● Daudziem jūras dzīvniekiem piemīt bioluminiscence — spēja izstarot gaismu. Jūras gliemezis Hinea brasiliana šo spēju izmanto unikālā veidā. Kad gliemezim grasās uzbrukt krabis, tas ieraujas čaulā un sāk ”mirgot”, un tā radītie gaismas zibšņi aizbiedē uzbrucēju. Bet kā gaisma tiek cauri gliemeža čaulai?

Pārdomām. Gliemeža čaula nevis aiztur, bet izkliedē gaismu. Zinātnieki Dimitrijs Deēns un Nerida Vilsone, kas darbojās Skripsu Okeanogrāfijas institūtā (ASV, Kalifornijas štats), atklāja, ka gliemeža izstarotā gaisma vienmērīgi izplatās pa visu čaulu un ka čaula izkliedē gaismu desmitreiz efektīvāk nekā tāda paša biezuma (0,5 mm) rūpnieciski ražotie gaismas izkliedētāji. Čaula šo gaismu izplata apkārtējā vidē astoņas reizes labāk nekā minētie izkliedētāji. Pārsteidzoši ir tas, ka Hinea brasiliana radniecīgu sugu gliemežiem, kam nepiemīt bioluminiscence, ir čaula, kurai nav raksturīga neparastā spēja izkliedēt un izplatīt gaismu. Interesanti, ka gliemezis izstaro tieši tādas krāsas gaismu, kas jūras ūdenī izplatās vistālāk.

D. Deēns atzīmē, ka, vairāk uzzinot par Hinea brasiliana čaulu, ”varētu rasties iespēja izstrādāt būvmateriālus ar labākām optiskām īpašībām”. Šādi pētījumi varētu noderēt arī biofotonikā — nozarē, kas pēta iespējas izmantot gaismu medicīniskajā diagnostikā un ārstēšanā. Turklāt tagad, kad aizvien plašāk tiek lietotas gaismas diodes, tādi materiāli, kas efektīvi izkliedētu gaismu no nelieliem gaismas avotiem, palīdzētu samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Kā jūs domājat? Vai šī jūras gliemeža čaula ir radusies evolūcijas ceļā? Vai arī tā ir radīta?

[Attēls 10. lpp.]

Gliemeža čaula parastā apgaismojumā (palielinājumā)

[Attēls 10. lpp.]

Gliemeža čaula, kad tā izstaro izkliedētu gaismu (palielinājumā)

[Norādes par attēlu autortiesībām 10. lpp.]

Pa kreisi: www.robastra.com; vidū un pa labi: Courtesy of Dr. D. Deheyn, Scripps Institution of Oceanography, UC San Diego