Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Dejojošie jūras zirgi

Dejojošie jūras zirgi

Dejojošie jūras zirgi

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

PĀRIS satiekas, un abi pietvīkst, pazinuši viens otru. Viņš, šķiet, lepni piepūšas, bet viņa to atzinīgi uzlūko. Abi tiecas viens otram pretī, un maigam pieskārienam seko sirsnīgs apskāviens. Rīta blāzmas apspīdēti, viņi pamazām sāk šūpoties ritmā, un sākas viens no dabas jaukākajiem baleta priekšnesumiem — jūraszirdziņu deja.

”Jūraszirdziņi ir vienreizējas un apburošas būtnes,” saka zinātniece Keita Mārtina-Smita, kas nodarbojas ar jūras organismu izpēti. Taču savulaik cilvēkiem šie radījumi likās mīklaini, un viņi pat nevarēja saprast, kas tie tādi īsti ir. Agrāko laiku dabaszinātnieki tiem deva nosaukumu Hippocampus — šajā vārdā dēvēja mitoloģiskos zirgus ar zivs astēm, kuri vilka sengrieķu jūras dieva Poseidona ratus.

Daži apgalvo, ka viduslaikos ceļojošie tirgotāji esot pārdevuši jūraszirdziņus, uzdodami tos par ugunsspļāvēju pūķu mazuļiem. Bet īstenībā jūraszirdziņi ir zivis no kaulzivju virskārtas, lai gan tie izskatās un peld citādi nekā vairākums pārējo zivju. Jūraszirdziņus, kas parasti lēni slīd pa ūdeni vai karājas tajā uz vietas, mēdz salīdzināt ar maziem kristāla zirdziņiem vai dzīvām šaha figūriņām.

Jūraszirdziņi ir sastopami siltos piekrastes ūdeņos gandrīz visā pasaulē, un tie ir ļoti dažādi pēc lieluma un formas. Pēc zinātnieku vērtējuma, pasaulē ir no 33 līdz vairāk nekā 70 jūraszirdziņu sugām. Starp tām ir gan sīciņais Hippocampus bargibanti, kas brīvi varētu novietoties uz cilvēka naga, gan tāda paprāva zivs kā Hippocampus abdominalis, kas var pārsniegt 30 centimetru garumu.

Zobu nav, kuņģa nav, bet nekādu problēmu!

Jūraszirdziņi ar savu dīvaino galvas veidojumu, kaula plātnītēm klāto ķermeni un pērtiķa astei līdzīgo tvērējasti ir vairāk piemēroti dzīvei uz vietas, nevis tam, lai šaudītos apkārt. Tiem nav nekas pretī dienas lielāko daļu pavadīt, turoties ar asti pie kāda piemērota ūdenszāles stiebra vai koraļļa zariņa un barojoties. Ja jūraszirdziņam rodas vajadzība pārvietoties, tas lēnītēm virzās uz priekšu ar sīciņas muguras spuras palīdzību un stūrē ar krūšu spurām. Saspiežot un izplešot ar gāzi pildīto peldpūsli, jūraszirdziņi iegremdējas dziļāk vai paceļas augstāk, gluži kā zemūdenes.

Izsalkušam jūraszirdziņam ēšana ir pirmajā vietā, un katra sīka garnelīte vai cits vēžveidīgais, kas peld viņam garām, veikli tiek iesūkts snuķveidīgajā mutē. Tā kā jūraszirdziņiem nav ne zobu, ne kuņģa, kas veicinātu gremošanu, viņiem jānoķer ap 50 garnelēm dienā, lai saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas. Bet šie izveicīgie mednieki itin labi tiek galā ar šo uzdevumu, jo viņi ir apveltīti ar izcilu redzi. Jūraszirdziņš var skatīties ar katru aci citā virzienā: piemēram, viena acs var raudzīties tieši uz priekšu, meklējot medījumu, kamēr otra acs uzmana, kas notiek aiz muguras. Jūraszirdziņi arī spēj atšķirt vairāk krāsu nianšu nekā cilvēki un saskata sīkākas detaļas nekā lielākā daļa citu zivju.

