Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc ir vērts apmeklēt muzejus?

Kāpēc ir vērts apmeklēt muzejus?

Kāpēc ir vērts apmeklēt muzejus?

AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU galvaspilsēta Vašingtona pievilina tūristus no visām pasaules malām. Kas šajā pilsētā ir tik īpašs? Viens no Vašingtonas slavenākajiem vēstures pieminekļiem ir Baltais nams, prezidenta oficiālā rezidence Pensilvānijas avēnijā 1600, ko ik gadus apmeklē vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku. Tur var aplūkot vairākas telpas, kas ir iekārtotas dažādu laikmetu stilā un izrotātas ar senām, dārgām mēbelēm, antīku porcelānu un sudrablietām.

Vēl viena iespaidīga celtne ir Kapitolijs — ASV kongresa ēka. Staigājot pa Kapitolija zālēm un koridoriem, apmeklētāji var apskatīt slavenu valsts vadītāju statujas un vērīgākajiem izdodas pamanīt arī pa kādam ievērojamam mūslaiku senatoram vai kongresmenim. Taču ne visu tūristu mērķis ir pabūt šajās ēkās. Daudzi uz Vašingtonu dodas tāpēc, ka šī pilsēta ir izslavēta ar saviem muzejiem un mākslas galerijām.

Vašingtonā ir tik daudz muzeju un galeriju, ka būtu neiespējami pastāstīt par tām visām un būtu nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai tās visas apmeklētu. Vai vēlaties uzzināt, cik daudz var aplūkot dažu dienu laikā?

Muzeju muzejs

Nav šaubu, ka vislielākā interese tūristiem ir par Smitsona institūtu, jo tas ir nevis viens muzejs, bet vesels muzeju un pētniecības centru komplekss. Ejot pa pusotru kilometru garo Nacionālo aleju, kas ved no Kapitolija līdz Vašingtona piemineklim, nav grūti pamanīt Smitsona institūta centrālo ēku — Smitsona pili. Tā ir iespaidīga sarkana smilšakmens būve, kas, apmeklētājam stāvot ar seju pret Vašingtona piemiņai izveidoto obelisku, atrodas alejas kreisajā pusē.

Kas Smitsona muzeju kompleksā ir vispopulārākais apskates objekts? Mūsu zinātnes laikmetā tas ir Nacionālais aviācijas un kosmosa muzejs, par kuru kādā ceļvedī teikts, ka tas ir ”visvairāk apmeklētais muzejs pasaulē”. Muzeja kolekcija ir izvietota 23 plašās zālēs, un tās eksponāti, no kuriem daudzi ir piestiprināti pie griestiem, apmeklētājus iepazīstina ar aizraujošo aviācijas vēsturi. Ekspozīcijā Ievērojamākie sasniegumi aviācijas vēsturē apskatei ir izlikti tādi unikāli eksponāti kā, piemēram, lidmašīna Flyer, ar kuru Orvils Raits 1903. gadā veica savu vēsturisko lidojumu pie Kitihokas (Ziemeļkarolīna). Turpat atrodas arī speciāli Čārlzam Lindbergam būvētā lidmašīna Spirit of St. Louis, ar kuru viņš 1927. gadā vienatnē šķērsoja Atlantijas okeānu, kļūdams par pirmo pilotu, kas veicis šādu lidojumu. Protams, kolekcijā ir iekļauti arī mūsdienu slavenie kosmosa pētniecības aparāti, kā arī ieži, kas atvesti no Mēness.

Vai jūs interesē nauda?

Netālu no Vašingtona pieminekļa atrodas ēka, kas pievelk tūkstošiem ziņkārīgo, kuriem kabatās, visticamāk, ir šajā ēkā tapusī produkcija, proti, papīra nauda. Tas ir Gravēšanas un iespiešanas birojs, kur 40 minūšu garas ekskursijas laikā ir iespējams izsekot dolāru banknošu izgatavošanas procesam. Šajā iestādē ik gadus tiek iespiestas naudas zīmes vairāk nekā 140 miljardu dolāru vērtībā. Vai tas, kāds papīrs tiek izmantots banknošu drukāšanā, ir valsts noslēpums? Cik ilgi dolāru banknotes atrodas apgrozībā? Kā naudas zīmes tiek nodrošinātas pret viltotājiem? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes tiek sniegtas ekskursijas laikā.

