Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Thaum Muaj Cov Quaj Ntsuag, Nrog Lawv Quaj Ntsuag

Thaum Muaj Cov Quaj Ntsuag, Nrog Lawv Quaj Ntsuag

“Ib leeg cia li txhawb ib leeg lub zog thiab ib leeg pab ib leeg kom nyob ruaj.”​—1 THEXALAUNIKA 5:11.

ZAJ NKAUJ: 53, 28

1, 2. Peb yuav kawm txog dabtsi thiab yog vim li cas? (Saib daim duab ntawm sab no.)

IB TUG muam hu ua Susi [xu·xis] hais tias: “Wb tus metub twb tuag tau yuav luag ib lub xyoos, tiamsis wb ob lub siab tseem mob cuag li riam hlais.” Ib tug kwvtij ho hais tias tom qab nws pojniam mob nthawv nthav tuag lawd, mob nws siab heev. Nws mloog zoo li nws ib ce ntsoog tag. Yeej muaj coob leej ntau tus quaj ntsuag li no. Peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos kuj raug kev nyuaj siab li no lawm thiab. Lawv yeej tsis xav tias lawv tus neeg yuav raug kev ploj kev tuag ua ntej Amakedoo. Koj puas tau raug li no thiab? Koj puas paub tej tug uas tabtom raug tej no? Tej zaum koj yuav xav tias, ‘Leejtwg thiaj yuav nplig tau cov uas quaj ntsuag?’

2 Ib txhia hais tias ntev mus ntev tuaj ces yus ua ib siab tsis nco yus tus neeg lawm. Tiamsis puas muaj li ntawd tiag? Ib tug poj ntsuam hais tias: “Yuav tsum nrhiav ub nrhiav no ua, tsis txhob tsau tsawv yus tej kev nyuaj siab xwb, yus thiaj ua tau ib siab.” Thaum raug tes raug taw qhovtwg, yuav tsum siv sijhawm ua zoo tu qhov mob thiaj zoo. Ib yam li ntawd, thaum yus nyuaj siab los, yuav tau siv sijhawm thiab muaj lwm tus nplig yus thiaj kaj siab. Yog li ntawd, dabtsi thiaj yuav pab tau cov uas quaj ntsuag kom lawv kaj siab?

YEHAUVAS YOG TUS “VAJTSWV UAS TXHAWB SIAB TXHUA YAM”

3, 4. Ua li cas peb thiaj paub tias Yehauvas paub zoo txog peb tej kev quaj ntsuag?

3 Peb Leej Txiv Yehauvas yeej yuav txhawb peb lub siab vim nws hlub tshua peb heev. (Nyeem 2 Khaulee 1:3, 4.) Tsis muaj leejtwg yuav paub tibneeg lub siab li Yehauvas. Nws cog lus tias: “Kuv yeej yog tus uas nplij nej.”​—Yaxaya 51:12; Ntawv Nkauj 119:50, 52, 76.

Yehauvas tos ntsoov hnub uas nws yuav tsa nws cov tub qhe uas ncaj ncees sawv rov los

4 Peb Leej Txiv Yehauvas yeej paub txog peb tej kev nyuaj siab zoo heev, vim nws cov tub qhe coob tus tau tas sim neej lawm thiab. Ib txhia yog Aplahas, Yiha, Yakhauj, Mauxe, thiab Vajntxwv Davi lawv. (Xwm Txheej Taug Kev 12:6-8; Mathai 22:31, 32; Tubtxib Tes Haujlwm 13:22) Phau Vajlugkub qhia tias Yehauvas tos ntsoov hnub uas nws yuav tsa nws cov tub qhe ncaj ncees sawv rov los. (Yauj 14:14, 15) Thaum Yehauvas tsa lawv sawv rov los, lawv yuav tsis muaj mob muaj nkeeg ntxiv lawm thiab yuav ua neej kaj siab lug. Tsis tas li ntawd xwb, Yehauvas tib leeg Tub los kuj tau tag sim neej lawm thiab. Phau Vajlugkub hais tias Yexus yog tus uas ua rau Yehauvas “muaj kev zoo siab” tshaj. (Paj Lug 8:22, 30) Peb yeej paub tsis txog tias Yehauvas lub siab mob npaum cas thaum luag muab nws tus Tub tsim txom tuag saum tus ntoo rau nws saib ntsoov.​—Yauhas 5:20; 10:17.

