Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Tuvojieties Jehovam

 20. NODAĻA

”Gudrs savā sirdsprātā”, tomēr pazemīgs

”Gudrs savā sirdsprātā”, tomēr pazemīgs

1.—3. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova ir pazemīgs?

TĒVS vēlas kaut ko svarīgu paskaidrot savam mazajam dēlam vai meitai. Viņš, protams, grib, lai bērns saprastu un uzklausītu teikto. Kā rīkoties? Draudīgi izslieties, raugoties uz bērnu no augšas, un teikt asus vārdus? Vai arī pieliekties un aprunāties ar viņu mierīgi un laipni? Gudrs, pazemīgs tēvs katrā ziņā izvēlēsies otro iespēju.

2 Kāds Tēvs ir Jehova — augstprātīgs vai pazemīgs, bargs vai laipns? Jehova visu zina un ir bezgalīgi gudrs. Bet vai jūs esat ievērojuši, ka zināšanas un prāta spējas pašas par sevi nevienu nepadara pazemīgu? Bībelē pat teikts, ka ”atziņa dara uzpūtīgus”. (1. Korintiešiem 3:19; 8:1.) Tomēr Jehova, kas ir ”gudrs savā sirdsprātā”, ir arī pazemīgs. (Ījaba 9:4.) Kaut gan viņš ieņem augstu un diženu stāvokli, viņš nav lepns. Kāpēc tā ir?

3 Jehova ir svēts. Lepnība ir īpašība, kas personu aptraipa, un Jehovam tā nepiemīt. (Marka 7:20—22.) Turklāt pravietis Jeremija par Jehovu sacīja: ”Tava dvēsele [Jehova pats] mani pieminēs un zemu nolieksies pār mani.” * (Raudu Dziesmas 3:20, NW.) Iedomājieties — Jehova, Visuma augstākais valdnieks, bija gatavs ”zemu noliekties” pretī Jeremijam un ar labvēlību viņu uzlūkot, kaut arī Jeremija bija tikai nepilnīgs cilvēks! (Psalms 113:7.) Jehova patiešām ir  pazemīgs. Bet ko sevī ietver Dieva pazemība? Kā tā ir saistīta ar gudrību? Un kāpēc tā ir svarīga mums?

Kā izpaužas Jehovas pazemība

4., 5. a) Kas ir pazemība, kā tā izpaužas, un kāpēc to nedrīkst jaukt ar vājumu un nedrošību? b) Kā Jehovas pazemība izpaudās viņa attieksmē pret Dāvidu, un cik svarīga Jehovas pazemība ir mums?

4 Pazemība ir augstprātības un lepnuma pretstats. Tā nāk no sirds un izpaužas tādās īpašībās kā lēnprātība, pacietība un saprātīgums. (Galatiešiem 5:22.) Šīs Dievam tīkamās īpašības nekādā ziņā nedrīkstētu uzskatīt par vājuma vai nedrošības izpausmi. Tās nav pretrunā ar Jehovas taisnīgajām dusmām un to, kā viņš izmanto savu spēju iznīcināt. Gluži otrādi, Jehovas pazemība un lēnprātība apliecina viņa neaptveramo spēku, viņa spēju pilnībā valdīt pār sevi. (Jesajas 42:14.) Kā pazemība ir saistīta ar gudrību? Kādā Bībeli skaidrojošā darbā norādīts: ”Pazemības būtība izpaužas.. nesavtīgumā, tā ir visas gudrības pamatu pamats.”  Tātad patiesa gudrība nav iedomājama bez pazemības. Kā Jehovas pazemība mums nāk par labu?

Gudrs tēvs izturas pret saviem bērniem pazemīgi un iejūtīgi

5 Ķēniņš Dāvids dziesmā vērsās pie Jehovas: ”Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība [”pazemība”, NW] mani paaugstinājusi.” (Psalms 18:36.) Jehova it kā pieliecās, lai palīdzētu Dāvidam, kas bija tikai nepilnīgs cilvēks, un dienu no dienas viņu aizsargāja un atbalstīja. Dāvids apzinājās, ka viņa glābšana, kā arī tas, vai viņš tiks ”paaugstināts” un kļūs par ievērojamu ķēniņu, ir atkarīgs no Jehovas pazemības. Kurš gan no mums varētu cerēt uz glābšanu, ja Jehova nebūtu pazemīgs, it kā pieliekdamies nepievērstu mums savu uzmanību un neizturētos pret mums kā maigs un mīlošs Tēvs?

6., 7. a) Kāpēc Bībelē Jehova nav saukts par pieticīgu? b) Kā lēnprātība ir saistīta ar gudrību, un kurš šajā ziņā rāda vislabāko priekšzīmi?

