Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Tuvojieties Jehovam

 14. NODAĻA

Jehova sagādā ”izpirkšanas maksu par daudziem”

Jehova sagādā ”izpirkšanas maksu par daudziem”

1., 2. Kā Bībelē aprakstīts cilvēces stāvoklis, un kas ir vienīgais, ar kā palīdzību ir iespējams to labot?

”VISA radība.. klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Romiešiem 8:22.) Tā apustulis Pāvils aprakstīja bēdīgo situāciju, kādā mēs atrodamies. Raugoties no cilvēku viedokļa, šķiet, nav nekādu cerību atbrīvoties no ciešanām, grēka un nāves. Taču Jehovas iespējas, atšķirībā no cilvēku iespējām, nav ierobežotas. (4. Mozus 23:19.) Taisnīguma Dievs ir parūpējies, lai neapskaužamo stāvokli varētu labot. Viņš ir sagādājis izpirkumu.

2 Izpirkums ir Jehovas izcilākā dāvana cilvēcei, jo tas paver iespēju glābt mūs no grēka un nāves. (Efeziešiem 1:7.) Uz to pamatojas cerība dzīvot mūžīgi — vai nu debesīs, vai paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:43; Jāņa 3:16; 1. Pētera 1:4.) Bet kas īsti ir izpirkums? Ko no tā var mācīties par Jehovas izcilo taisnīgumu?

Kā radās vajadzība pēc izpirkuma

3. a) Kāpēc kļuva nepieciešams izpirkums? b) Kāpēc Dievs nevarēja vienkārši aizstāt nāves spriedumu, kas pienācās Ādama pēcnācējiem, ar kādu citu sodu?

3 Izpirkums kļuva nepieciešams Ādama grēka dēļ. Tā kā Ādams nepaklausīja Dievam, viņš atstāja saviem pēcnācējiem mantojumā slimības, bēdas, sāpes un nāvi. (1. Mozus 2:17; Romiešiem 8:20.) Dievs nevarēja vienkārši, emociju vadīts, aizstāt nāves spriedumu ar kādu citu sodu, jo tā rīkoties nozīmētu neievērot viņa paša likumu: ”Grēka alga ir nāve.” (Romiešiem 6:23.) Ja Jehova atkāptos pats no savām taisnīguma normām, Visumā sāktu valdīt juceklis un nelikumība.

4., 5. a) Kā Sātans apmeloja Dievu, un kāpēc Jehova uzskatīja par nepieciešamu atbildēt uz viņa apgalvojumiem? b) Kā Sātans apmeloja Jehovas uzticamos kalpus?

 4 Kā noskaidrojām 12. nodaļā, pēc sacelšanās Ēdenē radās ļoti nopietni jautājumi. Sātans mēģināja sabojāt Dieva labo reputāciju. Būtībā viņš apgalvoja, ka Jehova ir melis un nežēlīgs diktators, kas liedz radītajām būtnēm brīvību. (1. Mozus 3:1—5.) Šķita, ka Sātanam ir izdevies izjaukt Dieva nodomu piepildīt zemi ar taisnīgiem cilvēkiem, un varēja rasties iespaids, ka Dievs nespēj īstenot iecerēto. (1. Mozus 1:28; Jesajas 55:10, 11.) Ja Jehova būtu atstājis šos apvainojumus bez atbildes, daudzas no viņa radītajām saprātīgajām būtnēm droši vien lielā mērā būtu zaudējušas paļāvību uz viņa valdīšanu.

5 Sātans apmeloja arī Jehovas uzticamos kalpus, apgalvodams, ka tie ir paklausīgi Dievam tikai savtīgu apsvērumu dēļ un neviens, nonācis grūtībās, nepaliks uzticīgs Dievam. (Ījaba 1:9—11.) Šie jautājumi bija daudz svarīgāki nekā cilvēku bēdīgais stāvoklis, un Jehova pamatoti uzskatīja par nepieciešamu atbildēt uz Sātana melīgajiem apgalvojumiem. Bet kā Dievs varēja atrisināt šos jautājumus un turklāt glābt cilvēci?

