Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atbildes uz 10 jautājumiem, ko uzdod jaunieši

 8. JAUTĀJUMS

Kas jāzina par seksuālu vardarbību?

Kas jāzina par seksuālu vardarbību?

KĀPĒC TAS IR SVARĪGI

Katru gadu miljoniem cilvēku pieredz izvarošanu vai cita veida seksuālo vardarbību, un jaunieši ir galvenais mērķis.

TU RĪKOTOS?

Cilvēks, kurš uzbruka Anetei, nogrūda viņu zemē, pirms viņa aptvēra, kas īsti notiek. ”Es visādi centos pretoties,” viņa saka. ”Es mēģināju kliegt, taču tas līdzinājās vārai nopūtai. Es grūdu, spēru, situ ar dūrēm un skrāpēju. Un tad es sajutu naža dūrienu. Es kļuvu pilnīgi ļengana.”

Ko tu darītu šādā situācijā?

BRĪDI PADOMĀ!

Lai gan tu varētu būt sagatavojies — varbūt saglabājot modrību, kad kaut kur dodies tumšā laikā, — tomēr dažkārt var atgadīties kaut kas slikts. Bībelē ir teikts, ka ”ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara.. un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” (Salamans Mācītājs 9:11.)

Tāpat kā Anete, daži jaunieši ir pieredzējuši svešinieka uzbrukumu. Savukārt citi ir saskārušies ar vardarbību no paziņas vai pat ģimenes locekļa puses. Desmit gadu vecumā Natāliju seksuāli izmantoja pusaudzis, kas dzīvoja netālu no viņas mājas. ”Es biju tik nobijusies, un man bija tāds kauns, ka sākumā nevienam par to nestāstīju,” viņa atceras.

 TĀ NAV TAVA VAINA

Anete joprojām jūtas vainīga notikušā dēļ. ”Domās es atkal un atkal atceros to vakaru,” viņa saka. ”Man liekas, ka vajadzēja kaut kā enerģiskāk turēties pretī. Kad viņš man uzbruka, aiz bailēm es biju kā paralizēta. Es neko nevarēju darīt, bet man liekas, ka vajadzēja censties vairāk.”

Arī Natālija cīnās ar vainas sajūtu. ”Man nevajadzēja tā uzticēties,” viņa saka. ”Vecāki bija noteikuši, ka mums ar māsu, spēlējoties ārā, jāturas kopā, taču es neklausīju. Tāpēc man liekas, ka es devu iespēju kaimiņam man nodarīt pāri. Notikušais ietekmēja manu ģimeni, un es jūtos atbildīga par sāpēm, kas viņiem bija jāpieredz. Tas mani nomāc visvairāk.”

Ja tev ir līdzīgas izjūtas kā Anetei vai Natālijai, paturi prātā, ka izvarošanas upuris nav vainīgs. Daži cilvēki uzskata, ka šādi gadījumi nav nekas īpašs, apgalvojot, ka tāda ir vīriešu daba vai ka izvarošanas upuri paši to ir izprovocējuši. Bet nevienam nav tiesību nodarīt otram kaut ko tik briesmīgu. Ja tu esi šāda uzbrukuma upuris, tā nav tava vaina!

Protams, ir viegli pateikt ”tā nav tava vaina”; daudz grūtāk to ir pieņemt. Dažiem ir grūti runāt par notikušo, un viņi cieš no vainas apziņas un citām negatīvām emocijām. Bet kurš cieš no tavas klusēšanas — tu vai izvarotājs? Tevis pašas labā tev ir jārunā ar kādu.

PASTĀSTI PAR NOTIKUŠO

Bībelē var lasīt, ka savas dzīves visgrūtākajā brīdī taisnīgais Ījabs teica: ”Es gribu runāt savā dvēseles sarūgtinājumā un izmisumā!” (Ījaba 10:1.) Arī tev nāks par labu, ja rīkosies tāpat. Pastāsti par notikušo kādam uzticamam draugam, un tas tev var palīdzēt samierināties ar notikušo, kā arī gūt atvieglojumu šajā sarežģītajā emocionālajā stāvoklī.

