Stress. Cēloņi un sekas

STRESS ir organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu, un, pēc Dr. Melisas Stopleres vārdiem, stresu var radīt ”jebkāds fizisks, bioķīmisks vai emocionāls faktors, kas izraisa fizisku vai psihisku spriedzi”. Vai tas nozīmē, ka stress pašā būtībā ir kaitīgs? Tā nevarētu teikt. Kā norāda minētā autore, ”neliels stress un spriedze reizēm var nākt par labu. Kad ir jāpaveic kāds uzdevums, neliela spriedze var būt labs stimuls enerģiskai un efektīvai darbībai.”

Bet kad stress kļūst par problēmu? ”Stresa negatīvo ietekmi cilvēks sāk izjust tikai tad, kad tā ir par daudz vai kad cilvēks nespēj ar to tikt galā,” atzīmē M. Stoplere. Padomāsim par dažiem galvenajiem stresa avotiem.

Iztikas pelnīšana

Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm?” (Salamans Mācītājs 2:24.) Diemžēl mūsdienās daudziem darbs ir saistīts ne tikai ar pūlēm, bet arī ar milzīgu spriedzi.

Kādā ziņojumā, ko bija sagatavojusi Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, uzskaitot stresa iemeslus, bija minēti šādi faktori: slikta komunikācija starp priekšniecību un darbiniekiem, vadošo amatpersonu nerēķināšanās ar darbinieku viedokli svarīgu lēmumu pieņemšanā, konflikti darba biedru starpā, bailes zaudēt darbu un nepietiekama samaksa. Lai kādi būtu stresa cēloņi, daudzi strādājoši vecāki iztērē tik daudz enerģijas, cīnoties ar sasprindzinājumu darbavietā, ka viņiem paliek gaužām maz spēka, ko veltīt dzīvesbiedra un bērnu vajadzībām. Turklāt arī šo vajadzību apmierināšana pati par sevi no cilvēka reizēm prasa ārkārtīgi daudz. Piemēram, ASV gada laikā apmēram 50 miljoni cilvēku aprūpē kādu slimu vai vecu ģimenes locekli. Lielu stresu ģimenē var radīt arī finansiālas dabas problēmas. To ir pieredzējusi Rita,  kāda divu bērnu māte, kuras vīrs Leandru autoavārijas dēļ ir piesaistīts ratiņkrēslam. Viņa atzīst: ”Finansiālas grūtības rada spriedzi ģimenē. Tas, ka sāk trūkt naudas ģimenes izdevumu segšanai, nekādi nevar neietekmēt noskaņojumu.”

Vientuļo vecāku saspringtā dzīve

Ar milzīgu stresu jācīnās tām mātēm, kas audzina bērnus vienas pašas. Celties agri no rīta, lai gatavotu brokastis, apģērbt bērnus un aizvest viņus uz skolu, pēc tam paspēt uz darbu un vēl tikt galā ar visiem darba pienākumiem — šāds saspringts ritms prasa daudz fizisku un emocionālu spēku. Kad darbadiena ir galā, atkal sākas skriešana — jāpārved bērni no skolas, jāpagatavo vakariņas un jātiek galā ar citiem mājas darbiem. Marija, kāda vientuļā māte, kas audzina četras pusaudzes, savu dzīvi salīdzina ar tvaika katlu: ”Reizēm spiediens ir tik milzīgs, ka man liekas, ka es kuru katru brīdi uzsprāgšu.”

Bērni un stress

Sociologs Ronalds Pitcers norāda, ka mūsdienās ”daudzi jaunieši izjūt ārkārtīgi lielu stresu”. Jauniešiem ir jāpielāgojas fiziskajām un emocionālajām pārmaiņām, kas nāk līdzi pubertātes vecumam, turklāt spriedzi rada mācības skolā. Grāmatā Childstress! (Bērnu stress!) bija atzīmēts, ka parasta skolas diena ir ”pārpildīta ar problēmām un stresa situācijām, kuras  rada mācības, sporta nodarbības, attiecības ar vienaudžiem un skolotājiem”.

