Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Tuvojieties Jehovam

 29. NODAĻA

”Izprast Kristus mīlestību”

”Izprast Kristus mīlestību”

1.—3. a) Kāpēc Jēzus vēlējās līdzināties savam Tēvam? b) Kādas Jēzus mīlestības šķautnes tālāk tiks apskatītas?

VAI esat kādreiz vērojuši zēnu, kas cenšas būt tāds pats kā viņa tēvs? Dēls, iespējams, cenšas atdarināt tēva gaitu, runas veidu un rīcību. Ar laiku puisēns var pārņemt no tēva arī priekšstatus par morālām un garīgām vērtībām. Mīlestība un apbrīna, ko dēls izjūt pret mīlošu tēvu, viņu mudina tam līdzināties.

2 Šis piemērs palīdz saprast attiecības starp Jēzu un viņa debesu Tēvu. Reiz Jēzus sacīja: ”Es Tēvu mīlu.” (Jāņa 14:31.) Neviens nevar mīlēt Jehovu stiprāk par viņa Dēlu, kas ir bijis kopā ar Tēvu jau ilgi pirms pārējo būtņu radīšanas. Mīlestības mudināts, šis uzticamais Dēls vēlējās līdzināties savam Tēvam. (Jāņa 14:9.)

3 Šīs grāmatas iepriekšējās nodaļās ir runāts par to, cik precīzi Jēzus atspoguļoja Jehovas spēku, taisnīgumu un gudrību. Bet kā Jēzus dzīvē izpaudās mīlestība, kāda raksturīga viņa Tēvam? Pievērsīsim uzmanību trim Jēzus mīlestības šķautnēm — viņa pašaizliedzībai, sirsnīgajai līdzjūtībai un gatavībai piedot.

”Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī”

4. Kā Jēzus dzīvē izpaudās pašaizliedzīga mīlestība, kurai līdzīgu nav parādījis neviens cits cilvēks?

4 Jēzus dzīve bija izcils pašaizliedzīgas mīlestības piemērs. Rīkoties pašaizliedzīgi nozīmē nesavtīgi atzīt citu vajadzības un intereses par svarīgākām nekā savējās. Kā Jēzus apliecināja šādu mīlestību? Viņš pats sacīja: ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13.) Jēzus labprāt atdeva savu  pilnīgo dzīvību mūsu labā. Neviena cilvēka dzīvē mīlestība nav izpaudusies lielākā mērā. Bet Jēzus pašaizliedzīgajai mīlestībai bija arī citas izpausmes.

5. Kāpēc tas, ka Dieva vienpiedzimušais Dēls atstāja debesis, no viņa puses bija upuris, kas liecināja par lielu mīlestību?

5 Pirms vienpiedzimušais Dieva Dēls kļuva par cilvēku, viņš ieņēma īpašu, ļoti augstu stāvokli debesīs. Viņam bija ciešas attiecības ar Jehovu un neskaitāmām citām garīgām būtnēm. Tomēr, lai gan Dēlam bija tik izcils stāvoklis, viņš ”sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs”. (Filipiešiem 2:7.) Viņš labprāt bija ar mieru dzīvot starp grēcīgiem cilvēkiem pasaulē, kas ir ”grimusi ļaunumā”. (1. Jāņa 5:19.) Šī pašaizliedzīgā rīcība spilgti apliecina Dieva Dēla mīlestību.

6., 7. a) Kā laikā, kamēr Jēzus kalpoja uz zemes, izpaudās viņa pašaizliedzīgā mīlestība? b) Kāds pašaizliedzīgas mīlestības apraksts ir lasāms Jāņa evaņģēlija 19. nodaļā, no 25. līdz 27. pantam?

