IZKĀRTOJUMS

(2. Korintiešiem 4:6.)

  1. 1. Dienās šais, dienās drūmajās,

    tumsas varā kad viss,

    gaisma svīst tālu pamalē,

    vēstot: rīts ausīs drīz.

    (PIEDZIEDĀJUMS)

    Blāzma tumsu kliedē,

    labā vēsts pasaulē spīd,

    ļauj rītu saskatīt.

    Mūs vairs neizbiedēt —

    nakts drūmais priekškars jau krīt.

    Lūk, gaisma spīd!

  2. 2. Tiem, kas guļ, laiks ir atmosties,

    naktij tuvojas gals.

    Sniedzam mēs viņiem cerību:

    rīts, kas nāk, vairs nav tāls.

    (PIEDZIEDĀJUMS)

    Blāzma tumsu kliedē,

    labā vēsts pasaulē spīd,

    ļauj rītu saskatīt.

    Mūs vairs neizbiedēt —

    nakts drūmais priekškars jau krīt.

    Lūk, gaisma spīd!