Daudzās zemēs papildu trauksmi rada vardarbība skolā, kā arī bailes no teroristu uzbrukumiem un citām iespējamām nelaimēm. ”Ja vecāki visu laiku runā par to, cik šausmīga ir mūsdienu pasaule, arī mēs sākam justies šausmīgi,” rakstīja kāda pusaudze.

Vecākiem būtu jābūt tiem, pie kā bērni var meklēt atbalstu. Diemžēl, kā atzīst R. Pitcers, ”ļoti bieži bērnu un pusaudžu mēģinājumi dalīties ar vecākiem savos pārdzīvojumos netiek uztverti nopietni vai arī tiek noliegti, noniecināti vai ignorēti”. Dažreiz bērniem ir grūti sagaidīt uzmanību no vecāku puses, jo vecāki ir aizņemti paši ar savām nesaskaņām. ”Man ir radies priekšstats, ka mani vecāki vienmēr strīdējās,” izteicās kāds zēns, kura vecāki ir šķīrušies. Grāmatā Childstress! ir uzsvērts, ka ”bērni tiek emocionāli traumēti ne vien tajos gadījumos, kad vecāki strīdas vai palaiž rokas. Bērnus dara nedrošus arī apslāpēta nepatika, ko viņi labi jūt, lai kā vecāki to maskētu ar saldiem vārdiem.”

Stresa cena

Vienalga, vai cilvēks ir jauns vai vecs, vai stresu izraisa darbs vai skola, pastāvīgs stress nopietni grauj veselību. Kā skaidro kāds speciālists, ”stresa situācijā cilvēka organisms ir kā lidmašīna, kas gatavojas pacelties”. Stresa ietekmē paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens un cukura līmenis asinīs un pastiprinās hormonu darbība. ”Nepārtraukta stresa apstākļos cilvēka organisma ”stresa aparāta” daļas (smadzenes, sirds, plaušas, asinsvadi un muskuļi) tiek vai nu hroniski pārslogotas vai arī izmantotas nepietiekami. Laika gaitā šāds stāvoklis var izraisīt nopietnas fiziskas vai psihiskas problēmas.” Ar stresu saistīto slimību saraksts ir satraucoši garš — pie tām pieder sirds slimības, insults, imūnsistēmas darbības traucējumi, vēzis, skeleta un muskuļu slimības, diabēts un vēl daudzas, daudzas citas.

Lielas bažas izraisa tas, kā daudzi, it īpaši gados jauni cilvēki, cenšas tikt galā ar stresu. Dr. Betija Jangsa savā grāmatā, kas veltīta pusaudžu stresa problēmām, raksta: ”Ir ļoti skumji vērot, kā pusaudži, vēlēdamies aizbēgt no ciešanām, sāk lietot alkoholu un narkotikas, kavē skolu, pārkāpj likumus, dzīvo izlaidīgu dzimumdzīvi, rīkojas agresīvi un vardarbīgi, bēg no mājām — visi šie mēģinājumi aizbēgt no problēmām izraisa jaunas, vēl smagākas problēmas.”

Mūsdienu pasaulē visiem ir jārēķinās ar stresa situācijām, jo pilnībā no tā nav iespējams izvairīties. Tomēr, kā par to būs stāstīts nākamajā rakstā, mēs diezgan daudz ko varam darīt, lai tiktu galā ar stresu.

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Reizēm spiediens ir tik milzīgs, ka man liekas, ka es kuru katru brīdi uzsprāgšu.”

[Attēls 5. lpp.]

Vientuļo vecāku dzīve parasti ir ļoti saspringta

[Attēls 6. lpp.]

Daudzi jaunieši izjūt pārmērīgu spriedzi skolā