Kamieļi Andos?
Kamieļi Andos?
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA PERU
KAMIEĻI Dienvidamerikā? Jau pati šī doma droši vien šķiet dīvaina, jo šie tuksneša dzīvnieki mums parasti saistās ar Āfriku un Āziju. Taču Āfrikā un Āzijā sastopamie kamieļi ir tuvi radinieki Dienvidamerikas iemītniecēm lamām. * Atšķirībā no kamieļiem, lamām nav kupru, un, augumā nebūdamas garākas par cilvēku, tās ir krietni mazākas par divkupru kamieli, bet vienkupra kamielim nesniedzas pat līdz plecam.
Ja vēlaties pavērot lamas, vispiemērotākā vieta ir Bolīvijas un Peru Andi, lai gan lamu ģints dzīvnieki ir sastopami arī citos Dienvidamerikas apvidos, piemēram, Patagonijā un Ugunszemē, kas ietilpst Argentīnā un Čīlē.
Lamu graciozā, ašā gaita priecē acis, taču ne mazāk iespaidīgs ir vieglums, ar kādu lamas un to radinieces kāpelē pa klinšainām nogāzēm. Īpaši spilventiņi pēdu apakšpusē padara lamas soli tik mīkstu un vieglu, ka modernie tūristu apavi nobāl salīdzinājumā ar šo dzīvnieku kājām.
Andos augsnes kārtiņa ir plāna un zāle ir reta, bet lamas izmīņā zemi daudz mazāk nekā zirgi un mūļi. Turklāt šo dzīvnieku aukslējas un zobi ir veidoti tā, ka, plūkdamas augus, lamas nebojā augu saknes.
Vairākums dzīvnieku nav piemēroti dzīvei lielā augstumā virs jūras līmeņa. Turpretī lamu ģints pārstāvji, kuru asinīs ir liela eritrocītu koncentrācija, lieliski jūtas arī augstu Andu kalnos.
Vietās, kur grūti sadabūt malku, vietējie iedzīvotāji par kurināmo izmanto sakaltušus lamu mēslus. Tā kā savvaļā dzīvojošajām lamu ģints sugām ir raksturīgs paradums iezīmēt savas teritorijas robežas ar mēslu kaudzēm, ievākt šo kurināmo ir samērā viegli. Turklāt atkrīt koku ciršana un malkas skaldīšana, un sausajā Andu gaisā mēsli izžūst ļoti ātri.
Savulaik šos dzīvniekus izmantoja reliģiskos rituālos. Piemēram, čiribaji Peru dienvidos mēdza aprakt zem mājas upurētu lamu vai alpaku. Vēsturnieki raksta, ka ik lunāro mēnesi Kusko galvenajā laukumā tika upurēts simts īpaši izaudzētu baltu lamu un mazāks skaits šo dzīvnieku tika ziedots saules dievam saules svētkos jeb Inti Raimi. Mūsdienās lamas rituālos parasti neizmanto, bet lamu un tiem radniecīgo dzīvnieku gaļa, kas garšo līdzīgi jērgaļai, ir iecienīts uzturprodukts.
Jau tālā senatnē, kad vēl nebija nekādu ledusskapju, inki izmantoja kalnu apstākļus — aukstumu un zemo gaisa spiedienu —, lai izkaltētu un sasaldētu lamu gaļu ilgstošai uzglabāšanai. Šādi kaltētu gaļu viņi dēvēja par čarki.
Protams, šie skaistie dzīvnieki ir augstu jāvērtē nevis tikai tāpēc, ka tie ir noderīgi cilvēkiem, bet galvenokārt tāpēc, ka tie pieder pie brīnišķīgajām Dieva radībām, kas sagādā slavu savam Radītājam. (Psalms 148:10, 13.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Pie lamu ģints pieder alpakas, gvanako, lamas un vikunjas. Visi šie Dienvidamerikas dzīvnieki var krustoties savā starpā, radot hibrīdus pēcnācējus.
[Papildmateriāls/Attēli 16. lpp.]
Gvanako. Sīkstā skaistule
Ieraugot gvanako, nezinātājam varētu likties, ka tik gleznam un trauslam dzīvniekam droši vien vajadzīgi īpaši maigi apstākļi. Taču īstenībā gvanako visbiežāk var sastapt visskarbākajos apgabalos, sākot ar Andu kalniem un beidzot ar Patagoniju un Ugunszemi Argentīnas un Čīles dienvidos. Gvanako pārtiek no augu zaļajiem dzinumiem un saknēm un dzer arī tādu ūdeni, kas cilvēku vajadzībām būtu pārāk sāļš. Šie dzīvnieki labi peld un spēj skriet ar ātrumu, kas pārsniedz sešdesmit kilometrus stundā. Biezās skropstas aizsargā gvanako acis no vēja, saules un smiltīm. Diemžēl malumednieki ir nesaudzīgi izmedījuši gvanako, dzenoties pēc gaļas, ādām un vilnas, kas ir smalkāka par alpakas vilnu.
