1., 2. Kādas briesmas izraēliešiem draudēja, kad viņi 1513. gadā p.m.ē. iegāja Sīnāja apvidū, un kā Jehova viņus iedrošināja?

KAD 1513. gadā p.m.ē. izraēlieši iegāja Sīnāja apvidū, viņiem draudēja briesmas. Priekšā bija bīstams ceļš cauri ”plašam un briesmīgam tuksnesim, kur bija dzēlīgas čūskas un skorpioni”. (5. Mozus 8:15, LB-65r.) Viņiem draudēja arī naidīgu tautu uzbrukumi. Šajā situācijā viņi bija nonākuši, sekojot Jehovas vadībai. Vai izraēliešu Dievs spēs aizsargāt savu tautu?

2 Jehovas vārdi iedvesa paļāvību: ”Jūs esat redzējuši, ko Es esmu darījis ēģiptiešiem un kā Es jūs esmu nesis uz ērgļa spārniem un esmu jūs pie sevis atvedis.” (2. Mozus 19:4.) Jehova atgādināja savai tautai, ka viņš to ir atbrīvojis no Ēģiptes, it kā uz ērgļa spārniem aiznesdams drošībā. Taču ir arī citi iemesli, kāpēc ar ”ērgļa spārniem” trāpīgi tiek attēlota dievišķā aizsardzība.

3. Kāpēc var teikt, ka ar ”ērgļa spārniem” trāpīgi tiek attēlota dievišķā aizsardzība?

3 Savus platos, spēcīgos spārnus ērgļi izmanto ne tikai planēšanai. Karstās dienās ērgļu māte mēdz izplest spārnus, kuru plētums var pārsniegt divus metrus, kā saulessargu pār saviem nevarīgajiem mazuļiem, lai paglābtu tos no saules svelmes. Citkārt tā aizsedz mazuļus ar spārniem, lai tos pasargātu no auksta vēja. Kā ērglis, kas sargā savus putnēnus, Jehova bija sargājis tikko izveidoto izraēliešu tautu. Nonākuši tuksnesī, izraēlieši joprojām varēja atrast patvērumu viņa vareno spārnu ēnā, kamēr vien palika viņam uzticīgi. (5. Mozus 32:9—11; Psalms 36:8.) Bet vai arī mēs varam cerēt uz Dieva aizsardzību?

 Dievs ir apsolījis aizsardzību

4., 5. Kāpēc mēs varam pilnīgi paļauties uz Dieva solījumu mūs aizsargāt?

4 Nav šaubu, ka Jehova spēj aizsargāt savus kalpus. Viņš ir ”Visuvarenais Dievs” — šis tituls norāda, ka viņam piemīt spēks, kam nav iespējams pretoties. (1. Mozus 17:1.) Kad Jehova liek lietā savu spēku, to nekas nevar apturēt, tāpat kā nevar apturēt paisuma vilni. Tā kā Jehova spēj izdarīt visu, ko vien vēlas, varētu jautāt: ”Vai Jehova vēlas izmantot savu spēku, lai aizsargātu savus kalpus?”

5 Vienā vārdā uz šo jautājumu var atbildēt: ”Jā!” Jehova apliecina, ka viņš aizsargās savu tautu. ”Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā,” teikts 46. psalma 2. pantā. Tā kā Dievs nemelo, mēs varam pilnīgi paļauties uz viņa solījumu mūs aizsargāt. (Titam 1:2.) Pievērsīsim uzmanību dažām spilgtām ilustrācijām, ar kuru palīdzību Jehova raksturo aizsardzību, ko viņš piedāvā.

6., 7. a) Kā Bībeles laikos gans sargāja aitas? b) Ar kādas ilustrācijas palīdzību Bībelē raksturota Jehovas sirsnīgā vēlēšanās aizsargāt un aprūpēt savas avis?

6 Jehova ir Gans, un mēs esam viņa tauta un viņa ”ganības avis”. (Psalms 23:1; 100:3.) Mājas aitas ir vieni no bezpalīdzīgākajiem dzīvniekiem. Bībeles laikos ganam bija jābūt drosmīgam, lai pasargātu savu ganāmpulku gan no lauvām, vilkiem un lāčiem, gan arī no zagļiem. (1. Samuēla 17:34, 35; Jāņa 10:12, 13.) Bet reizēm, lai aitas aizsargātu, bija jārīkojas saudzīgi un maigi. Ja kādai aitai jērs dzima tālu no ganāmpulka, gādīgs gans sargāja aitu, kamēr tā bija bezpalīdzīga, un pēc tam pacēla neaizsargāto jēriņu uz rokām un aiznesa to pie pārējām aitām.

