Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Tuvojieties Jehovam

 19. NODAĻA

”Dieva gudrība noslēpumā”

”Dieva gudrība noslēpumā”

1., 2. Par kādu noslēpumu mums būtu jāinteresējas, un kāpēc tas jādara?

NOSLĒPUMI! Tie intriģē, saista un mulsina, tāpēc cilvēkiem ir grūti paturēt tos pie sevis. Bet Bībelē ir teikts: ”Dieva gods ir kādu lietu apslēpt.” (Salamana Pamācības 25:2.) Tā kā Jehova ir Augstākais valdnieks un Radītājs, viņš ar pilnām tiesībām patur dažas lietas noslēpumā no cilvēkiem, kamēr nav pienācis viņa noteiktais laiks tās atklāt.

2 Taču ir kāds aizraujošs, intriģējošs noslēpums, ko Jehova ir atklājis savos Rakstos. Tas tiek saukts par Dieva ”gribas noslēpumu”. (Efeziešiem 1:9.) Uzzinot to, jūs varat ne tikai apmierināt savu ziņkāri. Zināšanas par šo svēto noslēpumu palīdz iegūt glābšanu un sniedz priekšstatu par Jehovas neaptveramo gudrību.

Noslēpums tiek atklāts pakāpeniski

3., 4. Kādu cerību deva 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā lasāmais pravietojums, un kāds noslēpums ar to bija saistīts?

3 Kad Ādams un Ieva sagrēkoja, varēja likties, ka Jehovas nodoms, lai uz zemes būtu paradīze, kur dzīvotu pilnīgi cilvēki, ir izjaukts. Bet Dievs nekavējoties ķērās pie šī jautājuma risināšanas. Viņš paziņoja: ”Es celšu ienaidu starp tevi [čūsku] un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.)

4 Tie bija mīklaini, noslēpumaini vārdi. Kas bija šī sieva? Kas bija čūska? Kas bija ”dzimums”, kurš sadragās čūskai galvu? Ādams un Ieva to varēja vienīgi minēt. Tomēr Dieva teiktajos vārdos bija ietverta cerība visiem abu neuzticīgo cilvēku pēcnācējiem, kas būs uzticīgi Dievam.  Taisnīgumam bija jāuzvar, un Jehovas nodomam bija jāīstenojas. Bet kā tas notiks — tas palika noslēpums. Bībelē par to runāts kā par ”Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību”. (1. Korintiešiem 2:7.)

5. Paskaidrojiet, kāpēc Jehova savu noslēpumu atklāja pakāpeniski!

5 Jehova ir Dievs, kas ”atklāj noslēpumus”, un laika gaitā viņš darīja zināmas svētā noslēpuma detaļas. (Daniēla 2:28.) Bet viņš to darīja pamazām, pakāpeniski. Līdzīgi rīkojas mīlošs tēvs, kura dēlēns viņam jautā: ”Tēt, kā es esmu radies?” Gudrs tēvs stāsta tikai tik daudz, cik viņa dēls spēj saprast. Kad zēns paaugas, tēvs viņam pastāsta vairāk. Tāpat Jehova nosaka, kad viņa tauta ir gatava saņemt atklāsmes par viņa gribu un nodomiem. (Salamana Pamācības 4:18; Daniēla 12:4.)

6. a) Kāpēc tiek slēgta derība jeb līgums? b) Kas īpašs ir tajā, ka Jehova vairākkārt ir slēdzis derību ar cilvēkiem?

6 Kā Jehova deva šādas atklāsmes? Viņš noslēdza vairākas derības jeb līgumus, ar kuru palīdzību daudz kas tika atklāts. Droši vien jūs kādreiz esat slēguši līgumu, piemēram, lai pirktu dzīvokli, aizņemtos vai aizdotu naudu. Līgums sniedz juridisku garantiju, ka panāktās vienošanās noteikumi tiks ievēroti. Bet kāpēc Jehovam būtu oficiāli jāslēdz derības jeb līgumi ar cilvēkiem? Bez šaubām, viņa vārds ir pietiekama garantija, ka viņa solījumi tiks īstenoti, tomēr Dievs mūsu labad vairākkārt ir apstiprinājis savu vārdu ar līgumiem, kuriem ir likumīgs spēks. Šīs negrozāmās vienošanās ļauj mums, nepilnīgiem cilvēkiem, vēl vairāk paļauties uz Jehovas solījumiem. (Ebrejiem 6:16—18.)

