Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Tuvojieties Jehovam

 9. NODAĻA

”Kristus ir Dieva spēks”

”Kristus ir Dieva spēks”

1.—3. a) Kādās briesmās mācekļi bija nonākuši Galilejas jūrā, un ko izdarīja Jēzus? b) Kāpēc var teikt, ka ”Kristus ir Dieva spēks”?

MĀCEKĻI bija iztrūkušies. Viņi brauca laivā pāri Galilejas jūrai, kad pēkšņi viņus pārsteidza vētra. Viņi noteikti jau agrāk bija pieredzējuši vētras šajā ezerā — daži no šiem vīriem taču bija pieredzējuši zvejnieki. * (Mateja 4:18, 19.) Bet šī bija ”liela vētra”, kas strauji sakūla jūru nevaldāmās bangās. Mācekļi visiem spēkiem centās noturēt laivu pret viļņiem, bet vētra bija pārāk stipra. Viļņi ”gāzās laivā”, un tā sāka pildīties ar ūdeni. Par spīti tam visam, Jēzus laivas pakaļgalā cieši gulēja, noguris pēc dienas, ko viņš bija pavadījis, mācīdams ļaudis. Izbijušies par savu dzīvību, mācekļi viņu pamodināja un lūdza: ”Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!” (Marka 4:35—38; Mateja 8:23—25.)

2 Jēzus nenobijās no vētras. Saglabādams pilnīgu mieru, viņš apsauca vēju un jūru: ”Klusu, mierā!” Tūlīt pat vējš un jūra viņam paklausīja — vētra nostāja, bangas norima, un ”iestājās pilnīgs klusums”. Tad mācekļi ļoti izbijās. ”Kas tas tāds?” viņi neizpratnē jautāja cits citam. Tiešām, kurš cilvēks gan var apsaukt vēju un jūru gluži kā nerātnu bērnu? (Marka 4:39—41; Mateja 8:26, 27.)

3 Bet Jēzus nebija parasts cilvēks. Jēzus labā un ar viņa starpniecību ļoti neparastā veidā izpaudās Jehovas spēks. Dieva iedvesmots, apustulis Pāvils pamatoti varēja teikt, ka ”Kristus ir Dieva spēks”. (1. Korintiešiem 1:24, JD.) Kā  Dieva spēks izpaužas Jēzū? Un kā mūsu dzīvi var ietekmēt tas, kā Jēzus izmanto spēku un varu?

Dieva vienpiedzimušā Dēla spēks

4., 5. a) Kādu spēku un varu Jehova piešķīra savam vienpiedzimušajam Dēlam? b) Kas bija Dēla rīcībā, lai viņš varētu sadarboties ar Tēvu radīšanā?

4 Pirms Jēzus piedzima par cilvēku, viņam bija liels spēks un vara. Jehova lika lietā pats savu ”mūžīgo varu”, kad radīja savu vienpiedzimušo Dēlu, ko vēlāk sauca par Jēzu Kristu. (Romiešiem 1:20; Kolosiešiem 1:15.) Pēc tam Jehova piešķīra Dēlam milzīgu spēku un varu, uzdodams tam īstenot savus nodomus, kas bija saistīti ar radīšanu. Par šo Dēlu Bībelē sacīts: ”Caur viņu viss ir radies, un bez viņa nekas nav radies.” (Jāņa 1:3.)

5 Mēs varam tikai ļoti nepilnīgi iztēloties, cik grandiozs bija šis uzdevums. Iedomājieties, kāds spēks bija vajadzīgs, lai radītu miljoniem varenu eņģeļu, materiālo Visumu ar miljardiem galaktiku, kā arī zemeslodi ar visu bezgala daudzveidīgo dzīvību uz tās! Visu šo darbu veikšanai vienpiedzimušā Dēla rīcībā bija visvarenākais spēks Visumā — Dieva svētais gars. Dēlam bija liels prieks būt par prasmīgu palīgu, ko Jehova izmantoja, lai radītu visu pārējo. (Salamana Pamācības 8:22—31.)

6. Kāds spēks un vara Jēzum tika doti pēc tam, kad viņš bija dzīvojis uz zemes, miris un piecelts no nāves?

6 Vai vienpiedzimušais Dēls varēja saņemt vēl lielāku spēku un varu? Pēc tam, kad Jēzus bija dzīvojis uz zemes, miris un piecelts no nāves, viņš sacīja: ”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” (Mateja 28:18.) Jēzum ir piešķirta iespēja un tiesības valdīt pār visu. Viņam, ”Ķēniņu Ķēniņam un Kungu Kungam”, ir dota vara ”iznīcināt katru valdību, varu un spēku”, gan redzamu, gan neredzamu, kas pretojas viņa Tēvam. (Atklāsmes 19:16; 1. Korintiešiem 15:24—26.) Dievs ”nekā nav atstājis, viņam [Jēzum] nepakļāvis”,  protams, izņemot sevi pašu. (Ebrejiem 2:8; 1. Korintiešiem 15:27.)

7. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jēzus savu varu, ko viņam ir piešķīris Jehova, neizmantos ļaunprātīgi?

7 Vai būtu jāuztraucas, ka Jēzus varētu izmantot savu varu ļaunprātīgi? Nekādā gadījumā! Jēzus mīl Tēvu un nekad nedarīs neko tādu, kas Tēvam nepatīk. (Jāņa 8:29; 14:31.) Jēzus labi zina, ka Jehova savu neierobežoto varu nekad nelieto ļaunprātīgi. Jēzus pats ir redzējis, ka Jehova meklē iespējas ”stiprināt tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas”. (2. Laiku 16:9.) Jēzus mīl cilvēkus tāpat kā viņa Tēvs, tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka viņš vienmēr izmantos savu varu labiem mērķiem. (Jāņa 13:1.) Par to liecina itin viss, ko Jēzus ir darījis. Pievērsīsim uzmanību tam, kāda vara un spēks Jēzum bija, kad viņš dzīvoja uz zemes, un kā viņš tos lietoja.

”Varens.. vārdos”

8. Ko Jēzus spēja darīt pēc svaidīšanas, un kā viņš izmantoja savu varu?

8 Kamēr Jēzus bija zēns un dzīvoja Nācaretē, viņš acīmredzot nedarīja brīnumus. Bet pēc tam, kad mūsu ēras 29. gadā aptuveni 30 gadu vecumā viņš tika kristīts, situācija mainījās. (Lūkas 3:21—23.) Bībelē stāstīts: ”Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos.” (Apustuļu darbi 10:38.) ”Labu darīdams” — šie vārdi liecina, ka Jēzus izmantoja savu varu pareizi. Pēc svaidīšanas viņš kļuva par ”pravieti, varenu darbos un vārdos”. (Lūkas 24:19.)

9.—11. a) Kur Jēzus bieži vien mācīja ļaudis, un kas Jēzum bija jāpanāk? b) Kāpēc ļaudis brīnījās par to, kā Jēzus mācīja?

9 Kādā ziņā Jēzus bija varens vārdos? Viņš bieži mācīja cilvēkus zem klajas debess — ezera krastos, kalnu nogāzēs, kā arī ielās un tirgus laukumos. (Marka 6:53—56;  Lūkas 5:1—3; 13:26.) Ja Jēzus vārdi nesaistītu klausītāju uzmanību, viņi vienkārši aizietu projām. Tolaik vēl netika iespiestas grāmatas, un klausītājiem, kas augstu vērtēja teikto, dzirdētais bija jāpatur prātā un sirdī. Tātad Jēzus mācībām bija jābūt saistošām, skaidri saprotamām un viegli iegaumējamām, un Jēzus prata panākt, lai tā arī būtu. Par to liecina, piemēram, viņa Kalna runa.

10 Kādu rītu 31. gada sākumā ļaužu pūlis bija sapulcējies kalna nogāzē netālu no Galilejas jūras. Daži bija ieradušies no Jūdejas un Jeruzalemes, veicot 100 līdz 110 kilometru garu ceļu. Citi bija atnākuši no ziemeļiem, no piekrastes, kur atradās Tira un Sidona. Daudz slimu cilvēku nāca pie Jēzus, lai viņam pieskartos, un viņš tos visus dziedināja. Kad vairs nebija palicis neviena, kas būtu smagi slims, Jēzus sāka ļaudis mācīt. (Lūkas 6:17—19.) Kad viņš pēc kāda laika beidza runāt, ļaudis brīnījās par to, ko bija dzirdējuši. Kāpēc?