Jūraszirdziņiem jādomā ne tikai par medībām, bet arī par to, kā pašiem nekļūt par kāda medījumu. Izvairīties no tādiem ienaidniekiem kā krabji un bruņrupuči daudzām jūraszirdziņu sugām palīdz spēja saplūst ar apkārtni un kļūt gandrīz nemanāmiem uz jūraszāļu, koraļļu vai mangrovju sakņu fona. Plankumainā āda, jūraszālēm līdzīgie izaugumi un prasme mainīt ādas krāsu ļauj jūraszirdziņiem lieliski nomaskēties. ”Viņi maskējas tik labi, ka jābūt ārkārtīgi vērīgam, lai viņus pamanītu,” saka zinātnieks Rūdijs Keiters.

Romantiskās dejas

Pretēji daudzām citām zivīm jūraszirdziņi, izveidojuši pāri, paliek kopā visu mūžu, un tie reti aizklīst tālu viens no otra. Ik rītu pāris no jauna stiprina savas saites īpašā dejā. ”Jūraszirdziņu deja ir tik skaista un gracioza, ka to vērot ir īsta bauda,” saka jūraszirdziņu audzētāja Treisija Vorlenda. Kad deja ir galā, jūraszirdziņi ar astēm ”noenkurojas” katrs savā vietā un atlikušo dienas daļu pavada barojoties. Kāzu deja ir sarežģītāka par šo ikrīta rituālu. Kad mātīte tuvojas tēviņam, tas piepūš savu perējamo somu, nokrāsojas košākā krāsā un cienīgi peld šurp turp mātītes priekšā. Tad abi lēnām riņķo viens ap otru un savij kopā astes. Saskanīgi virpuļodami, tie lēkā pa jūras dibenu kā draiski poniji. Jūraszirdziņi ceļas augšup un atkal grimst lejup, griežas dejā un maina krāsu, un tā dažreiz paiet vesela pusstunda.

Protams, šī uzmanības parādīšanas deja ir ievads vairošanās procesam. ”Kad tuvojas laiks pāroties, jūraszirdziņi dejo aizvien ilgāk un biežāk un dejas var atkārtoties pat visas dienas garumā,” stāsta Rūdijs Keiters. ”Kad deja sasniedz kulmināciju, jūraszirdziņi, savijuši astes un sakļāvušies cieši kopā, lēnām paceļas līdz ūdens virsmai. Tad mātīte saudzīgi ievieto ikrus ķengura somai līdzīgajā perējamajā somā, kas atrodas tēviņam uz vēdera.” Pēc tam topošais tēvs atrod mierīgu vietiņu, lai droši iekārtotu ikrus savā somā un tie piestiprinātos pie somas sieniņas. Viņš tos apaugļo, un tā sākas viena no neparastākajām ”grūtniecībām”, kāda vērojama dzīvnieku pasaulē.

”Katras sievietes sapnis”

”Manuprāt, tas ir brīnišķīgi, ka jūraszirdziņu tēvi iznēsā un laiž pasaulē bērnus,” sacīja kāda sieviete. ”Tāds jūraszirdziņš ir katras sievietes sapnis,” pajokoja cita. Kāds jūraszirdziņu tēviņš gada laikā šādas 21 dienu ilgas ”grūtniecības” pieredzēja septiņas reizes pēc kārtas.

Kamēr jūraszirdziņa ikri attīstās dziļi perējamā somā, embrijus ar skābekli un barības vielām apgādā bagātīgi sazarots asinsvadu tīkls. Ar laiku sāļums somā pieaug, un tā jaunā paaudze tiek sagatavota turpmākajai dzīvei sāļajā jūras ūdenī. Kad bērniem pienāk laiks nākt pasaulē, jūraszirdziņu tēva ”dzemdības” var ilgt no dažām stundām līdz pat divām dienām. Visbeidzot perējamā soma atveras, un mazie jūraszirdziņi pamazām tiek izgrūsti ārpasaulē. Mazuļu skaits atkarībā no jūraszirdziņu sugas mēdz būt dažāds, bet tas var sasniegt pat 1500.

