Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Tuvojieties Jehovam

 22. NODAĻA

Vai jūsu dzīvē izpaužas Dieva ”gudrība, kas nāk no augšienes”?

Vai jūsu dzīvē izpaužas Dieva ”gudrība, kas nāk no augšienes”?

1.—3. a) Kāpēc var teikt, ka Salamans, risinot strīdu par to, kura sieviete ir bērna māte, parādīja neparastu gudrību? b) Ko Jehova mums sola piešķirt, un kādi jautājumi rodas?

TĀ BIJA grūti iztiesājama lieta — divas sievietes strīdējās, kurai pieder bērns. Šīs sievietes dzīvoja vienā namā, un ar dažu dienu starpību abas bija dzemdējušas bērnus. Viens no bērniem bija miris, un tagad gan viena, gan otra sieviete apgalvoja, ka viņa esot dzīvā bērna māte. * Citu liecinieku šim notikumam nebija. Lieta acīmredzot bija skatīta zemākā tiesā, bet nebija atrisināta, un strīds bija nonācis līdz Salamanam, Izraēlas ķēniņam. Vai viņš spēs noskaidrot patiesību?

2 Kādu laiku klausījies, kā sievietes strīdas, Salamans lika atnest zobenu. Tad viņš it kā ar nešaubīgu pārliecību pavēlēja pārcirst bērnu uz pusēm un atdot katrai sievietei vienu pusi. Īstā māte tūlīt pat lūdza, lai ķēniņš atdod bērnu, viņas mīļoto mazuli, otrai sievietei. Bet otrā sieviete uzstāja, ka bērns jāpārcērt uz pusēm. Nu Salamanam viss bija skaidrs. Viņš zināja, cik maigas ir mātes jūtas pret bērnu, kas nācis no viņas klēpja, un šīs zināšanas viņam ļāva izšķirt strīdu. Varam tikai iedomāties, cik liels bija mātes atvieglojums, kad Salamans lika atdot viņai bērnu un sacīja: ”Viņa ir tā māte.” (1. Ķēniņu 3:16—27.)

3 Salamana rīcībā izpaudās neparasta gudrība. Kad ļaudis  dzirdēja, kā Salamans bija atrisinājis šo lietu, tos pārņēma bijība, jo ”tie ievēroja, ka viņam piemita īstā Dieva gudrība”. Salamana gudrība tiešām bija Dieva dāvana. Jehova viņam bija piešķīris ”gudru sirdi un.. sapratīgu”. (1. Ķēniņu 3:12, 28.) Bet vai arī mēs varam iegūt gudrību, kas nāk no Dieva? Jā, varam, kā izriet no vārdiem, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja Salamans: ”Tas Kungs piešķir gudrību.” (Salamana Pamācības 2:6, LB-65r.) Jehova sola piešķirt gudrību — spēju pareizi izmantot zināšanas, sapratni un spriestspēju — visiem, kas patiesi to meklē. Kā mēs varam iegūt gudrību, kas nāk no augšienes? Un kā to izmantot dzīvē?

Kā iegūt gudrību?

4.—7. Kādi ir četri priekšnoteikumi gudrības iegūšanai?

4 Vai ir jābūt apveltītam ar sevišķām prāta spējām vai augsti izglītotam, lai iegūtu Dieva gudrību? Nē, tā nav. Jehova ir gatavs mums piešķirt gudrību, lai kāda būtu mūsu pagātne un izglītība. (1. Korintiešiem 1:26—29.) Bet mums pašiem jāuzņemas iniciatīva, jo Bībele rosina tiekties pēc gudrības. (Salamana Pamācības 4:7.) Kā to var darīt?

5 Pirmkārt, ir jābīstas Dievs. ”Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana,” rakstīts Salamana Pamācību grāmatas 9. nodaļas 10. pantā (LB-65r). Bijība pret Dievu ir patiesas gudrības pamatā. Kāpēc tā var teikt? Atcerēsimies, ka gudrība ir prasme sekmīgi izmantot zināšanas. Bīties Dievu nozīmē nevis bailēs drebēt viņa priekšā, bet izturēties pret viņu ar apbrīnu, cieņu un paļāvību. Šāda bijība ir ļoti noderīga un spēcīgi ietekmē cilvēku, mudinot saskaņot dzīvi ar zināšanām par Dieva gribu un viņa rīcības veidu. Tā rīkoties ir gudri, jo Jehovas principi vienmēr dod vislielāko labumu visiem, kas tos ievēro.