6 Kamēr Jēzus kalpoja uz zemes, viņa pašaizliedzīgā mīlestība izpaudās ļoti dažādi. Viņš bija pilnīgi nesavtīgs. Kalpošana Dievam viņa dzīvē bija tik svarīga, ka viņš atteicās no ērtībām, kas daudziem ir pašsaprotamas. ”Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt,” viņš teica. (Mateja 8:20.) Būdams prasmīgs namdaris, Jēzus būtu varējis atrast laiku, lai uzceltu sev ērtu māju vai izgatavotu skaistas mēbeles, kuras varētu pārdot, un nopelnīt vairāk naudas. Taču viņš neizmantoja savas spējas materiālu vērtību iegūšanai.

7 Patiesi aizkustinošs Jēzus pašaizliedzīgās mīlestības apraksts ir lasāms Jāņa evaņģēlija 19. nodaļā, no 25. līdz 27. pantam. Var tikai iedomāties, cik daudz kas bija Jēzus prātā un sirdī viņa nāves dienā. Ciezdams mokas pie staba, viņš domāja par saviem mācekļiem, par sludināšanu un it īpaši par to, kā saglabāt uzticību Dievam un kā viņa  rīcība ietekmēs Tēva reputāciju. No viņa bija atkarīga visas cilvēces nākotne! Tomēr pavisam īsu brīdi pirms nāves Jēzus apliecināja rūpes par savu māti Mariju, kas acīmredzot tajā laikā jau bija atraitne. Jēzus lūdza apustulim Jānim, lai tas gādātu par Mariju kā par savu miesīgo māti, un šis apustulis pēc tam ņēma Mariju pie sevis. Tā Jēzus parūpējās, lai par viņa māti tiktu gādāts gan materiālā, gan garīgā ziņā, pauzdams sirsnīgu un nesavtīgu mīlestību.

”Sirds viņam.. iežēlojās”

8. Ko nozīmē grieķu valodas vārds, ar kuru Bībelē tiek raksturota Jēzus līdzjūtība?

8 Tāpat kā viņa Tēvs, Jēzus bija līdzjūtīgs. No Bībeles var redzēt, ka Jēzus tiecās palīdzēt cilvēkiem, kas bija nonākuši nelaimē, jo juta tiem līdzi. Runājot par Jēzus līdzjūtību, Bībelē ir lietots grieķu valodas vārds, ko var tulkot kā ”iežēloties”. Kāds speciālists raksta: ”Ar to tiek raksturotas.. jūtas, kas aizkustina cilvēku līdz pašiem sirds dziļumiem. Tas ir visizteiksmīgākais vārds, ar ko grieķu valodā tiek apzīmēta līdzjūtība.” Apskatīsim dažas situācijas, kurās dziļa līdzjūtība pamudināja Jēzu rīkoties.

9., 10. a) Kāpēc Jēzus un apustuļi nolēma uzmeklēt kādu klusu vietu? b) Kā Jēzus rīkojās, kad ļaudis neļāva viņam pabūt vienatnē ar apustuļiem, un kāpēc viņš tā izturējās?

9 Līdzjūtība pamudina rūpēties par citu garīgajām vajadzībām. Lasot Marka evaņģēlija 6. nodaļu, no 30. līdz 34. pantam, var saprast, kāpēc Jēzus iežēlojās par cilvēkiem. Pamēģināsim iztēloties tur aprakstīto situāciju. Apustuļi bija sajūsmā, jo tikko bija pabeiguši plašu sludināšanas ceļojumu. Viņi atgriezās pie Jēzus un dedzīgi stāstīja par visu, ko bija redzējuši un dzirdējuši. Bet tad sapulcējās liels ļaužu pulks, tā ka Jēzum un apustuļiem nebija laika pat paēst. Jēzus, kas vienmēr bija ļoti vērīgs, pamanīja, ka apustuļi ir noguruši. ”Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un  atpūtieties maķenīt,” viņš tiem teica. Iesēdušies laivā, viņi devās pāri Galilejas jūras ziemeļu daļai uz kādu klusu vietu. Bet ļaudis redzēja, kā viņi aizbrauca, un to uzzināja arī citi. Visi šie cilvēki metās skriet gar jūras ziemeļu krastu un nonāca otrā krastā, pirms tur piestāja laiva.