”Viņš.. tos nesīs savā klēpī”

7 Attēlodams sevi kā ganu, Jehova apliecina savu sirsnīgo  vēlēšanos mūs aizsargāt. (Ecēhiēla 34:11—16.) Atcerēsimies, kā Jehova raksturots Jesajas grāmatas 40. nodaļas 11. pantā, kas tika aplūkots šīs grāmatas 2. nodaļā: ”Kā gans Viņš ganīs savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī.” Kā mazais jēriņš nokļūst gana ”klēpī” — viņa virsdrēbju ielokos? Jērs varbūt pienāk pie gana, varbūt pat pabiksta ar purnu viņa kāju. Tomēr ganam pašam ir jāpieliecas un saudzīgi jāpaceļ jērs uz rokām, kur tas ir drošībā. Šī aizkustinošā aina palīdz saprast, cik ļoti mūsu Lielais Gans vēlas mūs aizstāvēt.

8. a) Kam Dievs ir apsolījis aizsardzību, un kā uz to norāda Salamana Pamācību grāmatas 18. nodaļas 10. pants? b) Kas nepieciešams, lai atrastu patvērumu, ko sniedz Dieva vārds?

8 Dievs ir apsolījis aizsardzību ar kādu nosacījumu — to saņem vienīgi tie, kas tuvojas viņam. Salamana Pamācību grāmatas 18. nodaļas 10. pantā teikts: ”Tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas turp un top pasargāts.” Bībeles laikos neapdzīvotos apvidos reizēm tika celti torņi jeb ”pilis”, kas briesmu gadījumā noderēja par patvērumu. Bet cilvēkam, kuram draudēja briesmas, pašam bija jābēg uz torni, jo tikai tā viņš varēja nokļūt drošībā. Līdzīgi ir ar to patvērumu, ko sniedz Dieva vārds. Nepietiek tikai atkārtot šo vārdu, jo Dieva vārds nav nekāda maģiska formula. Mums ir jāpazīst tas, kurš tiek saukts šajā vārdā, jāpaļaujas uz viņu un jādzīvo saskaņā ar viņa taisnīgajiem principiem. Jehova savā laipnībā apliecina, ka tad, ja ticībā vērsīsimies pie viņa, mēs atradīsim pie viņa patvērumu kā nocietinātā tornī.

”Mūsu Dievs.. var mūs izglābt”

9. Kāpēc var teikt, ka Jehova ir darījis kaut ko vairāk nekā tikai apsolījis aizsardzību?

9 Jehova ir darījis kaut ko vairāk nekā tikai apsolījis aizsardzību. Bībeles laikos viņš brīnumainā veidā ir pierādījis,  ka spēj aizsargāt savu tautu. Izraēliešu vēsturē bija daudz gadījumu, kad Jehova ar savu vareno ”roku” atvairīja spēcīgu ienaidnieku uzbrukumus. (2. Mozus 7:4.) Savu spēju aizsargāt Jehova ir izmantojis ne tikai visas tautas, bet arī atsevišķu cilvēku labā.

10., 11. Kādi Bībelē aprakstīti gadījumi parāda, kā Jehova ir lietojis savu spēku, lai aizsargātu atsevišķus cilvēkus?

10 Kad trīs jauni ebreji — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego — atteicās zemoties pēc valdnieka Nebukadnecara pavēles uzstādītā zelta tēla priekšā, saniknotais valdnieks piedraudēja iemest viņus nokaitētā ceplī. ”Kas būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?” izsmējīgi vaicāja Nebukadnecars, kas tolaik bija varenākais valdnieks uz zemes. (Daniēla 3:15.) Trīs jaunie vīrieši bija pilnīgi pārliecināti, ka viņu Dievs spēj viņus aizsargāt, bet neuzskatīja, ka Dievam tas šajā situācijā noteikti ir jādara. Viņi atbildēja: ”Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt.” (Daniēla 3:17, 18.) Versmojošais ceplis, kaut arī tas bija sakurināts septiņreiz karstāks nekā parasti, visvarenajam Dievam nesagādāja nekādas grūtības. Viņš pasargāja savus kalpus, un valdnieks bija spiests atzīt: ”Nav cita Dieva, kas varētu izglābt!” (Daniēla 3:29.)