5, 6. Yehauvas nplig peb li cas?

5 Thaum peb quaj ntsuag tsis txhob txaj muag mus cuag Yehauvas. Cia li taij thov Yehauvas pab thiab qhia koj tej kev nyuaj siab huvsi rau nws. Yehauvas paub koj lub siab, nws yeej yuav nplig tau koj. Cia peb kawm seb Yehauvas nplig peb li cas.

6 Yehauvas siv nws lub hwj huam dawb huv los nplig peb. (Tubtxib Tes Haujlwm 9:31) Yexus cog lus tias yog peb thov kom Yehauvas pub nws lub hwj huam dawb huv rau peb, Yehauvas yuav pub raws li peb tau thov. (Luka 11:13) Tus muam Susi puag tab tau hais tias: “Muaj ntau zaus thaum wb nyuaj siab dhau lawm, wb cia li txhos caug ntua taij thov Yehauvas pab kom wb kaj siab. Txhua zaus wb thov, Yehauvas yeej pab wb tiag, ua rau wb siab tu yees lawm hov ntau.”​—Nyeem Filipi 4:6, 7.

YEXUS PAUB ZOO TXOG PEB TEJ KEV NYUAJ SIAB

7, 8. Vim li cas peb thiaj paub tias Yexus yuav nplig tau peb?

7 Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb, txhua yam nws hais thiab ua, nws ua raws nkaus li nws Leej Txiv Yehauvas. (Yauhas 5:19) Yehauvas txib Yexus los rau ntiajteb los nplig “cov uas lwj siab” thiab “txhua tus uas quaj ntsuag.” (Yaxaya 61:1, 2; Luka 4:17-21) Tibneeg yeej paub tias Yexus to taub lawv tej kev nyuaj siab zoo heev thiab yeej xav pab lawv tiag.​—Henplais 2:17.

8 Thaum Yexus tseem hluas, tej zaum nws kuj muaj tej phoojywg zoo thiab tej nruab ze uas tau tas sim neej lawm thiab. Tej zaum Yexus txiv Yauxej los kuj tuag thaum nws tseem hluas. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Ntshe yuav mob Yexus siab heev thiab ua rau nws los kua muag kawg li thaum nws pom nws niam thiab nws cov kwv cov muam quaj ntsuag lawv txiv.

9. Ua cas peb ho paub tias thaum Laxalau tuag, mob Yexus siab heev?

9 Thaum Yexus mus tshaj tawm txoj xov zoo, nws ua tau ntau yam qhia tias nws to taub thiab mob siab txog tibneeg. Xws li thaum Yexus tus phoojywg Laxalau tuag, nws pom Maivliag thiab Matha nkawd quaj heev ua rau nws nyuaj siab kawg li. Yexus cia li pib quaj thiab. Yog li, txawm Yexus twb yuav tsa Laxalau sawv rov los, los tseem mob nws siab heev.​—Yauhas 11:33-36.

10. Ua li cas peb thiaj paub tias Yexus yeej paub zoo heev txog peb tej kev nyuaj siab?

10 Yexus mob siab cov neeg txheej thaud li cas, nws tseem mob siab peb ib yam li ntawd. Peb paub li ntawd rau qhov phau Vajlugkub hais tias: “Yexus Khetos zoo ib yam li qub, nag thiab hnub no thiab mus ib txhis.” (Henplais 13:8) Yog li, Yexus tsis hloov. Nws yog “txoj hauv paus siav” uas qheb kev rau peb tau txojsia. Nws twb raug kev nyuaj siab dua los lawm, nws thiaj paub pab “cov uas raug kev sim siab.” (Tubtxib Tes Haujlwm 3:15; Henplais 2:10, 18) Yog li ntawd, peb ntseeg tau tias Yexus tseem mob siab txog peb. Yexus yeej paub zoo heev txog peb txojkev quaj ntsuag thiab yuav nplig peb “rau thaum peb cheem tsum.”​—Nyeem Henplais 4:15, 16.