6 Jāpievērš uzmanība atšķirībai starp pazemību un pieticību. Pieticība ir brīnišķīga īpašība, kas būtu jāattīsta dievbijīgiem cilvēkiem. Tā ir saistīta ar gudrību, tāpat kā pazemība. (Salamana Pamācības 11:2NW.) Bet Bībelē nekur nav rakstīts, ka Jehova būtu pieticīgs. Kāpēc tā? Pieticība Bībelē ir saistīta ar savu iespēju robežu apzināšanos. Visvarenajam nekādu ierobežojumu nav, izņemot tos, kuriem viņš pats izlemj pakļauties savu taisnīgo principu dēļ. (Marka 10:27; Titam 1:2.) Turklāt, būdams Visaugstākais, viņš nevienam nav pakļauts. Tāpēc pieticības jēdzienu nevar attiecināt uz Jehovu.

7 Taču Jehova ir pazemīgs un lēnprātīgs. Saviem kalpiem viņš māca, ka lēnprātība ir svarīgs patiesas gudrības priekšnoteikums. Viņa Rakstos ir runāts par ”gudru lēnprātību”. * (Jēkaba 3:13.) Pārdomāsim paša Jehovas piemēru.

 Jehova pazemīgi uztic pienākumus citiem un uzklausa tos

8.—10. a) Kāpēc Jehovas gatavība uzticēt pienākumus citiem un uzklausīt viņus ir ievērības cienīga? b) Kā Jehovas izturēšanās pret eņģeļiem liecina par viņa pazemību?

8 Patīkams Jehovas pazemības apliecinājums ir viņa gatavība uzticēt pienākumus citiem un uzklausīt tos. Pārsteidzoši ir jau tas vien, ka viņš vispār to dara, jo Jehovam nav vajadzīga palīdzība un padomi. (Jesajas 40:13, 14; Romiešiem 11:34, 35.) Tomēr Bībelē daudzkārt lasām, ka Jehova pagodina citus šādā veidā.

9 Piemēram, apskatīsim kādu īpašu notikumu Ābrahāma dzīvē. Pie viņa reiz ieradās trīs ciemiņi, un vienu no tiem viņš uzrunāja ar vārdu ”Jehova”. Patiesībā ciemiņi bija eņģeļi, bet viens no tiem bija ieradies Jehovas vārdā un pārstāvēja Jehovu. Kad šis eņģelis kaut ko teica vai darīja, faktiski to teica un darīja pats Jehova. Tā Jehova darīja Ābrahāmam zināmu, ka viņš ir dzirdējis skaļas ”sūdzības par Sodomu un Gomoru”. Jehova paziņoja: ”Es gribu noiet un pārliecināties, vai tie ir darījuši tā, kā tās sūdzības nākušas pie manis, visu Es gribu dabūt zināt.” (1. Mozus 18:3, NW; 18:20, 21.) Protams, Jehovas teiktais nenozīmēja, ka Visvarenais pats personīgi ”noies” uz zemi. Viņš atkal sūtīja eņģeļus, kas viņu pārstāvēja. (1. Mozus 19:1.) Kāpēc viņš tā rīkojās? Vai gan pats Jehova, kas visu redz, nebūtu varējis ”dabūt zināt”, kāds ir patiesais stāvoklis šajās pilsētās? Noteikti būtu varējis. Bet Jehova pazemīgi uzticēja šiem eņģeļiem uzdevumu izpētīt situāciju un apmeklēt Latu un viņa ģimeni Sodomā.

10 Turklāt Jehova uzklausa citus. Reiz viņš lūdza eņģeļiem izteikt dažādus ierosinājumus, kā gāzt ļauno ķēniņu Ahabu. Jehova varēja iztikt bez šādas palīdzības, tomēr viņš pieņēma kāda eņģeļa ieteikumu un uzdeva tam īstenot šo  plānu. (1. Ķēniņu 22:19—22.) Vai tas neliecina par pazemību?

11., 12. Kā Ābrahāms pārliecinājās par Jehovas pazemību?