Vienai tev var būt grūti tikt galā ar negatīvām emocijām. Varbūt būtu labi ar kādu aprunāties?

Anete pārliecinājās, ka tas tā ir. Viņa stāsta: ”Es aprunājos ar labu draudzeni, un viņa pamudināja mani runāt ar draudzes vecākajiem. Es priecājos, ka to izdarīju. Viņi vairākas reizes tikās ar mani un teica man tieši to, kas man bija jādzird — ka es nebiju vainīga notikušajā. Es ne pie kā nebiju vainīga.”

Natālija pastāstīja vecākiem par notikušo vardarbību. ”Viņi man palīdzēja,” viņa stāsta. ”Viņi mani mudināja runāt par to, un tas man ļāva nejusties tik apbēdinātai un vienlaikus arī dusmīgai.”

Natālijai mierinājumu sniedza arī lūgšanas. ”Sarunas ar Dievu man palīdzēja,” viņa saka, ”īpaši laikā, kad es nespēju būt atklāta pret citiem cilvēkiem. Lūgšanās es varēju brīvi izteikties. Tās man ļāva izjust īstu mieru.”

Arī tu vari pārliecināties, ka emocionālās rētas ir iespējams dziedēt. (Salamans Mācītājs 3:3.) Rūpējies par sevi fiziski un emocionāli. Atvēli laiku atpūtai. Un galvenais — paļaujies uz ”visa mierinājuma Dievu”, Jehovu. (2. Korintiešiem 1:3, 4.)

 JA ESI PIETIEKAMI VECA ROMANTISKAI DRAUDZĪBAI

Ja uz tevi izdara spiedienu iesaistīties amorālā rīcībā, nav nepareizi stingri pateikt ”Nedari tā!” vai ”Neaiztiec mani!”. Lai tevi neattur bailes, ka varētu zaudēt savu draugu. Ja viņš tevi pametīs atteikuma dēļ, viņš nav tevis vērts! Tu esi pelnījusi tādu puisi, kurš ciena tevi un tavus principus.

SEKSUĀLA UZMĀKŠANĀS. JAUTĀJUMI UN ATBILDES

”Pamatskolā puiši mēdza paraut no aizmugures manu krūšturi un izteikt noniecinošas piezīmes — piemēram, cik daudz labāk es jutīšos, ja man būs sekss ar viņiem.” (Koreta)

Vai, tavuprāt, tā bija

  1. Ķircināšana?

  2. Flirtēšana?

  3. Seksuāla uzmākšanās?

”Kāds puisis autobusā man sāka stāstīt dažādas jēlības un apķēra mani. Es nogrūdu viņa roku un teicu, lai viņš atšujas. Viņš paskatījās uz mani tā, it kā es būtu traka.” (Kendisa)

Vai, tavuprāt, tā bija

  1. Ķircināšana?

  2. Flirtēšana?

  3. Seksuāla uzmākšanās?

”Pagājušajā gadā kāds puisis man visu laiku apgalvoja, ka es viņam patīkot un ka viņš gribot ar mani satikties, lai gan es viņu aizvien noraidīju. Dažkārt viņš mēģināja glāstīt manu roku un neklausīja, kad es liku viņam to izbeigt. Reiz, kad noliecos sasiet kurpju auklu, viņš uzsita man pa dibenu.” (Betānija)

Vai, tavuprāt, tā bija

  1. Ķircināšana?

  2. Flirtēšana?

  3. Seksuāla uzmākšanās?

Pareizā atbilde uz visiem jautājumiem ir C variants.

Ar ko seksuāla uzmākšanās atšķiras no flirta un ķircināšanas?

Seksuāla uzmākšanās ir vienpusēja darbība. Tā turpinās pat tad, kad upuris lūdz to izbeigt.

Seksuāla uzmākšanās ir kaut kas nopietns. Tā var beigties ar seksuālu vardarbību.