Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc gorillu mazulis raudāja

Kāpēc gorillu mazulis raudāja

Kāpēc gorillu mazulis raudāja

NO MŪSU KORESPONDENTA KAMERŪNĀ

Piču ir jauna gorilla, kas dzimusi Āfrikas vidienes mežos. Kad Piču bija aptuveni gadu veca, mednieki nošāva viņas māti un visus pārējos gorillas no Piču bara, lai iegūtu gorillu gaļu. Piču bija pārāk maza, lai būtu vērts pārdot viņu ēšanai, tāpēc mednieki pasaudzēja mazuļa dzīvību, lai vēlāk pārdotu viņu turēšanai mājās. Bet Piču saslima un bez mitas žēli vaimanāja.

PIČU ir tikai viens no daudziem tūkstošiem pērtiķu mazuļu, kas kļuvuši par bāreņiem. Šāda bēdīga situācija ir radusies vairāku iemeslu dēļ, un viens no tiem ir nelegāla medījumu gaļas tirdzniecība. Gan atsevišķi restorāni, gan privātpersonas ir ar mieru maksāt lielu naudu par eksotisku dzīvnieku gaļu, un profesionāli mednieki ir gatavi dienām un naktīm sirot pa mežu, lai apmierinātu šo pieprasījumu. Savu medījumu viņi pārdod starpniekiem, kas to pārdod atkal tālāk, un tā ir izveidojušies gan vietēja mēroga, gan starptautiski eksotisko dzīvnieku un to gaļas tirdzniecības tīkli, kas darbojas nelegāli, taču nes lielu peļņu.

Draudus gorillām un citiem dzīvniekiem rada arī mežu izciršana. Kad meži tiek iznīcināti, dzīvnieki paliek bez mājām: tie zaudē savas paslēptuves un barošanās vietas, un tiem vairs nav droša patvēruma, kur laist pasaulē mazuļus. Turklāt mežu izciršana un medniecība bieži vien iet roku rokā, jo mežizstrādes vajadzībām ierīkotie ceļi medniekiem ļauj iekļūt dziļi mežā, kur ierastās mājvietas zaudējušie, apjukušie dzīvnieki tiem kļūst par vieglu laupījumu. Stāvokli pasliktina arī tādi faktori kā cilvēku skaita pieaugums, pieprasījums pēc pārtikas produktiem, kas bagāti olbaltumvielām, urbanizācija, modernāki un efektīvāki medību ieroči un aprīkojums, kā arī kari un to sekas — šaujamieroču lielā izplatība. Iznākumā pērtiķu un daudzu citu savvaļas dzīvnieku eksistence ir apdraudēta, un vietām meži ir palikuši gandrīz tukši. Pie tam līdz ar dzīvnieku izzušanu briesmās ir arī augu valsts, jo dzīvniekiem ir būtiska nozīme meža ekosistēmā, piemēram, tie palīdz izplatīt augu sēklas, sekmējot ekosistēmas veselību un daudzveidību. Ja dzīvnieku vairs nav, cieš arī augi.

Tomēr slaktiņš turpinās. Dažos Rietumāfrikas reģionos desmit gadu laikā vairāku primātu sugu populācija ir sarukusi desmitkārt. Kamerūnā dabas pētnieki saka: ”Ja malumedniecība turpināsies, drīz brīvā dabā vairs nepaliks neviena gorillas.” *

Rūpes par bāreņiem

Dažādas dabas aizsardzības organizācijas cenšas kaut ko darīt apdraudēto sugu labā, un starp šīm organizācijām ir Limbes Dabas centrs, kas izvietojies Kamerūna kalna pakājē Rietumāfrikā. Limbes centrā apmeklētāji var aplūkot gorillas, šimpanzes, mandrilus un vēl 13 citu sugu pērtiķus, kā arī dažādus citus dzīvniekus. Pēdējos gados centrs ir rūpējies gandrīz par diviem simtiem savvaļas dzīvnieku, kuri zaudējuši vecākus vai kuru dzīvesvietas ir izpostītas, un sagādājis tiem drošu patvērumu, barību un veterināro aprūpi. Limbes centru apmeklē gan paši kamerūnieši, gan ciemiņi no kaimiņvalstīm un visas pārējās pasaules (nesen viena gada laikā apmeklētāju skaits pārsniedza 28,3 tūkstošus), un svarīgs uzdevums, ko pilda Limbes centrs, ir apmeklētāju izglītošana vides aizsardzības jautājumos.