10 Vai Jēzus noskaitās par to, ka ļaudis neļāva viņiem pabūt vieniem? It nemaz! Redzēdams, ka viņu sagaida daudz cilvēku, kuru skaits sniedzās tūkstošos, viņš jutās aizkustināts. Marks rakstīja: ”Jēzus.. redzēja daudz ļaužu, un sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un viņš sāka tos daudz mācīt.” Jēzus saskatīja šo cilvēku garīgās vajadzības. Viņi bija kā bezpalīdzīgas, noklīdušas avis, kurām nav gana, kas tām rādītu ceļu un tās aizsargātu. Jēzus zināja, ka bezjūtīgie reliģiskie vadītāji, kam bija jābūt gādīgiem ganiem, nerūpējās par vienkāršajiem ļaudīm. (Jāņa 7:47—49.) Juzdams žēlumu pret cilvēkiem, Jēzus sāka tos mācīt ”par Dieva valstību”. (Lūkas 9:11.) Interesanti, ka Jēzus sirds iežēlojās par cilvēkiem jau pirms tam, kad viņš varēja vērot to reakciju uz saviem vārdiem. Tātad sirsnīgā līdzjūtība nebija kaut kas tāds, ko Jēzus izjuta tikai tad, kad bija sācis mācīt ļaužu pulku; līdzjūtība viņu pamudināja tā rīkoties.

”Viņš.. roku izstiepa, to aizskāra”

11., 12. a) Kāda Bībeles laikos bija attieksme pret spitālīgajiem, un kā izturējās Jēzus, kad pie viņa atnāca kāds ”caur caurīm spitālīgs” cilvēks? b) Ko droši vien izjuta spitālīgais, kad Jēzus viņam pieskārās, un par kādu gadījumu stāstīja kāds ārsts?

11 Līdzjūtība pamudina atvieglot citu ciešanas. Cilvēki, kas slimoja ar dažādām kaitēm, redzēja, ka Jēzus ir līdzjūtīgs, un tāpēc nāca pie viņa. Reiz, kad pie Jēzus, kuram sekoja daudz ļaužu, pienāca kāds ”caur caurīm spitālīgs” cilvēks, viņa līdzjūtība izpaudās īpaši spilgti. (Lūkas 5:12.) Bībeles laikos spitālīgi cilvēki tika nošķirti no citiem, lai arī tie nesaslimtu. (4. Mozus 5:1—4.) Bet ar laiku rabīni sāka veicināt bezjūtīgu attieksmi pret spitālīgajiem un ieviesa  pašizdomātus likumus, kas apgrūtināja cilvēkus. * Pavisam citādi pret spitālīgo izturējās Jēzus, kā var redzēt no Bībelē lasāmā stāstījuma: ”Kāds spitālīgs nāk pie Viņa, Viņu lūgdams, un, Viņa priekšā ceļos mezdamies, Viņam saka: ”Ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt.” Un Viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizskāra un uz to saka: ”Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts.” (Marka 1:40—42, LB-65r.) Jēzus zināja, ka spitālīgais vispār nedrīkstēja atrasties šajā vietā, tomēr viņš nevis atteicās palīdzēt šim cilvēkam, bet izdarīja kaut ko neiedomājamu. Jēzus viņam pieskārās!

