Radies nejauši vai radīts?

Naktstauriņa acs

● Daudzām nakts radībām acis atstaro gaismu, tāpēc, tiklīdz tajās iespīd kaut niecīgs gaismas stars, tās tumsā iezalgojas un atklāj sava saimnieka klātbūtni. Turpretī naktstauriņa acis šo kukaini tumsā nenodod, jo tās gaismu atstaro pavisam minimāli.

Pārdomām. Naktstauriņa acij ir neparasta radzene: to veido sīciņi izcilnīši, kas izkārtoti sešstūru rakstā. Inženieris ķīmiķis Pens Dzjans, Floridas universitātes docents (ASV), norāda, ka šie izcilnīši ir mazāki par redzamās gaismas viļņa garumu. To izmēri un izvietojums ļauj acij absorbēt dažāda viļņa garuma gaismu, kas uz to krīt dažādos leņķos. Izcilnīšu augstums ir tikai 200 līdz 300 nanometru. Salīdzinājumam var minēt, ka cilvēka mats šķērsgriezumā vidēji ir ap 80 000 nanometru plats.

Inženieri cer, ka naktstauriņa radzenes izpēte ļaus uzlabot gaismas diodes un šķidro kristālu ekrānus, ko plaši izmanto elektroniskās ierīcēs. Zināšanas, kas iegūtas, pētot naktstauriņa aci, varētu noderēt arī tam, lai efektīvāk izmantotu saules enerģiju. Silīcija saules paneļi mēdz atstarot līdz 35 procentiem gaismas, un tas nozīmē, ka būtiska enerģijas daļa netiek lietderīgi izmantota. Atdarinot naktstauriņa radzenes nanostruktūru, Pens Dzjans ar saviem līdzstrādniekiem izgatavoja silīcija plāksni, kas atstaro mazāk par trīs procentiem gaismas. ”Mēs ļoti daudz varam mācīties no šīm dabas struktūrām,” atzina zinātnieks.

Kā jūs domājat? Vai naktstauriņa acs, kuras virsmai piemīt tik pārsteidzošs pretatstarošanas efekts, ir radusies nejauši, vai arī tā ir radīta?

[Attēls 30. lpp.]

Naktstauriņa radzeni veido mikroskopiski izcilnīši, kas izkārtoti sešstūru rakstā

[Attēli 30. lpp.]

Saules paneļa silīcija plāksne ar pretatstarošanas virsmu

[Norādes par attēlu autortiesībām 30. lpp.]

Naktstauriņa acs palielinājumā: Courtesy of Dartmouth Electron Microscope Facility; silīcija plāksnes virsma palielinājumā: Courtesy Peng Jiang