11 Pēc daudziem gadiem kāds cilvēks, kas bija klausījies šo runu, rakstīja: ”Ļaudis izbrīnījās par viņa mācību. Jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara.” (Mateja 7:28, 29.) Jēzus vārdos nevarēja nesajust spēku un varu. Viņš runāja Dieva vārdā un pamatoja savu mācību patiesumu ar Dieva Rakstiem. (Jāņa 7:16.) Jēzus runāja skaidri un pārliecinoši, viņa argumenti bija neatspēkojami. Viņš skāra jautājumu būtību un prata piekļūt klausītāju sirdij. Viņš cilvēkiem mācīja, kā kļūt laimīgiem, kā lūgt Dievu, kā tiekties pēc Dieva Valstības un kā nodrošināt savu nākotni. (Mateja 5:3—7:27.) Viņa vārdi atmodināja to cilvēku sirdi, kuri bija izslāpuši pēc patiesības un taisnības. Šādi cilvēki bija gatavi sevi ”aizliegt” un visu atstāt, lai sekotu viņam. (Mateja 16:24; Lūkas 5:10, 11.) Tas spilgti liecina, cik spēcīgi bija Jēzus vārdi.

 ”Varens darbos”

12., 13. Kādā ziņā Jēzus bija ”varens darbos”, un cik daudzveidīgi bija viņa brīnumi?

12 Jēzus bija arī ”varens darbos”. (Lūkas 24:19.) Evaņģēlijos stāstīts vairāk nekā par 30 brīnumiem, ko viņš veica, vienmēr darīdams to ar ”tā Kunga spēku”. * (Lūkas 5:17.) Jēzus brīnumi iespaidoja tūkstošiem cilvēku dzīvi. Divi no viņa brīnumiem — tie gadījumi, kad Jēzus paēdināja 5000 vīru un vēlāk 4000 vīru, ”neskaitot sievas un bērnus”, — aptvēra ļaužu pūļus, kuros kopumā varēja būt kādi 20 tūkstoši cilvēku. (Mateja 14:13—21; 15:32—38.)

”Tie redzēja Jēzu pa jūŗu staigājam”

13 Jēzus brīnumi bija ļoti daudzveidīgi. Viņam bija vara pār ļauniem gariem, un viņš tos bez grūtībām spēja izdzīt. (Lūkas 9:37—43.) Viņam bija vara arī pār materiālās pasaules elementiem, un viņš pārvērta ūdeni vīnā. (Jāņa 2:1—11.) Par izbrīnu saviem mācekļiem viņš vētras laikā staigāja pa ūdens virsu Galilejas jūrā. (Jāņa 6:18, 19.) Viņam bija vara pār slimībām — viņš novērsa fiziskus trūkumus un ārstēja hroniskas un dzīvībai bīstamas kaites. (Marka 3:1—5; Jāņa 4:46—54.) Dziedināšanu Jēzus veica dažādi. Daži cilvēki tika izārstēti no attāluma, citi bija Jēzum blakus un juta viņa pieskārienu. (Mateja 8:2, 3, 5—13.) Vieni kļuva veseli acumirklī, citi — pakāpeniski. (Marka 8:22—25; Lūkas 8:43, 44.)

14. Kādos apstākļos Jēzus pierādīja, ka viņam ir vara pār nāvi?

14 Sevišķi apbrīnojama bija Jēzus vara pār nāvi. Ir aprakstīti trīs gadījumi, kad Jēzus cēla augšā mirušos — viņš atdeva vecākiem divpadsmitgadīgu meitiņu, atraitnei viņas vienīgo dēlu un māsām viņu mīļoto brāli. (Lūkas 7:11— 15; 8:49—56; Jāņa 11:38—44.) Nekādi apstākļi Jēzum nebija par grūtu. Divpadsmit gadus veco meiteni viņš uzcēla no nāves gultas īsi pēc tam, kad viņa bija nomirusi. Atraitnes dēlu viņš cēla augšā, kad bērinieki nesa to apbedīt, — tā bija šī jaunekļa nāves diena. Savukārt Lācaru viņš atdzīvināja, kad tas jau četras dienas bija atradies kapā.

Nesavtīgs, apdomīgs un iejūtīgs spēka un varas izmantošanā

15., 16. Kas liecina, ka Jēzus savu spēku un varu izmantoja nesavtīgi?

15 Vai spējat iedomāties, cik milzīgu ļaunumu varētu nodarīt kāds valdnieks no nepilnīgo cilvēku vidus, kuram būtu tikpat liels spēks un vara kā Jēzum? Taču Jēzus bija bezgrēcīgs. (1. Pētera 2:22.) Viņš nepieļāva, ka viņu aptraipītu savtīgums, godkāre un alkatība, kas mudina nepilnīgus cilvēkus lietot varu par ļaunu citiem.

