Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Mācieties no Izcilā Skolotāja

 17. NODAĻA

Kā būt laimīgiem

Kā būt laimīgiem

Kāpēc Jehova ir ”svētlaimīgs Dievs”?

VISI cilvēki grib būt laimīgi, vai ne? ... Bet ne visi patiešām ir laimīgi. Kā tev šķiet, kāpēc tā ir? ... Tāpēc, ka ne visi zina, kā būt laimīgiem. Viņi domā, ka daudz mantas dos laimi, bet tad, kad viņi iegūst kāroto, laimes sajūta drīz vien pagaist.

Jēzus paskaidroja, kas palīdz būt laimīgiem. Viņš teica: ”Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Kas tad ir jādara, lai mēs kļūtu laimīgi? ... Jā, mēs varam būt laimīgi, ja kaut ko dodam citiem un darām viņiem labu. Vai tu to zināji? ...

Padomāsim par to nedaudz vairāk. Vai Jēzus teica, ka cilvēks, kas saņem dāvanu, nav laimīgs? ... Nē, tā viņš neteica. Tev taču patīk, ja tev kaut ko uzdāvina, vai ne? ... Jā, tas patīk visiem. Mēs esam ļoti priecīgi, kad saņemam jauku dāvanu.

 Tomēr Jēzus sacīja, ka svētīgāk ir dot jeb, citiem vārdiem, došana sagādā lielāku prieku. Kas, tavuprāt, cilvēkiem ir devis vairāk par visiem? ... Jā, tas ir Dievs Jehova.

Bībelē rakstīts, ka Dievs ”dod visiem dzīvību, elpu un visu”. Viņš dod no debesīm lietu un liek spīdēt saulei, lai varētu izaugt visdažādākie augi un mums būtu, ko ēst. (Apustuļu darbi 14:17; 17:25.) Nav brīnums, ka Bībelē Jehova ir nosaukts par ”svētlaimīgu Dievu”. (1. Timotejam 1:11, JDV.) Dāvināšana dara Dievu laimīgu. Un, kad mēs dodam dāvanas, arī mēs varam būt laimīgi.

Kas ir jaukāk nekā apēst visus cepumus pašam?

Ko mēs varam dāvināt citiem? Kā tev šķiet? ... Dažas dāvanas maksā naudu. Ja tu gribi dāvināt kaut ko tādu, ko var nopirkt veikalā, tev par to būs jāmaksā. Tātad, ja tu vēlies dāvināt šādu dāvanu, tev būs jāsakrāj tai nauda.

Bet ne jau visas dāvanas ir jāpērk veikalā. Piemēram, karstā vasaras dienā lieliski atspirdzina glāze auksta ūdens. Ja tu piedāvāsi padzerties izslāpušam cilvēkam, tu viņu iepriecināsi un arī pats būsi laimīgs, jo būsi kaut ko dāvājis.

Varbūt kādu dienu tu kopā ar māmiņu izcep cepumus. Saki, kas ir jaukāk nekā apēst visus savus cepumus vienam pašam? ... Jā, tu vari piedāvāt cepumus arī kādam no saviem draugiem. Vai tu gribētu kādreiz tā izdarīt? ...

Arī Jēzus un viņa apustuļi ar prieku deva kaut ko citiem. Vai tu zini, kas tas bija? ... Viņi deva pašu labāko, kas vien  pasaulē var būt. Tā bija patiesība par Dievu — viņi to zināja un ar lielāko prieku stāstīja citiem, neņemdami par to nekādu samaksu.

Kādu dienu apustulis Pāvils un viņa draugs Lūka satika sievieti, kas arī gribēja kaut ko dot citiem. Tas notika upmalā — Pāvils un Lūka bija devušies uz turieni, jo bija dzirdējuši, ka tur ir lūgšanu vieta. Ieradušies viņi patiesi ieraudzīja upmalā vairākas sievietes lūdzam Dievu.

Pāvils sievietēm sāka stāstīt labo vēsti par Dievu Jehovu un viņa Valstību. Viena no sievietēm, ko sauca Lidija, klausījās ar lielu interesi. Lidijai labā vēsts ļoti patika, un viņa gribēja kaut ko darīt, lai to apliecinātu. Tāpēc viņa lūdza Pāvilu un Lūku: ”Ja jums šķiet, ka es ticu tam Kungam, tad nāciet manā namā un palieciet tur!” Un viņa gauži lūdza abus palikt pie viņas. (Apustuļu darbi 16:13—15.)

Ko Lidija sacīja Pāvilam un Lūkam?

Lidija ļoti priecājās par iespēju uzņemt šos Dievu kalpus savās mājās, jo viņi tai bija palīdzējuši uzzināt par Jehovu un Jēzu un par to, kā cilvēki var iegūt mūžīgu dzīvi. Lidija ar prieku piedāvāja Pāvilam un Lūkam cienastu un naktsmītni. Viņai bija prieks rūpēties par saviem ciemiņiem, jo viņa pati ļoti gribēja to darīt. Tā ir doma, kas mums jāatceras. Dažreiz mums kāds var teikt, ka mūsu pienākums ir dot dāvanu. Bet, ja mēs patiesībā to nevēlamies darīt, tad dāvināšana mums nesagādā prieku.

Kāpēc Lidijai bija prieks parūpēties par Pāvilu un Lūku?

Piemēram, iedomājies, ka tev ir dažas konfektes, ko tu gribi apēst. Vai tu būtu priecīgs, ja es tev liktu daļu no tām atdot citam bērnam? ... Bet, ja nu tu satiktu kādu ļoti labu un mīļu draugu tieši tad, kad tev kabatā būtu konfektes? Vai tu nebūtu priecīgs, ja tev pašam ienāktu prātā doma uzdāvināt dažas konfektes draugam? ...

 Dažreiz mēs kādu tik ļoti mīlam, ka esam gatavi atdot viņam visu, neko nepaturot sev pašiem. Tikpat stiprai būtu jābūt mūsu mīlestībai pret Dievu.

Kāpēc šī trūcīgā sieviete, atdodama visu savu naudu, bija priecīga?

Reiz Jēzus Jeruzalemes templī ieraudzīja sievieti, kurai bija tieši tāda attieksme. Viņai bija tikai divas mazas monētas, vairāk naudas viņai nebija. Bet sieviete abas monētas iemeta tempļa ziedojumu traukā. Neviens viņu nespieda to darīt. Lielākā daļa cilvēku, kas atradās tuvumā, pat nezināja, ko viņa ir izdarījusi. Šī sieviete ziedoja savas pēdējās monētas tāpēc, ka viņa patiešām gribēja to darīt, un tāpēc, ka viņa no sirds mīlēja Jehovu. Viņa bija priecīga, ka varēja kaut ko dot Jehovam. (Lūkas 21:1—4.)

Ir ļoti daudz dažādu veidu, kā mēs varam būt devīgi pret citiem. Kādus nosauktu tu? ... Ja mēs kaut ko dodam citiem tāpēc, ka to vēlamies, tad mēs varam būt laimīgi. Tieši tāpēc Jēzus mudināja: ”Dodiet.” (Lūkas 6:38.) Ja mēs sekosim viņa aicinājumam, mēs iepriecināsim citus un gūsim prieku arī paši.

Izlasīsim vēl dažus Bībeles pantus par devīgumu: Mateja 6:1—4; Lūkas 14:12—14; 2. Korintiešiem 9:7.