Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

‘Leejtwg Tuaj Yehauvas Tog?’

‘Leejtwg Tuaj Yehauvas Tog?’

‘Nej yuav tsum hwm thiab paub ntshai Yehauvas uas yog nej tus Vajtswv. Nej yuav tsum ua koom tu nws thiab nrog nws tsheej xeeb.’​—KEVCAI 10:20.

ZAJ NKAUJ: 27, 26

1, 2. (1) Vim li cas ho zoo rau peb tuaj Yehauvas tog? (2) Peb yuav kawm dabtsi hauv zaj no?

 YEHAUVAS yog tus uas muaj hwjchim, tswvyim, thiab kev hlub loj kawg nkaus. Yeej zoo rau peb tuaj nws tog. Peb yeej xav muab siab npuab nws thiab tuaj nws tog xwb. (Ntawv Nkauj 96:4-6) Tiamsis cov uas pe hawm nws ib txhia tsis ua li ntawd.

2 Hauv zaj no peb yuav kawm txog ob peb tug uas hais tias lawv tuaj Yehauvas tog tiamsis tseem ua tej yam uas nws ntxub. Cia peb kawm txog lawv cov qauv seb peb yuav tau zam tej yam twg thiaj yog peb muab siab npuab Yehauvas tiag.

YEHAUVAS TSHUAJ PEB LUB SIAB

3. Vim li cas Yehauvas ho ceeb toom Khayee, thiab nws hais li cas rau Khayee?

3 Xav txog Khayee tus qauv. Nws yeej pe hawm Yehauvas tib leeg xwb tiamsis vim li cas Yehauvas ho tsis txaus siab rau nws txojkev pe hawm? Rau qhov Yehauvas pom tias muaj tej yam phem heev nyob rau hauv nws lub siab. (1 Yauhas 3:12) Yehauvas thiaj ceeb toom Khayee tias: “Yog koj ua zoo, kuv yuav txais koj los tsis yog? Yog koj ua tsis zoo, lub txim pliab lua zov ntawm qhov rooj xav tom koj, tiamsis koj yuav tsum kov yeej lub txim ntawd.” (Chiv Keeb 4:6, 7) Yehauvas hais meej meej rau Khayee tias yog nws ntxeev dua siab tshiab thiab tuaj Yehauvas tog ces Yehauvas yuav txais yuav Khayee.

4. Khayee puas kam tuaj Yehauvas tog?

4 Yog Khayee tig rov los ua zoo ces Yehauvas yeej yuav txaus siab rau nws txojkev pe hawm. Tiamsis Khayee tsis mloog Vajtswv lus. Thaum kawg nws txojkev xav thiab txojkev ntshaw thiaj coj tau nws mus ua txhawm. (Yakaunpau 1:14, 15) Thaum Khayee tseem yau, ntshe nws yeej tsis xav tias nws yuav tawm tsam Yehauvas ib zaug li. Tiamsis ua cas zaum no nws cia li fav xeeb tau rau Vajtswv thiab muab nws tus kwv tua tuag lawm!

5. Yehauvas tsis txaus siab rau cov neeg zoo li cas?

5 Niaj hnub no, txawm ib tug Khixatia hais tias nws pe hawm Yehauvas los, tej zaum nws tseem ua tau tej uas Yehauvas ntxub ib yam li Khayee thiab. (Yuda 11) Tej zaum nws yeej mus qhia Vajlugkub thiab mus koom tej kev sib txoos tsis tu ncua tiamsis nws tsis ntxub kev plees kev yi. Nws tseem ntshaw luag tug thiab tseem muaj lub siab ntxub lwm tus. (1 Yauhas 2:15-17; 3:15) Yog peb lub siab zoo li no ces yuav coj tau peb mus ua txhaum. Luag tsis paub tej uas nyob hauv peb lub siab thiab tej uas peb ua nraim nkoos, tiamsis Yehauvas paub. Nws yeej paub tias peb tuaj nws tog los tsis tuaj.​—Nyeem Yelemi 17:9, 10.