Bet atgriezīsimies pie Piču. Nespēdami vienaldzīgi noklausīties gorillu mazuļa žēlabās, līdzcietīgi ļaudis to nopirka no medniekiem un atdeva Limbes centram. Kad gorilla ieradās centrā, tai veica rūpīgu medicīnisko apskati, kurā atklājās, ka dzīvnieks cieš ne tikai no psiholoģiskās traumas, bet arī no klepus, dehidratācijas, nepietiekama uztura, caurejas un ādas bojājumiem. Tieši ādas problēmu dēļ gorillu iesauca par Piču, jo šis vārds vietējā dialektā nozīmē ”plankumains”. Par laimi, ārstēšana līdzēja, un ķirurģiska iejaukšanās nebija vajadzīga, bet nepieciešamības gadījumā centra darbinieki sniedz dzīvniekiem arī ķirurģisku palīdzību.

Kā visi jaunpienācēji, arī Piču pirmās 90 dienas pavadīja karantīnā. Pēc tam viņa piebiedrojās 11 gorillu baram, kas mīt āra nožogojumā, kurš iekārtots tā, lai pēc iespējas atgādinātu gorillu dabisko vidi. Centra darbiniekiem par prieku, vecākie gorillas uzņēma Piču draudzīgi, un viņa drīz kļuva par pilntiesīgu bara locekli.

Starp dzīvniekiem un viņu kopējiem veidojas ciešas pieķeršanās saites, un, kad apmeklētāji redz, kāds darbs tiek veikts Limbes centrā, viņi labāk spēj saprast, ar kādu morālu atbildību ir saistīts uzdevums, ko Dievs cilvēkiem uzticēja, kad viņš teica pirmajam cilvēku pārim, lai tie valda pār zemi un dzīvo radību uz tās. (1. Mozus 1:28.)

Kāda nākotne gaida bāreņus?

Centrā īstenotās dzīvnieku glābšanas programmas galamērķis ir izlaist tos atpakaļ dabā, taču tas nav viegli izdarāms. Dzīvnieki, kas pieraduši pie cilvēkiem, bieži vien vairs nespēj izdzīvot savvaļā. Kad tie atgriežas dabiskajā vidē, tos atkal apdraud mednieku lodes. Dažas Āfrikas valstis ir vienojušās par aizsargājamu teritoriju izveidi, kuras ietilptu vairāku valstu teritorijā, un par pašreizējo rezervātu un dabas parku aizsardzības uzlabošanu. Cerams, ka šie pasākumi vairos iespējas izlaist izglābtos dzīvniekus atpakaļ savvaļā un veicinās ne tikai pērtiķu, bet arī visas pārējās dzīvās dabas saglabāšanu.

Tomēr tendences, kas šobrīd vērojamas pasaulē, liek domāt, ka līdzšinējās problēmas, kā cilvēku alkatība un nabadzība, straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un mežu izciršana, arī turpmāk nodarīs lielu postu gan pērtiķiem, gan citiem dzīvniekiem. Ja tuvākajā nākotnē netiks ieviesti daudz stingrāki aizsardzības pasākumi, pēc Limbes Dabas centra projektu vadītāja Fēliksa Lankestera vārdiem, ”savvaļas dzīvnieku populācijas, iespējams, saruks līdz tādai robežai, ka tās vairs nespēs atjaunoties”. Viņš sacīja: ”Var gadīties, ka sugas, ar kurām mēs strādājam, dabā pilnīgi izzudīs.”

Tas būtu traģisks iznākums. Tomēr vēl traģiskāk nekā pieredzēt dzīvnieku sugu izzušanu ir redzēt cilvēkus, kas cieš no nepietiekama uztura un slimībām, jo īpaši bērnus, kas mirst tāpēc, ka viņiem nav ko ēst. Piču skumjais stāsts liek pārdomāt, cik bēdīgā stāvoklī ir mūsdienu pasaule, kurā valda netaisnība un nevienlīdzība.

Taču Radītājam nav vienalga, kas notiek uz zemes. Drīz viņš iejauksies un pašā saknē iznīcinās visus nežēlības, ciešanu un posta cēloņus, un uz mūžīgiem laikiem nodibinās mieru un saskaņu starp visām dzīvajām radībām. (Jesajas 11:6—9.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 6. rk. Veselības aprūpes speciālisti brīdina, ka saskare ar eksotisko dzīvnieku gaļu var veicināt tādu bīstamu slimību kā Sibīrijas mēra, Ebolas hemorāģiskā drudža un AIDS līdzīgu vīrusinfekciju izplatīšanos no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

[Attēli 22., 23. lpp.]

Piču pirms un pēc atveseļošanās

[Attēls 23. lpp.]

Rudausu mērkaķis

[Attēls 23. lpp.]

Drilu māte ar mazuli

[Attēls 24. lpp.]

Ieeja Limbes Dabas centrā

[Attēls 24. lpp.]

Kopēja ar gorillu mazuli Bolo, kas kļuvusi par bāreni

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

Visi fotoattēli 22. un 23. lappusē: Limbe Wildlife Centre, Cameroon

[Norāde par attēla autortiesībām 24. lpp.]

Abi fotoattēli: Limbe Wildlife Centre, Cameroon