Izpirkums — atbilstoša maksa

6. Kādi vārdi Bībelē lietoti, runājot par līdzekli, ko Dievs bija paredzējis cilvēces glābšanai?

6 Jehovas piedāvātais atrisinājums bija augstākajā mērā žēlsirdīgs un dziļi taisnīgs — tādu nebūtu varējis izdomāt neviens cilvēks. Tomēr tas bija ļoti vienkāršs. Bībelē par to ir runāts kā par cenu, kā par atpirkšanu un salīdzināšanu. (Psalms 49:9; Daniēla 9:24; Galatiešiem 3:13; Kolosiešiem 1:20; Ebrejiem 2:17.) Bet visprecīzāko apzīmējumu lietoja pats Jēzus. Viņš teica: ”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu [grieķiski lyʹtron]  par daudziem.” (Mateja 20:28, ”Evaņģēliji un Apustuļu darbi”.)

7., 8. a) Ko Bībelē nozīmē ”izpirkšanas maksa” jeb izpirkums? b) Kāda atbilstība ir vajadzīga, lai samaksātu izpirkumu?

7 Kas ir izpirkšanas maksa jeb izpirkums? Šeit lietotais grieķu valodas vārds ir atvasināts no darbības vārda ar nozīmi ’atlaist, atbrīvot’. Ar šo vārdu tika apzīmēta naudas summa, ko maksāja, lai atbrīvotu karagūstekņus. Tātad, runājot vispārīgi, izpirkums ir kaut kas tāds, kas tiek samaksāts, lai kaut ko atdabūtu. Ebreju rakstos vārds, ar ko tiek apzīmēts izpirkums (koʹfer), ir atvasināts no darbības vārda ar nozīmi ’pārklāt’. Piemēram, Dievs sacīja Noam, lai tas ”iztriepj” (burtiski — ”pārklāj”; tā paša vārda forma) šķirstu ar darvu. (1. Mozus 6:14.) Tas palīdz saprast, ka ar izpirkuma palīdzību var pārklāt jeb nolīdzināt grēkus. (Psalms 65:4.)

8 Kādā vārdnīcā norādīts, ka šis vārds (koʹfer) ”vienmēr apzīmē atbilstību” (Theological Dictionary of the New Testament). Piemēram, derības šķirsta vāks * pēc lieluma precīzi atbilda pašam šķirstam un tāpēc pilnībā to pārklāja. Tāpat, lai izpirktu jeb pārklātu grēku, ir nepieciešama maksa, kas precīzi atbilst grēka nodarītajam kaitējumam jeb pilnībā to pārklāj. Izraēliešiem dotajā Dieva bauslībā bija teikts: ”Dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju!” (5. Mozus 19:21.)

9. Kāpēc dievbijīgi cilvēki upurēja dzīvniekus, un kāds bija Jehovas viedoklis par šiem upuriem?

9 Dievbijīgi cilvēki jau kopš Ābela laikiem upurēja Dievam dzīvniekus. Tā viņi apliecināja, ka apzinās savu grēcīgo stāvokli un nepieciešamību pēc izpirkuma, un pauda ticību Dieva apsolītajai atbrīvošanai ar ”dzimuma”  starpniecību. (1. Mozus 3:15; 4:1—4; 3. Mozus 17:11; Ebrejiem 11:4.) Jehova labvēlīgi pieņēma šos upurus, un viņa kalpi, kas tos nesa, ieguva labu reputāciju viņa acīs. Tomēr dzīvnieku upuri bija tikai norāde uz kaut ko citu. Dzīvnieki ir zemāki par cilvēkiem, un, tos upurējot, nebija iespējams apklāt cilvēku grēkus. (Psalms 8:5—9.) Tāpēc Bībelē teikts: ”Vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.” (Ebrejiem 10:1—4.) Šie upuri bija tikai simboliski, tie attēloja patieso izpirkuma upuri, kam bija jātiek nestam vēlāk.

Atbilstošs izpirkums

10. a) Kādam bija jābūt izpirkumam, un kāpēc bija jāievēro šāda prasība? b) Kāpēc bija nepieciešams tikai viens cilvēka upuris?

10 ”Ādamā visi mirst,” rakstīja apustulis Pāvils. (1. Korintiešiem 15:22.) Lai samaksātu izpirkumu, bija jānomirst kādam, kas precīzi atbilstu Ādamam, — pilnīgam cilvēkam. (Romiešiem 5:14.) Neviena cita radīta būtne nebūtu līdzsvarojusi taisnīguma svaru kausus. Tikai pilnīgs cilvēks, uz ko neattiecas Ādama nopelnītais nāves spriedums, varēja sagādāt atbilstošu ”izpirkšanas maksu” — tādu, kas precīzi atbilstu Ādamam. (1. Timotejam 2:6JD.) Nebija nepieciešams upurēt neskaitāmus miljonus cilvēku, kas atbilstu katram no Ādama pēcnācējiem. Apustulis Pāvils norādīja: ”Viena cilvēka [Ādama] vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve.” (Romiešiem 5:12.) Tā kā ”caur [vienu] cilvēku nāve”, tad Dievs parūpējās, lai arī cilvēces glābšana būtu ”caur [vienu] cilvēku”. (1. Korintiešiem 15:21.) Kā viņš to izdarīja?