6. Yehauvas pab peb kov yeej peb lub siab phem li cas?

6 Thaum peb ua yuam kev, Yehauvas yeej tsis maj muab peb tso tseg tiamsis Yehauvas nqua hu peb tias: “Cia li rov los cuag kuv, kuv yuav rov los cuag nej.” (Malakhi 3:7) Yehauvas paub tias peb yog neeg txhaum. Nws xav kom peb tuav peb txojkev ntseeg khov kho es tso peb tej kev phem tseg. (Yaxaya 55:7) Yog peb ua li no, Yehauvas cog lus tias nws yuav pab peb thiab txhawb peb lub zog kom peb kov yeej peb lub siab phem.​—Chiv Keeb 4:7.

TSIS TXHOB ROV DAG KOJ TUS KHEEJ

7. Ua li cas Xalaumoo thiaj plam nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas lawm?

7 Thaum Xalaumoo tseem hluas, nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas ruaj khov heev. Yehauvas muab tswvyim thiab muab tes haujlwm ua lub tuam tsev hauv Yeluxalees rau Xalaumoo. Tiamsis tom qab no Xalaumoo plam nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas lawm. (1 Vajntxwv 3:12; 11:1, 2) Vajtswv Txoj Kevcai hais tias ib tug vajntxwv yuav tsum “tsis txhob muaj pojniam coob tsam nws lub siab tig ntawm” Yehauvas. (Kevcai 17:17) Tiamsis Xalaumoo tsis mloog. Ntev mus ntev tuaj nws yuav tau 700 tus pojniam thiab muaj 300 tus hluas nkauj! (1 Vajntxwv 11:3) Cov pojniam no coob tus yog lwm haiv neeg thiab tsis teev tiam Yehauvas. Yog li ntawd, Xalaumoo kuj hla Vajtswv txojcai uas hais tias yuav tsum tsis txhob mus yuav lwm haiv neeg tej ntxhais thiab.​—Kevcai 7:3, 4.

8. Xalaumoo tau ua tej yam phem twg?

8 Ntev zuj zus mus, Xalaumoo cia li tso Vajtswv tej kevcai tseg lawm. Thaum kawg nws thiaj mus ua tej yam uas phem heev. Nws teeb thaj teev tej vajtswv cuav xws li tus poj vajtswv Athalau thiab tus vajtswv Khemauj, thiab nrog nws cov pojniam pe hawm tej vajtswv cuav ntawd. Tsis tas li ntawd xwb, Xalaumoo tseem teeb tej thaj no rau saum ib lub roob ntsia ntsoov tuaj rau Yehauvas lub tuam tsev hauv Yeluxalees! (1 Vajntxwv 11:5-8; 2 Vajntxwv 23:13) Ntshe Xalaumoo xav tias tsuav yog nws hlawv xyeem hauv Yehauvas lub tuam tsev lawm ces Yehauvas yuav tsis xav li cas rau tej kev phem kev qias uas nws ua. Qhov no yog nws rov dag nws tus kheej xwb.

9. Vim Xalaumoo tsis mloog Vajtswv lus, tau muaj li cas?

9 Thaum tibneeg ua txhaum, Yehauvas yeej pom. Phau Vajlugkub thiaj hais tias: ‘Yehauvas chim rau Xalaumoo vim nws lub siab fav hlo ntawm Yehauvas.’ Vajtswv xav pab Xalaumoo heev, nws twb ‘tshwm rau Xalaumoo ob zaug lawm, thiab nkaw lus rau nws txog zaj no kom nws tsis txhob mus raws kua luag tej dab. Tiamsis Xalaumoo tsis ua raws li tej uas Yehauvas qhia.’ Thaum kawg Vajtswv thiaj tsis txaus siab rau nws thiab tsis kam pab nws lawm. Yehauvas tsis cia Xalaumoo tej tub ki kav tag nrog haiv neeg Yixayee lawm thiab lawv muaj teeb meem heev tau ntau pua xyoo.​—1 Vajntxwv 11:9-13.

