Kuģojot pa ūdeni un zemi

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA POLIJĀ

Ko jūs nodomātu, ja kuģa kapteinis jūs uzaicinātu doties ceļojumā ne tikai pa upi, bet arī pa pļavām?

EZERIEM bagātajā Ilavas apvidū, kas atrodas Polijas ziemeļdaļā, kuģošana ir sen pazīstama nodarbošanās. Jau aptuveni pirms tūkstoš gadiem no šejienes ar kuģiem tika transportēti lauksaimniecības produkti un kokmateriāli. Kuģi brauca pa senu un iecienītu maršrutu — pa Drvencas upi līdz Vislai un tad pa Vislu līdz Baltijas jūrai. (Skatīt karti.) Tālāk preces tika vestas uz Rietumeiropu.

13. gadsimtā, kad Vācu ordenis bija iekarojis plašas teritorijas Polijas ziemeļaustrumos, minētais ceļš kļuva vēl nozīmīgāks. * Tas tika izmantots arī vēlāk, it īpaši kopš 16. gadsimta, kad strauji pieauga pieprasījums pēc Ilavas apvidū iegūtajiem kokmateriāliem, ko pirka gan Gdaņskas tirgoņi, gan franču un dāņu kuģu būvētāji.

Kāpēc šeit iegūtie kokmateriāli bija tik pieprasīti? Viens iemesls bija tas, ka Ilavas apvidus mežos auga līdz pat 50 metru garas slaidas priedes, no kurām varēja gatavot lieliskus kuģu mastus. Taču kokmateriālu nogādāšana līdz tirgum pa garo apkārtceļu — Drvencu un Vislu — aizņēma aptuveni sešus līdz astoņus mēnešus.

Īsāka ceļa meklējumos

Meklēdami problēmas risinājumu, kravu nosūtītāji sāka domāt par iespēju izmantot sešus ezerus starp  Ostrudu un Elblongu, kura atrodas netālu no Vislas līča. Ja vien izdotos kaut kādā veidā savienot šos ezerus, ceļš no Drvencas upes līdz Baltijas jūrai kļūtu piecreiz īsāks! Radās ideja izrakt kanālu, kas savienotu ezerus. Diemžēl drīz vien kļuva skaidrs, ka šāds projekts ir saistīts ar grūtībām, kādas ar tālaika tehniskajām iespējām nebija atrisināmas. Kā gan lai iecerētā ūdensceļa būvētāji tiek galā, piemēram, ar to, ka 10 kilometru garā posmā ūdens līmeņa starpība sasniedz 104 metrus?

Kaut arī pastāvēja šādas grūtības, tirgotāji un zemes īpašnieki vēlējās pārdot savas preces ātri un gūt peļņu, tāpēc viņi atkal un atkal pieprasīja, lai Prūsija, kam piederēja vara pār daļu Polijas, savienotu ezerus. Galu galā 1825. gadā Prūsijas valdība pieņēma lēmumu būvēt kanālu, kas savienotu Ostrudu ar Elblongu un tālāk vestu uz jūru. Tika izlemts, kāds būs kanāla maršruts, un projekta izstrāde tika uzticēta slepenajam celtniecības padomniekam. Taču pēc kāda laika šis padomnieks saprata, ka uzdevums nav viņam pa spēkam, un savus īstenošanai nederīgos rasējumus vienkārši noglabāja atvilktnē.

Izcils inženieris ķeras pie idejas īstenošanas

Ap šo pašu laiku augstskolu Berlīnē absolvēja Georgs Jākobs Štēnke. Viņš bija ieguvis celtniecības maģistra grādu un bija specializējies hidrotehnikā. Šis apdāvinātais jaunais cilvēks drīz vien apliecināja savas zināšanas praksē, un 1836. gadā viņu iecēla nozīmīgā amatā — viņš kļuva par Elblongas aizsprostu un uzbērumu inspektoru. Strādādams šajā amatā, Štēnke nopietni apsvēra iespēju būvēt Oberlandes kanālu, kā tolaik sauca iecerēto ūdensceļu. *

