Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ziemeļu ”zelts”

Ziemeļu ”zelts”

Ziemeļu ”zelts”

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA POLIJĀ

JAU no seniem laikiem dzintars ir saukts par ziemeļu zeltu. Senajā Romā to uzskatīja par vērtīgu preci. Cik zināms, Romas imperators Nerons nosūtīja kādu no saviem augstmaņiem uz Poliju, lai tur iegādātos dzintaru. Ko tirgotāji saņēma apmaiņā pret dzintaru? Viņiem tika piedāvātas zelta un sudraba monētas un ikdienā nepieciešamās preces. Pastāv uzskats, ka mūsu ēras pirmajos gadsimtos tirdzniecības ceļš, kurš veda uz Poliju un pa kuru tika pārvadāts dzintars, ievērojami veicināja kristietības izplatīšanos šajā zemē.

Dažkārt cilvēki dzintaram ir piedēvējuši maģiskas spējas, tāpēc no tā tika darināti amuleti, domājams, ar nolūku, lai tie nodrošinātu veiksmi, pasargātu no nelaimes, kā arī palīdzētu medībās un kaujā. Dzintaru izmantoja arī mirušo pielūgsmē. Plakani dzintara diski, nelieli dzintara cirvīši un dzintara figūriņas bija kulta priekšmeti gan saules pielūgsmē, gan senču godināšanā, gan arī auglības rituālos.

Tāpat dzintaram ir bijusi nozīmīga loma tautas medicīnā. Cilvēki ticēja, ka dzintara kreļļu virtenes, ja tās nēsā ap kaklu, remdē galvas un kakla sāpes un ka dzintara aproces palīdz pret reimatismu. Tika lietotas arī dažādas ziedes, balzami, mikstūras un uzlējumi, kas bija pagatavoti, mērcējot dzintaru spirtā. Pat mūsdienās daži uzskata, ka dzintaram piemīt dziednieciskas īpašības.

Dzintars patiešām sagādā slavu visa Radītājam — Dievam Jehovam. Nav grūti saprast, kāpēc psalma sacerētājs, Dieva iedvesmots, izsaucās: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.” (Psalms 104:24.)

[Norāde par attēla autortiesībām 31. lpp.]

Visi attēli: Dziȩki uprzejmości DEJWIS COMPANY; Gdańsk-Polska