10. Dabtsi yuav ua rau peb plam peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas?

10 Yog peb xaiv tej phoojywg uas tsis paub thiab tsis hwm Vajtswv tej kevcai ces peb yuav pib xav li lawv xav thiab peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas yuav tsuag zuj zus mus. Tej zaum lawv nyob hauv peb lub koom txoos tiamsis lawv tsis muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas ruaj khov. Tej zaum lawv yog peb tej kwvtij neej tsa, tej kwvtij zej zog, cov uas nrog peb ua haujlwm, lossis cov uas nrog peb kawm ntawv ua ke uas tsis pe hawm Yehauvas. Yog peb kheev nrog cov uas tsis coj raws li Yehauvas tej kevcai ua ke, peb yuav pib xyaum li lawv. Thaum kawg peb yuav plam peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas los kuj muaj.

Cov uas koj nrog ua ke puas txhawb koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas? (Saib nqe 11)

11. Yuav ua li cas peb thiaj paub xaiv phoojywg zoo?

11 Nyeem 1 Khaulee 15:33. Tibneeg feem coob yeej coj tau tus yam ntxwv zoo. Thiab txawm lawv tsis pe hawm Yehauvas los lawv yeej tsis ua tej yam phem. Tej zaum koj twb paub tej tug zoo li ntawd thiab, tiamsis puas zoo rau koj niaj hnub nrog lawv ua ke? Muab xav li no: Lawv puas txhawb koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas? Lawv puas pab koj txav ze rau Yehauvas? Lawv saib dabtsi tseem ceeb? Lawv nyiam tham txog dabtsi xwb? Puas yog lawv kheev tham txog tej tsoos tsho tshiab, nyiaj txiag, tej twj ntawm tes, lossis tej yeeb yaj kiab xwb? Lawv puas saib taus lwm tus? Lawv puas hais lus dev lus npua? Yexus ceeb toom tias: “Lub qhov ncauj yeej hais tej uas puv nkaus hauv lub siab tawm los.” (Mathai 12:34) Yog koj pom tias cov uas koj nrog ua ke tsis txhawb koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas, koj yuav ua li cas? Zoo rau koj tsis txhob nrog lawv heev heev lossis tsis txhob nrog lawv li.​—Paj Lug 13:20.

YEHAUVAS XAV KOM PEB MUAB SIAB NPUAB NWS

12. (1) Tom qab cov Yixayee tawm hauv tebchaws Iyi los, Yehauvas hais li cas rau lawv? (2) Thaum Vajtswv kom cov Yixayee muab siab npuab nws, lawv teb li cas?

12 Cia peb kawm txog thaum Yehauvas tso cov Yixayee dim hauv tebchaws Iyi los seb peb kawm tau li cas. Thaum cov Yixayee mus txog ntawm taw roob Xinai, Yehauvas los ntsib lawv. Lawv pom muaj pa ncho laum nkaus lub roob Xinai, muaj xob nthe xob laim liab vog, muaj huab tsaus nti saum lub roob, thiab muaj suab raj kub yaj nrov heev. (Khiav Dim 19:16-19) Lawv txawm hnov Yehauvas lub suab hais tias nws “yog tus Vajtswv uas khib xeeb heev.” Nws cog lus tseg rau lawv tias nws yuav ua txojkev hlub uas ruaj khov tshwm rau cov uas hlub nws thiab ua raws li nws tej kevcai. (Nyeem Khiav Dim 20:1-6.) Yehauvas xav kom lawv paub tias yog lawv tuaj nws tog ces nws yuav tuaj lawv tog thiab. Yog tias koj nyob kiag ntawd es hnov tej uas Yehauvas hais, koj yuav ua li cas? Tej zaum koj yuav teb hlo li cov Yixayee tias: “Txhua lo lus uas [Yehauvas] hais ntawd peb yuav ua raws li.” (Khiav Dim 24:3) Tiamsis tsis ntev xwb, cov Yixayee raug sim seb lawv puas muab siab npuab Yehauvas tiag. Lawv raug sim li cas?

