Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Dieva valstība valda

 14. NODAĻA

Uzticīgs atbalsts Dieva valdībai un nevienai citai

Uzticīgs atbalsts Dieva valdībai un nevienai citai

GALVENAIS NODAĻĀ

Dieva kalpi, būdami uzticīgi viņa valstībai, nepieder pie pasaules

1., 2. a) Pēc kāda principa Jēzus sekotāji vadās līdz pat mūsu dienām? b) Kā ienaidnieki ir mēģinājuši mūs uzveikt, un ar kādiem panākumiem?

JĒZUS stāvēja jūdu tautas ietekmīgākā laicīgā tiesneša, Poncija Pilāta, priekšā, un izteica principu, pēc kura viņa patiesie sekotāji vadās līdz pat mūsu dienām. ”Mana valstība nepieder pie šīs pasaules,” Jēzus sacīja. ”Ja mana valstība piederētu pie šīs pasaules, mani padotie būtu cīnījušies, lai mani nenodotu jūdiem. Bet mana valstība nav no šejienes.” (Jāņa 18:36.) Pilāts lika sodīt Jēzu ar nāvi, taču viņa uzvarai nebija ilgs mūžs, jo drīzumā Jēzus tika piecelts no nāves. Vēlāk varenās Romas imperatori centās iznīdēt Kristus sekotājus, taču viņu pūliņi bija veltīgi. Kristieši visā senajā pasaulē lika skanēt vēstij par Dieva valstību. (Kol. 1:23.)

2 Pēc valstības nodibināšanas 1914. gadā Dieva tautu mēģināja iznīcināt dažas no stiprākajām militārajām lielvarām cilvēces vēsturē, tomēr nevienai tas nebija pa spēkam. Daudzas valdības un politiskie spēki ir centušies piespiest mūs nostāties savā pusē to savstarpējos konfliktos, bet tiem nav izdevies mūs sašķelt. Mūsdienās valstības pavalstnieki dzīvo praktiski visās pasaules valstīs, taču mēs esam vienota brāļu saime un ievērojam pilnīgu neitralitāti pasaules politiskajās lietās. Mūsu vienotība ir spilgts pierādījums tam, ka Dieva valstība valda un ķēniņš Jēzus Kristus vada, attīra un aizstāv savus padotos. Apskatīsim piemērus, kā viņš to ir darījis, un pievērsīsim uzmanību vairākām ticību stiprinošām juridiskām uzvarām, ko viņš ir palīdzējis izcīnīt saviem sekotājiem, kuri ”nepieder pie pasaules”. (Jāņa 17:14.)

Jautājums, kas iegūst īpašu nozīmi

3., 4. a) Kādi notikumi risinājās, kad tika nodibināta Dieva valstība? b) Vai Dieva kalpiem vienmēr ir bijis līdz galam skaidrs jautājums par neitralitāti? Paskaidrojiet.

3 Pēc Dieva valstības dzimšanas debesīs izcēlās karš, un tad Sātans tika nogāzts uz zemes. (Nolasīt Atklāsmes 12:7—10, 12.) Karš plosījās arī uz zemes, un tas kļuva par pārbaudījumu  Dieva kalpu nostājai. Viņi bija apņēmības pilni sekot Jēzus piemēram un nepiederēt pie pasaules. Taču sākotnēji viņiem nebija līdz galam skaidrs, cik daudz no viņiem prasīs vēlme neiesaistīties nekādos politiskos jautājumos.

4 Piemēram, sestajā grāmatā no sērijas Tūkstošgades ausma *, kas iznāca 1904. gadā, kristieši tika mudināti nepiedalīties karos. Tomēr tajā bija pausta doma, ka tad, ja kristietis tiktu iesaukts armijā, viņam būtu jāmēģina pildīt tādu dienesta formu, kas nav saistīta ar līdzdalību kaujās. Ja tas neizdotos un kristietis tiktu nosūtīts kaujā, viņam būtu jādara viss, lai nevienu nenogalinātu. Herberts Seniors, kas dzīvoja Lielbritānijā un kristījās 1905. gadā, par tālaika situāciju izteicās šādi: ”Brāļiem daudz kas nebija skaidrs, un nebija nepārprotamu norādījumu, vai būtu pareizi iestāties armijā, bet veikt tikai tādus darbus, kas neietver līdzdalību kaujā.”

