Sevilja — pilsēta, kur sākās ceļš uz Ameriku

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

KAD Kristofors Kolumbs devās savā otrajā ceļojumā pāri okeānam, viņš ņēma līdzi pusotru tūkstoti cilvēku — jūrniekus, priesterus, kolonizatorus un piedzīvojumu meklētājus. Viņa rīcībā bija vismaz 17 kuģu, un ekspedīcijas mērķis bija Amerikas kolonizācija. Ceļojums sākās 1493. gadā Spānijas pilsētā Kadisā.

Vēlāk situācija mainījās, un visiem ceļojumiem uz Jauno pasauli, kā toreiz dēvēja Ameriku, bija jāsākas Seviljā — Spānijas pilsētā, kurai karalis bija piešķīris monopoltiesības tirdzniecībai ar kolonijām. Spāņu galjonas, kas devās projām no Seviljas, atgriezās, piekrautas ar sudraba stieņiem no Bolīvijas, Meksikas un Peru raktuvēm. Pēc dažiem desmitiem gadu pilsēta kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām visā Eiropā. Liecības par šiem laikiem joprojām atrodamas daudzās Seviljas seno ēku telpās.

Tirdzniecība ar Ameriku strauji vērsās plašumā, un, lai padarītu to organizētāku, Spānijas karalis Filips II Gvadalkiviras upes krastā uzcēla iespaidīgu biržas namu, kur bagātie tirgotāji varēja slēgt savus darījumus (arhibīskaps bija sūdzējies, ka viņi šim nolūkam izmanto katedrāli). Pēc diviem gadsimtiem šajā ēkā izvietoja Vestindijas arhīvu, kur līdz pat mūsdienām glabājas vēsturiskas liecības par laikiem, kad Spānija kolonizēja Jauno pasauli. *

Bagātību tīkotāji, kas cenšas izdibināt nogrimušo galjonu atrašanās vietas, joprojām apmeklē šo arhīvu un pēta seno laiku jūrniecības dokumentus. Savukārt vēsturniekiem te paveras iespēja lasīt Kristofora Kolumba vēstuļu oriģinālus.

Vējrādis un apelsīnkoku dārzi

Sevilja bija piedzīvojusi savu pirmo zelta laikmetu ilgi pirms Amerikas atklāšanas, laikposmā, kad tapa daudzas no pilsētas ievērojamākajām celtnēm. Vairākus gadsimtus lielu daļu Spānijas pārvaldīja mauri, kas bija ieradušies galvenokārt no tagadējās Marokas  teritorijas. 12. gadsimtā, kad Almohadu valdnieku dinastija padarīja Sevilju par savas valsts galvaspilsētu, tur tika uzcelta arī kāda mošeja. Šīs senās mošejas minarets joprojām slejas pār mūsdienu pilsētu.

Kad mauri tika padzīti no Seviljas, pilsētas iedzīvotāji nojauca mošeju un tās vietā uzcēla Seviljas katedrāli, kas ir trešā lielākā Eiropā (1. attēls). Taču eleganto minaretu acīmredzot bija žēl nojaukt, tāpēc tas tika pārveidots par līdzās esošās katedrāles zvanu torni. Torņa harmoniskās proporcijas, iegarenie logi un arabesku rakstā veidotās sienas spilgti kontrastē ar katedrāles smagnējo arhitektoniku.

Pirms aptuveni 500 gadiem, kad tika laboti zemestrīces nodarītie postījumi, torņa augšējā daļa tika pārbūvēta un agrākā kupola vietā ēkas virsotnē tika uzstādīts bronzas vējrādis. No tā cēlies torņa pašreizējais nosaukums La Giralda (2. attēls), kas spāņu valodā nozīmē ’vējrādis’. Šis tornis ir kļuvis par savdabīgu Seviljas vizītkarti. Tie, kam pietiek spēka uzkāpt tornī, var apskatīt pilsētas panorāmu visā tās krāšņumā.

Katedrāles torņa pakājē atrodas Patio de los Naranjos — neliels pagalms, kas agrāk bija daļa no mauru mošejas. Šis pagalms, ko rotā glītas apelsīnkoku rindas, ir kļuvis par paraugu daudzu Andalūzijas namu iekšējo pagalmu iekārtojumam. * Apelsīnkoki rotā arī daudzas Seviljas ielas un skvērus, tāpēc pavasarī pilsētu piepilda salda  apelsīnkoku ziedu smarža. Šo koku audzes, kurus Spānijā ieviesa mauri, joprojām ieskauj pilsētu, un no to augļiem tiek gatavots garšīgs ievārījums.

Gvadalkiviras upe, kas plūst cauri pilsētai, Seviljas tirgotājiem allaž ir bijusi nozīmīga transporta artērija. Spānijas kuģiem, kas devās uz Jauno pasauli vai arī bija atceļā no tās, šis ūdensceļš deva iespēju ienākt Seviljas ostā, kas tiek izmantota arī mūsdienās. Pilsētas centrā upes krastus rotā glītu apstādījumu rindas, un turpat slejas La Torre del Oro jeb Zelta tornis (3. attēls) — vēl viena iespaidīga celtne, kas ir saglabājusies no mauru valdīšanas laikiem.