11 Jehova labprāt uzklausa pat nepilnīgus cilvēkus, kas par kaut ko ir noraizējušies. Piemēram, kad Jehova pastāstīja Ābrahāmam par savu nodomu iznīcināt Sodomu un Gomoru, šis dievbijīgais vīrs kļuva satraukts. ”Ne mūžam Tu tā nedarīsi,” teica Ābrahāms, bet pēc tam ar bažām piebilda: ”Nekad nevar notikt, ka tas, kas visu zemi tiesā, nespriestu taisnu tiesu.” Viņš jautāja, vai Jehova saudzētu pilsētas, ja tajās atrastos 50 taisnīgi cilvēki. Jehova apliecināja, ka viņš tādā gadījumā neiznīcinātu pilsētas. Bet Ābrahāms turpināja izjautāt Jehovu, minēdams arvien mazāku taisnīgo cilvēku skaitu — vispirms 45, tad 40 un tā tālāk. Jehova katru reizi apliecināja, ka viņš saudzētu pilsētas, taču Ābrahāms nemitējās, kamēr nebija ticis līdz skaitlim desmit. Iespējams, Ābrahāms vēl pilnībā neapzinājās, cik žēlsirdīgs ir Jehova. Lai nu kā, Jehova pacietīgi un pazemīgi ļāva savam draugam un kalpam Ābrahāmam šādā veidā paust savas bažas. (1. Mozus 18:23—33.)

12 Vai ir daudz gudru, izglītotu cilvēku, kas būtu gatavi tikpat pacietīgi uzklausīt kādu, kura inteliģences līmenis ir daudz zemāks? * Taču Dievs tā rīkojās, jo ir ļoti pazemīgs. Tajā pašā sarunā Ābrahāms varēja pārliecināties arī par to, ka Jehova ir ”lēns uz dusmām”. (2. Mozus 34:6NW.) Droši vien saprazdams, ka viņam nav tiesību apšaubīt Visaugstākā rīcību, Ābrahāms divas reizes lūdza, lai Jehova nedusmojas. (1. Mozus 18:30, 32.) Protams, Jehova nekļuva dusmīgs. Viņam tik tiešām piemīt ”gudra lēnprātība”.

 Jehova ir saprātīgs

13. Ko nozīmē Bībelē lietotais vārds, kuru var tulkot ”saprātīgs”, un kāpēc šo vārdu var attiecināt uz Jehovu?

13 Jehovas pazemība izpaužas arī tajā, ka viņam piemīt vēl kāda brīnišķīga īpašība — saprātīgums. Tā ir īpašība, kuras nepilnīgiem cilvēkiem bieži vien pietrūkst. Jehova ne tikai labprāt uzklausa ar saprātu apveltītās būtnes, bet ir gatavs arī piekāpties, ja ar to netiek pārkāpti taisnīgi principi. Bībelē lietotais vārds, ko var tulkot ”saprātīgs”, burtiski nozīmē ’piekāpīgs’. Arī šī īpašība ir raksturīga Dieva gudrības iezīme. Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā sacīts: ”Gudrība, kas nāk no augšienes, ir.. lēnīga [”saprātīga”, NW].” Kādā ziņā bezgalīgi gudrais Jehova ir saprātīgs? Piemēram, saprātīguma izpausme ir viņa spēja pielāgoties. Jau pats vārds Jehova nozīmē, ka viņš liek sev kļūt par jebko, kas nepieciešams, lai izpildītu savus nodomus. (2. Mozus 3:14.) Vai tas neliecina par spēju pielāgoties un saprātīgumu?

14., 15. Ko par Jehovas debesu organizāciju var uzzināt no Ecēhiēlam dotās parādības, kurā bija redzami Jehovas debesu rati, un ar ko šī organizācija atšķiras no pasaulīgām organizācijām?

14 Kāds Bībeles fragments palīdz kaut nelielā mērā saprast Jehovas spēju pielāgoties. Pravietis Ecēhiēls parādībā redzēja Jehovas debesu organizāciju, kurā ir garīgās būtnes. Viņa skatienam pavērās iespaidīgu izmēru rati, kas pieder pašam Jehovam un vienmēr pakļaujas viņa vadībai. Visinteresantākais bija tas, kā šie rati pārvietojās. Milzīgie riteņi bija veidoti tā, ka tie varēja pārvietoties četros virzienos, un tie bija pilni ar acīm, tāpēc varēja redzēt visu apkārt notiekošo un acumirklī mainīt kustības virzienu neapstājoties un nepagriežoties. Turklāt milzīgie rati nepārvietojās ar grūtībām kā neveikls cilvēku konstruēts satiksmes līdzeklis. Tie varēja traukties zibens ātrumā un pat izdarīt pagriezienus taisnā leņķī. (Ecēhiēla 1:1, 14—28.) Jehovas  organizācija, tāpat kā tās visvarenais Pavēlnieks, ārkārtīgi labi spēj pielāgoties, ņemot vērā biežās situācijas izmaiņas un konkrētā brīža vajadzības.

