumu, ir runa par kaut ko vairāk nekā to, kas notiek ar viņu personīgi. Mūsu rīcība pārbaudījumos atklāj, vai mēs patiešām uzskatām Jehovu par Visuma Augstāko valdnieku. Jehovas varas pretinieks Sātans izaicinoši apgalvoja: ”Visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību. Es deru, ja Tu savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa [Ījaba] kaulus un viņa miesas aizskartu, ka viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!” (Īj. 2:4, 5.) Būtībā Sātans apgalvoja, ka neviens nekalpo Jehovam aiz nesavtīgas mīlestības. Vai kopš tā laika Sātans ir pārstājis apmelot Dieva kalpus? It nemaz! Daudzus gadsimtus vēlāk, kad Sātanu padzina no debesīm, viņš tika nosaukts par ”mūsu brāļu apsūdzētāju, kas tos dienām un naktīm apsūdz Dieva priekšā”. (Atkl. 12:10.) Sātans vēl arvien pūlas pierādīt, ka cilvēki nepaliks uzticīgi Dievam. Viņš ļoti vēlas, lai mēs pārbaudījumos padotos un pārstātu atbalstīt Dieva varu.

⁹ Kad mums cīņa šķiet pārāk grūta, iztēlosimies šādu ainu: no vienas puses uz mums noraugās Sātans un dēmoni. Viņi seko līdzi mūsu cīņai un apgalvo, ka mēs grūtību priekšā salūzīsim un padosimies. No otras puses mūs vēro Jehova, viņa tronī celtais Dēls, no nāves pieceltie svaidītie kristieši un neskaitāmi eņģeļi. Viņi mūs atbalsta, priecājoties par to, ka mēs joprojām esam izturīgi un uzticīgi Jehovam, un Jehova mūs uzmundrina ar vārdiem: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” (Sal. Pam. 27:11.)

10. Kā mēs varam līdzināties Jēzum, pārdomājot ieguvumu, ko dod izturība?

¹⁰ Pārdomāsim, ko mēs gūstam, esot izturīgi. Iedomāsimies, ka mēs esam devušies tālā braucienā un ceļā esam apstājušies gara tuneļa vidū. Lai kur mēs raudzītos, visapkārt ir tumsa. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka, turpinot braukt uz priekšu, mēs tuneļa galā ieraudzīsim gaismu. Līdzīgi var būt arī dzīvē — dažbrīd mēs varam justies tā, ka problēmas mūs pārmāc. Tāpat būtu varējis justies arī Jēzus. Viņam bija jādzird ”daudz naidīgu runu”, jāpieredz pazemojumi un pat nāve pie ”moku staba” — tas bija drūmākais laiks viņa dzīvē. Taču Jēzus visu izturēja ”viņam paredzētā prieka dēļ”. (Ebr. 12:2, 3.) Viņš pārdomāja, ko dos viņa izturība, un jo īpaši to, kā viņš ar savu izturību palīdzēs svētīt Jehovas vārdu un apstiprināt Jehovas varas tiesiskumu. Jēzus pārbaudījumi bija īslaicīgi, bet viņa brīnišķīgā debesu balva paliek mūžīgi. Arī mums pārbaudījumi var sagādāt sāpīgus pārdzīvojumus un izsmelt visus spēkus. Bet paturēsim prātā, ka pārbaudījumi, kurus pieredzam, ejot pa ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi, ir īslaicīgi.