5. Kādi precizējumi bija atrodami 1915. gada 1. septembra Sargtornī?

5 1915. gada 1. septembra Sargtornī šī jautājuma skaidrojums tika precizēts. Par ieteikumiem, kas agrāk bija doti Rakstu studijās, šajā žurnālā bija sacīts: ”Rodas jautājums, vai šādu rīcību nevarētu uzskatīt par neitralitātes pārkāpšanu.” Bet ja nu kristietim par atteikšanos nēsāt uniformu un dienēt draudētu nošaušana? Sargtorņa rakstā varēja lasīt: ”Vai būtu ļaunāk tikt nošautam par uzticību Miera lielskungam un atteikšanos nepaklausīt viņa pavēlei nekā tikt nošautam, kalpojot zemes ķēniņiem, faktiski atbalstot tos un vismaz ārēji radot iespaidu, ka atsakāmies no sava debesu ķēniņa mācībām? No abām nāvēm mēs izvēlētos pirmo — mēs labāk mirtu, būdami uzticīgi savam debesu ķēniņam.” Par spīti šiem spēcīgajiem vārdiem, tālāk bija teikts: ”Mēs nevienu nespiežam tā rīkoties — mēs to tikai iesakām.”

6. Ko var mācīties no brāļa Herberta Seniora?

6 Bija brāļi, kas labi izprata šo jautājumu un bija gatavi ieņemt stingru nostāju. Herberts Seniors atcerējās: ”Manās acīs nebija nekādas starpības — izkraut lādiņus no kuģa [nepiedaloties karadarbībā] vai ielādēt lodes šautenē un šaut.” (Lūk. 16:10.) Brālis Seniors sirdsapziņas dēļ atteicās no karadienesta un nonāca cietumā. Viņš un vēl četri brāļi bija starp 16 ieslodzītajiem, arī citu reliģiju pārstāvjiem, kas pārliecības dēļ bija atteikušies dienēt un daļu ieslodzījuma laika pavadīja Ričmondas cietumā Lielbritānijā. Reiz Herbertu kopā ar vairākiem citiem ieslodzītajiem slepeni pārveda uz frontes līniju Francijā, kur viņiem tika piespriests nāvessods nošaujot. Līdz ar citiem viņu  nostādīja kareivju ierindas priekšā, tomēr neviens netika nošauts. Nāves spriedumu aizstāja ar desmit gadiem cietumā.

”Man kļuva skaidrs, ka Dieva tautai jāsaglabā miers ar visiem, pat kara draudu apstākļos.” (Saimons Kreikers) (Sk. 7. rindkopu)

7. Ko Dieva tauta jau bija labāk sapratusi, kad izcēlās Otrais pasaules karš?

7 Kad izcēlās Otrais pasaules karš, Jehovas tauta jau labāk saprata, ko nozīmē būt neitrāliem un kā jārīkojas, lai sekotu Jēzus priekšzīmei. (Mat. 26:51—53; Jāņa 17:14—16; 1. Pēt. 2:21.) Piemēram, 1939. gada 1. novembra Sargtornī bija ievietots raksts ”Neitralitāte”, kurā bija teikts: ”Likums, pēc kura Jehovas derības tautai pašreiz jāvadās, ir stingri neitrāla attieksme pret karojošām valstīm.” Saimons Kreikers, kas vēlāk kalpoja mūsu organizācijas galvenajā pārvaldē Bruklinā, par šo rakstu sacīja: ”Man kļuva skaidrs, ka Dieva tautai jāsaglabā miers ar visiem, pat kara draudu apstākļos.” Šis garīgais uzturs nāca īstajā laikā un palīdzēja Dieva kalpiem sagatavoties vēl nepieredzētām grūtībām, kurās tika pārbaudīta viņu uzticība valstībai.

Draudīga pretestības ”upe”

8., 9. Kā piepildījās apustuļa Jāņa pravietojums?

8 Apustulis Jānis pravietoja, ka pēc valstības nodibināšanas 1914. gadā pūķis — Sātans — mēģinās iznīcināt Dieva  valstības atbalstītājus, izšļākdams no savas mutes simbolisku upi. * (Nolasīt Atklāsmes 12:9, 15.) Kā Jāņa pravietojums piepildījās? Sākot ar pagājušā gadsimta 20. gadiem, pretestība Dieva tautai kļuva arvien stiprāka. Tāpat kā daudzi citi brāļi, kas Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Ziemeļamerikā, brālis Kreikers par savu uzticību Dieva valstībai nonāca cietumā. Kara gados vairāk nekā divas trešdaļas ieslodzīto, kas atradās ASV federālajos cietumos, jo reliģiskās pārliecības dēļ nevēlējās karot, bija Jehovas liecinieki.