11 Savu spēju aizsargāt Jehova izcili pierādīja arī tad, kad viņš pārvietoja sava vienpiedzimušā Dēla dzīvību ebreju jaunavas Marijas klēpī. Eņģelis Marijai pavēstīja, ka viņa ”taps grūta savās miesās un dzemdēs dēlu”. Pēc tam šis eņģelis paskaidroja: ”Svēts Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos.” (Lūkas 1:31, 35.) Likās, ka Dieva Dēls vēl nekad nav bijis tik neaizsargāts. Vai mātes grēks un nepilnība kaut kādā veidā neietekmēs bērnu viņas miesās? Varbūt Sātanam izdosies kaitēt Dieva Dēlam vai pat nogalināt viņu, pirms viņš piedzims? Tomēr nē! Jehova it kā uzcēla ap Mariju aizsargmūri, lai nekas — nedz  nepilnība, nedz kāda trauma, ne ļauni cilvēki, ne dēmoni — nevarētu kaitēt dīglim jau kopš ieņemšanas brīža. Vēlāk, Jēzum augot, Jehova turpināja viņu sargāt. (Mateja 2:1—15.) Līdz pat Dieva noteiktajam laikam viņa mīļotajam Dēlam neviens nevarēja nodarīt neko ļaunu.

12. Kāpēc Jehova Bībeles laikos brīnumainā veidā aizsargāja atsevišķus cilvēkus?

12 Kāpēc Jehova reizēm kādu ir aizsargājis šādā brīnumainā veidā? Bieži vien Jehova ir aizsargājis cilvēkus, lai panāktu arī kaut ko daudz svarīgāku — izpildītu savu nodomu. Piemēram, mazajam Jēzum bija jāpaliek dzīvam, lai īstenotos Dieva nodoms, kas galu galā nodrošinās svētības visai cilvēcei. Stāstījumi par daudzajiem gadījumiem, kad Jehova ir pierādījis savu spēju aizsargāt, ir iekļauti Bībelē, kas ”rakstīta mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību”. (Romiešiem 15:4.) Šie piemēri stiprina mūsu ticību visvarenajam Dievam. Bet kādu aizsardzību no Dieva mēs varam gaidīt mūsdienās?

Ko Dieva apsolītā aizsardzība nenozīmē

13. Vai Jehovam ir pienākums darīt mūsu labā brīnumus? Paskaidrojiet savu atbildi.

13 Dieva solījums mūs aizsargāt nenozīmē, ka Jehovam ir pienākums darīt mūsu labā brīnumus. Nē, Dievs mums negarantē bezrūpīgu dzīvi šajā vecajā sistēmā. Daudziem uzticīgiem Jehovas kalpiem jāpieredz lielas nelaimes — nabadzība, kari, slimības, nāve. Jēzus atklāti pateica saviem mācekļiem, ka ticības dēļ viņus var pat nogalināt. Tieši tāpēc Jēzus uzsvēra, cik svarīgi ir izturēt līdz galam. (Mateja 24:9, 13.) Ja Jehova vienmēr liktu lietā savu spēku, lai brīnumainā veidā glābtu savus kalpus, Sātans varētu apsūdzēt Jehovu un apgalvot, ka mūsu uzticība Dievam nav patiesa. (Ījaba 1:9, 10.)

14. Kādi piemēri liecina, ka Jehova ne vienmēr aizsargā visus savus kalpus vienā un tajā pašā veidā?

 14 Pat Bībeles laikos Jehova ne vienmēr pasargāja savus kalpus no priekšlaicīgas nāves. Piemēram, apustuli Jēkabu ap mūsu ēras 44. gadu Hērods sodīja ar nāvi, turpretī Pēteris neilgi pēc tam tika izglābts ”no Hēroda rokas”. (Apustuļu darbi 12:1—11.) Savukārt Jēkaba brālis Jānis nodzīvoja ilgāk gan par Pēteri, gan par Jēkabu. Nevar gaidīt, ka Dievs aizsargās visus savus kalpus vienā un tajā pašā veidā. Turklāt mēs visi esam atkarīgi no ”laika un apstākļiem”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Bet kā Jehova mūs aizsargā?