Blakus šai ēkai atrodas 1993. gadā atklātais ASV Memoriālais holokausta muzejs, kas ir kļuvis slavens visā pasaulē.

Muzejs, kas glabā liecības par genocīdu

Vārds ”holokausts” ir cēlies no grieķu valodas vārda, kas izmantots Bībelē un apzīmē priekšmetu vai dzīvnieku, kurš tiek ziedots, to pilnībā sadedzinot. (Ebrejiem 10:6.) Mūsdienās šis vārds tiek lietots ar nozīmi ”valsts atbalstīta, sistemātiska Eiropas ebreju vajāšana un iznīcināšana, ko no 1933. līdz 1945. gadam veica nacistiskā Vācija un tās sabiedrotie”. Nacistu galvenais mērķis bija atbrīvoties no ebrejiem, bet tāpat viņi centās iznīcināt arī čigānus, invalīdus, poļus, padomju karagūstekņus, homoseksuālistus, Jehovas lieciniekus un politiskos disidentus.

Ienākot šajā ēkā, nav iespējams justies omulīgi. Nacistu koncentrācijas nometnes tika celtas ar nodomu cilvēku iebiedēt, un muzejā šo garu var labi sajust. Muzeja ēka atgādina industriālu būvi — tā ir liela, auksta un bezpersoniska, būvēta no tērauda un ķieģeļiem. No Liecību zāles muzeja pirmajā stāvā var redzēt tērauda un stikla jumtu, kas sedz trešo stāvu. Kā minēts muzeja izdotajā brošūrā, skats caur šo jumtu paveras ”greizs un izkropļots”. Arhitekta mērķis bija radīt atmosfēru, kas apmeklētājos radītu sajūtu, ka ”kaut kas šeit nav kārtībā”.

Kopumā Holokausta muzejam ir pieci stāvi. Ekspozīcijai ir atvēlēts otrais līdz ceturtais stāvs, un iepazīšanos ar to būtu vēlams sākt no augšas. Muzeja apskate notiek bez gida un varētu ilgt divas līdz trīs stundas. Tā kā pastāvīgajā ekspozīcijā ir iekļauti materiāli, kuros ir spilgti attēlota upuru vajāšana un nogalināšana, bērniem līdz 11 gadu vecumam to apmeklēt nebūtu ieteicams. Taču pirmajā stāvā ir ierīkota izstāde ”Daniēla stāsts”, kas ir domāta tieši bērniem. Šajā izstādē par holokausta vēsturi ir stāstīts no kāda bērna viedokļa, kurš dzīvoja nacistiskajā Vācijā.

Lifts, kas apmeklētājus nogādā līdz ceturtajam stāvam, atgādina aukstu, biedējošu tērauda kasti. Šajā stāvā var aplūkot ekspozīcijas pirmo daļu ”Nacistu uzbrukums (1933.—1939.)”. Tā stāsta par to, kā nacisti ar propagandas palīdzību ieguva kontroli pār Vācijas iedzīvotājiem un iedvesa bailes šajā valstī dzīvojošajiem ebrejiem.

Trešajā stāvā izvietotajai ekspozīcijai ir ļaunu vēstījošs nosaukums ”Galīgais atrisinājums (1940.—1945.)”. Kā paskaidrots izstādes ceļvedī, tā sniedz ieskatu ”par geto, deportācijām, piespiedu darbu, koncentrācijas nometnēm un operāciju ”Galīgais atrisinājums” [ebreju un citu cilvēku likvidēšanu], kuru īstenoja ar mobilo iznīcināšanas vienību un nāves nometņu palīdzību”.