9 Sātans un tie, kas atradās viņa ietekmē, bija apņēmības pilni salauzt valstības pavalstnieku uzticību Dievam, lai kur viņi dzīvotu. Āfrikā, Eiropā un ASV Dieva kalpiem bija jāstājas tiesu un komisiju priekšā. Tā kā viņiem bija nelokāma apņēmība palikt neitrāliem, viņi tika ieslodzīti cietumā, sisti un sakropļoti. Vācijā Dieva tautai bija jāpieredz smagi pārbaudījumi par atteikšanos lietot sveicienu ”Heil Hitler!” un kaut kādā veidā atbalstīt karadarbību. Fakti liecina, ka nacistu valdīšanas laikā ap 6000 Jehovas liecinieku bija ieslodzīti nometnēs un vairāk nekā 1600 — gan vāciešu, gan citu tautību pārstāvju — gāja bojā. Bet Sātanam tik un tā neizdevās nodarīt Dieva tautai nelabojamu postu. (Marka 8:34, 35.)

”Zeme” aprij ”upi”

10. Ko simbolizē ”zeme”, un kā tā ir nākusi palīgā Dieva tautai?

10 Apustuļa Jāņa pravietojumā bija minēts, ka ”zeme” — šīs pasaules elementi, kas rīkojas saprātīgi, — aprīs vajāšanu ”upi”, palīdzot Dieva tautai. Kā ir piepildījusies šī pravietojuma daļa? Gadu desmitos, kas ir pagājuši kopš Otrā pasaules kara, ”zeme” bieži ir nākusi palīgā uzticīgajiem mesiāniskās valstības atbalstītājiem. (Nolasīt Atklāsmes 12:16.) Piemēram, vairākas ietekmīgas tiesas ir aizstāvējušas Jehovas liecinieku tiesības atteikties no militārā dienesta un nepiedalīties nacionālistiskās ceremonijās. Vispirms pievērsīsim uzmanību dažām nozīmīgām uzvarām, ko Jehova savai tautai ir piešķīris jautājumā par karadienesta pildīšanu. (Ps. 68:21.)

11., 12. Ar kādām situācijām saskārās brāļi Sikurella un Tlimenoss, un kāds bija iznākums?

11 Amerikas Savienotās Valstis. Entonijs Sikurella bija viens no sešiem bērniem, kas uzauga kādā Jehovas liecinieku ģimenē. Viņš kristījās 15 gadu vecumā. Kad viņam bija 21 gads, viņš reģistrējās iesaukšanas komisijā kā reliģisks kalpotājs. Divus gadus vēlāk, 1950. gadā, Entonijs iesniedza pieteikumu par sava statusa maiņu, atteikdamies dienēt idejiskas pārliecības dēļ. Lai gan Federālais izmeklēšanas birojs savā ziņojumā neatklāja viņa rīcībā neko  nosodāmu, Tieslietu departaments noraidīja mūsu brāļa pieteikumu. Lieta vairākkārt tika skatīta tiesā, un visbeidzot ASV Augstākā tiesa atcēla zemākas instances tiesas spriedumu un lēma par labu brālim Sikurellam. Šis lēmums kļuva par precedentu, ko vēlāk varēja izmantot citi ASV pilsoņi, kuri pārliecības dēļ atteicās dienēt armijā.