Akvārija zivtiņas, suvenīri un zāles

Lai gan jūraszirdziņi ātri vairojas, visā pasaulē to populācijām draud aizvien lielākas briesmas. Pēc dažu speciālistu aprēķiniem, katru gadu tiek noķerti un pārdoti aptuveni 30 miljoni jūraszirdziņu. Liela daļa no tiem paredzēti izmantošanai tradicionālajā Āzijas medicīnā, kur jūraszirdziņus lieto pret dažādām kaitēm, sākot ar astmu un lauztiem kauliem un beidzot ar impotenci.

Ik gadus apmēram miljons jūraszirdziņu pārtop par eksotiskiem suvenīriem — no tiem izgatavo atslēgu piekariņus, papīra preses un piespraudes. Zveja ar traļiem, koraļļu rifu spridzināšana ar dinamītu un piesārņojums apdraud ekoloģiskā ziņā jutīgos piekrastes apgabalus, kur dzīvo jūraszirdziņi. Šīs neparastās zivis ķer arī tādēļ, lai pārdotu turēšanai akvārijā, kaut gan tikai nedaudzi jūraszirdziņi izdzīvo nebrīvē, jo tiem vajadzīga īpaša barība un tie ir uzņēmīgi pret slimībām.

Cenšoties apturēt jūraszirdziņu iznīcināšanu, ir izstrādāti priekšlikumi pieņemt starptautiskus normatīvus, kas prasītu, lai valstis, kuras eksportē jūraszirdziņus, pierādītu, ka tās neapdraud jūraszirdziņu populācijas un ekoloģisko līdzsvaru. Ar uzlabotu metožu un tehnoloģiju palīdzību daži komerciāli audzētāji pavairo jūraszirdziņus nebrīvē un pārdod tos akvārija zivtiņu mīļotājiem.

Jūraszirdziņu nākotnes izredzes ir cieši saistītas ar okeānu nākotni. ”Cilvēki neapšaubāmi nodara pasaules okeāniem lielu postu. Mēs pārāk daudz visa kā no tiem ņemam,” saka Rūdijs Keiters. Vai cilvēku nežēlīgās ”progresa” dzirnavas galu galā samals graciozos jūras dejotājus? ”Mums jābūt optimistiem,” saka Keita Mārtina-Smita. ”Pasaulē netrūkst labas gribas cilvēku. Mūsu uzdevums ir panākt, lai vairāk cilvēku saprastu, cik svarīgi ir saudzēt dzīvību uz zemes. Kad tas būs panākts, situācija mainīsies. Ja mēs spēsim izglābt jūraszirdziņus, varbūt mums izdosies izglābt arī jūras.” Varbūt tā arī notiks. Taču, par laimi, ir kāds vēl drošāks cerības avots nekā cilvēki. (Atklāsmes 14:7.)

[Attēls 15. lpp.]

Jūraszirdziņš Hippocampus bargibanti (dabiskā lielumā)

[Norāde par autortiesībām]

© Reinhard Dirscherl/Visuals Unlimited

[Attēli 16., 17. lpp.]

Jūraszirdziņi spēj krasi mainīt ādas krāsu, lai saplūstu ar apkārtni

Hippocampus breviceps

Hippocampus abdominalis

Hippocampus erectus

[Attēls 16. lpp.]

Hippocampus procerus

[Attēls 17. lpp.]

Jūraszirdziņi Hippocampus breviceps

[Attēls 17. lpp.]

Mazuļi atstāj tēva perējamo somu

[Attēls 17. lpp.]

Jūraszirdziņu mazuļi

[Norādes par attēlu autortiesībām 16. lpp.]

Hippocampus erectus: © Ken Lucas/Visuals Unlimited; visi pārējie fotoattēli: Rudie H Kuiter

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

Visi fotoattēli: Rudie H Kuiter