Otrajā stāvā tiek risināta jau optimistiskāka tēma — ”Pēdējā nodaļa”. Šajā ekspozīcijas daļā apkopotie materiāli vēstī par ”izglābšanos, pretošanos, atbrīvošanu un izdzīvojušo centieniem atsākt normālu dzīvi”. Vienā šī stāva daļā atrodas Veksnera mācību centrs, par kuru interesējas daudzi Jehovas liecinieki, jo tur elektroniski ir pieejama informācija par vairākiem viņu ticības biedriem, kas holokausta laikā ir pieredzējuši daudz ciešanu un pat tikuši nogalināti.

Starp šī centra materiāliem var atrast, piemēram, Helēnas Gotholdes dzīvesstāstu. Viņa bija divu bērnu māte, kas dzīvoja Vācijas pilsētā Dortmundē. Tolaik nacisti bija aizlieguši Jehovas liecinieku sapulces, taču šī sieviete turpināja tikties ar ticības biedriem, tāpēc 1944. gada decembrī tika giljotinēta. Apmeklējot šo mācību centru, var uzzināt vēl par daudziem citiem, kas Hitlera režīma laikā koncentrācijas nometnēs tika mocīti un nonāvēti.

Otrajā stāvā ievērības cienīgs ir arī Dzīvības tornis (tāpat pazīstams kā Seju tornis), kas paceļas cauri trim stāviem. To veido vairāki simti no 1890. līdz 1941. gadam uzņemtu fotogrāfiju, kurās redzami Eišišokas ciemata ebreji. Tagad šis ciemats atrodas Lietuvas teritorijā un ir pazīstams ar nosaukumu Eišišķe. Tur atradās ebreju kopiena, kas bija pastāvējusi 900 gadu, bet 1941. gadā SS mobilā iznīcināšanas vienība (Einsatzkommando) divu dienu laikā visus šīs kopienas locekļus noslepkavoja. Saskaņā ar nacistu dokumentiem, tika nogalināti 3446 ebreji: 989 vīrieši, 1636 sievietes un 821 bērns. Kā redzams, nacisti visus datus ir fiksējuši ļoti akurāti.

Vēl otrajā stāvā atrodas Piemiņas zāle, kuras marmora sienās ir ierakstīti panti no Bībeles — 5. Mozus grāmatas 30. nodaļas 19. pants un 1. Mozus grāmatas 4. nodaļas 9. un 10. pants. Vērīgākie apmeklētāji ekskursijas gaitā ik pa brīdim var pamanīt pierādījumus, kas liecina par Jehovas liecinieku vajāšanām holokausta laikā. Viens no šādiem pierādījumiem ir violetais trīsstūris, kas norādīja, ka ieslodzītais, uz kura drēbēm ir uzšūta šī zīme, ir Jehovas liecinieks. Muzejā ir vēl daudz kā tāda, ar ko būtu vērts iepazīties, piemēram, plašais pētniecības centrs ēkas piektajā stāvā.

Aizverot aiz sevis Holokausta muzeja durvis, gribas atviegloti uzelpot. Tālāk mēs dodamies uz jaunāko Vašingtonas muzeju, kurš vēstī par citu tautu vēsturi, kas arī ir saistīta ar daudziem traģiskiem notikumiem.

Visamerikāniskākais muzejs

Nacionālais Amerikas indiāņu muzejs, kas atrodas līdzās Nacionālajam aviācijas un kosmosa muzejam, ir jaunākais Smitsona muzeju kompleksā. Tā izveidošanas mērķis bija saglabāt zināšanas par Amerikas pirmiedzīvotājiem — vairāk nekā 500 indiāņu ciltīm, kas šajā zemē dzīvoja jau ilgi pirms eiropiešu un afrikāņu ierašanās. Muzejs, kura telpu kopējā platība ir 23 000 kvadrātmetru, tika atklāts 2004. gada 21. septembrī, un tā interesantais dizains, kurā dominē izliektas līnijas, neļauj to sajaukt ne ar vienu citu. Ēkas fasāde, kurā izmantots Minesotas štatā iegūtais Kasotas kaļķakmens, izskatās kā ”slāņains akmens veidojums, ko radījis vējš un ūdens”.