 Derība ar Ābrahāmu

7., 8. a) Kādu derību Jehova noslēdza ar Ābrahāmu, un kā šī derība vairoja zināšanas par svēto noslēpumu? b) Kā Jehova pakāpeniski atklāja, kas būs Dzimuma priekštecis?

7 Vairāk nekā divus tūkstošus gadu pēc cilvēku izraidīšanas no paradīzes Jehova sacīja savam uzticamajam kalpam Ābrahāmam: ”Es.. vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes.. [..] Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi bijis paklausīgs manam vārdam.” (1. Mozus 22:17, 18.) Tas bija vairāk nekā solījums — Jehova to formulēja kā derību, kurai ir likumīgs spēks, un apstiprināja ar savu neatceļamo zvērestu. (1. Mozus 17:1, 2; Ebrejiem 6:13—15.) Tātad var teikt, ka Kungs Jehova ir noslēdzis līgumu par cilvēces svētīšanu.

”Es.. vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes”

8 Ar Ābrahāmu slēgtā derība atklāja, ka apsolītais Dzimums būs cilvēks, jo viņam bija jābūt Ābrahāma pēcnācējam. Bet kurš tas būs? Pēc kāda laika Jehova darīja zināmu, ka no Ābrahāma dēliem Dzimuma priekštecis būs Īzāks, savukārt no abiem Īzāka dēliem tika izraudzīts Jēkabs. (1. Mozus 21:12; 28:13, 14.) Vēlāk Jēkabs sacīja šādus pravietiskus vārdus par vienu no saviem 12 dēliem: ”Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, tiekāms tas ŠILO [’tas, kuram pieder’] nāks. Viņam tautas klausīs.” (1. Mozus 49:10.) Tagad bija skaidrs, ka Dzimums būs ķēniņš, Jūdas pēcnācējs.

Derība ar Izraēlu

9., 10. a) Kādu derību Jehova noslēdza ar Izraēla tautu, un kā šī derība tautu sargāja? b) Kā bauslība parādīja, ka cilvēcei ir vajadzīgs izpirkums?

9 1513. gadā p.m.ē. Jehova parūpējās par to, lai būtu iespējams atklāt svēto noslēpumu vēl lielākā mērā. Viņš noslēdza derību ar Ābrahāma pēcnācējiem — Izraēla tautu.  Kaut arī tagad šī Mozus bauslības derība vairs nav spēkā, tā bija cieši saistīta ar Jehovas nodomu par apsolītā Dzimuma parādīšanos. Kāda bija šī saistība? Minēsim trīs jomas. Pirmkārt, bauslība bija kā starpsiena. (Efeziešiem 2:14.) Tās taisnīgie likumi nošķīra ebrejus no neebrejiem, un tādā veidā bauslība palīdzēja saglabāt radniecības līniju, no kuras bija jānāk apsolītajam Dzimumam. Lielā mērā tieši šādas aizsardzības dēļ tauta vēl pastāvēja, kad Mesijam pienāca Dieva noteiktais laiks piedzimt Jūdas ciltī.

10 Otrkārt, bauslība ļoti skaidri parādīja, ka cilvēcei ir nepieciešams izpirkums. Bauslība saturēja nevainojamus likumus, un grēcīgiem cilvēkiem nebija iespējams tos precīzi ievērot. Tā bauslība darīja redzamus pārkāpumus, ”līdz nāktu atvase, kam ir dots apsolījums”. (Galatiešiem 3:19.) Bauslībā bija ietverta prasība upurēt dzīvniekus, un tajā laikā šādi varēja izlīdzināt grēkus. Bet Pāvils rakstīja, ka ”vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus”, tātad šie upuri tikai norādīja uz Kristus izpirkuma upuri. (Ebrejiem 10:1—4.) Dievbijīgajiem ebrejiem šī derība kļuva par ”audzinātāju Kristum”. (Galatiešiem 3:24JD.)

