Pasaules bojāeja. Kas biedē cilvēkus?

IEPRIEKŠĒJĀ rakstā bija minētas dažas fantastiskas hipotēzes par pasaules bojāeju, tomēr ir vairāki ar Zemes nākotni saistīti jautājumi, kuriem ir vērts pievērst nopietnāku uzmanību. Daudzi raizējas par pārapdzīvotību un tās izraisīto iespējamo ūdens un pārtikas trūkumu. Citi bažījas par pasaules ekonomikas sabrukumu. Vēl citus satrauc dabas katastrofu, epidēmiju un kodolkara draudi. Vai kaut kas no nosauktā var beigties ar globālu kataklizmu?

Īsi apskatīsim dažus bieži apspriestus globālas katastrofas scenārijus. Ne visi no tiem nozīmē galu dzīvībai uz Zemes, bet, ja tie īstenotos, mūsu civilizācijas pastāvēšana būtu apdraudēta.

 Supervulkāni

1991. gadā Filipīnās notika Pinatubo vulkāna izvirdums, kurā gāja bojā vairāk nekā 700 cilvēku un apmēram 100 tūkstoši zaudēja savas mājas. Izveidojās milzīgs pelnu mākonis, kas pacēlās aptuveni 30 kilometru augstumā un tad nolaidās zemē, pārklādams tīrumus un mājas, kuru jumti no pelnu smaguma iebruka. Pinatubo un citu līdzīgu vulkānu izvirdumi maina klimatu uz vairākiem gadiem.

Ja sāktos supervulkānu izvirdumi, kādi ir notikuši tālā pagātnē, tie būtu simtiem reižu spēcīgāki un postošāki nekā tie izvirdumi, par kādiem ir zināms cilvēces vēsturē. Papildus tūlītējam postam supervulkānu izvirdumi radītu globālas klimata pārmaiņas, kuru dēļ tiktu piedzīvotas neražas, izsīktu pārtikas krājumi un cilvēkiem būtu jāmirst badā.

”Vulkāni iznīcina augus un dzīvniekus daudzu kilometru rādiusā, bet supervulkāni apdraud veselu sugu pastāvēšanu, jo tie izmaina klimatu uz visas zemeslodes.” (National Geographic.)

Asteroīdi

1908. gada agrā rītā Sibīrijā, Vanavaras faktorijā, kāds vīrs sēdēja savas mājas lievenī, kad pēkšņi nogranda sprādziens. Triecienvilnis vīru nogāza zemē, un viņu apņēma tāds karstums, ka viņam likās, ka ir aizdedzies viņa krekls. Eksplozijas vieta atradās veselu 60 kilometru attālumā. Sprādzienu bija izraisījis meteorīts, kura diametrs, kā tiek uzskatīts, bija apmēram 35 metri un kura masa bija aptuveni 100 tūkstoš tonnu. Lielā ātrumā ielidojis Zemes atmosfērā, ārkārtīgā spiediena un karstuma dēļ kosmiskais objekts uzsprāga. Eksplozijā izdalījās enerģija, kas bija vienlīdzīga tūkstoš uz Hirosimu nomestām atombumbām, un taigā tika izgāzti koki apmēram divu tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Lielāks asteroīds, protams, nodarītu daudz briesmīgākus postījumus, izraisot milzu ugunsgrēkus, kam sekotu krasa globālās temperatūras pazemināšanās un augu un dzīvnieku sugu masveida izmiršana.

”Visā zemeslodes vēsturē Zemes atmosfērā ir nonācis daudz komētu un asteroīdu. Pagātnē šādas sadursmes ir notikušas biežāk nekā tagad, bet tās ir gaidāmas arī nākotnē. Ir tikai jautājums, kad tās notiks.” (Pensilvānijas Valsts universitātes [ASV] vecākais lektors astronomijā un astrofizikā Kriss Palma.)

 Klimata pārmaiņas

Zinātnieki uzskata, ka Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanās, ekstremālu klimatisku parādību biežuma pieaugums, ledāju un šļūdoņu kušana, koraļļu rifu bojāeja un ekoloģiski nozīmīgu sugu izmiršana liecina par globālām klimata izmaiņām. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, pēc daudzu domām, galvenā problēma ir tā, ka transporta un rūpniecības vajadzībām tiek dedzināts fosilais kurināmais — ogles, naftas pārstrādes produkti un dabasgāze — un atmosfērā nonāk daudz ogļskābās gāzes.

Kā atzīst speciālisti, šāda emisija izraisa siltumnīcefektu — augsta oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā traucē Zemei izstarot siltumu kosmiskajā telpā, un līdz ar to pieaug Zemes virsmas temperatūra. Klimata izmaiņas veicina arī vērienīgā mežu izciršana, jo koki absorbē ogļskābo gāzi.