Kā norādīts Smitsona institūta informatīvajā bukletā, piecās lielākajās Amerikas indiāņu muzeja atklāšanas ekspozīcijās ”var aplūkot ap 7000 eksponātu no šī muzeja pasaulslavenajiem fondiem, kurus veido ap 800 tūkstoši dažādu etnogrāfisku un arheoloģisku priekšmetu”. Tur ir grozi, māla trauki un pērlītēm izšūtas drēbes, ko darinājuši visdažādāko cilšu indiāņi — mapuči Čīlē, kečvi Peru, lakoti Amerikas Savienotajās Valstīs un čipevi Kanādā.

Kā izteicās Amerikas indiāņu muzeja izveidotājs un direktors Ričards Vests jaunākais, kas pats pieder pie dienvidu čejenu cilts, muzeja dibināšanas mērķis ir ”iepazīstināt cilvēkus ar Amerikas indiāņu dzīvi un kultūru un labot nepareizus priekšstatus”. Lai izstaigātu Amerikas indiāņu muzeju, ir nepieciešamas aptuveni divas stundas. Bet kas varētu būt nākamais pieturas punkts īsā ekskursijā pa Vašingtonas daudzajiem muzejiem?

Dažādu laikmetu māksla

Pietiek tikai šķērsot Nacionālo aleju, lai nokļūtu Nacionālajā mākslas galerijā. Šī galerija pastāv jau kopš 1941. gada, un tajā ir apkopoti mākslas darbi, kas tapuši astoņu gadsimtu ilgā laikposmā. Ja cilvēks ir kaislīgs mākslas cienītājs, viņam galerijas apskati būtu ieteicams sākt no rīta, jo gleznu kolekcija ir tik plaša, ka, aplūkojot sava mīļākā perioda mākslas darbus, var paiet vairākas stundas. Par laimi, galerijā ir padomāts par to, ka apmeklētājiem varētu rasties vēlēšanās apsēsties, lai pavērotu kādu gleznu rūpīgāk vai vienkārši atpūstos.

Tā kā 13. līdz 15. gadsimtā galvenā mākslas darbu pasūtītāja bija katoļu baznīca, lielākā daļa tālaika šedevru ir reliģiska satura. No šī perioda darbiem muzejā var aplūkot Džoto ”Madonnu ar bērnu” un vairākas Leonardo da Vinči gleznas. 16. gadsimta mākslu muzejā pārstāv Rafaēla glezna ”Madonna Alba” (1508. g.), kā arī Tintoreto, Ticiāna un citu mākslinieku darbi. Tiem, kas iedziļinās Bībelē, interesanta varētu likties Tintoreto glezna ”Kristus pie Galilejas jūras” (ap 1575. g.—1580. g.), kurā ir attēloti Kristus mācekļi vētras mētātā zvejas laivā. Vēl viens darbs ar bībelisku sižetu ir El Greko glezna ”Kristus izdzen no tempļa tirgoņus”. Ir interesanti izvērtēt, cik atšķirīgā stilā gleznoti abi šie darbi un cik izteiksmīga ir El Greko glezna ar tās dzīvajām krāsām un spēcīgo dinamiku.

No 17. gadsimta mākslas darbiem muzeja kolekcijā ir iekļauti Rubensa, Rembranta un citu vecmeistaru darbi. Bībeles cienītāji, iespējams, vēlēsies pakavēties pie Rubensa gleznas ”Daniēls lauvu bedrē”, kas tapusi ap 1615. gadu, un pavērot, kāds miers atspoguļojas Daniēla sejā, kad viņš pateicas Dievam par glābšanu. Bet tagad pārcelsimies uz 19. gadsimtu un novērtēsim franču impresionistu darbus.

Nacionālajā mākslas galerijā ir izveidota viena no labākajām impresionistu gleznu kolekcijām, kāda ir atrodama ārpus Parīzes. Ja gadiem ilgi ir bijis iespējams aplūkot vienīgi šo gleznu reprodukcijas, tad redzēt oriģinālus ir kaut kas īpašs. Ieskatoties Sezana, Manē, Renuāra, Degā un Monē slavenajos darbos, ar apbrīnu var novērtēt viņu glezniecības stilu un to, cik lielu uzmanību viņi ir veltījuši gaismas spēlei. Muzeja kolekcijā ir iekļauti arī vairāku izcilu amerikāņu gleznotāju darbi, piemēram, Mērijas Kasatas ”Bērni, kas spēlējas pludmalē”, Džeimsa Vistlera ”Baltā meitene” un Vinslova Homera ”Pa vējam”.