16 Jēzus izmantoja savu varu nesavtīgi un nekad necentās ar tās palīdzību gūt personisku labumu. Būdams izsalcis, viņš atteicās pārvērst akmeņus par maizi, ko pats varētu ēst. (Mateja 4:1—4.) Viņam tikpat kā nekas nepiederēja, un tas pierāda, ka viņš neizmantoja savu varu, lai tiktu pie mantas. (Mateja 8:20.) Arī citi fakti liecina, ka Jēzus savus varenos darbus veica nesavtīgu motīvu dēļ. Kad viņš darīja brīnumus, tas prasīja no viņa uzupurēšanos. Kad Jēzus dziedināja slimos, no viņa izgāja spēks. Viņš to juta, pat ja bija izdziedināts viens vienīgs cilvēks. (Marka 5:25—34.) Tomēr viņš ļāva sev pieskarties ļaužu pūļiem, un ļaudis kļuva veseli. (Lūkas 6:19.) Jēzus rīcībā izpaudās liela pašaizliedzība.

17. Kā Jēzus pierādīja, ka viņš savu spēku izmanto apdomīgi?

17 Savu spēku Jēzus izmantoja apdomīgi. Viņš nekad nedarīja brīnumus tāpēc, lai padižotos un izrādītos. (Mateja 4:5—7.) Viņš nepiekrita rādīt zīmes tādēļ vien, lai  apmierinātu Hēroda tukšo ziņkāri. (Lūkas 23:8, 9.) Jēzus nepavisam necentās kļūt slavens ar savu spēku, gluži otrādi, viņš bieži piekodināja izdziedinātajiem cilvēkiem nevienam par to nestāstīt. (Marka 5:43; 7:36.) Viņš nevēlējās, lai ļaudis par viņu spriestu uz sensacionālu ziņu pamata. (Mateja 12:15—19.)

18.—20. a) Kas ietekmēja to, kā Jēzus izmantoja savu spēku un varu? b) Ko jūs domājat par to, kā Jēzus izdziedināja kādu nedzirdīgu cilvēku?

18 Jēzus, cilvēks, kas bija apveltīts ar tādu spēku un varu, nepavisam nelīdzinājās vareniem valdniekiem, kuri izmanto varu, bezjūtīgi ignorējot citu vajadzības un ciešanas. Jēzus bija iejūtīgs pret cilvēkiem. Ieraugot cietējus, viņu pārņēma tik dziļa līdzcietība, ka sirds viņu mudināja atvieglot to ciešanas. (Mateja 14:14.) Viņš ņēma vērā cilvēku izjūtas un vajadzības, un šī sirsnīgā līdzjūtība ietekmēja to, kā viņš lietoja savu spēku. Aizkustinošs piemērs ir minēts Marka evaņģēlija 7. nodaļā, no 31. līdz 37. pantam.

19 Tur stāstīts par gadījumu, kad pie Jēzus atnāca daudz ļaužu un atveda pie viņa slimus cilvēkus, un viņš tos visus dziedināja. (Mateja 15:29, 30.) Bet bija kāds cilvēks, kam Jēzus veltīja īpašu uzmanību. Šis vīrietis bija kurls un tikpat kā nespēja runāt. Iespējams, Jēzus ievēroja, ka vīrietis ir ļoti uztraucies un jūtas neērti. Jēzus izturējās saprotoši — viņš izveda šo cilvēku no pūļa un paveda mazliet nostāk. Tad viņš ar zīmēm parādīja vīrietim, ko viņš grasās darīt. Viņš ”lika savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aiz[s]kāra viņa mēli”. * (Marka 7:33.) Pēc tam Jēzus paraudzījās uz debesīm un nopūtās. Ar to viņš šim vīrietim paskaidroja, ka  viss, ko viņš tagad darīs, notiks ar Dieva spēku. Visbeidzot Jēzus sacīja: ”Atveries.” (Marka 7:34.) Tajā brīdī šī cilvēka dzirde atjaunojās un viņš spēja normāli runāt.

20 Ir aizkustinoši domāt par to, ka pat tādos brīžos, kad Jēzus izmantoja Dieva piešķirto spēku, lai dziedinātu neveselos, viņš bija iejūtīgs un ņēma vērā cilvēku jūtas. Vai nav patīkami apzināties, ka Jehova savas mesiāniskās Valstības varu ir piešķīris tik gādīgam un līdzjūtīgam Valdniekam?

Pravietiska norāde uz to, kas gaidāms nākotnē

21., 22. a) Uz ko norādīja Jēzus brīnumi? b) Kādus notikumus var gaidīt Jēzus valdīšanas laikā, ņemot vērā, ka viņam ir vara pār dabas spēkiem?

