Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas “To Taub” Lub Ntsiab?

Koj Puas “To Taub” Lub Ntsiab?

“Yexus qheb lawv lub siab kom to taub Vajtswv txojlus.”LUKA 24:45.

1, 2. Hnub uas Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los, nws tau txhawb nws cov thwjtim li cas?

YEXUS ob tug thwjtim tabtom taug kev mus rau ib lub zos nyob deb li 7 mais (11 kilumev) kev ntawm Yeluxalees. Nkawd nyuaj siab heev rau qhov Yexus tuag lawm. Nkawd tsis tau paub tias Vajtswv twb tsa Yexus sawv lawm. Tamsim ntawd, Yexus txawm tshwm los nrog nkawd taug kev mus. Yexus “txhais Vajtswv txojlus txhua nqe uas ntsig txog nws rau ob tug mloog pib kiag ntawm Mauxe mus rau cov xibhwb cev Vajtswv lus huvsi.” (Luka 24:13-15, 27) Yexus cov lus ua rau nkawd lub siab kub lug rau qhov nws “txhais Vajtswv txojlus” meej heev rau nkawd.Luka 24:32.

2 Thaum ob tug thwjtim rov qab mus txog hauv Yeluxalees, nkawd mus ntsib cov tubtxib, thiab qhia rau lawv tias nkawd ntsib Yexus lawm. Thaum lawv tabtom tham txog tej no, Yexus txawm tshwm plaws hauv chav tsev uas lawv nyob ntawd. Cov tubtxib ntshai heev thiab ntseeg tsis tau tias yog Yexus tiag. Tiamsis phau Vajlugkub qhia tias Yexus txhawb lawv li no: “Yexus qheb lawv lub siab kom to taub Vajtswv txojlus.”Luka 24:45.

3. (1) Vim li cas ib txhia qaug zog mus qhia Vajlugkub? (2) Yuav ua li cas peb thiaj muaj kev xyiv fab mus tshaj tawm?

3 Muaj tej lub sijhawm peb kuj nyuaj siab ib yam li Yexus cov thwjtim thiab. Txawm tias peb kub siab lug ua Yehauvas tes haujlwm los, tej zaum thaum peb mus qhia Vajlugkub, tibneeg tsis mloog ua rau peb qaug zog. (1 Khaulee 15:58) Tej zaum peb tabtom  qhia Vajlugkub rau ib tug uas pheej tsis txawj hloov li. Lossis tej zaum cov uas peb qhia, ib txhia tso Yehauvas tseg lawm. Yuav ua li cas peb thiaj muaj kev xyiv fab mus tshaj tawm txoj xov zoo? Peb yuav tsum to taub Yexus cov lus piv txwv. Cia peb kawm txog 3 zaj lus piv txwv, seb peb kawm tau li cas.

TUS TSEB NOOB

4. Yexus zaj lus piv txwv txog tus tseb noob txhais li cas?

4 (Nyeem Malakau 4:26-29.) Yexus zaj lus piv txwv txog tus tseb noob txhais li cas? Tus tseb noob piv txog cov uas tshaj tawm txog lub Nceeg Vaj, thiab lub noob piv txog txoj xov zoo uas lawv tshaj tawm rau cov tibneeg uas muaj lub siab zoo. Tus tseb noob tsuas ua haujlwm ib yam li luag tej thiab xwb. Yexus piav tias thaum “tsaus ntuj nws kuj pw tsaug zog nruab hnub nws sawv los.” Lub noob ntawd nthaw kaus thiab hlob zuj zus tuaj, mam li txhawv rau hnab puv tuaj, mus txog thaum lub caij hlais. Tus cog kuj tsis paub tias lub noob ntawd hlob li cas. Ib yam li ntawd, thaum ib tug twg tau hnov Vajtswv txojlus tseeb, txoj xov zoo ntawd cog rau hauv nws nruab siab. Ntev mus nws yuav txav ze zuj zus rau Vajtswv. Thaum nws txojkev ntseeg puv ntoob ib yam li hnab nplej lawm, nws mam li muab nws tus kheej cob rau Vajtswv thiab txiav txim siab ua kevcai raus dej.

