Miers starp cilvēkiem. Vai tikai reizi gadā?

”Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas 2:14.)

MILJONIEM cilvēku ir pazīstami šie vārdi, ar kādiem Dieva eņģeļi pavēstīja par Jēzus piedzimšanu ganiem, kas naktī sargāja savus lopus. Ik gadus ap to laiku, kad, saskaņā ar baznīcas mācību, ir dzimis Jēzus, daudzi nominālie kristieši vairāk nekā citkārt cenšas būt laipni pret apkārtējiem. Ziemassvētkos cilvēki vēlas, lai valdītu prieks un miers un visiem būtu labs prāts — īpašības, kādas tika minētas eņģeļu vēstījumā.

Šāda labestības pilna gaisotne piesaista pat tos cilvēkus, kuriem Ziemassvētki nav reliģiski svētki. Arī viņiem patīk sirsnīgā noskaņa, kādu šie svētki šķietami rada. Zemēs, kur Ziemassvētkos ir brīvdienas un nav jāierodas ne skolā, ne darbā, svētku laiks cilvēkiem dod iespēju atpūsties, būt kopā ar ģimeni un draugiem vai vienkārši patīkami pavadīt laiku. Tomēr daudzi reliģiozi cilvēki Ziemassvētkus galvenokārt uzskata par laiku, kad godāt Jēzu Kristu.

Lai arī kādu nozīmi cilvēki piešķir Ziemassvētkiem, lielākā daļa atzīst, ka visas pozitīvās jūtas, kādas šie svētki izraisa, parasti ir īslaicīgas. Pēc svētkiem cilvēki ātri vien atgriežas pie sava ierastā izturēšanās veida. Esejā ”Ziemassvētku gars”, kas bija publicēta Kanādas Karaliskās bankas mēnešrakstā, bija sacīts: ”Daudzi ”kristieši” atbilst savam nosaukumam tikai pāris nedēļu gadā, kad viņi izplūst labestībā pret apkārtējiem, bet pēc Jaungada viņi atgriežas pie dzīves pēc vilku likumiem un kļūst dziļi vienaldzīgi pret citiem.” Kā bija piebilsts šajā rakstā, pašā būtībā nepareizi ir tas, ka labās īpašības, kas saistās ar Ziemassvētkiem, netiek parādītas visu cauru gadu.

Vienalga, vai jūs piekrītat šīm atziņām vai ne, tās liek domāt par svarīgiem jautājumiem. Vai kādreiz pienāks laiks, kad cilvēki spēs būt dāsni un saprotoši pastāvīgi? Vai ir jebkāds pamats cerēt, ka piepildīsies vārdi, ko naktī, kad piedzima Jēzus, paziņoja eņģeļi? Vai patiess miers vispār ir iespējams?