11. Kāpēc mums ir jādomā par ”tiem, kas ir izturējuši”?

¹¹ Grūtības, ar kurām saskaramies, mums nav jāiztur vienatnē. Lai mudinātu kristiešus Sātana izraisītajās grūtībās saglabāt izturību, apustulis Pēteris rakstīja: ”Stājieties viņam pretī, būdami stipri ticībā, zinādami, ka tādas pašas ciešanas jāpieredz brāļu saimei visā pasaulē.” (1. Pēt. 5:9.) No tiem, ”kas ir izturējuši”, mēs varam mācīties, kā palikt nelokāmiem, un viņu pieredzētais apliecina, ka arī mēs varam sekmīgi izturēt grūtības un ka par savu uzticību mēs saņemsim  balvu. (Jēk. 5:11.) Apskatīsim dažus piemērus. ^[1]

12. Ko mēs varam mācīties no ķerubiem, kam bija uzdots stāvēt pie Ēdenes dārza?

¹² Ķerubi. Pirmās garīgās būtnes, ko cilvēkiem bija iespēja redzēt, bija ķerubi. No viņiem mēs varam mācīties, kā saglabāt izturību, kad jāpilda grūts uzdevums. Dievs Jehova lika ”ķerubiem ar atvēzta zobena liesmu.. apmesties austrumos no Ēdenes dārza, lai tie apsargātu ceļu uz dzīvības koku”. ^[2] (1. Moz. 3:24.) Ir skaidrs, ka ķerubi nebija radīti, lai pildītu šādu uzdevumu. Jehova taču nebija iecerējis sacelšanos un grēku, kas ienāca cilvēku dzīvē. Tomēr mēs nekur nevaram lasīt, ka ķerubi, būdami garīgas būtnes ar augstu stāvokli, uzskatītu, ka šis uzdevums ir zem viņu goda. Viņi nežēlojās par apnikumu un nepameta savu posteni. Viņi paklausīgi palika savās vietās un izturēja līdz galam, iespējams, līdz pat pasaules mēroga plūdiem, tas ir, vairāk nekā 1600 gadu.

13. Kā Ījabs spēja izturēt savus pārbaudījumus?

¹³ Ījabs. Ja kāds draugs vai ģimenes loceklis mums pasaka kaut ko aizskarošu vai ja mums ir jācīnās ar smagu slimību, vai arī mēs sērojam par tuvinieka nāvi, mēs varam rast mierinājumu, pārdomājot Ījaba dzīvi. (Īj. 1:18, 19; 2:7, 9; 19:1—3.) Ījabs nezināja patieso iemeslu, kāpēc pār viņu ir nākušas daudzās nelaimes, tomēr viņš neļāvās izmisumam. Kas viņam palīdzēja? Lielā mērā tas, ka ”viņš bijās Dievu”. (Īj. 1:1.) Ījabs bija apņēmības pilns iepriecināt Jehovu kā labvēlīgos, tā nelabvēlīgos apstākļos. Jehova pievērsa Ījaba uzmanību brīnumainajiem darbiem, ko viņš bija paveicis ar savu svēto garu. To pārdomājot, Ījabs arvien vairāk pārliecinājās, ka noteiktā laikā Jehova darīs galu viņa pārbaudījumiem. (Īj. 42:1, 2.) Un tieši tā arī notika. Bībelē rakstīts: ”Tas Kungs novērsa Ījaba likteņa piemeklējumu un atjaunoja viņa agrāko labklājību.., un tas Kungs piešķīra Ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis.” Ījabs nodzīvoja garu un piepildītu mūžu. (Īj. 42:10, 17.)

14. Kā Pāvils ar savu izturību palīdzēja citiem, kā redzams 2. Korintiešiem 1:6?

¹⁴ Apustulis Pāvils. Iespējams, savas ticības dēļ mēs saskaramies ar sīvu pretestību vai pat vajāšanām. Savukārt kādam draudzes vecākajam vai rajona pārraugam varbūt ir sajūta, ka uz viņa pleciem gulstas pārāk smaga atbildības nasta. Šajā ziņā var palīdzēt Pāvila piemērs. Viņš pieredzēja  nežēlīgas vajāšanas, turklāt viņam ik dienas nācās izjust spriedzi, ko izraisīja raizes par draudzēm. (2. Kor. 11:23—29.) Taču Pāvils nepadevās, un viņa paraugs stiprināja citus. (Nolasīt 2. Korintiešiem 1:6.) Līdzīgi var būt arī ar mums — ja mēs nepadodamies grūtībās, mēs ar savu rīcību varam pamudināt citus kristiešus būt izturīgiem.