6 Otrkārt, ir jābūt pazemīgiem un pieticīgiem. Dievam tīkama gudrība nevar pastāvēt bez pazemības un pieticības.  (Salamana Pamācības 11:2, LB-65r.) Kāpēc tā ir? Ja cilvēks ir pazemīgs un pieticīgs, viņš ir gatavs atzīt, ka nezina visu, ka viņa viedoklis ne vienmēr ir pareizs un ka viņam jāuzzina Jehovas domas par attiecīgo jautājumu. Jehova ”stājas pretim lepniem”, bet labprāt piešķir gudrību tiem, kuru sirdī ir pazemība. (Jēkaba 4:6.)

Lai iegūtu Dievam tīkamu gudrību, ir nepieciešama piepūle

7 Treškārt, ir jāstudē Dieva Raksti. Jehovas gudrība atklājas viņa Rakstos. Lai iegūtu šo gudrību, ir vajadzīga piepūle, gudrība ir jāmeklē. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Ceturtais priekšnoteikums ir lūgšanas. Ja no sirds lūgsim Dievam gudrību, viņš mums to devīgi dos. (Jēkaba 1:5.) Ja lūgsim viņa gara palīdzību, mūsu lūgumi nepaliks bez atbildes. Dieva gars mums palīdzēs atrast viņa vārdos ļoti vērtīgus padomus, kas ļaus atrisināt problēmas, izvairīties no briesmām un pieņemt gudrus lēmumus. (Lūkas 11:13.)

8. Kas liecina par to, ka cilvēks ir ieguvis Dieva gudrību?

8 Kā bija minēts 17. nodaļā, Jehovas gudrība ir praktiska. Ja cilvēks ir ieguvis Dieva gudrību, par to liecina viņa izturēšanās. Māceklis Jēkabs aprakstīja dievišķās gudrības augļus šādi: ”Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.” (Jēkaba 3:17.) Aplūkosim katru no šīm dievišķās gudrības iezīmēm un padomāsim, vai gudrība, kas nāk no augšienes, izpaužas arī mūsu dzīvē.

”Šķīsta, tālāk miermīlīga”

9. Ko nozīmē būt šķīstam, un kāpēc ir loģiski, ka šķīstums no visām gudrības iezīmēm ir minēts vispirms?

9 ”Vispirms šķīsta”. Būt šķīstam nozīmē būt tīram un neaptraipītam ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Bībelē gudrība ir saistīta ar sirdi, bet gudrība no augšienes nevar ienākt sirdī, ko ir aptraipījušas ļaunas domas, vēlmes un  pamudinājumi. (Salamana Pamācības 2:10, LB-65r; Mateja 15:19, 20.) Ja mūsu sirds ir šķīsta, cik vien tas iespējams nepilnīgiem cilvēkiem, mēs ”turēsimies tālu no ļauna un darīsim labu”. (Psalms 37:27; Salamana Pamācības 3:7.) Vai nav loģiski, ka no visām gudrības iezīmēm vispirms ir minēts tieši šķīstums? Ja neesam morāli un garīgi tīri, mūsu dzīvē nevar izpausties citas īpašības, kas raksturīgas gudrībai no augšienes.

10., 11. a) Kāpēc ir svarīgi būt miermīlīgiem? b) Kā mēs varam apliecināt, ka tiecamies pēc miera, ja jūtam, ka esam aizvainojuši kādu ticības biedru? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

10 ”Tālāk miermīlīga”. Gudrība, kas nāk no augšienes, mudina dzīties pēc miera, kas ir Dieva gara auglis. (Galatiešiem 5:22.) Mēs cenšamies nesaraut ”miera saiti”, kas vieno Jehovas tautu. (Efeziešiem 4:3.) Tāpat mēs visiem spēkiem cenšamies atjaunot mieru, ja tas ir zudis. Kāpēc ir svarīgi tā rīkoties? Bībelē teikts: ”Turiet mieru; tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums.” (2. Korintiešiem 13:11.) Kamēr mēs turam mieru ar citiem, miera Dievs būs ar mums. Tas, kā izturamies pret ticības biedriem, tieši ietekmē mūsu attiecības ar Jehovu. Kā mēs varam apliecināt, ka tiecamies pēc miera? Apskatīsim kādu piemēru.

