Cik nopietna ir problēma?

TRĪS nedēļas vecajai Holijai Malenai 1997. gada oktobrī tika konstatēts auss iekaisums. Kad tas dažu dienu laikā nepārgāja, meitenītes ārsts izrakstīja viņai modernas antibiotikas. Parasti ar to pilnīgi pietiktu, taču šoreiz bija citādi. Infekcija uzliesmoja no jauna, un tā tas atkārtojās pēc katra antibiotiku kursa.

Pavisam pirmajā savas dzīves gadā Holija 17 reizes tika ārstēta ar dažādām antibiotikām. Kad viņai bija gads un deviņi mēneši, sākās slimības vissmagākais posms. 14 dienas viņai intravenozi ievadīja pēdējās antibiotikas, uz kurām vēl bija kāda cerība, un tad infekcija beidzot atkāpās.

Par tamlīdzīgiem gadījumiem var dzirdēt aizvien biežāk, un tas notiek ne tikai ar zīdaiņiem un padzīvojušiem cilvēkiem vien. Visu vecumu cilvēki saslimst un pat mirst ar infekcijas slimībām, kas kādreiz bija viegli ārstējamas ar antibiotikām. Jau pagājušā gadsimta 50. gados slimnīcās savairojās mikrobi, kas spēja izturēt antibiotiku terapiju, bet 60. un 70. gados tie izplatījās arī ārpus slimnīcu sienām.

Gāja laiks, un medicīnas speciālisti sāka paust viedokli, ka pret antibiotikām izturīgi (rezistenti) mikrobi ir parādījušies galvenokārt tāpēc, ka antibiotikas cilvēkiem un dzīvniekiem tiek lietotas pārmērīgi plaši. 1978. gadā kāds speciālists norādīja, ka antibiotiku lietošana ir kļuvusi ”pilnīgi nekontrolējama”. 90. gados visas pasaules presē nebija nekas neparasts lasīt šādus virsrakstus: ”Parādījušies supermikrobi”, ”Supermikrobu uzvaras gājiens”, ”Bīstami medikamenti — pārmērīga antibiotiku lietošana veicina supermikrobu izplatību”.

Vai šādi virsraksti liecināja tikai par žurnālistu kāri uz sensācijām? Nebūt ne, un to apstiprina autoritatīvu medicīnisku organizāciju atzinumi. Ziņojumā par infekcijas slimībām 2000. gadā Pasaules veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektore norādīja: ”Sākoties jaunai tūkstošgadei, cilvēce ir jaunas krīzes priekšā. Slimības, kas agrāk bija ārstējamas, ..tagad tērpjas arvien stiprākās bruņās, kas spēj izturēt pret mikrobiem vērsto terapiju.”

Cik nopietna ir situācija? ”Šis nepatīkamais notikumu pavērsiens [pret medikamentiem nejutīgu mikroorganismu parādīšanās] ievērojami apgrūtina infekcijas slimību ārstēšanu,” atzīst PVO. Vairāki speciālisti pat ir izteikušies, ka cilvēce atgriežas ”pirmsantibiotiku laikmetā” — laikā, kad infekcijas slimības vēl nebija iespējams ārstēt ar antibiotikām.

Kā mikrobiem, kas ir nejutīgi pret zālēm, ir izdevies izplatīties pa visu pasauli, par spīti nenoliedzamajiem zinātnes sasniegumiem? Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai pasargātu sevi un citus? Vai ir kāds risinājums, kas nākotnē ļaus uzveikt pret antibiotikām nejutīgos mikrobus? Par to lasiet nākamajos rakstos.