”Daudzi zinātnieki uzskata, ka tad, ja globālā sasilšana turpināsies līdzšinējā tempā un netiks samazināta ogļskābās gāzes emisija, Zemes vidējā temperatūra tikai pieaugs un tāpēc būs vērojamas vēl krasākas un neprognozējamākas klimatiskās izmaiņas un Pasaules okeāna līmeņa celšanās, kas apdraudēs zemākos piekrastes apgabalus, kur dzīvo daudz cilvēku.” (A Mind for Tomorrow: Facts, Values, and the Future [Domāt rītdienai. Fakti, vērtības un nākotne].)

Pandēmijas

14. gadsimtā tikai divu gadu laikā mēra epidēmijā nomira trešdaļa Eiropas iedzīvotāju. No 1918. līdz 1920. gadam spāņu gripa nonāvēja vismaz 50 miljonus cilvēku. Agrāk slimību izplatīšanos kavēja tas, ka ceļošana notika lēnāk nekā tagad. Bet mūsdienās, kad pilsētas aug un ceļot pa pasauli ir kļuvis daudz vieglāk, līdzīgas slimības momentā var izplatīties visos kontinentos.

Šādām pandēmijām var būt dabisks raksturs. Bet arvien lielāku satraukumu rada arī bioloģiskie ieroči, ar kuriem var izplatīt bīstamas slimības. Speciālisti norāda, ka neliela grupa cilvēku, kas ir ieguvuši attiecīgās zināšanas, internetā var iegādāties visu nepieciešamo un paši ražot bioloģiskos ieročus.

”Dabiskas izcelsmes slimību uzliesmojumi joprojām ir nopietns bioloģiskais drauds, taču, ja ar tiem pašiem patogēniem vai ar multirezistentiem vai sintētiski iegūtiem patogēniem ir bruņojies ar saprātu apveltīts ienaidnieks, sekas var būt katastrofālas.” (The Bipartisan WMD Terrorism Research Center [ASV Divpartiju MII terorisma izpētes centrs].)

 Ekoloģiski nozīmīgu sugu izmiršana

Pēdējos piecos gados ASV biškopji ik gadu zaudē aptuveni 30 procentu bišu — neizskaidrojamu iemeslu dēļ bišu saimes pēkšņi pazūd no stropiem. Šo fenomenu, ko sauc par bišu saimju sabrukšanas sindromu, novēro visā pasaulē. Bites mums ir vajadzīgas ne tikai tāpēc, ka tās ražo medu. Tās arī apputeksnē kultūraugus, piemēram, vīnogulājus, ābeles, soju un kokvilnu. Mēs esam atkarīgi no bitēm.

Tāpat mēs esam atkarīgi no fitoplanktona — ja tā nebūtu, tad nebūtu zivju. Savukārt, ja nebūtu slieku, kas veicina augsnes aerāciju, zeme nestu daudz mazāku ražu. Ekoloģiski nozīmīgu sugu izzušana radītu pārtikas trūkumu un badu, un tas draudētu ar vardarbīgiem nemieriem. Vides piesārņojuma, pārapdzīvotības, Zemes resursu pārmērīgas izmantošanas, dabisko dzīvotņu iznīcināšanas un klimata izmaiņu dēļ dzīvnieku sugas izmirst tūkstoš reižu ātrāk, nekā tas varētu notikt dabiskā ceļā.

”Katru gadu izmirst no 18 līdz 55 tūkstošiem sugu. Tā cēlonis ir cilvēku darbība.” (ANO Attīstības programma.)

Kodolkarš

Viens kodolsprādziens acumirklī var noslaucīt no zemes virsas veselu pilsētu — šis baisais fakts 1945. gada augustā apstiprinājās divas reizes. Kodolsprādziens, kas ir neaptverami spēcīgs, rada iznīcinošu gaisa triecienvilni, spēcīgas vēja brāzmas, ārkārtīgu karstumu, milzu ugunsgrēkus un nāvējošu radiāciju. Radioaktīvais piesārņojums nonāk pārtikā un ūdenī. Ja sāktos kodolkarš, gaisā tiktu izsviests tonnām putekļu, kas nelaistu cauri saules gaismu un izraisītu globālās temperatūras strauju pazemināšanos. Aizietu bojā lauksaimniecības kultūras un citi augi. Tā kā vairs nebūtu pārtikas, cilvēki un dzīvnieki nomirtu badā. Kā tiek ziņots, apmēram deviņas valstis ir spējīgas uzsākt kodoluzbrukumu, un, pēc visa spriežot, ir vēl dažas valstis, kas patlaban izstrādā savus kodolieročus. Šos ieročus neapšaubāmi vēlas iegūt arī teroristiskas organizācijas.

”Kodolieroči vēl arvien ir visnopietnākais un tiešākais drauds civilizācijai. ..visā pasaulē joprojām ir aptuveni 25 tūkstoši kodolieroču. [..] Agri vai vēlu kodolbumba nonāks teroristu rokās.” (Union of Concerned Scientists [Norūpējušos zinātnieku apvienība].)