No mūsu lasītājiem

Visums Man ārkārtīgi patika ievadraksti par tēmu ”Vai Visums ir radies nejauši?”. (2000. gada 8. oktobris.) Bija ļoti aizraujoši pārdomāt, cik rūpīgi Dievs Jehova ir izplānojis visu radīto. Šajos rakstos bija skaidri parādīts, ka mēs esam radīti, nevis izveidojušies evolūcijas procesā.

E. V., Amerikas Savienotās Valstis

Droši lidojumi Paldies par rakstu ”Kā lidojumi tiek padarīti drošāki”. (2000. gada 22. septembris.) Tomēr es ievēroju, ka attēlā redzama lidmašīnas ”Boeing 777”, nevis ”Boeing 747” pilotu kabīne, kā bija teikts jūsu rakstā.

M. R., Čehija

Mēs nevarējām dabūt ”Boeing 747” lidojumu trenažiera fotogrāfijas. Tāpēc rakstā bija atzīmēts, ka ”Boeing 747” lidojumu trenažieris ir ”apmēram tāds pats, kāds ir redzams attēlā”. (Red.)

Vērtspapīru tirgus Paldies par līdzsvaroti aplūkoto materiālu rakstā ”Cik saprātīgi ir ieguldīt naudu vērtspapīros?”. (2000. gada 8. oktobris.) Pēc paša pieredzes esmu pārliecinājies, ka ir jābūt uzmanīgam ar apšaubāmas izcelsmes ieteikumiem pirkt kāda uzņēmuma akcijas. Tas bieži beidzas ar lieliem zaudējumiem. Pirms cilvēks iegādājas akcijas, ir saprātīgi apsvērt, kāda ir vispārējā situācija tirgū.

N. B., Vācija

Es nekādi nevaru piekrist, ka tirdzniecība ar vērtspapīriem nav saistīta ar paļaušanos uz ”laimes dievu”. (Jesajas 65:11.) Naudas ieguldīšana ārkārtīgi nestabilā sistēmā, kur viss var neparedzēti mainīties, ir tas pats, kas spēlēt azartspēles.

P. B., Amerikas Savienotās Valstis

Tiesa, līdzekļu ieguldīšana vērtspapīros var būt saistīta ar lielu risku. Tāpat kā jebkuru citu biznesa pasākumu, tirdzniecību ar akcijām ietekmē faktori, ko nav iespējams precīzi paredzēt. Tomēr nebūtu pareizi apgalvot, ka tirdzniecība ar akcijām ir tas pats, kas azartspēles. Azartspēļu laikā notiek naudas apgrozība bez preču apmaiņas. Taču akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību kāda uzņēmuma kapitālā. Tāpēc tirdzniecību ar akcijām var uzskatīt par preču pirkšanu un pārdošanu. (Red.)

Izsūtīti uz Sibīriju Mani ļoti uzmundrināja Stepana un citu uzticīgu kristiešu nelokāmības piemērs, par ko varēja lasīt Oleksija Davidjuka dzīvesstāstā ”Mana galvenā vēlēšanās — palikt uzticīgam”. (2000. gada 8. oktobris.) Rakstā bija arī stāstīts par brāli, kas kļuva neuzticīgs ”tāpēc, ka vairs nelasīja Bībeli un neticēja tai”, un tas mani pamudināja uz nopietnām pārdomām. Esmu stingri apņēmies arī turpmāk regulāri studēt Svētos rakstus.

A. V., Gruzija

Ekstrēmi sporta veidi Nesen man pavērās iespēja lidot ar deltaplānu. Piedāvājums bija ļoti vilinošs, tomēr es gribēju zināt, kas par šo jautājumu teikts Bībelē. Pēc dažām dienām atbildi es izlasīju rakstā ””Ekstrēmi sporta veidi”. Vai ir vērts riskēt?”. (2000. gada 8. oktobris.) Lidojums ar deltaplānu noteikti ir elpu aizraujošs piedzīvojums. Bet attiecības ar Jehovu ir pārāk svarīgas, lai es šādā veidā riskētu ar savu dzīvību.

M. M. S., Brazīlija

Jūs rakstījāt, ka Sātans — ”domājams, redzējumā” — kārdināja Jēzu. Vai tad kārdināšana nenotika īstenībā?

C. G. H., Amerikas Savienotās Valstis

Ja šis Bībeles stāstījums tiek uztverts pilnīgi burtiski, vairākas tā detaļas ir grūti izskaidrojamas. Piemēram, nekur pasaulē nav tik augsta kalna, no kura Sātans būtu varējis parādīt Jēzum ”visas pasaules valstis un viņu godību”. Tāpat ir ļoti maz iespējams, ka Jēzus būtu ļāvis, lai Sātans viņu burtiski ”noved sev līdzi uz svēto pilsētu” un ”uzceļ pašā Dieva nama jumta galā”. (Mateja 4:5—8.) Pēc visa spriežot, šis notikums bija saistīts ar sava veida redzējumu. Tomēr kārdinājumi, ko pieredzēja Kristus, bija īsti. Jēzus atteikšanās padoties šiem kārdinājumiem apliecināja viņa nesalaužamo uzticību Dievam. (Red.)