Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

KUV LUB NEEJ

Yehauvas Coj Kuv Txoj Hau Kev

Yehauvas Coj Kuv Txoj Hau Kev

MUAJ IB ZAUG ib tug kwvtij nug kuv tias, “Koj nyiam nqi Vajlugkub twg tshaj?” Kuv teb kiag tias, “Paj Lug tshooj 3 nqi 5 thiab 6 uas hais tias: ‘Cia siab rau tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ] kom kawg koj lub siab lub ntsws. Tsis txhob cia siab rau koj tej kev txawj ntse. Txhua yam uas koj ua koj yuav tsum nco ntsoov tus TSWV, nws thiaj yuav coj koj taug txojkev uas yog txoj tseeb.’” Yehauvas yeej coj kuv txoj hau kev tiag.

KUV NIAM THIAB KUV TXIV NKAWD PAB KUV

Kuv niam thiab kuv txiv nkawd los paub Yehauvas kwv lam li xyoo 1920 ua ntej nkawd sib yuav. Kuv yug xyoo 1939. Thaum kuv tseem yau peb nyob tebchaws Askiv. Kuv nrog kuv niam thiab kuv txiv nkawd mus kev sib txoos thiab kuv tso npe kawm Kev Kawm Tshaj Tawm. Kuv tseem nco qab thawj zaug uas kuv nyeem Vajlugkub saum sam thiaj. Kuv yuav tau sawv saum ib lub thawv kuv thiaj li pom sawvdaws. Kuv ntshai kawg thaum kuv pom cov laus zaum mloog kuv. Thaum ntawd kuv muaj 6 xyoo xwb.

Qhia Vajlugkub ntawm kev nrog kuv niam thiab kuv txiv

Thaum peb mus qhia Vajlugkub kuv txiv ntaus ib daim menyuam ntawv rau kuv uas qhia seb kuv yuav hais li cas. Thawj zaug kuv mus kuv ib leeg ntawm ib lub qhov rooj kuv muaj 8 xyoo xwb. Kuv zoo siab heev thaum tus txiv tsev nyeem kuv daim menyuam ntawv thiab txais yuav peb ib phau ntawv. Kuv khiav khiav mus qhia kuv txiv. Qhov uas kuv mus tshaj tawm thiab mus kev sib txoos ua rau kuv zoo siab heev thiab ua rau kuv xav ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas.

Kuv txiv tso npe kom lawv xa Phau Tsom Faj txhua hlis tuaj rau kuv. Kuv tos tsis hnyoo tuaj txog ntua xwb ces kuv yeej nyeem kiag lawm. Qhov no pab kuv to taub qhov tseeb zoo thiab tso siab rau Yehauvas ntau zuj zus kuv thiaj muab kuv lub neej cob rau Yehauvas.

Kuv niam thiab kuv txiv peb mus ib lub rooj sib txoos hauv Nus Yauj xyoo 1950. Lub 8 Hli tim 3, Kwvtij Kalis Npanpawm (Carey Barber) uas yog ib tug ntawm Pab Uas Ntaus Thawj tom qab no, cev zaj lus qhuab qhia rau cov uas yuav ua kevcai raus dej. Thaum nws nug 2 lo lus nug rau cov yuav ua kevcai raus dej tag kuv txawm sawv ntsug thiab teb kiag. Kuv muaj 11 xyoos xwb tiamsis kuv paub hais tias qhov kuv ua no tseem ceeb npaum li cas. Tiamsis kuv ntshai nqis mus rau hauv cov dej vim kuv tsis tau paub ua luam dej. Kuv tus txiv ntxawm nrog kuv mus rau hauv pav dej thiab hais rau kuv tias kom kuv tsis txhob ntshai. Ib tug kwvtij cev kuv mus rau ib tug uas muab kuv raus dej. Tos nco xwb twb tag lawm, kuv kotaw twb tsis chwv qab thu dej li. Txij hnub ntawd los Yehauvas yog tus coj kuv txoj hau kev.