5. Vim li cas Yexus qhia zaj lus piv txwv txog tus tseb noob?

5 Vim li cas Yexus qhia zaj lus piv txwv no? Twb yog Yexus xav kom peb paub tias Yehauvas yog tus ua kom qhov tseeb loj hlob hauv neeg lub siab. (Tubtxib Tes Haujlwm 13:48; 1 Khaulee 3:7) Peb tsuas yog cov uas cog thiab ywg dej xwb. Peb yuam tsis tau kom lub noob ntawd nrhau cag thiab loj hlob. Ib yam li tus tseb noob, peb niaj hnub mus qhia txoj xov zoo li qub, tiamsis peb tsis pom tias qhov tseeb loj hlob li cas hauv neeg nruab siab lawm. Ntev mus, thaum lawv txojkev ntseeg puv ntoob ib yam li hnab nplej, lawv mam li los ua ib tug thwjtim thiab nrog peb mus ua tes haujlwm sau qoob loo.Yauhas 4:36-38.

6. Thaum peb qhia Vajlugkub peb yuav tsum nco ntsoov li cas?

6 Peb kawm tau li cas los ntawm zaj lus piv txwv no? Peb kawm tau tias thaum peb qhia Vajlugkub rau ib tug twg, peb yeej pab txhawb nws lub zog. Tiamsis peb yuam tsis tau kom nws loj hlob ntawm sab kev ntseeg thiab yuam nws los ua kevcai raus dej. Peb yuav tsum txo hwjchim thiab nco ntsoov tias tus kawm ib leeg xwb thiaj yog tus uas txiav txim tias nws yuav muab nws tus kheej cob rau Vajtswv. Yehauvas yeej xav kom peb txhua tus hlub nws tiag tiag, peb mam li muab peb tus kheej cob rau nws.Ntawv Nkauj 51:12; 54:6; 110:3.

7, 8. (1) Peb kawm tau li cas ntxiv los ntawm Yexus zaj lus piv txwv txog tus tseb noob? Piav txog tus qauv. (2) Zaj lus piv txwv no qhia li cas txog Yehauvas thiab Yexus?

7 Peb kawm tau li cas ntxiv thiab? Zaj lus piv txwv no txhawb kom peb tsis txhob qaug zog thaum tsis muaj neeg los ntseeg sai. Peb yuav tsum ua siab ntev qhia txoj xov zoo. (Yakaunpau 5:7, 8) Yog tias peb twb pab qhia ib tug twg, kawg peb lub tswvyim tiamsis txoj xov zoo tsis loj hlob hauv nws nruab siab, ces txhob tu siab. Tsis yog tim peb tsis txawj qhia nws thiaj tsis loj hlob. Yehauvas tsuas cia txoj xov zoo loj hlob hauv tus neeg txo hwjchim  lub siab xwb. Cov txo hwjchim thiaj zoo siab hloov raws li Vajtswv siab nyiam. (Mathai 13:23) Yog li ntawd, thaum tsis muaj neeg los ua kevcai raus dej, tsis txhob xav tias peb ua peb tes haujlwm tsis tiav. Yehauvas tsis xam qhov uas peb pab tau pes tsawg leej los paub txog nws. Tiamsis Yehauvas pom qhov uas peb kub siab lug mus ua nws tes haujlwm.Nyeem Luka 10:17-20; 1 Khaulee 3:8.