VAJTSWV TXOJLUS NPLIG TAU PEB SIAB

11. Tej nqe Vajlugkub twg nplig tau koj siab tshaj?

11 Peb tau kawm tias mob Yexus siab heev thaum Laxalau tuag. Qhov ntawd qhia tias Yexus yeej mob siab tibneeg tiag. Cov nqe Vajlugkub ntawd txhawb zog kawg li, puas yog? Tseem muaj ntau nqe Vajlugkub uas txhawb tau peb lub zog ntxiv thiab. Phau Vajlugkub thiaj hais tias, “tej uas sau cia yav thaum ub kuj yog sau cia qhuab qhia peb kom Vajtswv txojlus thiaj ua rau peb muaj lub siab ntev thev taus thiab txhawb peb lub zog peb thiaj muaj siab vam.” (Loos 15:4) Yog koj tabtom nyuaj siab vim koj ib tug neeg tag sim neej lawd, cov nqe Vajlugkub no yuav nplig tau koj siab:

  • “[Yehauvas] nyob ze tus uas lwj siab, thiab cawm cov uas tsis muaj chaw vam.”​—Ntawv Nkauj 34:18, 19.

  • “Thaum kuv lub siab muaj kev txhawj xeeb ntau, koj [uas yog Yehauvas] kuj nplij kuv lub siab kom xyiv fab.”​—Ntawv Nkauj 94:19.

  • “Thov kom peb tus Tswv Yexus Khetos thiab Vajtswv uas yog peb leej Txiv uas hlub peb thiab txhawb peb lub siab mus ib txhis thiab pub peb muaj lub chaw vam uas zoo ntawm nws txojkev hlub, txhawb nej lub siab thiab pab kom nej nyob ruaj.”​—2 Thexalaunika 2:16, 17. *​—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

COV HAUV LUB KOOM TXOOS NPLIG TAU KOJ SIAB

12. Peb nplig tau lwm tus li cas?

12 Cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos yeej nplig tau cov uas quaj ntsuag. (Nyeem 1 Thexalaunika 5:11.) Koj yuav txhawb thiab nplig cov uas “poob siab” lossis nyuaj siab li cas? (Paj Lug 17:22) Thaum koj txhawb thiab nplig ib tug twg siab, nco ntsoov tias “muaj caij nyob twjywm thiab muaj caij hais lus.” (Laj Lim Tswvyim 3:7) Muaj ib tug poj ntsuam hu ua Dalene [de·lees] hais tias cov uas quaj ntsuag pom leejtwg los lawv yeej xav tham lawv txojkev nyuaj siab rau tus ntawd mloog. Yog li ntawd, zoo rau koj nyob twjywm mloog es tsis txhob txiav nws lus. Ho muaj ib tug muam hu ua Junia [yu·nias] uas tus nus tau txov nws txojsia lawd hais tias, “Txawm koj tsis paub tias lawv mob siab npaum li cas los, yog lawv pom tias koj xav pab lawv tiag tiag ces twb pab tau lawm ntau.”

13. Thaum luag quaj ntsuag, peb yuav tau nco ntsoov li cas?

13 Nco ntsoov tias peb nyias muaj nyias siab thiab nyias xav lawm nyias ib yam. Yog li ntawd, thaum muaj ib siab ob qeg, ib txhia yuav quaj heev dua cov. Tej zaum peb kuj tsis pom qab piav tias mob peb siab npaum li cas. Vim li no, Vajtswv Txojlus thiaj hais tias: “Nyias lub siab paub nyias txojkev lwj siab, thiab tsis muaj lwm tus los nrog nws zoo siab.” (Paj Lug 14:10) Txawm lwm tus yuav piav txog nws tej kev nyuaj siab los, ntshe tseem nyuaj heev rau peb to taub nws.