12 Vai varat iedomāties, ko spitālīgajam cilvēkam nozīmēja šis pieskāriens? Kāds gadījums palīdz to saprast labāk. Dr. Pols Brends, speciālists lepras jomā, stāsta par kādu lepras slimnieku, ko viņš ārstēja Indijā. Izmeklēšanas laikā ārsts uzlika roku slimniekam uz pleca un ar tulka starpniecību paskaidroja, kādi ārstniecības pasākumi tiks veikti. Pēkšņi slimais cilvēks sāka raudāt. ”Vai es pateicu kaut ko aizskarošu?” jautāja ārsts. Tulks kaut ko pavaicāja jaunajam cilvēkam viņa valodā un tad teica: ”Nē, dakter. Viņš raud tāpēc, ka jūs apņēmāt viņa plecu. Pirms viņš ieradās pie jums, jau daudzus gadus viņam neviens nebija pieskāries.” Spitālīgajam, kas bija atnācis pie Jēzus, pieskāriens nozīmēja kaut ko vēl vairāk. Pēc viena vienīga pieskāriena slimība, kas viņu bija padarījusi par atstumto, bija izārstēta!

13., 14. a) Kādu procesiju Jēzus ieraudzīja, tuvodamies Nainei, un kāpēc notikušais bija īpaši bēdīgs? b) Ko Jēzus, līdzjūtības vadīts, izdarīja atraitnes labā?

 13 Līdzjūtība pamudina kliedēt citu bēdas. Jēzus no sirds juta līdzi tiem, kam bija bēdas. Par to liecina gadījums, kas aprakstīts Lūkas evaņģēlija 7. nodaļā, no 11. līdz 15. pantam. Jēzus kalpošana uz zemes bija apmēram pusē, kad viņš tuvojās Galilejas pilsētai Nainei. Pienācis tuvu pie pilsētas vārtiem, Jēzus ieraudzīja bēru procesiju. Notikušais bija īpaši traģisks, jo bija miris jauns cilvēks, kas bija bijis vienīgais dēls ģimenē, un viņa māte bija atraitne. Domājams, reiz viņa jau bija gājusi šādā procesijā — sava vīra bērēs. Tagad bija miris viņas dēls, iespējams, viņas vienīgais apgādnieks. Starp ļaudīm, kas piedalījās bērēs, droši vien bija citas sērotājas, kas dziedāja raudu dziesmas, un muzikanti, kas spēlēja sēru melodijas. (Jeremijas 9:16, 17; Mateja 9:23.) Bet Jēzus skatiens apstājās pie bēdu sagrauztās mātes, kas noteikti gāja blakus nestuvēm, uz kurām atradās viņas mirušais dēls.

14 Jēzus iežēlojās par māti, kas bija zaudējusi dēlu, un mierinošā balsī sacīja tai: ”Neraudi!” Neviena neaicināts, viņš piegāja pie nestuvēm un pieskārās tām. Nesēji un varbūt arī citi cilvēki apstājās. Jēzus ar pārliecību teica mirušajam: ”Jaunekli, es tev saku, celies augšā!” Kas notika pēc tam? ”Mironis cēlās sēdu un sāka runāt”, it kā būtu pamodies no dziļa miega! Tālāk ir lasāmi ļoti aizkustinoši vārdi: ”Un viņš [Jēzus] to atdeva viņa mātei.”

15. a) Kādu saikni starp līdzjūtību un rīcību var pamanīt, lasot Bībelē par gadījumiem, kad Jēzus izjuta žēlumu? b) Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei?

15 Ko var mācīties no šiem Bībelē aprakstītajiem gadījumiem? Katrā no tiem var pamanīt saikni starp līdzjūtību un rīcību. Jēzus nespēja noskatīties citu nelaimē, nejuzdams žēlumu, un līdzjūtība savukārt viņu pamudināja rīkoties. Kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei? Kristiešu  pienākums ir sludināt labo vēsti un gatavot mācekļus. Galvenokārt to darīt mūs mudina mīlestība pret Dievu, taču nedrīkst aizmirst, ka sludināšanā ir nepieciešama arī līdzjūtība. Ja būsim līdzcietīgi, tāpat kā Jēzus bija līdzcietīgs, tad sirds mūs skubinās darīt visu iespējamo, lai pastāstītu cilvēkiem labo vēsti. (Mateja 22:37—39.) Līdzjūtība ir vajadzīga arī mūsu ticības biedriem, kas cieš vai sēro. Protams, mēs nevaram brīnumainā veidā novērst fiziskas ciešanas un piecelt no nāves mirušos, bet mēs varam darbos apliecināt līdzjūtību, interesējoties par citiem un praktiski viņiem palīdzot. (Efeziešiem 4:32.)