11. Kādu lielisku iespēju bauslības derība pavēra izraēliešiem, un kāpēc tauta kopumā to neizmantoja?

11 Treškārt, derība pavēra Izraēla tautai lielisku iespēju. Jehova sacīja izraēliešiem, ka tad, ja viņi ievēros šo derību, viņi kļūs par ”priesteŗu un ķēniņu valsti un par svētu tautu”. (2. Mozus 19:5, 6.) No miesīgajiem izraēliešiem vēlāk patiešām nāca pirmie debesu ķēniņu un priesteru valsts locekļi, taču kopumā Izraēla tauta sacēlās pret bauslības derību, atraidīja mesiānisko Dzimumu un neizmantoja tai doto izdevību. Kas kļūs par pārējiem, kuri veidos ķēniņu un priesteru valsti? Un kā šī Dieva svētītā tauta būs saistīta ar apsolīto Dzimumu? Šie svētā noslēpuma aspekti tika atklāti vēlāk, Dieva noteiktā laikā.

 Ar Dāvidu slēgtā derība par Valstību

12. Kādu derību Jehova noslēdza ar Dāvidu, un ko šī derība atklāja par Dieva svēto noslēpumu?

12 11. gadsimtā p.m.ē. Jehova atklāja vēl vairāk par svēto noslēpumu, kad noslēdza vēl vienu derību. Viņš apsolīja uzticīgajam ķēniņam Dāvidam: ”Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis.., tam Es nostiprināšu viņa valstību. ..Es nostiprināšu viņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem.” (2. Samuēla 7:12, 13; Psalms 89:4.) Tā kļuva skaidrs, ka apsolītais Dzimums celsies no Dāvida dzimtas. Bet vai parasts cilvēks varētu valdīt ”uz mūžīgiem laikiem”? (Psalms 89:21, 30, 35—37.) Un vai šāds ķēniņš no cilvēku vidus varētu atbrīvot cilvēci no grēka un nāves?

13., 14. a) Ko Jehova ir apsolījis savam svaidītajam Ķēniņam, kā norādīts 110. psalmā? b) Kādas jaunas atklāsmes par gaidāmo Dzimumu Jehova deva ar savu praviešu starpniecību?

13 Dāvids, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Tā Kunga vārds manam kungam: ”Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš to nenožēlos: ”Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas.”” (Psalms 110:1, 4.) Dāvida vārdi attiecās tieši uz apsolīto Dzimumu, Mesiju. (Apustuļu darbi 2:35, 36.) Šim Ķēniņam bija jāvalda nevis no Jeruzalemes, bet no debesīm, kur viņš būs pie Jehovas ”labās rokas”. Līdz ar to viņam būs vara ne tikai pār Izraēla zemi, bet pār visu pasauli. (Psalms 2:6—8.) Un tas vēl nebija viss, kas tika atklāts. Pievērsiet uzmanību: Jehova svinīgi zvērēja, ka Mesija būs ”priesteris.. pēc Melhisedeka kārtas”. Tāpat kā Melhisedeks, kas bija ķēniņš un priesteris Ābrahāma laikā, gaidāmais Dzimums būs paša Dieva iecelts par Ķēniņu un Priesteri. (1. Mozus 14:17—21.)

14 Laika gaitā Jehova ar praviešu starpniecību deva jaunas atklāsmes par savu svēto noslēpumu. Piemēram, Jesaja darīja zināmu, ka Dzimums mirs upura nāvē. (Jesajas  53:3—12.) Miha paredzēja Mesijas dzimšanas vietu. (Mihas 5:1.) Daniēls pat pravietoja precīzu laiku, kad Dzimums parādīsies un mirs. (Daniēla 9:24—27.)

Svētais noslēpums tiek darīts zināms

15., 16. a) Kā Jehovas Dēls varēja piedzimt ”no sievas”? b) Ko Jēzus mantoja no saviem vecākiem, un kad viņš kļuva par apsolīto Dzimumu?

15 Tas, kā šie pravietojumi piepildīsies, palika noslēpums līdz tam laikam, kad Dzimums tiešām parādījās. Vēstulē galatiešiem, 4. nodaļas 4. pantā, ir teikts: ”Kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas.” 2. gadā p.m.ē. eņģelis sacīja ebreju jaunavai, vārdā Marija: ”Redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi dēlu un sauksi viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni.. ..Svēts Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” (Lūkas 1:31, 32, 35.)