Līdz 1837. gadam Štēnke bija izplānojis jaunu kanāla maršrutu un sīki izstrādājis tāda kanāla plānu, kuru varētu izmantot arī kravas kuģi. Viņš arī pievērsa nopietnu uzmanību visiem jauninājumiem hidrotehnikas nozarē. 1844. gadā beidzot sākās kanāla būvniecība. Tika izrakti kanāli starp ezeriem plānotā ūdensceļa dienvidos, kas izraisīja ūdens līmeņa pazemināšanos dažos  ezeros līdz pat 5 metriem. Ar atlikušo 100 metru lielo ūdens līmeņa starpību Štēnke plānoja tikt galā, uzbūvējot divdesmit piecas slūžas.

Taču pēc tam, kad bija uzbūvētas pirmās piecas slūžas, Štēnke saprata, ka slūžas apgrūtinās satiksmi pa ūdensceļu. Viņš nezaudēja apņēmību un devās uz Ameriku noskaidrot, kā līdzīgas problēmas ir atrisinātas, būvējot Morisa kanālu Ņūdžersijas štatā. Štēnke atklāja, ka Morisa kanālā uzbūvētās slūžas ir tikpat neekonomiskas kā viņa plānotajā, taču kaut kas no redzētā viņu sajūsmināja — starp kanāla posmiem bija nolaideni uzbērumi ar sliedēm, pa kurām uz īpašām platformām kuģi tika pārvietoti pa zemi. Atgriezies mājās, Štēnke kopā ar vēl diviem talantīgiem inženieriem šo ideju pilnveidoja un pielāgoja topošā ūdensceļa vajadzībām. Tika pārtraukta jaunu slūžu celtniecība, un sākās darbs pie četru uzbērumu sistēmas. Štēnke varēja priecāties, kad 1860. gadā pēc veiksmīgām pārbaudēm tika atklāts Oberlandes kanāla pirmais posms.

Inženiertehnisks meistardarbs

Protams, jebkura kanāla pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešamas arī speciālas būves un iekārtas — slūžas, slūžu vārti, vilcējiekārtas, mašīntelpas —, un tās visas pastāvīgi nolietojas. Tāpēc 20 gadus pēc kanāla atklāšanas piecu koka slūžu vietā, kas jau bija nolietojušās, tika izveidots uzbērums. Kanāla galvenais posms starp Elblongu un Ostrudu ir aptuveni 82 kilometrus garš. Kanāla kopējais garums ar visiem atzarojumiem ir 212 kilometri.

Oberlandes kanāls, ko tagad sauc par Elblongas — Ostrudas kanālu, tiek uzskatīts par unikālu inženiertehnisku sasniegumu un izcilu vēsturisku vērtību. Mūsdienās komerciāliem kravu pārvadājumiem kanālu tikpat kā vairs neizmanto un pa to galvenokārt pārvietojas motorlaivas, jahtas un tūristu kuģīši. Tomēr, kā ceļvedī Kanał Elbląsko-Ostródzki paskaidro Darjušs Bartoņs, arī pēc tik daudziem gadiem ”šīs ilgi lietotās hidrotehniskās būves un iekārtas darbojas tik labi, it kā laika ritējums tās vispār nebūtu ietekmējis. Tas ir tāpēc, ka tās ir konstruētas ar izcilu precizitāti un izplānotas tik nevainojami, ka pārsteidz pat lietpratējus.”

Neparasts brauciens

Vai arī jūs nevēlētos mums pievienoties un doties braucienā pa šo neparasto maršrutu? Mēs sākam ceļu agrā rīta stundā no Ostrudas. Pārvarējuši divas slūžas, mēs esam 100 metrus virs jūras līmeņa. Kuģis mierīgi slīd pa viļņiem, un mēs ar apbrīnu vērojam plašās bērzu, gobu, priežu un egļu audzes, kā arī krāšņi ziedošas ūdensrozes. Vairākās vietās kanāla apkārtnē ir izveidoti dabas rezervāti, kuros nav nekas neparasts starp niedrēm pamanīt zivju gārņus un cekuldūkurus vai arī ieraudzīt stārķus uzmanīgi soļojam pa pļavu vai brienam pa ūdeni.