”Tēvs, piedod tiem”

16. Kā Jēzus gatavība piedot bija redzama pat tad, kad viņš bija piesists pie moku staba?

16 Bija vēl kāda svarīga joma, kurā Jēzus nevainojami atspoguļoja sava Tēva mīlestību, — viņš ”piedeva labprāt”. (Psalms 86:5.) Viņa gatavība piedot bija redzama pat tad, kad viņš bija piesists pie moku staba. Par ko runāja Jēzus, kuru gaidīja apkaunojoša nāve un kura rokas un kājas bija pienaglotas pie staba? Vai viņš lūdza Jehovu sodīt viņa mocītājus? Gluži otrādi — starp Jēzus pēdējiem vārdiem bija arī šādi: ”Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” (Lūkas 23:34.) *

17.—19. Kā Jēzus apliecināja, ka viņš ir piedevis apustulim Pēterim, kurš viņu trīs reizes bija aizliedzis?

17 Varbūt vēl aizkustinošāks piemērs, kas liecina par to, kā  Jēzus piedod, ir viņa izturēšanās pret apustuli Pēteri. Nav šaubu, ka Pēteris no sirds mīlēja Jēzu. 14. nīsanā, pēdējā vakarā pirms Jēzus nāves, Pēteris viņam teica: ”Kungs, es esmu gatavs ar tevi iet cietumā un nāvē.” Bet tikai dažas stundas vēlāk Pēteris trīs reizes noliedza, ka viņš vispār pazīst Jēzu. Bībelē rakstīts, kas notika, kad Pēteris to izdarīja trešo reizi: ”Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri.” Sava grēka smaguma satriekts un ”ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt”. Kad vēlāk tajā pašā dienā Jēzus nomira, apustuli droši vien mocīja jautājums, vai viņa Kungs viņam ir piedevis. (Lūkas 22:33, 61, 62.)

18 Pēterim nebija jāgaida pārāk ilgi, līdz viņš uzzināja atbildi. 16. nīsana rītā Jēzus tika piecelts no mirušajiem un, šķiet, tajā pašā dienā personīgi parādījās Pēterim. (Lūkas 24:34; 1. Korintiešiem 15:4—8.) Kāpēc Jēzus parādīja tādu īpašu uzmanību apustulim, kurš no viņa bija kategoriski atteicies? Iespējams, Jēzus vēlējās apliecināt Pēterim, kas bija nožēlojis savu rīcību, ka viņš to joprojām mīl un augstu vērtē. Bet, lai nomierinātu Pēteri, Jēzus izdarīja vēl kaut ko.

19 Pēc kāda laika Jēzus parādījās saviem mācekļiem pie Galilejas jūras. Tur Jēzus trīs reizes jautāja Pēterim (kurš trīs reizes bija aizliedzis savu Kungu), vai Pēteris viņu mīl. Pēc trešās reizes Pēteris atbildēja: ”Kungs, tu zini visas lietas, tu zini, ka es tevi mīlu.” Jēzus, kas varēja ieskatīties cilvēka sirdī, tiešām labi zināja, ka Pēteris viņu mīl, bet viņš deva tam iespēju apstiprināt savu mīlestību. Turklāt Jēzus uzdeva Pēterim ”ganīt” viņa ”avis”. (Jāņa 21:15—17.) Jau agrāk Pēteris bija saņēmis uzdevumu sludināt. (Lūkas 5:10.) Bet tagad, apliecinādams lielu paļāvību uz Pēteri, Jēzus viņam uzticēja vēl vienu svarīgu pienākumu — rūpēties par cilvēkiem, kas kļūs par Kristus sekotājiem. Mazliet vēlāk Jēzus piešķīra Pēterim arī citus atbildīgus pienākumus, kas bija ļoti svarīgi mācekļu darbībā. (Apustuļu darbi 2:1—41.) Pēteris noteikti izjuta ārkārtīgu atvieglojumu,  redzēdams, ka Jēzus viņam ir piedevis un joprojām uzticas.