KUV TSO SIAB RAU YEHAUVAS

Thaum kuv kawm ntawv tiav kuv xav ua ib tug tho kev tiamsis kuv cov xibhwb hais kom kuv mus kawm ntawv qib siab. Kuv txawm ua li lawv hais tiamsis kuv pom tias yog kuv xav kom kuv txojkev ntseeg ruaj khov kuv yuav tsum tso kuv txojkev kawm ntawv tseg. Kuv thov Yehauvas thiab sau ib tsab ntawv mus ua zoo hais rau kuv cov xibhwb tias tas xyoo no xwb ces kuv tsis mus kawm ntawv ntxiv lawm. Kuv tso siab plhuav rau Yehauvas thiab pib tho kev.

Lub 7 Hli xyoo 1957 kuv pib ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas hauv lub zos Veleenpalaus (Wellingborough). Kuv nug cov kwvtij ntawm ceg Npe-ee hauv Loodoos (London) seb lawv puas paub ib tug kwvtij uas paub tab uas yuav pab tau kuv. Lawv thiaj qhia Kwvtij Npawj Vaixis (Bert Vaisey) rau kuv. Nws qhia ntau yam rau kuv thiab nws pab kom kuv paub npaj kuv cov sijhawm mus tshaj tawm. Lub koom txoos muaj 6 tus muam uas laus lawm thiab Kwvtij Vaixis wb xwb. Qhov uas kuv npaj rau tej kev sib txoos thiab tsa tes teb txhawb kuv txojkev ntseeg thiab pab kuv tso siab rau Yehauvas.

Kuv raug xa mus kaw tau ib ntus vim kuv tsis kam mus ua tsov rog. Thaum kuv tawm los kuv ntsib Npanpalam (Barbara) uas yog ib tug muam tho kev tshwj xeeb. Wb sib yuav xyoo 1959. Wb zoo siab hlo mus ua haujlwm rau Yehauvas qhovtwg los xij. Wb thiaj mus rau Lakhesai-aw (Lancashire) uas nyob sab qaum teb hnub poob tebchaws Askiv. Ces lub 1 Hlis xyoo 1961 kuv tau mus koom Kev Kawm Rau Cov Kwvtij Tuav Haujlwm hauv ceg Npe-ee hauv Loodoos 1 hlis. Thaum kuv kawm tas, lawv muab kuv ua ib tug saib xyuas thaj tsam ua rau kuv xav tsis thoob li. Ib tug kwvtij uas ua ib tug saib xyuas thaj tsam ntev los lawm pab qhia kuv li 2 lub lim tiam hauv lub nroog Npawmeehas (Birmingham). Npanpalam kuj nrog kuv mus thiab. Ces wb rov mus rau Lakhesai-aw thiab Tshesai-aw (Cheshire) thiab ua tes haujlwm saib xyuas thaj tsam nyob ntawd.

YEEJ TSIS YUAM KEV LI YOG PEB TSO SIAB RAU YEHAUVAS

Lub 8 Hli xyoo 1962, thaum wb tseem tabtom so haujlwm, wb txais tau ib tsab ntawv tuaj ntawm Npe-ee tuaj kom wb tso npe mus kawm Kile-a. Thaum wb thov Yehauvas tas ces wb thiaj tso npe kawm thiab muab tsab ntawv xa rov mus rau Npe-ee. Tsib hlis tom qab xwb ces wb tau mus kawm Kile-a pab kawm 38 rau hauv Npluavlees xeev Nus Yauj (Brooklyn, New York). Peb kawm tau 10 lub hlis nkaus.