Jehova sniedz fizisku aizsardzību

15., 16. a) Kas liecina par to, ka Jehova aizsargā savus kalpus kā grupu? b) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova aizsargās savus kalpus gan tagad, gan ”lielo bēdu” laikā?

15 Vispirms pievērsīsim uzmanību fiziskajai aizsardzībai. Būdami Jehovas kalpi, mēs kā grupa varam saņemt šādu aizsardzību, jo pretējā gadījumā mēs viegli kļūtu par Sātana upuriem. Padomājiet: Sātans, ”šīs pasaules valdnieks”, ar lielāko prieku iznīcinātu patieso pielūgsmi. (Jāņa 12:31; Atklāsmes 12:17.) Dažas no varenākajām valdībām pasaulē ir aizliegušas mums sludināt un pūlējušās pilnīgi likvidēt mūsu organizāciju. Tomēr Jehovas tauta ir palikusi nelokāma un turpinājusi neatlaidīgi sludināt. Kāpēc spēcīgām valstīm nav izdevies apturēt šīs samērā mazās un šķietami neaizsargātās kristiešu grupas darbību? Tāpēc, ka Jehova mūs ir sargājis zem saviem varenajiem spārniem. (Psalms 17:7, 8.)

16 Vai mēs varam cerēt, ka tiksim pasargāti gaidāmo ”lielo bēdu” laikā? Mums nav jābaidās no Dieva spriedumu izpildes. Jehova ”prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma [”no pārbaudījumiem”, NW], bet netaisnus paturēt mokām soda dienā”. (Atklāsmes 7:14; 2. Pētera 2:9.) Gaidot šo laiku, mēs varam būt pārliecināti par diviem faktiem:  pirmkārt, Jehova nekādā ziņā nepieļaus, ka uz zemes vairs nepaliktu viņa uzticīgo kalpu. Otrkārt, viņš atalgos uzticīgos ar mūžīgu dzīvi taisnīgā jaunā pasaulē, pat ja tie būs jāpieceļ no nāves. Tiem, kas miruši, nav drošākas vietas, kur atrasties, kā Dieva atmiņa. (Jāņa 5:28, 29.)

17. Kā Jehova mūs aizsargā ar savu vārdu starpniecību?

17 Jau tagad Jehova mūs sargā ar sava dzīvā ”vārda” starpniecību, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka tas spēj dziedēt sirdis un uzlabot cilvēku dzīvi. (Ebrejiem 4:12.) Izmantojot Dieva vārdu principus, mēs reizēm varam izvairīties no dažādām fiziskām briesmām. ”Es tas Kungs.. mācu tev to, kas tev par svētību,” teikts Jesajas grāmatas 48. nodaļas 17. pantā. Dzīvojot saskaņā ar Dieva vārdiem, mēs neapšaubāmi varam uzlabot savu veselību un pagarināt mūžu. Piemēram, tā kā mēs ievērojam Bībeles norādījumu sargāties no netiklības un attīrīties no visiem traipiem, mēs nenododamies netīrai rīcībai un kaitīgiem paradumiem, kas sabojā dzīvi daudziem bezdievīgiem cilvēkiem. (Apustuļu darbi 15:29; 2. Korintiešiem 7:1.) Cik pateicīgi mēs esam par aizsardzību, ko sniedz Dieva vārdi!

Jehova mūs aizsargā garīgi

18. Ko nozīmē tas, ka Jehova mums sniedz garīgu aizsardzību?

18 Bet svarīgākais aizsardzības veids, ko Jehova mums sniedz, ir garīgā aizsardzība. Mīlošais Dievs pasargā mūs no garīga ļaunuma, sagādādams visu nepieciešamo, lai mēs varētu izturēt pārbaudījumus un saglabāt tuvas attiecības ar viņu. Tā Jehova rūpējas, lai mūsu dzīvība tiktu pasargāta nevis tikai ierobežotu laiku, bet mūžīgi. Pievērsīsim uzmanību dažiem garīgās aizsardzības aspektiem.