15 Cilvēki var tikai censties attīstīt šādu nevainojamu spēju pielāgoties. Taču lielākoties cilvēki un viņu veidotās organizācijas drīzāk ir nelokāmi nekā spējīgi pielāgoties, drīzāk nesaprātīgi nekā piekāpīgi. Minēsim šādu ilustrāciju: supertankkuģis vai preču vilciens lieluma un jaudas ziņā var būt ļoti iespaidīgi. Bet vai tie spēj strauji reaģēt uz pēkšņām pārmaiņām? Ja preču vilciena ceļā uz sliedēm gadās kāds šķērslis, pagriezties, protams, nav iespējams. Pēkšņi apstāties nav daudz vieglāk — pēc bremzēšanas sākuma smagam preču vilcienam ir vajadzīgi gandrīz divi kilometri, lai apstātos. Supertankkuģis pēc dzinēju izslēgšanas slīdēs uz priekšu vēl kādus astoņus kilometrus. Pat tad, ja tiks ieslēgta atpakaļgaita, tankkuģis vēl kilometrus trīs turpinās virzīties uz priekšu. Līdzīgi ir ar cilvēku organizācijām, kas mēdz rīkoties neelastīgi un nesaprātīgi. Lepnuma dēļ cilvēki bieži vien nevēlas pielāgoties jaunām vajadzībām un apstākļiem. Elastības trūkuma dēļ ir bankrotējuši uzņēmumi un pat kritušas valdības. (Salamana Pamācības 16:18.) Mēs varam būt priecīgi, ka ne Jehova, ne viņa organizācija nav tādi.

Kā izpaužas Jehovas saprātīgums

16. Kā Jehovas saprātīgums izpaudās tajā, kā viņš pirms Sodomas un Gomoras iznīcināšanas izturējās pret Latu?

16 Padomāsim vēlreiz par Sodomas un Gomoras iznīcināšanu. Jehovas eņģelis deva Latam konkrētus norādījumus, kas attiecās arī uz viņa ģimenes locekļiem: ”Glābies kalnos.” Taču Latam šī iespēja nepatika. ”Nē jel, mans Kungs,” viņš lūdza. Būdams pārliecināts, ka viņš kalnos ies bojā, Lats lūdza atļauju kopā ar ģimeni bēgt uz netālo Coāras pilsētu. Šī pilsēta atradās apvidū, ko Jehova  bija nolēmis iznīcināt, turklāt Lata bažām nebija nekāda pamata, jo Jehova varētu pasargāt viņa dzīvību kalnos. Tomēr Jehova paklausīja Lata lūgumam un saudzēja Coāru. ”Lūk, Es paklausīšu tevi arī šinī lietā,” eņģelis sacīja Latam. (1. Mozus 19:17—22.) Vai šis notikums neliecina par Jehovas saprātīgumu?

17., 18. Kā Jehovas saprātīgums izpaudās viņa attieksmē pret nīniviešiem?

17 Jehova neatstāj bez ievērības patiesu grēku nožēlu un vienmēr rīkojas žēlsirdīgi un taisnīgi. Par to liecina gadījums ar pravieti Jonu, kas bija aizsūtīts uz Nīnivi — pilsētu, kuras iedzīvotāji bija bezdievji un varmākas. Kad Jona staigāja pa Nīnives ielām, Dieva iedvesmotā vēsts, ko viņš sludināja, bija visai vienkārša: pēc 40 dienām varenā pilsēta tiks iznīcināta. Taču tad situācija pilnīgi izmainījās — nīnivieši nožēloja grēkus. (Jonas 3. nodaļa.)

18 Ir pamācoši salīdzināt, kā uz šo notikumu pavērsienu reaģēja Jehova un kā to darīja Jona. Jehova pielāgojās situācijai un lika sev tapt par Grēku piedevēju, nevis par ”varenu kaŗavīru”. * (2. Mozus 15:3.) Turpretī Jona nespēja pielāgoties un nebija tik žēlsirdīgs. Viņa rīcībā neatspoguļojās Jehovas saprātīgums, drīzāk viņš reaģēja kā preču vilciens vai supertankkuģis, ko minējām iepriekš. Jona bija sludinājis postu — tātad postam jānāk! Bet Jehova pacietīgi paskaidroja savam nepacietīgajam pravietim, cik svarīgi ir būt saprātīgam un žēlsirdīgam. (Jonas 4. nodaļa.)

Jehova ir saprātīgs un ņem vērā mūsu spēju robežas

19. a) Kas liecina par to, ka Jehova ir saprātīgs mums izvirzītajās prasībās? b) Kā no Salamana Pamācību grāmatas 19. nodaļas 17. panta izriet, ka Jehova ir ”labs un lēns” Kungs un ka viņš ir ļoti pazemīgs?