Torņa nosaukums radās tālā senatnē, kad tā sienas rotāja zeltītas flīzes. Šī celtne kalpoja aizsardzības nolūkiem, un smaga ķēde, kas to savienoja ar līdzīgu torni upes pretējā krastā, ļāva pilsētas aizstāvjiem kontrolēt kuģu kustību. Senatnē Zelta torņa pakājē sudrabu un zeltu izkrāva no Amerikas pārbraukušās galjonas, bet mūsdienās savu vērtīgo ”kravu” pie tā nogādā tūristu kuģīši.

Parki, pagalmi un košas flīzes

Mauri būvēja ne tikai mošejas, bet arī pilis un veidoja krāšņus parkus. Reales Alcázares jeb Karaļa pils (4. attēls), ko mauri uzcēla Seviljā 12. gadsimtā, tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem piļu un parku kompleksiem visā Spānijā. Kaut arī 14. gadsimtā pils tika pamatīgi pārbūvēta, tika saglabāts tās sākotnējais mauru arhitektūras stils. Mūsdienās pils apmeklētājus sajūsmina krāšņās istabas un pagalmi ar to elegantajām arkām, košajām flīzēm un sienām, ko grezno arabesku raksti.

Apkārt pilij plešas elegants parks, kas bagātīgi apstādīts ar palmām un izdaiļots ar daudzām strūklakām. Kāds mauru valdnieks uzbūvēja pat 16 kilometrus garu akveduktu, lai pienācīgi apūdeņotu šo parku. Pēdējos 700 gadus šī skaistā pils ir bijusi viena no Spānijas karaliskās ģimenes oficiālajām rezidencēm.

Apelsīnkoku rindas sniedz paēnu Seviljas ielās un piepilda tās ar aromātu, savukārt glazētas keramikas flīzes piešķir pilsētas  namiem savdabīgu kolorītu. Arī šo tradīciju Spānijā ieviesa mauri, kas mēdza apdarināt savas istabas ar flīzēm, uz kurām bija attēloti sarežģīti ģeometriski raksti. Mūsdienās dekoratīvās flīzes rotā daudzu namu un veikalu sienas.

Bet flīzes nav vienīgās, kas izdaiļo Seviljas vecpilsētas šaurās ieliņas. Puķu kastes pie logiem un nelieli balkoniņi, kas slīgst ģerāniju un rožu ziedos, spilgti kontrastē ar ēku baltajām sienām. Krāšņās puķes, ko Spānijas siltajā klimatā var audzēt gandrīz cauru gadu, piedod īpašu šarmu šai kolorītajai pilsētai.

Starptautiski pasākumi Seviljā

Aizvadītajā gadsimtā Seviljā tika rīkotas vairākas starptautiskas izstādes, kas bija veltītas šīs pilsētas vēsturiskajām saiknēm ar Ameriku. 1929. gadā tika uzcelts elegantais Plaza de España jeb Spānijas laukums (5. attēls), kas bija paredzēts Iberoamerikas izstādei. Laukumu, kas joprojām ir populārs tūristu apskates objekts, no vienas puses ieskauj liela pusapaļa ēka, kuras sienas grezno keramikas flīžu panno ar ainām no dažādiem Spānijas reģioniem.

1992. gadā, 500 gadus pēc Kolumba pirmā ceļojuma pāri okeānam, Seviljā notika pasaules tirdzniecības izstāde Expo ’92. Izstādē, kuras tēma bija ”Atklājumu laikmets”, varēja apskatīt Kolumba flagkuģa maketu (6. attēls) dabiskā lielumā. Šis nelielais kuģītis izstādes apmeklētājiem atgādināja, cik bīstami tajā laikā bija tālie ceļojumi pāri okeānam. Vēl viena vēsturiska ēka, kas ir saistīta ar Expo ’92, ir klosteris La Cartuja (7. attēls), kurā tagad atrodas mākslas muzejs. Šajā ēkā, kas tika restaurēta pirms 1992. gada izstādes, Kolumbs bija gatavojies vienam no saviem Amerikas ceļojumiem, un šeit pēc viņa nāves kādu laiku atradās viņa apbedījuma vieta.

Seviljas olimpiskajā stadionā šogad notiks kāds cits nozīmīgs pasākums — Jehovas liecinieku starptautiskais kongress. Tā delegātiem, kas ieradīsies šeit no Eiropas un Amerikas, būs iespēja labāk iepazīt Sevilju — pilsētu, kur savulaik sākās ceļš uz Ameriku.

[Zemsvītras piezīmes]

[Norāde par attēla autortiesībām 15. lpp.]

Godo-Foto

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

Godo-Foto

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

Godo-Foto