Mīļš draugs vai nikns slepkava?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA POLIJĀ

KĀDS agresīvs suns uzbrūk skrējējam, kas pēc tam noasiņo līdz nāvei. Kādu meiteni nogalina viņas pašas rotveilers. Vecāku acu priekšā deviņgadīgu zēnu nāvīgi savaino klaiņojošs vācu aitu suns. Tie ir tikai daži no Polijā notikušajiem traģiskajiem gadījumiem, kad tīrasiņu šķirnes suņi ir uzbrukuši cilvēkiem.

Lai novērstu šādas traģēdijas, vairākās vietās varas pārstāvji ir nosacījuši, ka cilvēki drīkst turēt noteiktu šķirņu suņus tikai tad, ja ir saņemta īpaša atļauja. Polijas kinologu asociācijas locekle Barbara Zaleska norāda, ka, izsniedzot atļauju, galvenokārt būtu jāņem vērā tas, kāds ir saimnieks, nevis tas, kāds ir suns, ”jo tieši no suņu saimniekiem ir atkarīgs, vai viņu mastifi, rotveileri un bulterjeri būs bīstami dzīvnieki vai arī tie paliks cilvēku draugi”.

Ir gadījumi, kad suņus apzināti māca nogalināt. Dresētāji izmantojot tādas metodes kā suņu pēršana un badināšana un pat rīkojot ”nogalināšanas treniņus”, kuru laikā suni māca uzbrukt manekeniem un plosīt tos. Pēc tam sunim liek uzbrukt vājākiem suņiem, par kuriem jau iepriekš var pateikt, ka tie ies bojā. Kad šāda apmācība ir galā, suns ir gatavs piedalīties īstās suņu cīņās par prieku azartspēlmaņiem un asinskāriem līdzjutējiem.

Bībelē ir skaidri pausts Dieva viedoklis par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Tajā ir sacīts: ”Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga.” (Salamana Pamācības 12:10.) Tie, kas vēlas patikt Dievam, neizturas pret dzīvniekiem cietsirdīgi. Mēs varam būt priecīgi, zinot, ka Dieva jaunajā pasaulē dzīvniekus vairs nemācīs nogalināt — ne izpriecai, ne arī kādam citam mērķim. (Psalms 37:9—11.)