21 Brīnumi, ko Jēzus paveica, būdams uz zemes, ļauj mazliet iztēloties nesalīdzināmi lielākās svētības, kas ir gaidāmas viņa valdīšanas laikā. Dieva jaunajā pasaulē Jēzus atkal darīs brīnumainus darbus — tikai nu jau visas pasaules mērogā! Nedaudz padomāsim par šīm lieliskajām nākotnes izredzēm.

22 Jēzus atjaunos uz zemes pilnīgu ekoloģisko līdzsvaru. Kā atceramies, viņš pierādīja savu varu pār dabas spēkiem, savaldīdams vētru. Tātad nav šaubu, ka, valdot Kristus Valstībai, cilvēkiem nebūs jābaidās no viesuļvētrām, zemestrīcēm, vulkānu izvirdumiem un citām dabas katastrofām. Tā kā Jēzus ir prasmīgais palīgs, ar kura starpniecību Jehova ir radījis zemeslodi un visu dzīvo uz tās, viņš visā pilnībā saprot, kā mūsu planēta ir veidota. Viņš zina, kā pareizi izmantot tās resursus. Viņa vadībā visa zeme tiks pārvērsta par paradīzi. (Lūkas 23:43.)

23. Kā Jēzus, būdams Ķēniņš, parūpēsies par cilvēku vajadzībām?

23 Vai tiks apmierinātas arī cilvēku vajadzības? Jēzus spēja ar pavisam niecīgu pārtikas daudzumu paēdināt tūkstošiem cilvēku vieš pārliecību, ka viņa valdīšanas laikā nevienam vairs nebūs jācieš bads. Pārtikas būs papilnam,  un tā tiks sadalīta taisnīgi, tāpēc bads izzudīs uz visiem laikiem. (Psalms 72:16.) Jēzus vara pār slimībām ir apliecinājums, ka visi, kas ir slimi, akli, nedzirdīgi vai kropli, tiks pilnīgi izdziedināti un tiem nekad vairs nebūs jāizjūt slimības nasta. (Jesajas 33:24; 35:5, 6.) Jēzus jau agrāk cēla augšā mirušos, un, būdams varens debesu Ķēniņš, viņš atdzīvinās neskaitāmus miljonus cilvēku, kurus viņa Tēvs ir paturējis atmiņā. (Jāņa 5:28, 29.)

24. Kas jāpatur prātā, domājot par Jēzus spēku un varu, un kāpēc tas ir svarīgi?

24 Domājot par Jēzus spēku un varu, atcerēsimies, ka Dēls precīzi atspoguļo Tēva īpašības. (Jāņa 14:9.) Tātad tas, kā Jēzus izmantoja savu spēku, palīdz saprast, kā savu spēku izmanto Jehova. Reiz Jēzus ar lielu sirsnību izdziedināja kādu spitālīgu cilvēku. Žēlsirdības mudināts, Jēzus tam pieskārās un sacīja: ”Es gribu.” (Marka 1:40, 41.) Ar šādu aprakstu palīdzību Jehova būtībā saka: ”Lūk, tā es lietoju savu spēku!” Vai jūs nejūtat pamudinājumu slavēt visvareno Dievu un pateikties viņam par to, ka viņš izmanto savu spēku ar tādu mīlestību?

^ 1. rk. Galilejas jūrā pēkšņas vētras ir parasta parādība. Tā kā šī jūra atrodas zemu (apmēram 200 metru zem jūras līmeņa), gaiss virs tās ir ievērojami siltāks nekā tās apkārtnē, tāpēc laika apstākļi tur ir ļoti nepastāvīgi. Pāri Jordānas ielejai brāžas spēcīgi vēji no Hermona kalna, kas atrodas uz ziemeļiem no Galilejas jūras. Tāpēc rāms ūdens klajs īsā laikā var pārvērsties par bangojošām putu vērpetēm.

^ 12. rk. Turklāt evaņģēlijos dažkārt ir runāts par daudziem brīnumiem reizē, norādot uz tiem vispārīgā veidā. Piemēram, reiz ”visa pilsēta” bija ieradusies pie Jēzus, un viņš dziedināja ”daudzus” neveselos. (Marka 1:32—34.)

^ 19. rk. Gan ebreju, gan cittautiešu vidū spļaušana bija atzīta par dziedināšanas līdzekli vai zīmi, un rabīnu rakstos ir minēta siekalu izmantošana dziedniecībā. Jēzus, iespējams, ar spļāvienu nedzirdīgajam cilvēkam norādīja, ka tas tiks izdziedināts. Katrā ziņā Jēzus neizmantoja siekalas par dabisku ārstniecības līdzekli.