Atbilstoša ”izpirkšanas maksa”

11. a) Kādā ziņā izpircējs varētu ”baudīt nāvi par visiem”? b) Kāpēc izpirkums neko nevarēja dot Ādamam un Ievai? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

11 Jehova parūpējās, lai pilnīgs cilvēks brīvprātīgi ziedotu savu dzīvību. Kā rakstīts Vēstulē romiešiem, 6. nodaļas 23. pantā, ”grēka alga ir nāve”. Upurēdams savu dzīvību, izpircējs būtu ”baudījis nāvi par visiem”, tas ir, viņš būtu  saņēmis algu par Ādama grēku. (Ebrejiem 2:9; 2. Korintiešiem 5:21; 1. Pētera 2:24.) Juridiskā ziņā tam būtu ļoti liela nozīme. Atceļot nāves sodu Ādama paklausīgajiem pēcnācējiem, izpirkums varētu likvidēt grēka iznīcinošo spēku pašā saknē. * (Romiešiem 5:16.)

12. Paskaidrojiet, kā viena parāda samaksāšana var dot labumu daudziem cilvēkiem!

12 Ilustrācijai minēsim šādu piemēru: iedomāsimies, ka jūs dzīvojat pilsētiņā, kuras iedzīvotāju vairākums strādā lielā rūpnīcā. Gan jūs, gan jūsu kaimiņi saņemat labu algu par savu darbu un dzīvojat ar ērtībām. Tā turpinās līdz brīdim, kad rūpnīca tiek slēgta, jo tās direktors ir rīkojies negodīgi un izputinājis uzņēmumu. Visi strādnieki pēkšņi ir zaudējuši darbu un palikuši bez iztikas līdzekļiem. Viena cilvēka negodīgās rīcības dēļ jācieš strādnieku dzīvesbiedriem, viņu bērniem un kreditoriem. Vai ir kāda izeja no šīs situācijas? Jā, ir! Kāds bagāts cilvēks, kas labi apzinās uzņēmuma vērtību, nolemj iejaukties. Turklāt viņš jūt līdzi daudzajiem rūpnīcas strādniekiem un to ģimenes locekļiem, tāpēc viņš samaksā rūpnīcas parādus un atjauno ražošanu. Viena parāda segšana sniedz atvieglojumu daudziem strādniekiem un to ģimenes locekļiem, kā arī kreditoriem. Tāpat ir ar Ādama parādu — tā dzēšana dod labumu neskaitāmiem miljoniem cilvēku.

Kas sagādā izpirkumu?

13., 14. a) Kā Jehova sagādāja izpirkumu cilvēces labā? b) Kam tiek maksāts izpirkums, un kāpēc šāda samaksa ir vajadzīga?

13 Tikai Jehova varēja sagādāt ”jēru, kas nes pasaules  grēku”. (Jāņa 1:29.) Bet Dievs nesūtīja kuru katru eņģeli, lai tas glābtu cilvēci. Viņš sūtīja to, kurš varēja sniegt galīgo, izšķirīgo atbildi uz apvainojumiem, ko Sātans bija izvirzījis Jehovas kalpiem. Jehova upurēja visvērtīgāko, ko vien varēja upurēt, — savu vienpiedzimušo Dēlu, kas ”bija viņa prieks”. (Salamana Pamācības 8:30LB-26.) Dieva Dēls bija gatavs ”sevi iztukšot”, atteikdamies no dzīves debesīs. (Filipiešiem 2:7.) Ar brīnuma palīdzību Jehova pārvietoja sava pirmdzimtā debesu Dēla dzīvību ebreju jaunavas Marijas klēpī, saglabādams visas Dēla personības iezīmes. (Lūkas 1:27, 35.) Kad šis Dēls kļuva par cilvēku, viņu sauca par Jēzu, taču juridiskā nozīmē viņu varēja saukt par otro Ādamu, jo viņš precīzi atbilda Ādamam. (1. Korintiešiem 15:45, 47.) Tāpēc Jēzus, upurēdams sevi, varēja izpirkt grēcīgo cilvēci.