13. Cov Yixayee raug sim li cas?

13 Thaum Yehauvas los ntsib cov Yixayee, lawv ntshai tshee hnyo. Yog li ntawd, lawv thiaj taij thov kom Mauxe sawv lawv cev nrog Yehauvas tham saum roob Xinai. (Khiav Dim 20:18-21) Thaum cov pejxeem pom tias Mauxe mus ntev heev, lawv xav tias ntshe Mauxe yuav tsis rov los lawm. Lawv ua li cas xwb? Lawv txawm pib nyuaj siab. Tej zaum lawv vam khom Mauxe dhau, lawv thiaj tsis nco qab Vajtswv lawm. Lawv hais rau Aloo tias: “Ua tej dab mlom rau peb uas yuav coj peb kev mus. Tus Mauxe uas coj peb tawm hauv Iyi tebchaws los peb tsis paub xyov nws ua li cas lawm.”​—Khiav Dim 32:1, 2.

14. Cov Yixayee rov dag lawv tus kheej li cas tiamsis Yehauvas xav li cas xwb?

14 Cov Yixayee yeej paub tias lawv yuav tsum tsis txhob pe tej dab mlom. (Khiav Dim 20:3-5) Ua cas tib pliag xwb lawv txawm siv mus pe tus thav nyuj lawm! Lawv twb hla Yehauvas txoj kevcai tiamsis lawv rov dag lawv tus kheej tias lawv tseem tuaj Yehauvas tog. Aloo tseem hais tias lawv ua “kevcai noj haus rau [Yehauvas]” thiab. Yehauvas xav li cas? Nws hais rau Mauxe tias cov Yixayee “ua phem ua qias” thiab “lawv twb tig hlo ntawm txojkev uas [Nws] qhia rau lawv.” Yehauvas npau taws heev nws thiaj xav “ua kom lawv puam tsuaj tag.”​—Khiav Dim 32:5-10.

Yehauvas cia cov Yixayee txiav tsim siab seb lawv puas tuaj nws tog tiag

15, 16. Ua li cas peb ho paub tias Mauxe thiab Aloo nkawd tuaj hlo Yehauvas tog? (Saib thawj daim duab hauv zaj no.)

15 Tiamsis Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas muaj kev khuvleej heev, nws thiaj tsis muab cov Yixayee rhuav tshem. Yehauvas cia lawv txiav tsim siab seb lawv puas tuaj nws tog tiag. (Khiav Dim 32:14) Thaum Mauxe hnov cov Yixayee tej suab qw lom lom vab vab thiab pom lawv seev cev rau ntawm tus dab mlom thav nyuj, nws thiaj muab tus dab mlom hlawv thiab muab tuav ua hmoov tag. Ces nws txawm qw nrov nrov tias: “Leejtwg tuaj [Yehauvas] tog cia li los cuag kuv! Tagnrho xeem Levis txawm sau nthwv los vij Mauxes.”​—Khiav Dim 32:17-20, 26, TMZ.

16 Txawm Aloo twb yog tus uas ua tus thav nyuj los, nws ntxeev dua siab tshiab thiab nrog xeem Levi tuaj hlo Yehauvas tog. Aloo thiab cov Levi qhia meej tias lawv yeej tsis kam tuaj cov uas ua txhaum tog li. Lawv txiav txim siab tau zoo kawg rau qhov hnub ntawd cov uas pe tus thav nyuj raug tua tuag kwvlam 3,000 leej. Tiamsis cov uas tuaj Yehauvas tog tsis raug xwm txheej dabtsi thiab Vajtswv cog lus tias nws yuav foom koob hmoov rau lawv.​—Khiav Dim 32:27-29.