[Norāde par autortiesībām]
© Joe McDonald
[Papildmateriāls/Attēls 16. lpp.]
Alpaka. Vilnas kamols
Alpakas, kas dzīvo vietās, kur valda liels aukstums un diennakts temperatūras svārstības var sasniegt 50 grādus, ir tērpušās garā, biezā un pinkainā vilnas ”mētelī”. Alpakas mīkstā vilna ir izturīgāka par aitas vilnu. Alpakām ir smails purns, kas tām ļauj sasniegt šaurās klinšu spraugās augošo Andu zāli, taču tās labprātāk mitinās purvainos apvidos, kur atrodams maigāks un sulīgāks zaļums. Tomēr alpakas, tāpat kā citas lamu ģints pārstāves, spēj daudz dienu iztikt bez ūdens.
[Papildmateriāls/Attēls 17. lpp.]
Vikunja. Izsmalcināta tērpa īpašniece
Vikunjas mājo augstu Andos, kur temperatūra bieži tuvojas nullei, bet no sala tās sargā viegla, paīsa vilna, kas ir tik smalka, ka to uzskata par visizcilāko dzīvnieku izcelsmes šķiedru pasaulē. Uz krūtīm vikunjas tērpu kā švītīgs žabo rotā garu spalvu kumšķis. Tā kā pieaugusi vikunja dod tikai nepilnu kilogramu vilnas ik pa diviem gadiem, šī smalkā vilna ir ļoti dārga. Vikunjas vilnas audums var maksāt vairāk nekā 3000 dolārus (ap 1600 latu) metrā.
Senajā inku valstī vikunjas aizsargāja īpaši likumi. Inki svinēja vikunju cirpšanas svētkus, sauktus par čaku, un valkāt no vikunju vilnas austas drēbes drīkstēja tikai augstmaņi. Mūsdienās ir atjaunota senā čaku svinēšanas tradīcija un atkal ir pieņemti likumi, kas sargā šos dzīvniekus no malumedniekiem.
Svarīgs brīdis čaku svētkos ir savvaļas vikunju gūstīšana, iedzenot tās lielā, piltuvveidīgā nožogojumā, kura ieeja ir ap 300 metru plata. Pēc tam vikunjas nocērp un tūlīt pat palaiž vaļā.
[Norāde par autortiesībām]
© Wilfredo Loayza/PromPerú
[Papildmateriāls/Attēli 17. lpp.]
Lama. Andu ”darba zirgs”
Lama nav nedz tik stipra kā ēzelis, nedz tik ātra kā zirgs, taču kā nastu nesējs lama pārspēj tos abus. Lamas spēj nest uz muguras līdz 60 kilogramu smagu kravu. Ja lama jūt, ka nesamais ir par smagu, tā nometas zemē un nekustas ne no vietas, kamēr liekais smagums nav noņemts. Ja dzinējs mēģina ar varu uzdabūt lamu kājās, lama ir spējīga atrīt barību, kas atrodas pirmajā no tās trīs kuņģiem, un uzspļaut to viņam virsū ar apbrīnojamu trāpīgumu un spēku.
Tomēr kopumā lamas ir rāmi un miermīlīgi dzīvnieki, un, saudzīga saimnieka vestas, garu garās lamu virknes pacietīgi soļo pa grūtām kalnu takām, kur citi nastu nesēji dzīvnieki nespētu izturēt skābekļa trūkuma dēļ. Tā kā lamas ir tik labi pielāgotas kalnu apstākļiem, mūsdienās tās izmanto par nastu nesējām ne tikai Andos, bet arī Itālijas Alpos. Turklāt visas nepieciešamās virves, iemauktus un segas var izgatavot no pašu lamu vilnas.
[Norāde par autortiesībām]
© Anibal Solimano/PromPerú
[Attēls 18. lpp.]
Nesen cirpta alpaka
[Attēls 18. lpp.]
Lamas mazulis ar dekoratīvu pušķi ausī
[Norādes par attēlu autortiesībām 15. lpp.]
Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.; lamas: © Alejandro Balaguer/PromPerú