Karalis, kas meklēja gudrību

NO MŪSU KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

13. gadsimts ir iegājis vēsturē kā asas neiecietības un asiņainas vardarbības laiks, kad Eiropā plauka bēdīgi slavenā inkvizīcija un cīņā pret ”neticīgajiem” devās krusta karotāju pulki. Taču šajā drūmajā laikmetā dzīvoja kāds spāņu karalis, kas centās vairot un atbalstīt izglītību un veselo saprātu. Tas bija Kastīlijas un Leonas karalis Alfonss X, saukts arī par Alfonsu Gudro.

Vēsturnieki atzīst, ka šim karalim bija lieli nopelni kultūras dzīves atdzimšanā, ko reizēm dēvē par 13. gadsimta renesansi. Alfonss Gudrais izplatīja Spānijā zināšanas, kas bija uzkrātas tālās zemēs. Viņu īpaši interesēja tādas jomas kā māksla, vēsture, jurisprudence un dabaszinātnes. Viņa darbība dziļi ietekmēja Spānijas un visas Eiropas kultūras attīstību, turklāt — kas vēl svarīgāk — cieņa pret zināšanām viņu pamudināja sekmēt arī Dieva Svēto Rakstu, Bībeles, tulkošanu.

Ar karaļa Alfonsa atbalstu tika izveidota akadēmija, kurā kopīgi varēja darboties gan izglītoti ebreji un musulmaņi, gan tie, kas sevi uzskatīja par kristiešiem. Rūpēdamies par viņu vajadzībām, karalis dibināja un finansēja vienu no pasaulē pirmajām valsts bibliotēkām.

Arī pats Alfonss aktīvi rakstīja gan par jurisprudenci, gan par dabaszinātnēm un vēsturi un apkopoja citu autoru sacerējumus par šīm tēmām. Viņš veicināja arī prozas un dzejas attīstību un guva atzīstamus panākumus šajā laukā, kā liecina viņa slavenās Cantigas (Kantigas) * — dzejoļi galisiešu valodā, kas tolaik bija parastā galma dzejas valoda.

Tulkotāju skola

Alfonss atbalstīja arī Toledo tulkotāju skolu. ”Karalis izraudzījās kā tulkotājus, tā arī tulkojamos darbus,” stāstīts grāmatā La Escuela de Traductores de Toledo (Toledo tulkotāju skola). ”Viņš laboja tulkojumus, rīkoja zinātniskus disputus un gādāja par jaunu darbu tapšanu.”

Toledo tulkotāji vispirms sāka tulkot lielu skaitu darbu no arābu valodas. Arābu zinātnieki jau kādu laiku iepriekš bija pārtulkojuši arābiski nozīmīgākos sacerējumus, ko bija radījusi grieķu, indiešu, persiešu un sīriešu kultūra. Šie zinību krājumi viņiem bija noderējuši tādu nozaru attīstīšanā kā matemātika, astronomija, vēsture un ģeogrāfija. Savukārt  Toledo skolas mērķis bija smelties no tām zināšanu un kultūras bagātībām, kas bija pieejamas arābiski, pārtulkojot svarīgākos darbus no arābu valodas latīniski un spāniski.

Ziņas par Toledo zinātnieku veikumu drīz izplatījās arī citās zemēs, un Toledo sāka ierasties mācīti vīri no Ziemeļeiropas un Viduseiropas universitātēm. Visam šim procesam bija svarīga nozīme Eiropas zinātnes un literatūras attīstībā. Šī vērienīgā tulkošana pat tiek pieskaitīta pie tiem daudzajiem faktoriem, kas sagatavoja augsni renesansei.

Toledo tulkotāji sagādāja ārstiem iespēju lasīt tādu autoru sacerējumus par medicīnu kā Galēns, Hipokrats un Avicenna (Ibn Sīna), kura Medicīnas kanons līdz pat 17. gadsimtam bija galvenā medicīnas rokasgrāmata Rietumeiropas universitātēs. Savukārt astronomiem pavērās iespēja lasīt Ptolemaja darbus un izmantot arābu sasniegumus trigonometrijā, kā arī Horezmī * astronomiskās tabulas.

Alfonss vēlējās, lai tulkojumi būtu saprotami plašam lasītāju lokam, un šī vēlme kļuva par priekšnosacījumu  tam, lai spāņu valoda izveidotos par zinātnes un literatūras valodu. Pēc Alfonsa iniciatīvas uzsāktais darbs palīdzēja galu galā mainīt iesīkstējušo priekšstatu, ka kultūras jomā derīga ir vienīgi latīņu valoda.