14. Peb yuav hais li cas thiaj nplig tau cov uas quaj ntsuag?

14 Thaum muaj cov uas quaj ntsuag, yus yeej tsis paub seb yuav hais lo twg es thiaj nplig tau lawv siab. Thaum zoo li ntawd, cia peb nco ntsoov phau Vajlugkub cov lus no: “Tus neeg ntse tus nplaig yog tshuaj kho zoo.” (Paj Lug 12:18) Muaj coob tus pom tias phau ntawv Askiv When Someone You Love Dies pab tau lawv nplig cov uas quaj ntsuag. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Tsis tas li ntawd xwb, phau Vajlugkub qhia kom peb “nrog cov uas quaj, quaj.” (Loos 12:15) Qhov ntawd pab tau cov quaj ntsuag lawm ntau. Muaj ib tug muam hu ua Gaby [nka·npis] uas tus txiv tuag lawd hais tias thaum cov phoojywg nrog nws tham, nws tsuas quaj rau lawv xwb. Nws hais ntxiv tias: “Vim li no thaum cov phoojywg nrog kuv quaj, kuj txhawb tau kuv zog heev. Kuv pom tias lwm tus kuj nrog kuv mob siab thiab.”

15. Yog peb tsis paub yuav hais li cas rau cov quaj ntsuag tim ntsej tim muag, peb kuj nplig tau lawv li cas? (Saib lub ntsiab me “ Cov Lus Nplig Siab.”)

15 Yog koj xav txhawb ib tug uas muaj kev quaj ntsuag tiamsis tsis paub xyov yuav hais li cas tim ntsej tim muag, kuj zoo rau koj sau ib tsab ntawv, xa e-mail, lossis ntaus ntawv hauv xov tooj mus rau nws. Peb yuav sau li cas mus rau nws? Zoo rau peb sau ib nqes Vajlugkub mus txhawb nws. Tej zaum peb kuj sau txog ib yam zoo uas nws tus neeg tau ua. Peb kuj sau txog thaum nws tus neeg tseem nyob es sawvdaws tau ua ke lomzem heev. Junia hais tias: “Thaum ib tug twg xa ib tsab xov rau kuv lossis caw kuv nrog lawv ua ke pab tau kuv heev. Tej ntawd ua rau kuv pom tias tseem muaj cov uas hlub thiab mob siab txog kuv.”

16. Peb kuj nplig tau lwm tus li cas ntxiv?

16 Peb kuj thov tau Vajtswv pab peb cov kwvtij nkauj muam uas quaj ntsuag. Peb thov Vajtswv rau lawv lossis nrog lawv thov ua ke. Thaum peb thov Vajtswv rau lawv, tej thaud yuav ua rau peb los kua muag, tiamsis tej peb thov yuav txhawb tau lawv lub zog heev. Tus muam Dalene hais tias: “Thaum cov viv ncaus tuaj txhawb kuv lub zog, kuv nug seb lawv puas kam thov Vajtswv rau kuv. Thaum lawv pib thov, zoo li lawv qa tawv kawg li. Tiamsis thaum thov ib pliag lawd, lawv qa muag ces lawv thov tau raug siab heev. Tej lawv thov qhia tias lawv muaj kev ntseeg, kev hlub, thiab txhawj txog kuv heev, txhawb tau kuv txojkev ntseeg kawg li.”

IB LEEG NPLIG IB LEEG KAM TIAG

17-19. Vim li cas peb ib leeg yuav tau nplig ib leeg kam tiag?

17 Thaum ib tug neeg tag sim neej lawd, peb tsis paub xyov tsev neeg yuav quaj ntsuag nws ntev li cas. Thaum ntej, tsev neeg yuav nyuaj siab heev. Tej phoojywg thiab tej txheeb ze thiaj niaj hnub tuaj nplig lawv siab. Tiamsis tom qab muab nws tus neeg zais tag es sawvdaws nyias mus nyias vaj nyias tsev tag lawd, tsev neeg yimhuab cheem tsum kev nplig siab. Nco ntsoov txhawb lawv rau lub sijhawm ntawd. Phau Vajlugkub hais tias tus tseem “phoojywg kuj muaj kev sib hlub txhua lub sijhawm” thiab yog tus kwvtij uas “yug los sib pab rau thaum muaj kev txom nyem.” (Paj Lug 17:17) Peb yuav tau nplig cov quaj ntsuag mus txog thaum lawv lub siab nqeg.​—Nyeem 1 Thexalaunika 3:7.