8 Zaj lus piv txwv no kuj pab tau peb rau lwm txojke thiab. Peb yeej tsis paub tibneeg lub siab. Xav txog tus qauv no: Ib tug kwvtij uas raug txib mus tshaj tawm txawv tebchaws, tau qhia Vajlugkub rau ob niam txiv uas xav ua ib tug tshaj tawm uas tsis tau raus dej. Nws qhia nkawd tias ua ntej nkawd yuav mus tshaj tawm, nkawd yuav tsum thum luam yeeb tso. Tiamsis nkawd hais rau nws tias nkawd twb thum tau ob peb hlis lawm. Thaum nkawd kawm Vajlugkub nkawd twb paub lawm tias yog nkawd tseem haus luam yeeb li qub, Yehauvas yeej pom nkawd thiab Yehauvas ntxub tus neeg uas ua txuj coj zoo. Nkawd pom tias tsuas muaj 2 txojkev xwb: Nkawd yuav tsum thum luam yeeb, lossis yuav haus luam yeeb tab meeg tus kwvtij. Tus kwvtij xav tsis thoob thaum nkawd qhia tej no rau nws. Txoj xov zoo twb nrhau cag rau hauv nkawd lub siab lawm, thiab nkawd txojkev hlub rau Yehauvas ua rau nkawd txiav txim siab los thum luam yeeb.

LUB VAS

9. Yexus zaj lus piv txwv txog lub vas txhais li cas?

9 (Nyeem Mathai 13:47-50.) Yexus zaj lus piv txwv txog lub vas txhais li cas? Yexus qhia tias tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj zoo ib yam li thaum muab lub vas pov rau hauv hiavtxwv, es mag tau “txhua yam ntses.” Ib yam li ntawd, thaum peb mus tshaj tawm yuav rub tau ntau hom neeg thiab. (Yaxaya 60:5) Ib xyoos twg peb yeej pom tias muaj ntau plhom leej tuaj koom peb tej rooj sib txoos 3 hnub, thiab hmo ua Kevcai Nco Txog Yexus. Cov neeg uas tuaj koom peb ib txhia yog cov ntses “zoo,” lawv thiaj los rau hauv lub koom txoos. Dua li lwm cov yog cov uas “tsis zoo,” Yehauvas thiaj tsis txais yuav lawv.

Nyeem Mathai 13:47-50 . . .

10. Vim li cas Yexus qhia zaj lus piv txwv txog lub vas?

10 Vim li cas Yexus qhia zaj lus piv txwv no? Hauv zaj lus piv txwv no, Yexus qhia tias yuav muaj tus xaiv cov ntses zoo los cia thiab muab cov tsis zoo pov tseg. Zaj lus piv txwv no tsis yog hais rau lub caij muaj kev ceeb laj txom nyem loj kawg nkaus uas thaum Yexus muab cov yaj cais ntawm cov tshis. Tiamsis zaj lus piv txwv no muaj xaus rau tiam kawg no. Yexus tej lus qhia tias tsis yog txhua tus yuav txaus siab los teev tiam Yehauvas. Coob tus yuav kawm Vajlugkub thiab lawv kuj tuaj kev sib txoos, tiamsis lawv tsis kam muab lawv tus kheej cob rau Yehauvas. (1 Vajntxwv 18:21) Ib txhia kuj tso tseg tsis tuaj sib txoos li qub lawm. Muaj ib co hluas kuj paub Yehauvas thaum yau los, tiamsis lawv tsis hlub Yehauvas tiag. Yexus qhia tias peb nyias yuav tsum txiav txim nyias, seb peb puas yuav muab peb lub neej cob rau Yehauvas. Yog tias peb txiav txim tau zoo, ces Yehauvas yuav saib peb zoo li tej “nyiaj txiag” uas muaj nqes heev.Hakai 2:7.

. . . xav seb zaj no pab peb li cas rau lub caij no

11, 12. (1) Zaj lus piv txwv txog lub vas pab tau peb li cas? (2) Zaj lus piv txwv no qhia li cas txog Yehauvas thiab Yexus?

11 Zaj lus piv txwv txog lub vas pab tau peb li cas? Yog ib qho uas mob siab tshaj plaws thaum cov neeg peb qhia Vajlugkub rau, lossis thaum peb cov menyuam ib tug twg tsis kam teev tiam Yehauvas lawm. Thaum peb nkag siab lub ntsiab ntawm zaj lus piv txwv txog lub vas, ces yuav pab peb thev dhau. Tej zaum peb twb cob lawv kawg peb lub tswvyim lawm. Nco ntsoov tias, tej tug twb kawm Vajlugkub lossis paub Yehauvas thaum yau los lawm, tiamsis tsis yog lawv yuav cia li tau nrog Yehauvas sib raug zoo. Yog tias lawv tsis kam zwm rau Yehauvas txojkev kav, ces lawv ua tsis tau Vajtswv ib tug tub qhe.