16 Tad Jehova pārcēla sava Dēla dzīvību no debesīm Marijas klēpī, un tas piedzima ”no sievas”. Marija bija nepilnīga sieviete, bet Jēzus nemantoja no viņas nepilnību, jo bija ”Dieva Dēls”. Savukārt abi Jēzus vecāki bija Dāvida pēcnācēji, tāpēc Jēzum bija gan dabiskas, gan juridiskas Dāvida pēcteča tiesības. (Apustuļu darbi 13:22, 23.) Mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus kristījās, Jehova viņu svaidīja ar svēto garu un sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls.” (Mateja 3:16, 17.) Dzimums beidzot bija parādījies! (Galatiešiem 3:16.) Bija pienācis laiks atklāt svēto noslēpumu vēl lielākā mērā. (2. Timotejam 1:10.)

17. Kā tika paskaidrots, ko nozīmē 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā rakstītie vārdi?

17 Savas kalpošanas laikā Jēzus darīja zināmu, ka 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā minētā čūska ir Sātans un čūskas dzimums ir Sātana sekotāji. (Mateja 23:33; Jāņa  8:44.) Vēlāk tika atklāts, kā tos iznīcinās uz visiem laikiem. (Atklāsmes 20:1—3, 10, 15.) Par sievu tika paskaidrots, ka tā ir ”augšējā Jeruzāleme” — Jehovas debesu organizācija, kurā ir garīgas būtnes. * (Galatiešiem 4:26; Atklāsmes 12:1—6.)

Jaunā derība

18. Kāds ir ”jaunās derības” mērķis?

18 Iespējams, visiespaidīgākā atklāsme tika dota naktī pirms Jēzus nāves, kad viņš pastāstīja saviem uzticīgajiem mācekļiem par ”jauno derību”. (Lūkas 22:20.) Tāpat kā Mozus bauslības derībai, kas bija spēkā pirms tam, jaunajai derībai bija jārada ”priesteŗu un ķēniņu valsts”. (2. Mozus 19:6; 1. Pētera 2:9.) Taču šī derība bija saistīta nevis ar miesīgu, bet garīgu tautu — ”Dieva Israēlu”, pie kura pieder tikai Kristus uzticīgie svaidītie sekotāji. (Galatiešiem 6:16.) Šie jaunās derības locekļi kopā ar Jēzu piedalīsies cilvēces svētīšanā.

19. a) Kāpēc ar jaunās derības palīdzību izdodas izveidot ”priesteŗu un ķēniņu valsti”? b) Kāpēc uz svaidītajiem kristiešiem ir attiecināti vārdi ”jauns radījums”, un cik būs to, kas kalpos debesīs kopā ar Kristu?

19 Bet kāpēc ar jaunās derības palīdzību izdodas izveidot ”priesteŗu un ķēniņu valsti”, kas svētīs cilvēci? Tāpēc, ka šī derība nevis nosoda Kristus mācekļus, norādot uz to, ka viņi ir grēcinieki, bet padara iespējamu grēku piedošanu, pamatojoties uz Kristus upuri. (Jeremijas 31:31—34.) Kad šie cilvēki iegūst taisnīgu stāvokli Jehovas priekšā, viņš tos uzņem savā debesu ģimenē un svaida ar svēto garu. (Romiešiem 8:15—17; 2. Korintiešiem 1:21.) Tā viņi tiek ”atdzemdināti dzīvai cerībai.., mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs”. (1. Pētera 1:3, 4.) Tā kā šāds izcils stāvoklis cilvēkiem ir kaut kas pilnīgi jauns, uz svaidītajiem kristiešiem,  kas piedzimuši no gara, ir attiecināti vārdi ”jauns radījums”. (2. Korintiešiem 5:17.) Bībelē norādīts, ka to, kuri no debesīm valdīs pār izpirkto cilvēci, pavisam būs 144 tūkstoši. (Atklāsmes 5:9, 10; 14:1—4.)

20. a) Kas tika atklāts mūsu ēras 36. gadā? b) Kas saņems Ābrahāmam apsolītās svētības?