Kad esam nobraukuši 51 kilometru, mums pēkšņi šķiet, ka kanāls ir beidzies! Bet tad mēs ieraugām divus akmens stabus, kas balsta milzīgus riteņus, kurus apvij resna trose. Kapteinis paziņo, ka mēs esam sasnieguši pirmo uzbērumu, un kuģis ar visiem pasažieriem uzbrauc uz ūdenī iegremdētas platformas. (Kuģi un platformu var redzēt 12. lappusē.)

Pēc maza brīža ūdens no īpaša rezervuāra sāk gāzties uz 8 metrus platā ūdensrata. Masīvais ar ūdens enerģiju darbināmais mehānisms sāk darboties, tinot trosi un velkot platformu kopā ar kuģi. Mēs virzāmies uz priekšu, un metāla sliedes, pa kurām brauc  platforma, izved mūs no ūdens, pārved pāri uzbēruma korei un tad līgani ved mūs lejup kādus 550 metrus. Nu mēs patiešām ”kuģojam” pa sauszemi! Tad sliedes atkal ved ūdenī un platforma iegrimst tajā un apstājas. Mūsu kuģis atkal peld — šajā kanāla posmā ūdens līmenis ir par 21 metru zemāks nekā iepriekšējā —, un mēs turpinām ceļu. Pirms mēs sasniegsim Druzno ezeru, kas atrodas tikai 30 centimetrus virs jūras līmeņa, mēs būsim pārvarējuši piecus šādus uzbērumus.

Druzno ezers ietilpst krāšņā dabas rezervātā, kurā var sastapt vairāk nekā pusi no Polijā dzīvojošajām 400 putnu sugām. Šeit mājo dzērves, jūraskraukļi, zivju ērgļi, mazie ērgļi un daudzi citi putni. Braucot pa kanālu, ir iespējams ieraudzīt briežus, bebrus, mežacūkas, zaķus, lūšus, āpšus, aļņus un citus savvaļas dzīvniekus. Beidzot vēlā pēcpusdienā, izbraukuši cauri ezeram, mēs nokļūstam Elblongas piestātnē. Krastā ir redzamas pilsdrupas — atgādinājums par laikiem, kad šīs vietas bija pakļāvis Vācu ordenis un izveidojis šeit ostu. Mēs vēl ilgi atcerēsimies šo dienu, ko esam pavadījuši uz kuģa tik neparastā ceļojumā.

[Zemsvītras piezīmes]

[Shēma 12., 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Elblongas — Ostrudas kanāla šķērsgriezums (Metros norādīts augstums virs jūras līmeņa)

OSTRUDA

↓ Drvencas ezers

95 metri

↓

↓

Zelonas slūžas

96 metri

↓

↓

4,6 kilometri

↓

↓

Milomlinas slūžas

99 metri

82 kilometri ↓

↓

36,6 kilometri

↓

↓

Uzbērumi

↓

↓

9,6 kilometri

↓

↓

↓ Druzno ezers

0,3 metri

ELBLONGA

[Shēma 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Mašīntelpa

Ūdensrats

Tērauda troses Apakšējie riteņi

Platforma Sliedes

 

 

Augšējais kanāls Augšējie riteņi Apakšējais kanāls

[Karte 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Baltijas jūra

Gdaņska

Vislas līcis

Nogata

Visla

Drvenca

Ilava

Īsais ceļš pa kanālu

Elblonga

Uzbērumi

Ostruda

[Attēls 13. lpp.]

Kuģi uz ripojošām platformām tiek pārvietoti augšup un lejup pa uzbērumu

[Norāde par autortiesībām]

Foto: A. Stachurski

[Attēls 15. lpp.]

Skats uz kanālu un uzbērumu pie Kontiem

[Attēli 15. lpp.]

Ceļojot pa kanālu, iespējams ieraudzīt aļņus, bebrus un cekuldūkurus

[Norādes par attēlu autortiesībām 15. lpp.]

Kuģis: M. Wieliczko; pārējie foto: A. Stachurski