18 Nco ntsoov tias lub caij ib tug neeg tseem quaj ntsuag nws tus neeg, nws yuav quaj thaum twg los yeej tsis paub. Tej zaum nws yuav nyuaj siab heev thaum rov txog hnub uas nkawd sib yuav, thaum nws hnov ib zaj nkauj, pom ib daim duab, lossis hnov tej ntxhiab ua rau nws xav txog yav tas los. Tej zaum nws hnov tej suab uas zoo li nws tus neeg lossis rov txog ib lub caij ib lub nyoog twg, ua rau nws nyuaj siab heev. Thaum nws mus ib qho chaw twg es tsis pom nws tus txij nkawm, xws li thaum mus tej rooj sib txoos 1 hnub thiab 3 hnub lossis mus koom hmo ua kevcai nco txog Yexus, ntshe yuav mob nws siab heev. Ib tug kwvtij hais tias: “Kuv xav tias thaum txog hnub kuv pojniam wb sib yuav ntshe kuv yuav cia li zuav kiag ua ib pag. Hnub ntawd yeej nyuaj kawg li, tiamsis ho muaj ib co kwvtij nkauj muam npaj ib pluag mov tuaj noj ua ke thiab lawv kuj caw ob peb tug tuaj nrog kuv nyob.”

19 Nco ntsoov tias cov uas tseem quaj ntsuag lawv tus neeg xav tau kev txhawb kev nplig rau txhua lub sijhawm, tsis yog rau tej lub caij lub nyoog xwb. Tus muam Junia hais tias: “Kuv zoo siab heev thaum cov phoojywg yaum kuv nrog lawv ua ke, lossis nyob nyob es lawv cia li tuaj xyuas lossis tuaj pab kuv. Tsis yog lawv tos txog tej lub caij lub nyoog es mam tuaj xwb. Qhov uas lawv nco txog kuv rau txhua lub sijhawm txhawb zog kawg li.” Peb yeej tshem tsis tau lawv tej kev nyuaj siab thiab kev kho siab, tiamsis peb yeej txhawb tau lawv lub zog yog peb pab ua ub ua no rau lawv. (1 Yauhas 3:18) Tus muam Gaby hais tias: “Kuv nco Yehauvas txiaj ntsig heev rau cov txwj laus. Lawv hlub kuv thiab pab kuv thaum kuv tus txiv tag sim neej lawd. Lawv saib xyuas txhua yam rau kuv, zoo li Yehauvas muab kuv puag kiag hauv nws ob txhais npab.”

20. Yehauvas tej lus cog tseg nplig puas tau peb siab?

20 Tom qab Yehauvas tsa cov tuag sawv rov los lawd, yuav tsis muaj kev quaj ntsuag ib zaug ntxiv li lawm. (Yauhas 5:28, 29) Vajtswv cog lus tias “nws yuav muab txojkev tuag nqos kiag mus ib txhis, Vajtswv [Yehauvas] yuav so ib tsoom neeg tej kua muag ntawm lawv lub plhu” mus. (Yaxaya 25:8) Thaum ntawd, yuav tsis muaj “cov uas quaj” li lawm. Txhua leej txhua tus tsuas yuav “zoo siab xyiv fab” nkaus lawm xwb.​—Loos 12:15.

^ nqe 8 Phau Vajlugkub hais tias thaum Yexus muaj 12 xyoos, Yauxej tseem muaj txojsia nyob. Tiamsis thaum Yexus ua txujci thawj zaug es muab dej hloov ua cawv, phau Vajlugkub tsis qhia tias Yauxej nrog Yexus. Tom qab ntawd phau Vajlugkub cia li hais tsis txog Yauxej lawm. Yog li ntawd, tej zaum Yauxej twb tuag ua ntej lub sijhawm ntawd lawm. Tsis tas li ntawd xwb, thaum Yexus raug ntsia saum tus ntoo, nws thov kom Yauhas pab saib xyuas nws niam. Yog Yauxej tseem nyob, Yexus yuav tsis thov Yauhas li ntawd.​—Yauhas 19:26, 27.

^ nqe 11 Cov nqe Vajlugkub no kuj yuav nplig tau koj siab thiab: Ntawv Nkauj 20:1, 2; 31:7; 38:8, 9, 15; 55:22; 121:1, 2; Yaxaya 57:15; 66:13; Filipi 4:13; thiab 1 Petus 5:7.

^ nqe 14 Mus nyeem zaj “Nplig Cov Uas Quaj Ntsuag” hauv Phau Tsom Faj lub 5 Hlis xyoo 2016.