12 Grieķija. 1983. gadā Jakovoss Tlimenoss tika notiesāts par nepakļaušanos varai, jo bija atteicies nēsāt militāro uniformu, un viņam tika piespriests cietumsods. Pēc atbrīvošanas no cietuma viņš pieteicās strādāt par grāmatvedi, taču viņa iesniegums tika noraidīts, jo viņam bija sodāmība. Mūsu brālis vērsās tiesā, bet pēc tam, kad lieta bija zaudēta Grieķijas tiesās, viņš to pārsūdzēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). 2000. gadā šīs tiesas Lielā palāta, ko veido 17 tiesneši, lēma viņam par labu, līdz ar to radot precedentu lietām par diskrimināciju. Pirms šī sprieduma pasludināšanas vairāk nekā 3500 brāļiem Grieķijā bija sodāmība, jo viņi bija izcietuši cietumsodu savas neitralitātes dēļ. Pēc labvēlīgā sprieduma Grieķija izdeva likumu, ar kuru brāļu sodāmība tika dzēsta. Turklāt, pieņemot labojumus Grieķijas konstitūcijā, tika apstiprināts pirms vairākiem gadiem izdots likums, kas visiem Grieķijas pilsoņiem deva tiesības veikt alternatīvu civilo dienestu.

”Pirms iegāju tiesas zālē, es dedzīgi lūdzu Jehovu, un tad es sajutu, kā viņš man dod mieru.” (Ivailo Stefanovs) (Sk. 13. rindkopu)

13., 14. Ko, jūsuprāt, var mācīties no lietām, kurās bija iesaistīti Ivailo Stefanovs un Vahans Bajatjans?

13 Bulgārija. 1994. gadā 19 gadus vecais Ivailo Stefanovs tika iesaukts dienestā. Viņš atteicās doties armijā, kā arī veikt ar karadarbību nesaistītus pienākumus militārpersonu pārraudzībā. Tāpēc viņš tika notiesāts uz pusotru gadu cietumā, bet viņš pārsūdzēja spriedumu, atsaucoties uz tiesībām atteikties no dienesta pārliecības dēļ. Galu galā šī lieta nonāca ECT. 2001. gadā, pirms lietu paspēja izskatīt, ar brāli Stefanovu tika panākts mierizlīgums. Bulgārijas valdība amnestēja ne tikai brāli Stefanovu, bet arī visus Bulgārijas pilsoņus, kas bija gatavi pildīt alternatīvu civilo dienestu. *

14 Armēnija. 2001. gadā Vahans Bajatjans sasniedza vecumu, kad pilsoņi tiek iesaukti obligātajā militārajā dienestā. * Savas pārliecības dēļ viņš atteicās dienēt armijā, taču zaudēja visās vietējās tiesās, kas izskatīja viņa lietu. 2002. gada septembrī Vahans sāka izciest divarpus gadu cietumsodu, bet tika atbrīvots pēc desmitarpus cietumā pavadītiem mēnešiem. Šajā laikā viņš vērsās ar sūdzību ECT, kas pieņēma viņa lietu izskatīšanai. Tomēr 2009. gada 27. oktobrī arī šī tiesa pasludināja viņam nelabvēlīgu lēmumu. Spriedums, kā likās, bija nopietns trieciens brāļiem  Armēnijā, kuri atradās līdzīgā situācijā. Taču vēlāk lietu izskatīja ECT Lielā palāta, kas 2011. gada 7. jūlijā lēma par labu Vahanam Bajatjanam. Tā bija pirmā reize, kad ECT atzina, ka atteikšanos no militārā dienesta reliģiskās pārliecības dēļ aizsargā tiesības uz domu, pārliecības un reliģijas brīvību. Šis spriedums aizsargā ne tikai Jehovas liecinieku, bet arī simtiem miljonu Eiropas Padomes dalībvalstu iedzīvotāju tiesības. *

Brāļi Armēnijā ir atbrīvoti no cietuma

Nepiedalīšanās nacionālistiskās ceremonijās

15. Kāpēc Jehovas liecinieki nepiedalās nacionālistiskās ceremonijās?

15 Jehovas kalpi apliecina uzticību mesiāniskajai valstībai ne tikai ar atteikšanos dienēt armijā — kaut arī viņi ciena citu cilvēku izvēli, viņi paši nepiedalās nacionālistiskās ceremonijās. It īpaši kopš Otrā pasaules kara sākuma pasauli daudzviet ir pārņēmis nacionālisma vilnis. No daudzu valstu pilsoņiem tiek prasīts zvērēt uzticību savai  dzimtenei, dodot svinīgu solījumu, dziedot valsts himnu vai godinot tās karogu. Turpretī mēs pielūdzam vienīgi Jehovu. (2. Moz. 20:4, 5.) Bieži tas ir izraisījis niknas vajāšanas. Bet arī šajā situācijā Jehova ir licis ”zemei” aprīt daļu šīs pretestības. Minēsim tikai dažas nozīmīgas uzvaras, ko Jehova ar Kristus starpniecību mums ir piešķīris šajā jautājumā. (Ps. 3:9.)