11 Kā būtu jārīkojas, ja jūtam, ka esam aizvainojuši kādu ticības biedru? Jēzus teica: ”Kad tu upurē savu dāvanu uz altāŗa un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāŗa priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23, 24.) Šo padomu var likt lietā, pēc savas iniciatīvas aprunājoties ar brāli. Sarunas gaitā jācenšas ar brāli ”izlīgt” *. Lai sasniegtu šo mērķi, droši vien būs nepieciešams  atzīt, ka viņa jūtas ir aizskartas, nevis to noliegt. Ja sāk sarunu ar mērķi atjaunot mieru un saglabā šādu nostāju arī turpmākajā sarunas gaitā, visticamāk, visi pārpratumi tiks noskaidroti, vainīgais atvainosies un saņems piedošanu. Ja darām visu iespējamo, lai nodibinātu mieru ar citiem, kļūst redzams, ka mūsu rīcību nosaka Dievam tīkama gudrība.

”Lēnīga, paklausīga”

12., 13. a) Ko nozīmē Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā lietotais vārds ”lēnīga”? b) Kā var noteikt, vai mēs esam lēnīgi un saprātīgi?

12 ”Lēnīga”. Ko nozīmē būt lēnīgam? Speciālisti atzīst, ka grieķu valodas vārdu, kas Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā pārtulkots ar vārdu ”lēnīga”, ir grūti iztulkot. Tulkotāji ir lietojuši tādus vārdus kā ”pieklājīga”, ”pacietīga”  un ”saprātīga”. Grieķu valodas vārds burtiski nozīmē ’piekāpīga’. Kā var noteikt, vai mūsu dzīvē izpaužas šī īpašība, kas piemīt gudrībai no augšienes?

13 ”Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem,” teikts Vēstulē filipiešiem, 4. nodaļas 5. pantā. Citā tulkojumā šis pants skan: ”Lai jums ir saprātīgu cilvēku reputācija.” (Dž. Filipsa The New Testament in Modern English.) Tātad galvenais ir nevis tas, kāds ir mūsu pašu viedoklis par sevi, bet gan tas, kādus mūs redz citi, ko viņi par mums domā. Saprātīgs cilvēks neuzstāj, lai vienmēr tiktu ievērots likuma burts un lai viss notiktu pēc viņa prāta. Viņš ir gatavs uzklausīt citus un piekāpties tiem. Attiecībās ar citiem šāds cilvēks ir laipns, nevis skarbs un neiecietīgs. Protams, šādas īpašības jāattīsta visiem kristiešiem, bet īpaši tās ir vajadzīgas vecākajiem. Ja vecākie ir laipni un saudzīgi, citiem ir viegli pie viņiem vērsties. (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.) Būtu labi sev pajautāt: vai man ir iejūtīga, piekāpīga un laipna cilvēka reputācija?

14. Kā mēs varam apliecināt, ka esam ”paklausīgi”?

14 ”Paklausīga”. Grieķu valodas vārds, kas šeit iztulkots ”paklausīga”, nav sastopams nevienā citā Kristiešu grieķu rakstu vietā. Kā norāda kāds speciālists, šo vārdu ”bieži lieto, kad runa ir par militāru disciplīnu”; starp tā nozīmēm ir ’viegli pārliecināms’ un ’pakļāvīgs’. Ja cilvēkam piemīt gudrība, kas nāk no augšienes, viņš labprāt pakļaujas visam, kas teikts Rakstos. Viņam nav tāda cilvēka reputācija, kurš izveido noteiktu viedokli par kādu jautājumu un pēc tam neņem vērā nekādus faktus, kas ir pretrunā ar šo viedokli. Gluži otrādi, viņš ir gatavs mainīt savas domas, ja tiek minēti nepārprotami, uz Rakstiem balstīti pierādījumi, no kuriem redzams, ka viņš ir ieņēmis nepamatotu nostāju vai izdarījis kļūdainus secinājumus. Vai citi jūs pazīst kā tādu cilvēku?

 ”Pilna žēlsirdības un labu augļu”

15. Kas ir žēlsirdība, un kāpēc Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā ”žēlsirdība” un ”labi augļi” ir minēti kopā?

