Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ko atklāj Visums

Ko atklāj Visums

Visums ir pārsteigumu pilns. Mūsdienās astronomu rīcībā ir tik jaudīgi instrumenti Visuma pētīšanai kā nekad agrāk, un viņi nemitīgi atklāj kaut ko jaunu. Ko viņiem ir izdevies noskaidrot?

Visumā valda kārtība. ”Galaktikas.. nav nejauši izkaisītas, tās veido tīklveida struktūru,” bija norādīts žurnālā Astronomy. Kā tas ir iespējams? Zinātnieki uzskata, ka tas ir iespējams, pateicoties neredzamai vielai, ko sauc par tumšo matēriju. Tumšā matērija ir nodēvēta par ”tādu kā neredzamu karkasu, kas notur.. galaktikas, galaktiku kopas un superkopas savās vietās”.

Kā Visumā ir radusies tik apbrīnojama kārtība? Vai šķiet ticami, ka tā ir izveidojusies aklas nejaušības rezultātā? Pievērsiet uzmanību Alana Sendidža vārdiem. Viņš bija viens no vadošajiem 20. gadsimta astronomiem, un viņš ticēja Dievam.

A. Sendidžs izteicās: ”Pēc manām domām, ir neticami, ka tāda kārtība ir radusies no haosa. Ir jābūt kādam organizējošam principam.”

Visums ir smalki noregulēts, lai tajā varētu pastāvēt dzīvība. Padomājiet par mijiedarbību, ko zinātnieki sauc par vājo mijiedarbību. Tā nodrošina vienmērīgu Saules kodoltermisko aktivitāti. Ja šī mijiedarbība būtu vājāka, Saule nekad nebūtu izveidojusies. Bet, ja tā būtu stiprāka, Saule jau sen būtu beigusi pastāvēt.

Vājā mijiedarbība ir tikai viens no daudzajiem smalki noregulētajiem spēkiem dabā, no kuriem ir atkarīga dzīvības pastāvēšana. Kā norādīja populārzinātnisku darbu autors Anils Anantasvami, ja kaut viens no daudzajiem fizikālajiem raksturlielumiem būtu citāds, ”zvaigznes, planētas un galaktikas nebūtu izveidojušās. Dzīvība nebūtu iespējama.”

Zeme ir ideāli piemērota mājvieta cilvēkiem. Zemi ieskauj dzīvības pastāvēšanai piemērota atmosfēra, mūsu planētu klāj ūdens pareizā daudzumā, un ap to riņķo Mēness — ideāla izmēra pavadonis, kas stabilizē Zemes rotāciju. Žurnālā National Geographic bija teikts: ”Mūsu planētas īpašā ģeoloģija, ekoloģija un bioloģija padara to par ideālu vietu cilvēkiem — vienīgo tādu vietu visā zināmajā Visumā.” *

Kā bija minēts kādā rakstā, Saules sistēma mūsu Galaktikā atrodas ”nekurienes vidū”. Bet tieši tas padara iespējamu dzīvību uz mūsu planētas. Ja mēs dzīvotu tuvāk citām zvaigznēm — vai nu Galaktikas centrā, vai kādā no tās spirālzariem —, pārāk lielas radiācijas dēļ dzīvība uz Zemes nevarētu pastāvēt. Bet mēs dzīvojam, zinātnieku vārdiem runājot, ”Galaktikas apdzīvojamā zonā”.

Pamatojoties uz zinātniskajiem faktiem par Visumu un tā īpašībām, fiziķis Pols Deiviss secināja: ”Es nespēju noticēt, ka mūsu esamība Visumā ir tikai sagadīšanās, vēsturiska sakritība, nejaušība diženajā kosmiskajā drāmā. [..] Mums ir paredzēts būt šeit.” P. Deiviss neuzskata, ka Dievs ir radījis Visumu un cilvēkus. Bet ko domājat jūs? Izskatās, ka Visums un Zeme ir kā radīti, lai varētu pastāvēt dzīvība. Tad vai nevarētu būt, ka gan Visums, gan Zeme patiešām ir radīti?

^ Šajā National Geographic rakstā nebija pausta ideja, ka Dievs ir radījis Zemi un cilvēkus. Tajā bija minēti fakti, kas parāda, cik piemērota Zeme ir tam, lai uz tās dzīvotu cilvēki.