Peb kawm ntau yam txog Vajtswv Txojlus, nws lub koom haum, thiab cov kwvtij nkauj muam thoob qab ntuj. Tiamsis wb kuj kawm tau ntau yam los ntawm cov uas nrog wb kawm Kile-a ua ke thiab. Thaum ntawd wb muaj li 20 tawm xyoos xwb. Kuv zoo siab heev uas txhua hnub kuv tau nrog Kwvtij Falej Lauj (Fred Rusk) uas yog ib tug xibhwb qhia Kile-a ua haujlwm ua ke. Ib qho uas nws hais kom peb nco ntsoov ua yog thaum peb qhuab ntuas lwm tus, peb yuav tsum siv phau Vajlugkub xwb. Muaj cov kwvtij paub tab coob tus xws li Kwvtij Nathas Nuas (Nathan Knorr), Fedeliv Faleexis (Frederick Franz), thiab Khalaus Khalais (Karl Klein) tuaj cev lus qhuab qhia rau peb. Kwvtij Alexadaw Majmevleem (A. H. Macmillan) zaj lus qhuab qhia pab peb pom tias Yehauvas pab nws cov neeg li cas thaum cov kwvtij hauv lub koom haum raug kev tsim txom xyoo 1914 mus txog 1919.

IB TES HAUJLWM TSHIAB

Thaum peb kawm yuav tas, Kwvtij Nuas hais rau Npanpalam wb tias wb yuav mus rau tebchaws Npawludi (Burundi) nyob sab Afika. Wb maj nroos mus xyuas hauv phau Txwm Xyoo seb muaj puas tsawg tus tshaj tawm nyob rau hauv. Ua cas wb nrhiav tsis pom nyob qhov twg li. Wb mam paub tias wb yuav mus rau ib thaj chaw uas tsis tau muaj neeg tshaj tawm dua li. Tsis tas li ntawd xwb, wb tsis paub ib yam dabtsi txog lub tebchaws ntawd. Wb txhawj heev tiamsis thaum wb thov Vajtswv tas wb tsis tshua ntshai lawm.

Thaum wb mus rau Npawludi ib puas tsav yam txawv tag. Tej huab cua los txawv, kev coj noj coj ua los txawv, tej lus los txawv thiab. Wb tseem yuav tau kawm hais lus Fab Kis thiab nrhiav vaj tse nyob. Ob hnub tom qab wb mus txog, Helim Anov (Harry Arnott) uas nrog wb kawm Kile-a tuaj xyuas wb thaum nws rov qab mus rau tebchaws Xanpiam (Zambia). Nws pab wb nrhiav tau ib qhov chaw nyob. Tiamsis tsis ntev xwb nom tswv pib ua nyuaj rau wb vim lawv tsis paub txog Yehauvas Cov Timkhawv. Wb nyuam qhuav swm thaj tsam no xwb ces cov nom tswv txawm hais rau wb tias wb nyob tsis tau yog wb tsis muaj ntaub ntawv ua haujlwm. Wb thiaj tawm mus nyob rau tebchaws Yunkadas (Uganda).

Wb tsis tau muaj ntaub ntawv nyob hauv tebchaws Yunkadas, wb thiaj txhawj heev tiamsis wb tso siab plhuav rau Yehauvas. Ib tug kwvtij tuaj Kanada tuaj pab tshaj tawm hauv Yunkadas pab wb piav wb zaj rau tus lis ntaub ntawv rau cov neeg txawv tebchaws. Lawv thiaj pub wb nyob hli puav mus txog thaum wb ua tau ntaub ntawv nyob. Wb pom tias Yehauvas yeej pab wb.

Tebchaws Yunkadas txawv ntawm tebchaws Npawludi. Hauv Yunkadas, twb muaj neeg tshaj tawm lawm txawm hais tias tsuas muaj li 28 leej xwb. Muaj coob tus paub hais lub Askiv. Tiamsis yuav kom wb pab tau neeg coob dua los paub Yehauvas wb yuav tsum tau kawm ib yam lus tshiab. Wb nyob hauv lub nroog Kapalas (Kampala). Cov neeg nyob ntawm no feem coob hais lus Lunkadas (Luganda) wb thiaj kawm hais yam lus no. Wb kawm ob peb xyoos wb mam hais tau cov lus no npliag tiamsis qhov no pab wb to taub cov wb qhia Vajlugkub rau thiab lawv tsis txaj muag qhia wb tias lawv xav li cas txog tej lawv kawm.