19. Kā Jehovas gars mums palīdz izturēt visus pārbaudījumus, kas varētu rasties?

19 Jehova ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.) Kad dzīves grūtības šķiet nepārvaramas, mēs varam gūt lielu atvieglojumu,  lūgšanā atklājot viņam savu sirdi. (Filipiešiem 4:6, 7.) Viņš gan brīnumainā kārtā nelikvidēs pārbaudījumus, ar kādiem sastopamies, bet, atbildot uz mūsu sirsnīgajām lūgšanām, viņš var dot gudrību, lai mēs prastu tikt ar tiem galā. (Jēkaba 1:5, 6.) Turklāt Jehova dod svēto garu tiem, kas viņu lūdz. (Lūkas 11:13.) Ar šī varenā gara palīdzību mēs varam pārciest ikvienu pārbaudījumu un pārvarēt ikvienu problēmu, kas mums dzīvē varētu rasties. Šis gars mums var dot ”spēka pārpilnību”, lai mēs varētu izturēt līdz tam laikam, kad Jehova jaunajā pasaulē, kas ir jau tik tuvu, iznīcinās visas sāpes un grūtības. (2. Korintiešiem 4:7.)

20. Kā Jehovas aizsardzība var izpausties ar ticības biedru starpniecību?

20 Reizēm Jehovas aizsardzība izpaužas ar ticības biedru starpniecību. Jehova ir apvienojis savus kalpus pasaules mēroga ”brāļu saimē”. (1. Pētera 2:17; Jāņa 6:44.) Sirsnība, kas valda šajā brāļu saimē, ir spilgts pierādījums Dieva svētā gara spējai labvēlīgi ietekmēt cilvēkus. Šis gars ļauj attīstīt brīnišķīgas, patīkamas īpašības, piemēram, mīlestību, laipnību, labprātību. (Galatiešiem 5:22.) Ja mūs ir piemeklējušas bēdas un kāds ticības biedrs mums dod  labu padomu vai pasaka tik ļoti vajadzīgos uzmundrinājuma vārdus, mēs varam pateikties Jehovam par šādu viņa gādīgās aizsardzības izpausmi.

21. a) Kādu garīgu barību īstajā laikā Jehova sagādā ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību? b) Kā jums ir nācis par labu tas, ko Jehova ir sagādājis mūsu garīgajai aizsardzībai?

21 Jehova mūsu aizsardzībai ir sagādājis vēl kaut ko: garīgo barību, ko mēs saņemam īstajā laikā. Lai palīdzētu mums smelties spēkus no viņa vārdiem, Jehova ir uzdevis ”uzticīgajam un gudrajam kalpam” izdalīt garīgo barību. Uzticīgais kalps izmanto dažādas publikācijas un izdevumus, starp kuriem ir žurnāli Sargtornis un Atmostieties!, kā arī sapulces un kongresus, lai sagādātu mums ”barību savā laikā” — to, kas mums vajadzīgs, tieši tad, kad tas vajadzīgs. (Mateja 24:45.) Vai jums kādreiz ir gadījies dzirdēt kristiešu draudzes sapulcē — kādā komentārā, runā vai pat lūgšanā — kaut ko tādu, kas īstajā brīdī un veidā ir sniedzis spēku un uzmundrinājumu? Vai kāds raksts, kas ir bijis publicēts kādā no mūsu žurnāliem, ir ietekmējis jūsu dzīvi? Atcerēsimies, ka Jehova mums to visu dod, lai mūs garīgi aizsargātu.

22. Kādam nolūkam Jehova vienmēr liek lietā savu spēku, un kāpēc tas mums sniedz vislielāko labumu?

22 Jehova nenoliedzami ir vairogs ”visiem, kas pie Viņa tveŗas”. (Psalms 18:31.) Mēs saprotam, ka patlaban viņš mūs nepasargā no visām iespējamām nelaimēm. Taču viņš vienmēr liek lietā savu spēku un aizsargā savus kalpus, kad tas nepieciešams, lai viņš varētu īstenot savu nodomu. Gala iznākumā šāda rīcība sniegs viņa tautai vislielāko labumu. Ja tuvosimies Jehovam un paliksim viņa mīlestībā, viņš mums piešķirs pilnību un mūžīgu dzīvi. Paturot prātā šīs izredzes, mēs visas tagadējās ciešanas tiešām varam uzskatīt par ”īslaicīgām un vieglām”. (2. Korintiešiem 4:17JD.)