Ib txhia uas txais yuav qhov tseeb los teev tiam Yehauvas ruaj nreeg (Saib nqe 9-12)

12 Cov uas twb raug rho tawm hauv lub koom txoos mus lawm, puas rov los cuag tau  Yehauvas? Cov uas tsis tau muab lawv tus kheej cob rau Yehauvas, puas muaj chaw cia siab lawm? Nco ntsoov tias ua ntej tsis tau txog lub caij muaj kev ceeb laj txom nyem loj kawg li, Yehauvas tseem qheb kev rau sawvdaws los nrog nws sib raug zoo. Yehauvas nqua hu lawv tias: “Nej cia li rov los cuag kuv, kuv yuav rov los cuag nej.” (Malakhi 3:7) Yexus zaj lus piv txwv txog tus tub loj leeb kuj qhia lub ntsiab no thiab. Cia peb kawm zaj no.Nyeem Luka 15:11-32.

TUS TUB LOJ LEEB

13. Yexus zaj lus piv txwv txog tus tub loj leeb txhais li cas?

13 Yexus zaj lus piv txwv txog tus tub loj leeb txhais li cas? Leej txiv uas hlub tshua nws tus tub loj leeb piv txog peb Leej Txiv Yehauvas. Tus tub loj leeb uas muab nws tej cuab txhiaj cuab tam siv phum lam tas, piv txog cov neeg uas tawm hauv lub koom txoos mus lawm. Lawv mus koom Xatas lub qab ntuj uas zoo ib yam li “lwm tebchaws deb deb” ntawm Yehauvas. (Efexau 4:18; Khaulauxi 1:21) Thaum lawv ib txhia ras dheev tias lawv ua txhaum loj heev rau Yehauvas, lawv mam li txiav txim siab rov los cuag Nws. Lawv yuav tsum peem tiag lawv thiaj rov los cuag tau Yehauvas. Vim lawv txo hwjchim thiab tu siab heev rau tej kev txhaum uas lawv tau ua, Yehauvas zam txim rau lawv. Yehauvas yeej tos ntsoov lub caij uas lawv rov los cuag nws.Yaxaya 44:22; 1 Petus 2:25.

14. Vim li cas Yexus qhia zaj lus piv txwv txog tus tub loj leeb?

14 Vim li cas Yexus qhia zaj lus piv txwv no? Yexus qhia tias Yehauvas yeej xav kom cov uas tso nws tseg lawd, rov qab los cuag nws dua. Hauv zaj lus piv txwv ntawd, leej txiv tos ntsoov hnub uas nws tus tub rov qab los. Thaum leej txiv pom dheev tus tub “los txog deb” tsawv, leej txiv txawm dhia loo mus tos. Nws xav kom nws tus tub paub tias nws yeej zoo siab hlo tos txais nws tus tub tiag. Thov kom zaj lus piv txwv no ua rau cov uas tawm hauv lub koom txoos mus lawd, cia li rov qab los cuag Yehauvas. Thaum lawv rov qab los, lawv yeej qaug zog thiab txaj muag heev. Tej zaum lawv kuj xav tias lawv ceeb laj rov qab los cuag Yehauvas lawm. Tiamsis thaum lawv peem dhau lawd, lawv yuav pom tias yeej tsim nyog kawg li. Thaum lawv rov los lawd, Yexus thiab cov tubtxib saum ntuj yuav zoo siab kawg nkaus li.Luka 15:7.

15, 16. (1) Peb kawm tau li cas los ntawm tus tub loj leeb? Piav txog cov qauv. (2) Zaj lus piv txwv no qhia li cas txog Yehauvas thiab Yexus?