Alfonsa Bībele

Pieredze, ko Toledo tulkotāji bija uzkrājuši, strādādami pie tik plaša darbu klāsta, noteikti viņiem ļoti noderēja, kad Alfonss pavēlēja iztulkot spāņu valodā daļu Bībeles. Kā raksta spāņu vēsturnieks Huans de Mariana, karalis ierosināja šo Bībeles tulkojumu cerībā, ka ar tā palīdzību tiks noslīpēta un bagātināta spāņu valoda. Šis agrīnais Bībeles tulkojums nenoliedzami ietekmēja spāņu valodas attīstību.

Karalis ļoti augstu vērtēja Bībeles nozīmi visu cilvēku izglītošanā. Grāmatas Crónica de España (Spānijas hronika) prologā viņš rakstīja: ”Ja mēs apdomājam, kāds labums nāk no Svētajiem Rakstiem, mēs saskatām šo labumu tajā, ka tie mums sniedz zināšanas par pasaules radīšanu, par patriarhiem, ..par mūsu Kunga Jēzus Kristus apsolīto atnākšanu, viņa ciešanām, augšāmcelšanos un uzkāpšanu debesīs.”

Karaļa pārraudzībā tika sagatavots apjomīgs un vērienīgs darbs, kuru viņš nosauca par General Estoria (Vispārējā vēsture) un kurā ietilpa arī Ebreju rakstu daļu tulkojums spāņu valodā. (Daļējs Grieķu rakstu tulkojums tam tika pievienots vēlāk.) Šis iespaidīgais darbs, kas kļuvis pazīstams ar nosaukumu Biblia Alfonsina (Alfonsa Bībele), bija apjomīgākais šāda rakstura darbs, kāds tapis viduslaikos. Tika izgatavotas daudzas tā kopijas, un tas daļēji tika pārtulkots arī portugāļu un kataloņu valodā.

Alfonsa mantojums

Alfonsa laikā tapušie viduslaiku manuskripti palīdzēja garīgas tumsības laikmetā saglabāt Svēto Rakstu zināšanas, un viņa atbalstītie tulkojumi veicināja interesi par Bībeli tautas valodā. Turpmāko divu gadsimtu gaitā parādījās arī vairāki citi Bībeles tulkojumi spāniski.

Iespiedtehnikas izgudrošana sekmēja grāmatniecības attīstību, un 16. gadsimta Bībeles tulkotāji, kas nenogurstoši strādāja gan Spānijā, gan citviet Eiropā, turpināja Alfonsa un viņa laikabiedru iesākto darbu. Ar laiku daudzās Eiropas zemēs Bībele bija pārtulkota tautas valodā. Tiesa, karaļa Alfonsa X valdīšanas laiks neiztika arī bez dumpjiem un kariem, tomēr šis karalis, kas meklēja gudrību, palīdzēja padarīt Dieva gudrību pieejamu plašākam cilvēku lokam.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 14. lpp.]

AGRĪNIE BĪBELES TULKOJUMI SPĀŅU VALODĀ

Darbi, kas tapa ar karaļa Alfonsa X gādību, nebija pirmie, kuros bija iekļauti Bībeles tekstu tulkojumi spāņu valodā. Dažus gadus iepriekš Ermans Alemans, viens no Toledo skolas tulkotājiem, no senebreju valodas bija iztulkojis spāniski Psalmu grāmatu. Turklāt 13. gadsimta sākumā bija iztulkota tā dēvētā Biblia medieval romanceada Prealfonsina (Pirmsalfonsa viduslaiku romāņu Bībele). (Skat. attēlu pa kreisi.) Šis tulkojums tiek uzskatīts par vecāko pilno Bībeli spāņu valodā, un tas, bez šaubām, ietekmēja Bībeles tulkošanu, kas pēc Alfonsa X ierosmes tika uzsākta nedaudz vēlāk.

Zinātnieks Tomass Montgomerijs par Biblia Prealfonsina rakstīja: ”Gan no precizitātes, gan valodas elegances viedokļa šīs Bībeles tulkotājs ir paveicis apbrīnojamu darbu. Tulkojums precīzi atspoguļo Vulgātas teksta jēgu, iztiekot bez pārmērīga latīņu izteicienu un vārdu lietojuma. Valoda ir vienkārša un skaidra, kā tas arī piederas Bībelei, kas domāta tiem, kuri labi neprot latīņu valodu.”

[Norāde par autortiesībām]

Bībele: Patrimonio Nacional. Real Biblioteca de El Escorial

[Attēls 12., 13. lpp.]

Alfonsa X statuja pie Spānijas Nacionālās bibliotēkas ieejas Madridē

[Attēli 13. lpp.]

Karalis ar Toledo tulkotājiem (augšā); karaļa kaligrāfi (apakšā); Lūkas evaņģēlijs Alfonsa Bībelē (apakšā)

[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]

Visi attēli, izņemot Alfonsa X statuju: Oronoz