15 ”Pilna žēlsirdības un labu augļu” *. Žēlsirdība ir būtiska īpašība, kas raksturo gudrību, kura nāk no augšienes, jo par šo gudrību ir teikts, ka tā ir ”pilna žēlsirdības”. Pievērsiet uzmanību, ka ”žēlsirdība” un ”labi augļi” ir minēti kopā. Tas ir saprotams, jo Bībelē par žēlsirdību visbiežāk tiek sauktas aktīvas rūpes par citiem, līdzjūtība, kas liek veikt daudz labu darbu. Kādā avotā norādīts, ka žēlsirdība ir ”žēluma jūtas pret kādu, kas ir nonācis nepatīkamā situācijā, un centieni kaut ko darīt viņa labā”. Tātad Dievam tīkama gudrība nav auksta, bezjūtīga vai tikai intelektuāla — tā nāk no sirds un ir saistīta ar sirsnību un iejūtību. Kā mums jārīkojas, lai varētu teikt, ka esam pilni žēlsirdības?

16., 17. a) Kas vēl bez mīlestības pret Dievu mūs mudina sludināt, un kāpēc? b) Kā mēs varam apliecināt, ka esam pilni žēlsirdības?

16 Ļoti svarīgi ir stāstīt citiem labo vēsti par Dieva Valstību. Kas mūs rosina to darīt? Galvenokārt tā ir mīlestība pret Dievu, bet mūs mudina arī žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem. (Mateja 22:37—39.) Daudzi cilvēki mūsdienās ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. (Mateja 9:36.) Viltus reliģijas gani nerūpējas par cilvēkiem un ir padarījuši viņus garīgi aklus, tāpēc viņi nezina, ka Dieva Rakstos ir atrodami gudri padomi un ka Valstība drīz izveidos uz zemes brīnišķīgus apstākļus. Ja domāsim par apkārtējo cilvēku garīgajām vajadzībām, sirsnīga līdzjūtība mūs pamudinās darīt visu iespējamo, lai pastāstītu viņiem par Jehovas mīlestības pilno nodomu.

Būdami pret citiem žēlsirdīgi un līdzjūtīgi, mēs rīkojamies saskaņā ar ”gudrību, kas nāk no augšienes”

17 Kā vēl mēs varam apliecināt, ka esam pilni žēlsirdības? Atcerēsimies Jēzus stāstījumu par samarieti, kas ieraudzīja  ceļmalā guļam aplaupītu un piekautu ceļinieku. Līdzjūtības mudināts, samarietis ”žēlsirdību parādīja” — viņš pārsēja cietušā brūces un uzņēmās rūpes par to. (Lūkas 10:29—37.) Šis gadījums ļauj saprast, ka žēlsirdība liek praktiski palīdzēt tiem, kam šāda palīdzība nepieciešama. Bībelē ir teikts: ”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Piemēram, padzīvojušam ticības biedram varbūt jāpalīdz ar transportu, aizvedot viņu uz kristiešu sapulcēm un atpakaļ uz mājām. Kādai atraitnei, kas pieder pie draudzes, iespējams, jāpalīdz remontēt dzīvokli. (Jēkaba 1:27.) Nomāktam cilvēkam droši vien vajadzīgs ”laipns vārds”, kas viņu uzmundrinātu. (Salamana Pamācības 12:25.) Ja mēs šādi parādām citiem žēlsirdību, tad mūsu dzīvē izpaužas gudrība, kas nāk no augšienes.

”Taisnīga, bez liekulības”

18. No kā mēs cenšamies atbrīvoties, ja mūsu rīcību nosaka gudrība, kas nāk no augšienes, un kāpēc tā jārīkojas?

18 ”Taisnīga”. Dievam tīkama gudrība mūs pasargā no rasu aizspriedumiem un nacionālā lepnuma jūtām. Ja mūsu rīcību nosaka gudrība, mēs cenšamies atbrīvoties no jebkādas noslieces parādīt citiem labvēlību viņu stāvokļa dēļ. (Jēkaba 2:9.) Mēs neizturamies pret dažiem cilvēkiem labvēlīgāk tikai tāpēc, ka viņi ir ieguvuši labu izglītību, ir materiāli nodrošināti vai pilda kādus pienākumus draudzē; tāpat mēs nenoniecinām nevienu ticības biedru, lai cik neievērojams viņš šķistu. Šo cilvēku mīl Jehova, tāpēc viņš, protams, ir pelnījis arī mūsu mīlestību.