19 Jehova ir saprātīgs arī prasībās, ko viņš izvirza mums. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam,  Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:14.) Jehova saprot mūsu spēju robežas un mūsu nepilnības labāk nekā mēs paši, un viņš negaida no mums vairāk, kā mēs spējam darīt. Bībelē ”labie un lēnie” kungi ir pretstatīti ”ļaunajiem”. (1. Pētera 2:18.) Kāds Kungs ir Jehova? Lūk, kas sacīts Salamana Pamācību grāmatas 19. nodaļas 17. pantā: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam.” Tikai labs un lēns kungs pamana katru laipnību, kas tiek parādīta trūcīgajiem. No šī panta var arī redzēt, ka Visuma Radītājs uzskata sevi par to cilvēku parādnieku, kuri rīkojas tik žēlsirdīgi. Tas patiešām liecina par lielu pazemību.

20. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova uzklausa mūsu lūgšanas un atbild uz tām?

20 Tikpat pazemīgi un saprātīgi Jehova izturas pret saviem kalpiem mūsdienās. Ja lūdzam viņu ticībā, viņš mūs uzklausa. Lai gan viņš nesūta eņģeļus sarunāties ar mums, nebūtu jāsecina, ka viņš neatbild uz mūsu lūgšanām. Kad apustulis Pāvils aicināja ticības biedrus lūgt Dievu par viņa atbrīvošanu no cietuma, viņš piebilda: ”Lai es jums drīz tiktu atdots.” (Ebrejiem 13:18, 19.) Tātad lūgšanas var pamudināt Jehovu darīt kaut ko tādu, ko viņš citādi varbūt nebūtu darījis. (Jēkaba 5:16.)

21. Ko Jehovas pazemība nekādā gadījumā nenozīmē, un kādas viņa īpašības mums jāmācās novērtēt?

 21 Protams, neviena no šīm Jehovas pazemības izpausmēm — viņa lēnprātība, gatavība uzklausīt citus, pacietība, saprātīgums — nenozīmē, ka Jehova ir gatavs atkāpties no saviem taisnīgajiem principiem. Kristīgo baznīcu garīdznieki, iespējams, domā, ka viņi rīkojas saprātīgi, kad runā pa prātam saviem ganāmpulkiem, pazeminot Jehovas noteiktās morāles normas. (2. Timotejam 4:3.) Bet cilvēku tieksmei pieļaut kompromisus ērtības labad nav nekā kopīga ar Dieva saprātīgumu. Jehova ir svēts, un viņš nekad nepārkāpj savus taisnīgos principus. (3. Mozus 11:44.) Tāpēc augstu vērtēsim Jehovas saprātīgumu, kas liecina par viņa pazemību. Vai nav saviļņojoši apzināties, ka Dievs Jehova, visgudrākā būtne Visumā, ir arī ļoti pazemīgs? Cik patīkami ir tuvoties tik varenam, bet arī lēnprātīgam, pacietīgam un saprātīgam Dievam!

^ 3. rk. Senatnē pārrakstītāji izmainīja šo pantu tā, it kā Jeremija, nevis Jehova būtu tas, kurš zemu noliecas. Acīmredzot viņi uzskatīja, ka Dievam nepiederas rīkoties tik pazemīgi. Tāpēc daudzos tulkojumos šajā brīnišķīgajā pantā paustā doma ir zudusi. Tomēr angļu valodas izdevumā The New English Bible ir precīzi norādīts, ka Jeremija saka Dievam: ”Piemini, ak, piemini mani un noliecies lejup pie manis!”

^ 7. rk. Citos tulkojumos runāts par ”pazemību, kas nāk no gudrības,” un ”lēnprātību, kas ir gudrības pazīme”.

^ 12. rk. Interesanti, ka Bībelē pacietība ir pretstatīta augstprātībai. (Salamans Mācītājs 7:8.) Jehovas pacietība ir vēl viens viņa pazemības apliecinājums. (2. Pētera 3:9.)

^ 18. rk. 86. psalma 5. pantā ir teikts, ka Jehova ir ”laipnīgs un piedod labprāt”. Kad šis psalms tika tulkots sengrieķu valodā, vārdi ”piedod labprāt” tika iztulkoti e·pi·ei·kēsʹ, tas ir, ’saprātīgs’.

Uzzināt vairāk

SARGTORNIS

Vai Dievs dzird lūgšanas un atbild uz tām?

Bībele palīdz saprast, ka Dievs Jehova dzird lūgšanas. Vai viņš uzklausīs mūsu lūgšanu vai ne — tas lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem.