Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Mācieties no Izcilā Skolotāja

 35. NODAĻA

Mēs varam piecelties no nāves

Mēs varam piecelties no nāves

VAI Dievs gribētu mūs celt augšā no nāves, ja mēs nomirtu? ... Dieva kalps Ījabs ticēja, ka Dievs vēlas celt augšā mirušos. Domādams, ka viņam drīz jāmirst, Ījabs Dievam teica: ”Ja Tu tikai sauktu, tad es atbildētu.” Viņš sacīja, ka Dievs Jehova ilgotos celt viņu augšā. (Ījaba 14:14, 15.)

Jēzus līdzinās savam Tēvam Dievam Jehovam, un viņš grib mums palīdzēt. Kad Jēzum kāds spitālīgs vīrietis teica: ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt,” — Jēzus atbildēja: ”Es gribu.” Un viņš izdziedināja šo spitālīgo. (Marka 1:40—42.)

Kā Jehova pierādīja, ka viņš mīl bērnus?

Jēzus no sava Tēva bija mācījies mīlēt bērnus. Senos laikos Jehova divreiz ar savu kalpu starpniecību cēla augšā bērnus, kas bija nomiruši. Reiz Elija lūdza, lai Jehova celtu augšā zēnu, kura māte bija palīdzējusi Elijam, un Jehova to izdarīja.  Citā reizē Jehova cēla augšā kādu zēnu ar sava kalpa Elīsas starpniecību. (1. Ķēniņu 17:17—24; 2. Ķēniņu 4:32—37.)

Vai nav brīnišķīgi zināt, ka Jehova mūs tik ļoti mīl? ... Viņš atceras cilvēkus ne tikai tad, kad tie ir dzīvi, bet arī tad, kad tie ir miruši. Jēzus pat sacīja, ka Dieva acīs tie mirušie cilvēki, ko viņš mīl, joprojām ir dzīvi. (Lūkas 20:38.) Bībelē rakstīts, ka ”ne nāve, ne dzīve.., ne tagadne, ne nākotne.. mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības”. (Romiešiem 8:38, 39.)

Kad Jēzus bija uz zemes, viņš apliecināja, ka Jehova interesējas par maziem bērniem. Atceries, Jēzus atvēlēja laiku, lai runātu ar bērniem par Dievu. Bet vai tu zināji, ka Dievs deva Jēzum spēku celt augšā bērnus no mirušajiem? ... Parunāsim sīkāk par kādu gadījumu, kad Jēzus cēla augšā kāda vīra divpadsmitgadīgo meitiņu.

Šo vīru sauca Jairs. Viņš ar savu sievu un meitu, kas bija viņu vienīgais bērns, dzīvoja netālu no Galilejas jūras. Kādu dienu meitene smagi saslima, un Jairs redzēja, ka viņa var nomirt. Tad viņš iedomājās par Jēzu. Viņš bija dzirdējis, ka šis neparastais cilvēks spēj dziedināt slimības, tāpēc devās to meklēt. Viņš atrada Jēzu pie Galilejas jūras mācām daudz ļaužu.

Jairs izlauzās cauri pūlim, nokrita Jēzum pie kājām un lūdzās: ”Mana meitiņa ir smagi slima, lūdzams, nāc un palīdzi tai!” Jēzus tūlīt pat devās Jairam līdzi. Viņiem sekoja arī ļaudis, kas bija nākuši klausīties Izcilo Skolotāju. Bet, kad viņi bija nogājuši kādu gabalu, pretī nāca daži cilvēki no Jaira nama un sacīja Jairam: ”Tava meita jau nomirusi, ko tu vēl apgrūtini skolotāju.”

 To dzirdēja arī Jēzus. Viņš saprata, kādas bēdas pārņēma Jairu, kas bija zaudējis savu vienīgo bērnu, tāpēc viņš Jairam teica: ”Nebīsties! Tikai tici Dievam, un tava meitiņa būs izglābta.” Tā viņi turpināja ceļu, līdz sasniedza Jaira māju. Tur jau bija sanākuši Jaira ģimenes draugi, kas raudāja aiz bēdām par meitenītes nāvi. Bet Jēzus tiem sacīja: ”Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ.”