20 Kopā ar Jēzu šie svaidītie kļūst par ”Ābrahāma dzimumu”. * (Galatiešiem 3:29.) Pirmie, kas tika izraudzīti, bija ebreji, bet mūsu ēras 36. gadā tika atklāts vēl kāds svētā noslēpuma aspekts: starp tiem, kas iegūs cerību dzīvot debesīs, būs arī cittautieši jeb neebreji. (Romiešiem 9:6—8; 11:25, 26; Efeziešiem 3:5, 6.) Vai Ābrahāmam apsolītās svētības varēja saņemt tikai svaidītie kristieši? Nē, ne tikai viņi, jo Jēzus upuris dod labumu visai pasaulei. (1. Jāņa 2:2.) Ar laiku Jehova atklāja, ka ”liels pulks” cilvēku, kuru daudzums nav precīzi minēts, paliks dzīvi, kad ies bojā Sātana sistēma. (Atklāsmes 7:9, 14.) Daudzi citi tiks celti augšā un gūs iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē. (Lūkas 23:43; Jāņa 5:28, 29; Atklāsmes 20:11—15; 21:3, 4.)

Dieva gudrība un svētais noslēpums

21., 22. Kā Jehovas svētajā noslēpumā izpaužas viņa gudrība?

21 Svētais noslēpums ir pārsteidzošs ”Dieva daudzveidīgās gudrības” apliecinājums. (Efeziešiem 3:8—10.) Jehova rīkojās ļoti gudri, formulēdams šo noslēpumu un pēc tam pakāpeniski to atklādams. Gudrība ir izpaudusies tajā, ka viņš ņem vērā cilvēku ierobežotās iespējas un ļauj tiem parādīt savu patieso sirds stāvokli. (Psalms 103:14.)

22 Par nepārspējamu gudrību liecina arī tas, ka Jehova par Ķēniņu ir izraudzījies Jēzu. Jehovas Dēlam var uzticēties  vairāk nekā jebkurai citai būtnei Visumā. Kad Jēzus bija cilvēks ar miesu un asinīm, viņš pieredzēja visdažādākās grūtības, tāpēc viņš pilnībā saprot cilvēku problēmas. (Ebrejiem 5:7—9.) Kaut ko līdzīgu var teikt par Jēzus līdzvaldniekiem. Gadsimtu gaitā ar garu ir svaidīti visu rasu cilvēki, vīrieši un sievietes, kas runā dažādās valodās un kam ir dažāda pagātne. Nav tādas problēmas, ar ko kāds no viņiem nebūtu saskāries un to pārvarējis. (Efeziešiem 4:22—24.) Būs ārkārtīgi patīkami pakļauties šiem žēlsirdīgajiem ķēniņiem un priesteriem.

23. Kāda priekšrocība, kas saistīta ar Jehovas svēto noslēpumu, ir kristiešiem?

23 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, ..tagad atklāts viņa svētajiem.” (Kolosiešiem 1:26.) Jehovas svaidītie svētie ir ieguvuši pamatīgas zināšanas par svēto noslēpumu un darījuši to zināmu miljoniem cilvēku. Kāda gan priekšrocība mums visiem ir! Jehova ir ”atklājis mums savas gribas noslēpumu”. (Efeziešiem 1:9.) Stāstīsim brīnišķīgo noslēpumu citiem un palīdzēsim arī viņiem gūt priekšstatu par Dieva Jehovas neaptveramo gudrību!

^ 17. rk. Jēzū tika atklāts arī ”dievbijības noslēpums”. (1. Timotejam 3:16.) Ilgu laiku bija noslēpums, vai kāds cilvēks paliks pilnīgi uzticīgs Jehovam. Jēzus deva atbildi, saglabādams uzticību Dievam visos pārbaudījumos, ko Sātans viņam sagādāja. (Mateja 4:1—11; 27:26—50.)

^ 20. rk. Ar tiem pašiem cilvēkiem Jēzus noslēdza derību par Valstību. (Lūkas 22:29, 30.) Būtībā Jēzus noslēdza ar ”mazā ganāmā pulciņa” locekļiem vienošanos, ka tie kopā ar viņu valdīs debesīs un būs Ābrahāma dzimuma otršķirīga daļa. (Lūkas 12:32.)