MUS RAU NTAU QHOV CHAW

Wb mus xyuas cov kwvtij hauv Yunkadas

Wb zoo siab heev uas wb pab tau coob tus los paub qhov tseeb. Wb haj yam zoo siab thaum wb tau mus ncig xyuas cov koom txoos hauv tebchaws Yunkadas. Ceg Npe-ee hauv tebchaws Khenyam (Kenya) hais kom wb mus xyuas seb thaj tsam twg hauv Yunkadas cheem tsum cov tho kev tshwj xeeb. Ntau zaus wb mus ntsib cov neeg uas zoo siab hlo tos txais wb thiab ua zaub mov rau wb noj txawm hais tias lawv tsis tau ntsib cov Timkhawv ib zaug li.

Tom qab no kuv caij tsheb nqaj hlau 2 hnub mus rau ib qho chaw nres nkoj hauv lub nroog Manpaxas (Mombasa) tebchaws Khenyam ces mam li caij nkoj mus rau koog pov txwv Xesau (Seychelles). Ces xyoo 1965 txog 1972 Npanpalam nrog kuv mus xyuas cov kwvtij hauv koog pov txwv Xesau. Lub sijhawm ntawd tsuas muaj 2 tug tshaj tawm xwb tiamsis tom qab no kuj muaj neeg los ntseeg thiab nimno lawv los ua ib lub koom txoos lawm thiab. Kuv kuj mus xyuas cov kwvtij hauv tebchaws Elerhiyas (Eritrea), Ethi-aupias (Ethiopia), thiab Xudees (Sudan).

Thaum ib pab tub rog ntxeev nom tswv hauv Yunkadas ua rau lub tebchaws tsis tiaj tus. Lub sijhawm ntawd nyuaj heev kawg li. Kuv pom tias tseem ceeb heev uas kuv ua li Vajtswv hais es mloog nom tswv lus. (Malakaus 12:17) Muaj ib zaug tag nrho cov uas tuaj lwm tebchaws tuaj yuav tsum mus tso npe rau ntawm lub tsev tub ceev xwm uas nyob ze lawv. Peb ua raws li lawv hais. Ob peb hnub tom qab ntawd, thaum ib tug kwvtij thiab kuv tab tom tsav tsheb yuav hla Kapalas mus rau lwm qhov, ib pab tub ceev xwm hais kom wb nres. Ua rau wb ntshai kawg. Lawv liam tias wb tuaj soj lawv tebchaws thiab coj wb mus rau ntawm lub tsev tub ceev xwm loj. Wb piav rau lawv hais tias wb yog cov neeg tshaj tawm txawv tebchaws xwb thiab wb twb tso npe rau ntawm tub ceev xwm lawm tiamsis lawv tsis mloog wb hais li. Lawv cia li muab wb ntes thiab coj mus rau tom lub tsev tub ceev xwm uas nyob ze cov tshaj tawm txawv tebchaws lub tsev. Thaum mus txog, tus tub ceev xwm uas ua haujlwm ntawd nco qab tias wb twb tso npe rau ntawm lawv ua ntej lawm. Nws thiaj hais kom lawv muab wb tso. Wb zoo siab kawg li!

Lub caij ntawd txhua zaus uas cov tub rog thaiv kev kom peb nres tsheb yeej ua rau peb ntshai kawg. Peb haj yam ntshai yog tias lawv qaug cawv. Tiamsis txhua zaus peb thov Yehauvas tag ua rau peb siab loj thiab lawv kuj cia peb mus dhau tsis muaj xwm dabtsi. Tu siab kawg uas xyoo 1973 tag nrho cov tshaj tawm txawv tebchaws yuav tsum tau tawm tebchaws Yunkadas.