To izdzirdējuši, cilvēki sāka smieties, jo viņi zināja, ka meitene ir mirusi. Bet kā tu domā — kāpēc Jēzus teica, ka viņa guļ? ... Ko viņš, tavuprāt, gribēja paskaidrot šiem ļaudīm? ... Jēzus gribēja, lai viņi saprastu, ka nāve ir kā dziļš miegs. Jēzus vēlējās paskaidrot, ka ar Dieva spēku viņš var atdot mirušam cilvēkam dzīvību tikpat viegli, kā mēs varam pamodināt kādu no miega.

Ko mēs uzzinām no gadījuma, kad Jēzus cēla augšā Jaira meitiņu?

Jēzus lika, lai visi, izņemot apustuļus Pēteri, Jēkabu un Jāni, kā arī meitenes vecākus, iziet ārā. Pēc tam viņš piegāja pie meitenes, satvēra viņas roku un teica: ”Meitiņ, celies augšā!” Un viņa tūlīt pat piecēlās un sāka staigāt! Tēva un mātes priekam  nebija gala. (Marka 5:21—24, 35—43; Lūkas 8:40—42, 49—56.)

Tagad padomā — ja Jēzus varēja piecelt no nāves šo meiteni, vai viņš to var darīt arī ar citiem cilvēkiem? ... Kā tev liekas: vai Jēzus to tiešām darīs? ... Jā, tā notiks. Viņš pats reiz teica: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs [manu] balsi un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.)

Vai, pēc tavām domām, Jēzus grib celt augšā cilvēkus? ... Uz šo jautājumu palīdz atbildēt kāds cits Bībelē aprakstīts gadījums, kas notika pie Naines pilsētas. Tas atklāj, ko Jēzus jūt pret tiem cilvēkiem, kam nomiruši tuvinieki.

No Naines nāca ārā bēru gājiens — kāda sieviete glabāja savu dēlu. Pirms kāda laika jau bija nomiris viņas vīrs, bet tagad bija miris viņas vienīgais bērns. Iedomājies, cik viņa bija satriekta! Sievietei līdzi gāja daudzi Naines iedzīvotāji. Viņa gauži raudāja, un neviens nespēja viņu mierināt.

Gadījās, ka tajā dienā Jēzus ar saviem mācekļiem gāja uz Naini, un netālu no pilsētas vārtiem viņi satika bēriniekus. Kad Jēzus ieraudzīja raudošo māti, viņu pārņēma žēlums pret bēdu sagrauzto sievieti, un viņš tai gribēja palīdzēt.

Maigi, taču pietiekami stingri, lai sieviete ieklausītos, Jēzus teica: ”Neraudi!” Jēzus izturēšanās piesaistīja visu klātesošo uzmanību, un, kad Jēzus piegāja pie mirušā, cilvēki noteikti brīnījās, ko gan viņš grasās darīt. Jēzus sacīja: ”Jaunekli, es tev saku, celies augšā!” Un tūlīt pat puisis uzcēlās un sāka runāt. (Lūkas 7:11—17.)

Iztēlojies, ko varēja just viņa māte! Kā tu justos, ja kāds miris tuvinieks atkal atgrieztos dzīvē? ... Vai šis gadījums neliecina,  ka Jēzus patiesi mīl cilvēkus un grib tiem palīdzēt? ... Padomā, cik jauki būs satikt Dieva jaunajā pasaulē tos, kas no nāves būs atgriezušies dzīvē! (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 21:3, 4.)

Par ko liecina gadījums, kad tika celts augšā šīs sievietes vienīgais bērns?

Starp viņiem būs tādi cilvēki, ko mēs esam pazinuši agrāk, to vidū arī bērni. Mēs viņus noteikti pazīsim, tāpat kā Jairs pazina savu meitiņu, kad Jēzus to piecēla no nāves. Tiks celti augšā arī tādi cilvēki, kas ir miruši pirms simtiem un tūkstošiem gadu. Dievs nav viņus aizmirsis, lai gan viņi ir dzīvojuši tik sen.

Vai nav brīnišķīgi zināt, ka Dievs Jehova un viņa Dēls Jēzus mūs tik ļoti mīl? ... Viņi grib, lai mēs dzīvotu, turklāt nevis tikai nedaudzus gadus, bet mūžīgi!

Par to, ka Dievs iznīcinās nāvi un cels augšā mirušos, var lasīt arī Jesajas 25:8, Apustuļu darbos 24:15 un 1. Korintiešiem 15:20—22.