15 Zaj lus piv txwv txog tus tub loj leeb pab tau peb li cas? Peb yuav tsum muaj kev hlub ib yam li Yehauvas. Thaum muaj ib tug twg rov qab los hauv lub koom txoos, peb yuav  tsum zoo siab tos txais nws. Tsis txhob ua “neeg ncaj dhau” es tsis kam tos txais cov ntawd. Yog tias peb tsis kam txais yuav lawv, ces yuav txo tau peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. (Laj Lim Tswvyim 7:16) Tsis tas li ntawd xwb, zaj no qhia tias peb yuav tsum saib cov uas tawm hauv lub koom txoos mus zoo ib yam li “tus yaj uas ploj lawm.” Tsis txhob tag kev cia siab tias lawv yuav tsis rov los li lawm. (Ntawv Nkauj 119:176) Yog tias peb ntsib ib tug uas tsis poo lub koom txoos lawd, peb yuav tsum ua dabtsi lawv thiaj rov los sai? Zoo rau peb maj nroos qhia cov txwj laus, lawv thiaj paub mus pab nws. Thaum peb coj li ntawd, ces qhia tias peb yeej xyaum raws li lub ntsiab ntawm Yexus zaj lus piv txwv.

16 Cov uas rov qab los rau lub koom txoos nco Yehauvas txiaj ntsig kawg li, tias nws muaj lub siab zam xeeb. Lawv zoo siab uas lub koom txoos hlub thiab txhawb lawv lub zog heev. Ib tug kwvtij uas raug rho tawm tau 25 lub xyoos hais li no: “Txij thaum kuv rov qab los hauv lub koom txoos, kuv tsuas muaj kev xyiv fab zuj zus xwb. Yehauvas pub kuv ‘so’ los siav kawg li. (Tubtxib Tes Haujlwm 3:19, 20) Sawvdaws hlub thiab txhawb kuv zog heev. Kuv tau ib cuab kwvtij ntawm sab kev ntseeg zoo kawg li tiag.” Ib tug ntxhais hluas uas tau tso tseg tsis tuaj koom txoos tau 5 lub xyoos hais li no: “Kuv pom tias lub koom txoos yeej hlub kuv ib yam li Yexus tau qhia kom nws cov thwjtim hlub, ua rau kuv xav tsis thoob li. Tsis muaj ib yam zoo npaum li qhov uas nrog Yehauvas lub koom haum ua ke!”

17, 18. (1) Peb kawm tau li cas los ntawm 3 zaj lus piv txwv no? (2) Peb yuav tsum rau siab ua dabtsi?

17 Peb kawm tau li cas ntawm 3 zaj lus piv txwv no? 1) Peb kawm tau tias peb yuam tsis tau kom cov uas peb qhia Vajlugkub rau loj hlob ntawm sab kev ntseeg. Yehauvas mam li saib xyuas qhov ntawd. 2) Tsis txhob xav yuam kev tias txhua tus uas kawm Vajlugkub yuav los teev tiam Yehauvas tibsi. 3) Txawm tias ib txhia tso Yehauvas tseg lawm los, tso siab tias muaj ib hnub lawv yuav rov qab los cuag Yehauvas dua. Thaum lawv rov los, cia li tos txais lawv ib yam li Yehauvas tos txais lawv thiab.

18 Thov kom peb txhua tus rau siab ntso tshawb nrhiav kom peb paub txog Yehauvas, nkag siab tej uas peb kawm, peb thiaj txawj ntse thiab muaj tswvyim. Thaum koj nyeem txog Yexus cov lus piv txwv, xav txog cov lus nug no: ‘Zaj lus piv txwv no txhais li cas? Vim li cas Vajtswv sam hwm kom muab zaj no sau cia hauv phau Vajlugkub? Kuv yuav xyaum raws li zaj no li cas? Zaj lus piv txwv no qhia li cas txog Yehauvas thiab Yexus?’ Thaum peb ua li no ces qhia tias peb yeej to taub Yexus cov lus tiag.