Luam daim Tes Num Rau Lub Nceeg Vaj hauv Khauj Devua ceg Npe-ee

Wb raug xa mus rau tebchaws Khauj Devua (Côte d’Ivoire) uas nyob Afika sab hnub poob. Wb yuav tau kawm lawv tej kab ke thiab hais lus Fab Kis txhua txhua hnub. Vim wb nyob ua ke nrog lwm cov tshaj tawm txawv tebchaws, peb sawvdaws yuav tau siab ntev thiab sib yoog. Tiamsis wb pom tias Yehauvas yeej foom koob hmoov rau wb tes haujlwm rau qhov muaj neeg coob txais yuav txoj xov zoo. Yehauvas coj wb txoj hau kev vim wb tso siab rau nws.

Thaum Npanpalam mob kheeb xawm wb ib sij rov mus kho nws ib zaug hauv Yus Luv tiamsis xyoo 1983 wb paub hais tias wb yuav ua tsis tau wb tes haujlwm rau Yehauvas nyob Afika teb ntxiv lawm. Wb tu siab kawg.

LUB NEEJ HLOOV LAWM

Wb rov los tsev thiab ua haujlwm hauv ceg Npe-ee hauv Loodoos. Npanpalam mob heev zuj zus ces nws tas sim neej lawm. Cov kwvtij nkauj muam hauv Npe-ee yeej txhawb kuv zog kawg li. Muaj ib nkawm niam txiv pab kuv ntau kawg thiab nkawd kom kuv tso siab rau Yehauvas. Tom qab no kuv ntsib ib tug muam hu ua Es (Ann) uas tuaj pab ua haujlwm hauv Npe-ee. Nws twb ua ib tug tho kev tshwj xeeb ua ntej lawm thiab nws hlub Yehauvas heev. Es wb sib yuav xyoo 1989 thiab ua haujlwm hauv Npe-ee txij thaum ntawd los.

Es wb sawv ntawm ceg Npe-ee tshiab nyob Askiv teb

Xyoo 1995 txog 2018 kuv ua ib tug sawv cev rau lub hauv paus loj uas thaum ub peb hu ua tus ncig xyuas tej ceg. Kuv mus xyuas 60 lub tebchaws thiab txhua lub tebchaws ua kuv mus txog kuv pom tias Yehauvas yeej saib xyuas nws cov neeg.

Xyoo 2017 kuv rov mus xyuas cov tebchaws nyob Afika. Kuv zoo siab uas kuv coj Es nrog kuv mus rau tebchaws Npawludi thiab wb zoo siab pom tias muaj coob tus los ntseeg lawm. Txoj kev uas thaum ub kuv mus qhia Vajlugkub, nimno muaj ib lub tsev Npe-ee nyob ntawd. Thiab nimno nyob hauv Npawludi muaj tshaj li 15,500 tus tshaj tawm.

Kuv zoo siab heev thaum kuv paub hais tias xyoo 2018 kuv yuav mus ncig xyuas tej tebchaws twg. Tebchaws Khauj Devua yog ib lub ntawm cov tebchaws ntawd. Thaum wb mus txog lub nroog Anpintsam (Abidjan) mas cuag li kuv rov los tsev lawm. Thaum kuv xyuas cov npe xov tooj hauv Npe-ee ua cas kuv txawm pom ib tug kwvtij lub npe uas kuv paub. Nws nyob chav uas npuab kiag ntawm kuv chav. Nws hu ua Xoxus (Sossou) tiamsis tsis yog tus uas kuv paub. Tus kuv paub thaum ub yog tus uas saib xyuas cov Timkhawv hauv lub nroog. Tiamsis tus no yog nws tus tub.

Yehauvas yeej ua li nws hais. Tej kev nyuaj siab ua kuv raug pab kuv pom tias thaum kuv tso siab plhuav rau Yehauvas nws yeej coj kuv txoj hau kev. Kuv yuav taug nraim txojkev uas kaj zuj zus mus kom txog ntua lub qab ntuj tshiab.​—Pajlug 4:18.