Austrumu ēkā apmeklētājus gaida interesanta izstāde, kas veltīta modernajai un laikmetīgajai mākslai. Ēkas pagalmā var apskatīt Aleksandra Kaldera, Henrija Mūra un citu skulptoru darbus. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību izstādē iekļautajam kataloniešu mākslinieka Žuana Miro gobelēnam.

Kā jūs noprotat, Nacionālā mākslas galerija cilvēku patur savā varā stundām ilgi vai vismaz līdz brīdim, kad viņa enerģija ir izsīkusi. Turklāt šī nav vienīgā mākslas galerija Vašingtonā. Piemēram, Korkorāna mākslas galerija var lepoties ar izciliem Amerikas un Eiropas mākslinieku darbiem, tostarp vairākām impresionistu Monē un Renuāra gleznām, kā arī lielāko Kamila Koro gleznu kolekciju ārpus Francijas. Tas, cik daudz izdodas apskatīt, ir pilnībā atkarīgs no paša spēkiem, jo interesantu galeriju šeit ir bez sava gala.

Dodoties prom no Vašingtonas, ir jāatzīst, ka ir iegūts plašāks ieskats pasaules kultūrā un ir vēl labāk saprotami franču dramaturga Detuša vārdi: ”Kritizēt ir viegli, radīt mākslu ir grūti.” Ja jums kādreiz būs izdevība pabūt Vašingtonas muzejos, varbūt jūsos modīsies interese arī par muzejiem un galerijām, kas atrodas jūsu dzīvesvietā. Apmeklējiet tos un paskatieties, vai tajos nav jūtama reliģijas un Bībeles ietekme.

[Attēls 14. lpp.]

Smitsona pils

[Norāde par autortiesībām]

Smithsonian photo by Eric Long

[Attēli 14., 15. lpp.]

Nacionālajā aviācijas un kosmosa muzejā var aplūkot 1903. gadā uzbūvēto ”Flyer” (pa labi) un Lindberga ”Spirit of St. Louis” (apakšā)

[Attēli 15. lpp.]

Gravēšanas un iespiešanas birojs ir iemantojis lielu popularitāti apmeklētāju vidū

[Attēls 16. lpp.]

Dzīvības tornis paceļas cauri trim stāviem

[Attēls 16. lpp.]

Ieslodzītā apģērbs, ko ir valkājis Jehovas liecinieks

[Attēls 17. lpp.]

ASV Memoriālais holokausta muzejs

[Attēls 17. lpp.]

Helēna Gotholde

[Norāde par autortiesībām]

USHMM, courtesy of Martin Tillmans

[Attēls 18. lpp.]

Nacionālajam Amerikas indiāņu muzejam ir interesants dizains, kurā dominē izliektas līnijas

[Norāde par autortiesībām]

Photo by Robert C. Lautman

[Attēls 18. lpp.]

Vāze, ko mūsdienās ir izgatavojis Amerikas indiāņu stikla pūtējs

[Norāde par autortiesībām]

Photo by Ernest Amoroso, © Smithsonian Institution/National Museum of the American Indian

[Attēls 18. lpp.]

Vinslova Homera glezna ”Pa vējam”, kas atrodas Nacionālajā mākslas galerijā

[Norāde par autortiesībām]

Winslow Homer, Breezing Up (A Fair Wind), Gift of the W. L. and May T. Mellon Foundation, Image © Board of Trustees, National Gallery of Art, Washington

[Norādes par attēlu autortiesībām 15. lpp.]

Fons lappuses augšā: Smithsonian photo by Dane Penland; lidmašīna: © Mark Polott/ Index Stock Imagery; ekskursija: Photo by Carolyn Russo/NASM; trīs fotoattēli lappuses apakšā: Courtesy of the Department of the Treasury, Bureau of Engraving and Printing