Kā gudri rīkoties ar savu naudu

AR NAUDU pamatā var darīt trīs lietas: 1) tērēt; 2) krāt; 3) dot citiem. Lai to darītu saprātīgi, ir vajadzīgs budžets. Īsumā aplūkosim, kā to plānot.

Krīze ir likusi īpaši skaidri apzināties, cik svarīgs ir gudri sastādīts budžets. Kas īsti ir budžets? Izsakoties vienkārši, tas ir plāns, kā tiks izmantoti atsevišķa cilvēka, ģimenes, uzņēmuma vai pat veselas valsts ieņēmumi.

Ģimenes kopīgs uzdevums

Kā sastādīt budžetu? Iepriekšējā rakstā pieminētajā Denīzas Čeimbersas grāmatā sacīts: ”Plānošanā jāiesaista visi ģimenes locekļi, lai visiem būtu stimuls ievērot ģimenes budžetā paredzēto.” Laiku pa laikam ģimenei jāsanāk kopā, lai izvērtētu, kā izdodas īstenot sastādīto budžetu. Veiksmīga budžeta izveidošana var kļūt par ģimenes projektu, kurā katrs dod savu ieguldījumu, meklējot iespējas iekļauties ģimenes rīcībā esošo līdzekļu robežās.

Daži savas finanses plāno ar datorprogrammas palīdzību. Citi iztiek ar pildspalvu un papīru, ko viņi sadala divās slejās: vienā raksta ienākumus, bet otrā — izdevumus. Ir būtiski neaizmirst summas, kas jāmaksā reizi gadā, piemēram, ienākuma nodokli un varbūt arī atvaļinājuma izdevumus. Budžetā ir jāparedz noteikta summa, kas katru mēnesi ir jāatliek šiem tēriņiem.

Laika gaitā pārbaudīta ir tā dēvētā ”aplokšņu metode” — budžeta plānošana, izmantojot aploksnes ar atbilstošiem uzrakstiem, piemēram, ”pārtika”, ”īre”, ”transports”, ”elektrība”, ”medicīnas izdevumi” utt. Agrāk daudzi katra mēneša sākumā sadalīja savu naudu un salika šādās aploksnēs. Tagad liela daļa cilvēku uzskata par drošāku un ērtāku turēt naudu bankā un izņemt pēc vajadzības.

Džonatans un Anna, kas ar savām divām meitām dzīvo Dienvidāfrikā, bieži izmanto aplokšņu metodi. ”Arī tad, ja alga glabājas bankas kontā,” saka Džonatans, ”ir svarīgi strikti ievērot to, cik daudz naudas mēnesī ir  paredzēts katram izdevumu veidam. Teiksim, ja visa gaļai domātā nauda ir iztērēta, nedrīkst paņemt mazliet no ietaupījumiem atvēlētās summas, lai nopirktu vairāk gaļas.”

Džonatans kādreiz nodarbojās ar biznesu, bet tagad viņš kopā ar ģimeni strādā brīvprātīgo darbu un ceļ reliģisku sapulču namus. Tā kā šai ģimenei ir dārgs šāds nesavtīgs dzīvesveids, viņiem nākas organizēt savas finanses īpaši rūpīgi. Ģimene regulāri apspriežas par to, cik labi viņiem izdodas īstenot savu budžetu un kādas korekcijas tajā būtu nepieciešamas.

Vairāk prieka

Pētījumi liecina, ka, tērējot savus resursus — laiku, spēkus un arī naudu — citu labā, cilvēki gūst vairāk prieka. Ja to dara savu līdzekļu robežās, tas var būt labākais no trim raksta sākumā minētajiem veidiem, kā var rīkoties ar naudu.

Grāmatā The New Frugality Kriss Ferels uzsver, ka ietaupījumi sagādā iespēju tērēt citu atbalstam. Šis autors iesaka: ”Viens no vērtīgākajiem un saprātīgākajiem veidiem, kā rīkoties ar savu naudu, ir dot to citiem.” * Viņš arī uzsver: ”Ja apdomā, kas ir pats galvenais, var redzēt, ka parasti tās ir attiecības, piedzīvotais un sajūta, ka tam, ko tu dari, ir jēga, nevis nauda un manta.”

Ekonomists Maikls Vāgners ir izteicis līdzīgu domu. Grāmatā Your Money, Day One (Tava nauda. Pirmā diena), kuras mērķis ir mudināt jauniešus taupīt, viņš raksta: ”Kad tu uzņemies palīdzēt tiem, kam klājas grūti, šī laipnība un devība tev atmaksāsies daudzējādi, bet vislielākais atalgojums būs sajūta, ka esi palīdzējis savam tuvākajam.”

Bībelē ir atzīts, ka devīgums sniedz mums laimi. Kā jau bija minēts iepriekš, Bībelē ir formulēti vērtīgi principi, kas palīdz saprātīgi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Aplūkosim vēl septiņus no tiem.

[Zemsvītras piezīme]