16., 17. Kādā situācijā nonāca Liliāna un Viljams Gobaitesi, un ko var mācīties no toreizējiem notikumiem?

16 Amerikas Savienotās Valstis. 1940. gadā ASV Augstākā tiesa ar astoņām balsīm pret vienu lēma par sliktu Jehovas lieciniekiem lietā Mainersvilas skolu apgabals pret Gobaitisu. Liliāna Gobaitesa *, kurai bija 12 gadi, un viņas desmitgadīgais brālis Viljams vēlējās palikt uzticīgi Jehovam, tāpēc viņi atteicās salutēt karogam un dot uzticības zvērestu. Sekas bija tādas, ka viņi tika izslēgti no skolas. Lieta nonāca Augstākajā tiesā, kas nolēma, ka skola ir rīkojusies atbilstoši konstitūcijai, jo ir darbojusies ”nacionālās vienotības” interesēs. Šis spriedums ierosināja vajāšanu lavīnu. No skolas tika izslēgti arī citi Jehovas liecinieku bērni, pieaugušie tika atlaisti no darba, un ne vienu vien reizi liecinieki pieredzēja nežēlīgus pūļa uzbrukumus. Kādā grāmatā atzīmēts, ka Jehovas ”liecinieku vajāšanas no 1941. līdz 1943. gadam bija lielākais reliģiskās neiecietības uzliesmojums divdesmitā gadsimta Amerikā” (The Lustre of Our Country).

17 Dieva ienaidnieku uzvarai nebija ilgs mūžs. 1943. gadā Augstākā tiesa skatīja citu lietu, kas līdzinājās Gobaitesu lietai, — Rietumvirdžīnijas štata Izglītības padome pret Bārnetu. Šoreiz Augstākā tiesa piešķīra uzvaru Jehovas lieciniekiem. Tā bija pirmā reize ASV vēsturē, kad Augstākā tiesa pēc tik īsa laika pieņēma lēmumu, kas bija pretējs tās agrākam lēmumam. Pēc šī sprieduma pasludināšanas krasi samazinājās atklāta Jehovas liecinieku vajāšana ASV, turklāt tika nostiprinātas arī visu pārējo ASV pilsoņu tiesības.

18., 19. Kas, pēc Pablo Barrosa vārdiem, viņam palīdzēja palikt stipram, un kā citi Jehovas kalpi var sekot viņa priekšzīmei?

18 Argentīna. Pablo un Ugo Barrosi, kuriem bija attiecīgi astoņi un septiņi gadi, 1976. gadā tika izslēgti no skolas par nepiedalīšanos karoga pacelšanas ceremonijā. Kādā situācijā skolas direktore pagrūda Pablo un iesita viņam pa galvu. Viņa lika abiem zēniem stundu palikt skolā pēc nodarbību beigām un mēģināja viņus piespiest piedalīties patriotiskās ceremonijās. Atcerēdamies šo pārbaudījumu, Pablo izteicās: ”Bez Jehovas atbalsta es nebūtu izturējis šo mēģinājumu salauzt manu uzticību.”

19 Kad lieta nonāca tiesā, tiesnesis atbalstīja skolas lēmumu izslēgt Pablo un Ugo. Spriedums tika pārsūdzēts  Argentīnas Augstākajā tiesā. 1979. gadā tā atcēla iepriekšējās instances tiesas lēmumu, paziņojot: ”Minētais sods [izslēgšana no skolas] ir pretrunā ar konstitucionālajām tiesībām mācīties (14. pants) un valsts pienākumu nodrošināt pamatizglītību (5. pants).” Šīs uzvaras labvēlīgo ietekmi izjuta apmēram tūkstotis Jehovas liecinieku bērnu. Bija tādi, kam tika apturēts izslēgšanas process, savukārt citi, kā Pablo un Ugo, tika no jauna uzņemti valsts skolās.

Daudzi gados jauni Jehovas liecinieki ir palikuši viņam uzticīgi pārbaudījumos

20., 21. Kā jūsu ticību stiprina notikumi ar Roelu un Emīliju Embralinagiem?