14 Kam bija jāsaņem izpirkums? 49. psalma 8. pantā rakstīts, ka izpirkums tiek maksāts ”Dievam”. Bet vai tad pats Jehova nav tas, kurš ir sagādājis izpirkumu? Tiesa gan, tomēr tas nepadara izpirkumu par bezjēdzīgu, mehānisku apmaiņu, it kā nauda tiktu izņemta no vienas kabatas un pārlikta otrā. Jāpatur prātā, ka izpirkums ir nevis materiālu vērtību apmaiņa, bet juridiska operācija. Parūpēdamies par izpirkumu, kaut arī tas viņam pašam maksāja ļoti dārgi, Jehova apliecināja nelokāmu uzticību savām nevainojamajām taisnīguma normām. (1. Mozus 22:7, 8, 11—13; Ebrejiem 11:17; Jēkaba 1:17.)

15. Kāpēc bija nepieciešams, lai Jēzus ciestu un mirtu?

15 Mūsu ēras 33. gada pavasarī Jēzus Kristus labprātīgi izcieta pārbaudījumu, kura iznākumā tika samaksāts izpirkums. Viņš ļāva, ka viņu uz nepatiesu apsūdzību pamata apcietina, atzīst par vainīgu un pienaglo pie soda staba. Vai tiešām bija nepieciešams, lai Jēzus tik ļoti ciestu? Jā, tas bija nepieciešams, jo bija jāatrisina jautājums par Dieva kalpu uzticību. Tāpēc Dievs neļāva Hērodam nogalināt  Jēzu jau bērnībā. (Mateja 2:13—18.) Bet, kad Jēzus bija pieaudzis, viņš bija spējīgs izturēt visus Sātana uzbrukumus, pilnībā apzinādamies jautājumus, kas ar tiem bija saistīti. * Kaut arī pret Jēzu izturējās ārkārtīgi nežēlīgi, viņš palika ”svēts, bez ļaunuma, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem” un līdz ar to nepārprotami pierādīja, ka Jehovam ir kalpi, kas paliek uzticīgi pārbaudījumos. (Ebrejiem 7:26.) Apzinādamies, ka ir paveicis savu uzdevumu, Jēzus pirms nāves varēja iesaukties: ”Viss piepildīts!” (Jāņa 19:30.)

Jēzus pabeidz savu darbu

16., 17. a) Kā Jēzus turpināja ar izpirkumu saistīto darbu? b) Kāpēc Jēzum bija jāparādās ”par mums.. Dieva vaiga priekšā”?

16 Jēzum vēl bija jāpabeidz ar izpirkumu saistītais darbs. Trešajā dienā pēc Jēzus nāves Jehova viņu piecēla no mirušajiem. (Apustuļu darbi 3:15; 10:40.) Tas bija ļoti svarīgi, jo tā Jehova ne tikai atalgoja savu Dēlu par uzticīgo kalpošanu, bet arī deva viņam iespēju pabeigt darbu, ko viņš kā Dieva ieceltais Augstais priesteris veica cilvēces izpirkšanai. (Romiešiem 1:4; 1. Korintiešiem 15:3—8.) Apustulis Pāvils raksta: ”Kristus, atnācis par.. augsto priesteri, ..ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm iegājis svētnīcā, panākdams mūžīgu pestīšanu. Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā.” (Ebrejiem 9:11, 12, 24.)

17 Kristus nevarēja paņemt savas asinis līdzi debesīs. (1. Korintiešiem 15:50.) Viņš uz debesīm paņēma to, ko  šīs asinis simbolizēja, — savas upurētās pilnīga cilvēka dzīvības vērtību. Pēc tam viņš Dieva vaiga priekšā oficiāli pasniedza šīs dzīvības vērtību — izpirkšanas maksu par grēcīgo cilvēci. Vai Jehova pieņēma šo upuri? Jā, viņš to pieņēma, un tas kļuva redzams 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad pār 120 mācekļiem Jeruzalemē nāca svētais gars. (Apustuļu darbi 2:1—4.) Tas bija saviļņojošs notikums, taču izpirkuma dotais labums tolaik vēl tikai sāka izpausties.

Kādu labumu dod izpirkums

18., 19. a) Kādas divas grupas gūst labumu no salīdzināšanas, ko padara iespējamu Kristus izlietās asinis? b) Ko ”lielajam pulkam” izpirkums dod jau tagad, un ko tas dos nākotnē?