19., 20. a) Kā ir cēlies grieķu valodas vārds, kas nozīmē ’liekulis’? b) Kā var paust ”neliekuļotu brāļu mīlestību”, un kāpēc tas būtu jādara?

19 ”Bez liekulības”. Grieķu valodas vārds, kas nozīmē ’liekulis’, varēja attiekties uz ”aktieri, kurš tēloja kādu lomu”.  Senatnē grieķu un romiešu aktieri izrādes laikā nēsāja lielas maskas, tāpēc grieķu valodā vārdu ”liekulis” sāka attiecināt uz cilvēku, kas izliekas, mānās. Apziņai, ka Dieva gudrībā nav liekulības, būtu jāietekmē ne tikai tas, kā mēs izturamies pret ticības biedriem, bet arī tas, ko mēs par viņiem domājam.

20 Apustulis Pēteris rakstīja, ka mums, ”klausot patiesībai”, jāmācās paust ”neliekuļotu brāļu mīlestību”. (1. Pētera 1:22.) Jā, mīlestība pret brāļiem nedrīkst būt ārišķīga. Mēs nevalkājam maskas un neko netēlojam, lai piemānītu citus. Mīlestībai jābūt patiesai un jānāk no sirds. Ja tā būs, tad ticības biedri mums uzticēsies, jo zinās, ka mēs tiešām esam tādi, kādus viņi mūs redz. Neliekuļota izturēšanās rada priekšnoteikumus atklātām un godīgām attiecībām kristiešu starpā un palīdz draudzē izveidoties uzticības pilnai gaisotnei.

 ”Pasargi apdomīgu prātu”

21., 22. a) Kāpēc Salamans nenosargāja apdomīgu prātu? b) Kā mēs varam pasargāt apdomīgu prātu, un kādu labumu var gūt, dzīvojot saskaņā ar Dieva gudrību?

21 Dievam tīkama gudrība ir Jehovas dāvana, un tā ir jāsargā. Salamans rakstīja: ”Mans bērns, ..pasargi apdomīgu prātu un samaņu.” (Salamana Pamācības 3:21, LB-26.) Diemžēl pats Salamans līdz galam neievēroja šo padomu. Viņš bija gudrs, kamēr viņam bija paklausīga sirds, bet ar laiku daudzās svešzemju sievas novērsa viņa sirdi no Jehovas tīrās pielūgsmes. (1. Ķēniņu 11:1—8.) Salamana bēdīgais piemērs rāda, ka no zināšanām nav nekāda labuma, ja tās pienācīgi neizmanto.

22 Kā mēs varam pasargāt apdomīgu prātu? Mums ne tikai regulāri jālasa Bībele un uz Bībeli balstītas publikācijas, ko sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”, bet arī jācenšas likt lietā to, ko esam uzzinājuši. (Mateja 24:45.) Ir ļoti daudz iemeslu dzīvot saskaņā ar Dieva gudrību. Tā mēs varam jau tagad padarīt savu dzīvi sekmīgu, kā arī ”sasniegt patieso dzīvi” — dzīvi Dieva jaunajā pasaulē. (1. Timotejam 6:19, JD.) Vissvarīgākais ir tas, ka gudrība, kas nāk no augšienes, mums palīdz tuvoties visas gudrības avotam — Dievam Jehovam.

^ 1. rk. 1. Ķēniņu grāmatas 3. nodaļas 16. pantā rakstīts, ka abas sievietes bija netikles. Jehovas liecinieku izdotajā publikācijā Insight on the Scriptures paskaidrots: ”Iespējams, šīs sievietes nenodarbojās ar prostitūciju, bet viņām bija bijuši ārlaulības sakari; viņas varēja būt vai nu ebrejietes, vai arī, kas ir ļoti ticams, cittautu izcelsmes.”

^ 11. rk. Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”izlīgsti”, ir atvasināts no darbības vārda ar nozīmi ”’veikt izmaiņas, apmainīt’, tātad ’samierināt’”. Kā redzams, mērķis ir veikt izmaiņas un, ja iespējams, panākt, lai aizvainotā cilvēka sirdī nepaliktu negatīvas jūtas. (Romiešiem 12:18.)

^ 15. rk. Citā tulkojumā šie vārdi skan: ”Pilna līdzjūtības un labu darbu.” (Č. Viljamsa A Translation in the Language of the People.)