Vai jūs ”izprotat Kristus mīlestību”?

20., 21. Kā mēs varam patiesi ”izprast Kristus mīlestību”?

20 Jehovas Rakstos patiešām ir brīnišķīgi aprakstīta Kristus mīlestība. Bet kā mums uz to būtu jāatsaucas? Bībelē ir lasāms pamudinājums ”izprast Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. (Efeziešiem 3:19.) Kā redzējām, no tā, kas evaņģēlijos stāstīts par Jēzus dzīvi un kalpošanu, var daudz mācīties par Kristus mīlestību. Bet, lai pilnībā ”izprastu Kristus mīlestību”, nepietiek uzzināt, kas par viņu rakstīts Bībelē.

21 Grieķu valodas vārds, kas tulkots ar vārdu ”izprast”, nozīmē iepazīt praksē, no pieredzes. Ja mūsu mīlestība līdzinās Jēzus mīlestībai — ja mēs nesavtīgi darbojamies citu labā, līdzjūtīgi rūpējamies par viņu vajadzībām un no sirds piedodam —, tad mēs varam saprast Jēzus jūtas. Tā mēs paši no savas pieredzes varam ”izprast Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. Un neaizmirsīsim: jo vairāk mēs līdzināsimies Kristum, jo vairāk mēs tuvosimies tam, kura īpašības Jēzus precīzi atspoguļoja, — mūsu mīlošajam Dievam Jehovam.

^ 11. rk. Pēc rabīnu likumiem, neviens nedrīkstēja pienākt spitālīgajam tuvāk par četrām olektīm (apmēram 1,8 metriem). Ja pūta vējš, no spitālīgā bija jāturas vismaz 100 olekšu (45 metru) attālumā. Darbā Midrash Rabbah stāstīts par kādu rabīnu, kas bija slēpies no spitālīgajiem, un par kādu citu, kas bija apmētājis spitālīgos ar akmeņiem, lai tie viņam netuvotos. Spitālīgie cilvēki zināja, cik sāpīgi ir būt atstumtiem, un pazina nicinājumu un noraidījumu.

^ 16. rk. Dažos senajos manuskriptos Lūkas evaņģēlija 23. nodaļas 34. panta pirmā daļa nav atrodama. Tomēr, tā kā šie vārdi ir lasāmi daudzos citos autoritatīvos manuskriptos, tie ir iekļauti daudzos tulkojumos. Jēzus acīmredzot runāja par romiešu karavīriem, kas viņu bija piesituši pie staba. Karavīri nezināja, ko viņi dara, jo nesaprata, kas patiesībā ir Jēzus. Protams, reliģiskie vadītāji, kas bija panākuši nāves soda izpildi Jēzum, bija vainojami daudz lielākā mērā, jo rīkojās apzināti un ļaunprātīgi. Daudziem no viņiem nebija izredžu saņemt piedošanu. (Jāņa 11:45—53.)

Uzzināt vairāk

SARGTORNIS (IZDEVUMS STUDĒŠANAI)

Kā saglabāt pašaizliedzību?

Mums jācīnās ar savtīgām nosliecēm, kas var noslāpēt mūsu nesavtību. Rakstā paskaidrots, kā ar Bībeles palīdzību mēs varam saskatīt šīs noslieces un cīnīties ar tām.