18 Vēstulē kolosiešiem Pāvils paskaidroja, ka Dievam labpatika ar Kristus starpniecību salīdzināt visu, nodibinot mieru asinīs, ko Jēzus izlējis pie moku staba. Pāvils arī norādīja, ka salīdzināšana attiecas uz divām dažādām grupām — uz ”to, kas debesīs,” un ”to, kas virs zemes”. (Efeziešiem 1:10; Kolosiešiem 1:19, 20.) Pie pirmās grupas pieder 144 tūkstoši kristiešu, kam ir perspektīva būt priesteriem debesīs un valdīt pār zemi kopā ar Jēzu Kristu. (Atklāsmes 5:9, 10; 7:4; 14:1—3.) Ar viņu starpniecību tūkstoš gadu laikā paklausīgie cilvēki pakāpeniski saņems svētības, ko nodrošina izpirkums. (1. Korintiešiem 15:24—26; Atklāsmes 20:6; 21:3, 4.)

19 ”Tas, kas virs zemes,” ir cilvēki, kuriem ir perspektīva sasniegt pilnību un dzīvot paradīzē uz zemes. Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā, no 9. līdz 17. pantam, par viņiem runāts kā par ”lielu pulku”, kas pārdzīvo gaidāmās ”lielās bēdas”. Bet, lai gūtu labumu no izpirkuma, šiem cilvēkiem nav jāgaida, līdz tiks izveidota paradīze. Viņi jau ir ”savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs”. Tā kā viņi tic izpirkumam, šis mīlestības pilnais iekārtojums viņiem  jau tagad dod labumu garīgā ziņā. Viņi ir atzīti par taisnīgiem, jo tiek uzskatīti par Dieva draugiem. (Jēkaba 2:23.) Jēzus upuris šiem cilvēkiem ļauj ”pieiet bez bailēm pie žēlastības troņa”. (Ebrejiem 4:14—16.) Kad viņi kļūdās, viņi tiešām var saņemt piedošanu. (Efeziešiem 1:7.) Lai gan viņi ir nepilnīgi, viņu sirdsapziņa ir attīrīta. (Ebrejiem 9:9; 10:22; 1. Pētera 3:21.) Tātad iespēja būt salīdzinātiem ar Dievu patlaban ir nevis kaut kas tāds, uz ko būtu tikai jācer, bet gan realitāte. (2. Korintiešiem 5:19, 20.) Tūkstošgades laikā cilvēki pakāpeniski tiks ”atsvabināti no iznīcības verdzības” un beidzot ”iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:21.)

20. Kā jūs ietekmē pārdomas par izpirkumu?

20 ”Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū” par izpirkumu! (Romiešiem 7:25.) Princips, uz ko tas balstās, ir vienkāršs, tomēr izpirkumam ir tik dziļa nozīme, ka tas izraisa mūsu apbrīnu. (Romiešiem 11:33.) Ja ar pateicību domāsim par izpirkumu, mūsu sirdī nostiprināsies vēlēšanās tuvoties taisnīguma Dievam. Tāpat kā psalmu sacerētājam, mums ir daudz iemeslu cildināt Jehovu, kas ”mīl taisnību un tiesu”. (Psalms 33:5.)

^ 8. rk. 2. Mozus grāmatas 25. nodaļā, no 17. līdz 22. pantam, vārds ”vāks” ir tulkots no vārda, kas radniecīgs vārdam koʹfer.

^ 11. rk. Ādamam un Ievai izpirkums neko nevarēja dot. Mozus bauslībā bija ietverts šāds princips, kas attiecās uz ļaunprātīgu slepkavu: ”Nav ņemama salīdzināšanās maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis.” (4. Mozus 35:31.) Ādams un Ieva bija pelnījuši nāvi, jo viņi ļaunprātīgi un apzināti nepaklausīja Dievam. Līdz ar to viņi zaudēja iespēju dzīvot mūžīgi.

^ 15. rk. Lai izpirktu Ādama grēku, Jēzum bija jāmirst nevis kā pilnīgam bērnam, bet kā pilnīgam vīrietim. Jāatceras, ka Ādams grēkoja tīšuprāt, pilnībā apzinādamies savas rīcības nopietnību un tās sekas. Tāpēc, lai kļūtu par ”pēdējo Ādamu” un apklātu šo grēku, Jēzum bija apzināti jāizlemj palikt uzticīgam Jehovam. (1. Korintiešiem 15:45, 47.) Visu Jēzus dievbijīgo dzīvi, arī to, kā viņš mira upura nāvē, var nosaukt par ”viena cilvēka taisnības darbu”. (Romiešiem 5:18, 19.)