Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā mūs ietekmē stress

Kā mūs ietekmē stress

Kā mūs ietekmē stress

Kas notiek, kad mēs metamies skriet, lai paspētu uz vilcienu? Mēs jūtam, kā organisms reaģē — asinsspiediens paaugstinās, un sirds auļo kā negudra. Bet, tiklīdz jāsteidzas vairs nav, pat ja vilciens ir nokavēts, sirdsdarbība un elpošana drīz atgriežas normālā ritmā.

TURPRETĪ tad, ja stresa situācija ir ilgstoša, tādas izpausmes kā nemiers, muskuļu saspringums, paaugstināts asinsspiediens un gremošanas traucējumi bieži vien tik ātri nepāriet. Aizvien vairāk cilvēku dažādu iemeslu dēļ nonāk pastāvīgas spriedzes stāvoklī. Piemēram, daudzi jūtas kā iedzīti slazdā, jo ir spiesti strādāt grūtu, vienmuļu darbu, kas viņiem nesniedz gandarījumu. Kā stress ietekmē mūsu veselību?

Kā organisms reaģē uz stresu

Skaidrojot stresa ietekmi uz organismu, Ariena van der Merve, kas ir specializējusies stresa pētniecībā, raksta: ”Organismā strauji izdalās vesela kaskāde neiroķīmisku vielu un hormonu, kas izraisa trauksmes stāvokli un sagatavo visus orgānus un to sistēmas tūlītējai reakcijai.”

Stress mūs uzreiz mobilizē darbībai, kas prasa īpašu sasprindzinājumu. Tiek iesaistītas visas mūsu maņas — redze, dzirde, tauste un citas. Smadzenes nekavējoties sūta signālus, un virsnieru serde strauji izdala spēcīgus hormonus, sagatavojot muskuļus, sirdi, plaušas un citus orgānus ārkārtas situācijas pārvarēšanai.

Kritiskā brīdī stresa reakcija var izglābt mums dzīvību, piemēram, tā var likt mums palēkt malā, ja ieraugām, ka strauji tuvojas automašīna. Bet, ja stress ir pastāvīgs, tas kļūst par mūsu ienaidnieku.

Kad stress kļūst par ienaidnieku

Ja organisms nemitīgi atrodas trauksmes stāvoklī, muskuļi paliek saspringti, pulss ilgstoši ir paātrināts un asinsspiediens — pārāk augsts, turklāt asinīs saglabājas paaugstināts holesterīna, taukvielu, cukuru, hormonu un citu vielu līmenis. Ilgtermiņā šīs vielas, kas paredzētas retiem un īsiem intensīvas aktivitātes brīžiem, var izraisīt svarīgu orgānu bojājumus, un mēs sākam izjust nepatīkamas sekas.

Mediķi atzīst, ka hronisks stress var izraisīt muguras un galvas sāpes, kakla muskuļu spazmas un muskuļu saspringumu. Stresa dēļ var samazināties radošās spējas un darbaspējas, un tas veicina apātiju un rada saspīlējumu attiecībās. Ar stresu tiek saistītas tādas kaites kā kairinātu zarnu sindroms, caureja un barības vada spazmas. Ilgākā laikā stresa sekas var būt vēl nopietnākas. Kā uzskata daudzi speciālisti, stress var izraisīt vai saasināt insultu, infarktu, nieru mazspēju, sirds un asinsvadu slimības un diabētu.

”Stress stimulē kortizola izdalīšanos, tāpēc ilgtermiņā tas veicina tauku uzkrāšanos uz vēdera un muguras,” raksta Ariena van der Merve. Stresa dēļ var rasties vai pastiprināties tādi ādas bojājumi kā ekzēma un psoriāze. Cilvēks, kas ilgstoši ir pakļauts spēcīgam stresam, var ciest no depresijas un izdegšanas sindroma, un stress var izraisīt arī paaugstinātu agresivitāti un atmiņas un uzmanības traucējumus. Stresa novājināta imūnsistēma padara cilvēku uzņēmīgu pret visādām kaitēm, sākot ar parastu saaukstēšanos un beidzot ar vēzi un autoimūnām slimībām.

Tā kā stresam ir tik liela ietekme gan uz mūsu garīgo, gan fizisko, gan emocionālo veselību, ir svarīgi mācēt to kontrolēt. Tomēr tas nenozīmē, ka no stresa būtu jāatbrīvojas pavisam, jo pilnīgs stresa trūkums ir tikpat nevēlams kā pārmērīgs stress.

Stresu var salīdzināt ar strauju, temperamentīgu zirgu. Izjāde ar to mūs var pacilāt un sagādāt mums prieku. Bet, ja mēs zaudējam vadību un zirgs metas mežonīgos auļos, tas apdraud mūsu dzīvību. Tāpat arī stress mērenās devās padara dzīvi patīkamu un aizraujošu, rosinot būt radošiem, produktīviem un enerģiskiem. Ja stress ir ievirzīts pareizā gultnē, tas stiprina, nevis grauj mūsu veselību.

Bet kā kontrolēt stresu un nepieļaut, ka tas kļūst pārmērīgs un sabojā mums dzīvi? Šis jautājums ir aplūkots nākamajā rakstā.

[Papildmateriāls 5. lpp.]

MĒS ESAM ”BRĪNIŠĶI RADĪTI”

Pretēji populāriem pieņēmumiem, procesi, ko mūsu organismā izraisa stress, nav paliekas no pirmatnējā cilvēka reakcijas uz mamuta vai zobenzobu tīģera uzbrukumu. Mūsu apbrīnojamos fizioloģiskos mehānismus ar lielu meistarību ir izveidojis prasmīgs Radītājs. Stresa reakcija, tāpat kā, piemēram, sarežģītais asinsreces process, organisma spēja cīnīties ar infekcijām un sadziedēt brūces, liecina par Radītāja gudrību un mīlestību.

Visas orgānu sistēmas un procesi, kas darbojas mūsu organismā, apstiprina, ka mēs esam ”brīnišķi radīti”. (Psalms 139:13—16.) Dievs mūs ir radījis tā, lai mēs spētu izbaudīt dzīvi, un viņš ir apsolījis, ka nākotnē uz zemes tiks izveidoti paradīzes apstākļi un tiks novērstas visas sāpes un ciešanas un pat nāve. (Atklāsmes 21:3—5.)

[Shēma/Attēls 5. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

DAŽI HRONISKA STRESA IZRAISĪTI VESELĪBAS TRAUCĒJUMI

Galvassāpes

Zobu griešana

Sāpes skaustā

Sirds slimības

Čūlas

Muguras sāpes

Muskuļu spazmas