15., 16. a) Kā izturība var ”darboties līdz galam”? b) Miniet piemērus, kā mēs varam ļaut, lai izturība ”darbojas līdz galam”!

¹⁵ Jēkabs, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Izturība lai darbojas līdz galam.” Kā izturība var ”darboties līdz galam”? Tā mums palīdz ”būt pilnīgiem, bez jebkādas vainas”, tādiem, kam ”nekā netrūkst”. (Jēk. 1:4.) Pārbaudījumos bieži atklājas mūsu vājības un personības iezīmes, kas mums jāmaina. Ja mēs izturam pārbaudījumus, mūsu kristīgā personība uzlabojas un pilnveidojas. Piemēram, mēs kļūstam pacietīgāki, līdzjūtīgāki un pateicīgāki.

¹⁶ Tā kā izturība mūsos darbojas, veidojot mūs par labākiem kristiešiem, mēs nepārkāpjam Bībeles principus, lai darītu galu pārbaudījumiem. Piemēram, varbūt kāds cīnās ar amorālām vēlmēm. Tādā gadījumā būtu nevis jāļaujas kārdinājumam, bet gan ar lūgšanu palīdzību jāapspiež šādas vēlmes. Tā mēs attīstīsim savaldību. Iespējams, kādam ir jāiztur neticīga ģimenes locekļa naidīgā attieksme. Taču, nepadodoties un turpinot no visas sirds kalpot Jehovam, ir iespējams stiprināt savu paļāvību uz viņu. Neaizmirsīsim, ka mums ir jābūt izturīgiem, lai saņemtu Dieva atzinību. (Rom. 5:3—5; Jēk. 1:12.)

17., 18. a) Kāds piemērs ilustrē, kāpēc ir jābūt izturīgiem līdz galam? b) Uz ko mēs šajā beigu laikā jo īpaši paļaujamies?

¹⁷ Mums jābūt izturīgiem nevis tikai kādu laiku, bet līdz galam. Lūk, kāds piemērs. Iztēlojieties, ka ir notikusi kuģa katastrofa un, lai izglābtos, pasažieriem ir jāpeld uz krastu. Cilvēks, kas padosies un pārtrauks peldēt tikai dažus metrus no krasta, ies bojā gluži tāpat kā tas, kurš ir padevies jau krietni agrāk. Šis piemērs palīdz saprast, ka mums jābūt apņēmības pilniem saglabāt izturību, līdz sasniegsim jauno pasauli. No izturības ir atkarīga mūsu dzīvība. Mēs cenšamies domāt tāpat kā apustulis Pāvils, kurš divas reizes uzsvēra: ”Mēs nenolaižam rokas.” (2. Kor. 4:1, 16.)

¹⁸ Mēs varam pilnībā paļauties uz Jehovu, ka viņš mums palīdzēs izturēt līdz galam. Mums ir tāda pati pārliecība, kādu pauda apustulis Pāvils savā vēstulē romiešiem, 8. nodaļā, no 37. līdz 39. pantam: ”Mēs pār to visu gūstam pilnīgu uzvaru, pateicoties tam, kas mūs ir iemīlējis. Jo es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne valdības, ne tas, kas ir tagad, ne tas, kas vēl būs, ne spēki, ne augstums, ne dziļums, ne kaut kas cits no radītā mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” Tiesa, ik pa laikam mēs nogurstam, tāpat kā bija piekusuši Gideons un viņa vīri. Tomēr viņi ”turpināja vajāšanu”. (Soģu 8:4, NW.) Centīsimies arī mēs nepadoties un izturēt līdz galam!