17. Tej uas Povlauj sau txog tus thav nyuj qhia li cas rau peb?

17 Peb kawm tau li cas? Tus tubtxib Povlauj hais tias: “Tej xwm txheej no yog ua yam ntxwv qhia rau peb,” kom peb thiaj “tsis txhob pe dab mlom.” Povlauj piav tias tej no tau “muab sau cia ntuas peb cov uas nyob ze lub sijhawm kawg. Vim li no tus uas xav tias nws nyob ruaj khov lawm yuav tsum ceev faj tsam nws ntog.” (1 Khaulee 10:6, 7, 11, 12) Raws li Povlauj hais, txawm yog ib tug twg twb pe hawm Yehauvas lawm los, yog nws tsis ceev faj nws yuav mus ua tau tej yam phem thiab. Tej zaum nws yuav xav tias nws tseem nrog Yehauvas sib raug zoo. Tiamsis txawm nws hais tias nws yog Yehauvas tus phoojywg los, qhov no tsis qhia tias Yehauvas txaus siab rau nws.​—1 Khaulee 10:1-5.

18. Dabtsi yuav ua rau peb txav deb zuj zus ntawm Yehauvas thiab thaum kawg yuav zoo li cas?

18 Thaum Mauxe tsis txawj nqes saum roob Xinai rov los raws li cov Yixayee siab xav, lawv pib ntxhov siab. Niaj hnub no, yog hnub kawg pheej tsis txawj los raws li peb siab xav, peb puas yuav pib ntxhov siab thiab? Tej zaum peb yuav pib xav tias ntshe tej uas Yehauvas cog tseg yuav tsis los rau peb tiam lossis xyov puas yuav muaj tiag. Yog peb pib xav li ntawd ces peb yuav tau hau ntsoov rau tej uas peb lub siab ntshaw lawm xwb peb yuav tsis muaj siab ua Yehauvas tes haujlwm. Yog peb tsis ceev faj, peb yuav txav deb zuj zus ntawm Yehauvas thiab yuav mus ua tau tej yam phem uas peb tsis xav tias yuav ua ib zaug li.

19. Peb yuav tsum nco ntsoov lub hauv paus ntsiab lus twg, thiab yog vim li cas?

19 Yehauvas xav kom peb mloog nws lus rau txhua fab thiab pe hawm nws tib leeg xwb. (Khiav Dim 20:5) Yog vim li cas? Rau qhov nws hlub peb heev. Yog peb tsis ua li Yehauvas lub siab nyiam ces kuj yog peb ua li Xatas lub siab nyiam lawm. Povlauj hais tias: “Nej yuav haus [Yehauvas] lub khob thiab dab lub khob tsis tau. Nej yuav noj [Yehauvas] rooj mov thiab dab rooj mov kuj tsis tau.”​—1 Khaulee 10:21.

NROG NRAIM YEHAUVAS

20. Thaum peb ua yuam kev, Yehauvas yuav pab peb li cas?

20 Yog Khayee, Xalaumoo, thiab cov Yixayee xav ntxeev dua siab tshiab los ua qhov zoo, lawv yeej ua tau. (Tubtxib Tes Haujlwm 3:19) Thaum Aloo ntxeev dua siab tshiab, Yehauvas twb rov txais yuav nws. Qhov no qhia tias txawm Yehauvas cov tibneeg ua yuam kev los, nws tsis maj tso lawv tseg. Niaj hnub no Yehauvas ceeb toom thiab xav cheem kom peb tsis txhob mus ua txhaum. Nws siv phau Vajlugkub, tej ntaub ntawv Vajlugkub, thiab cov Khixatia los ua tib zoo ntuas peb. Thaum peb ua raws li Yehauvas tej lus ceeb toom, nws yeej yuav khuvleej peb xwb.

21. Thaum peb raug sim, peb yuav tsum ua li cas?

21 Yehauvas hlub peb kawg li. (2 Khaulee 6:1) Nws xav kom peb “tso tej kev phem kev qias thiab tej kev ntshaw uas yog ntiajteb li tseg.” (Nyeem Titau 2:11-14.) Hauv lub qab ntuj no, peb yeej yuav raug sim seb peb puas muab siab npuab Yehauvas tiag. Cia peb txiav txim siab tuaj hlo Yehauvas tog thiab nco ntsoov tias “peb yuav tsum hwm thiab paub ntshai [Yehauvas] uas yog peb tus Vajtswv. Peb yuav tsum ua koom tu nws thiab nrog nws tsheej xeeb.”​—Kevcai 10:20.