20 Filipīnas. 1990. gadā deviņus gadus vecais Roels Embralinags * un viņa desmitgadīgā māsa Emīlija, tāpat kā vēl vairāk nekā 65 skolēni, kas bija Jehovas liecinieki, tika izslēgti no skolas par atteikšanos salutēt karogam. Roela un Emīlijas tēvs Leonardo centās argumentēti izklāstīt mūsu nostāju skolas amatpersonām, bet tas neko nedeva. Situācijai kļūstot saspringtākai, Leonardo iesniedza prasību Augstākajā tiesā. Viņam nebija naudas un nebija zināms  neviens advokāts, kas viņu varētu pārstāvēt tiesā. Ģimene dedzīgi lūdza vadību Jehovam. Visu šo laiku bērni tika izsmieti un aizskarti. Leonardo šķita, ka uzvarēt tiesā nav nekādu cerību, jo viņam nebija zināšanu juridiskos jautājumos.

21 Taču viss izvērtās tā, ka ģimeni tiesā pārstāvēja Felino Ganals, advokāts, kas agrāk bija strādājis vienā no valsts slavenākajiem advokātu birojiem. Kad risinājās šeit aprakstītie notikumi, šis advokāts bija atstājis darbu birojā un kļuvis par Jehovas liecinieku. Kad lieta nonāca Augstākajā tiesā, tā vienbalsīgi lēma par labu Jehovas lieciniekiem un atcēla rīkojumus par izslēgšanu. Tie, kas centās salauzt Dieva kalpu uzticību, atkal bija cietuši neveiksmi.

Neitralitāte ļauj izjust vienotību

22., 23. a) Kāpēc mēs esam guvuši tik daudz nozīmīgu juridisku uzvaru? b) Ko pierāda miermīlīgas brāļu saimes pastāvēšana visā pasaulē?

22 Kāpēc Jehovas liecinieki ir izcīnījuši tik daudz nozīmīgu juridisku uzvaru? Mums nav politiskas ietekmes. Tomēr daudzās tiesās dažādās valstīs godprātīgi tiesneši mūs ir pasargājuši no spēcīgu ienaidnieku uzbrukumiem un šādi ir izveidojuši precedentus konstitucionālajos likumos. Nav nekādu šaubu, ka mūsu centienus gūt šīs uzvaras ir atbalstījis Kristus. (Nolasīt Atklāsmes 6:2.) Kāpēc mēs iesaistāmies juridiskajās cīņās? Mūsu nolūks nav reformēt tieslietu sistēmu. Mūsu mērķis ir panākt, lai mēs varētu bez traucēkļiem kalpot savam ķēniņam — Jēzum Kristum. (Ap. d. 4:29.)

23 Pasaulē, ko plosa politiskas nesaskaņas un dziļi iesakņojies naids, ķēniņš Jēzus Kristus ir svētījis savu sekotāju pūles saglabāt neitralitāti, lai kur viņi dzīvotu. Sātanam nav izdevies mūs sašķelt un pieveikt. Valstība ir sapulcējusi miljoniem cilvēku, kas ”nemācās vairs karot”. Miermīlīgas brāļu saimes pastāvēšana visā pasaulē ir īsts brīnums — tā pārliecinoši pierāda, ka Dieva valstība valda. (Jes. 2:4.)

^ 4. rk. Šī grāmata ir pazīstama arī ar nosaukumu The New Creation (Jaunā radība). Vēlāk Tūkstošgades ausmas sējumus sauca Studies in the Scriptures (Rakstu studijas).

^ 8. rk. Vairāk par šo pravietojumu var lasīt grāmatā Revelation—Its Grand Climax At Hand! (Atklāsme — tās varenā kulminācija ir tuvu!), 27. nodaļā, 184.—186. lpp.

^ 13. rk. Izlīgumā bija noteikts, ka Bulgārijas valdībai jāpiedāvā iespēja pildīt alternatīvu civilo dienestu civilpersonu pārraudzībā visiem, kas atsakās dienēt armijā pārliecības dēļ.

^ 14. rk. Sīkāk par šo gadījumu stāstīts 2012. gada 1. novembra Sargtornī (angļu, krievu u.c. val.), 29.—31. lpp.

^ 14. rk. Vairāk nekā 20 gadu laikā Armēnijas varas iestādes bija piespriedušas cietumsodu vairāk nekā 450 gados jauniem Jehovas lieciniekiem. 2013. gada novembrī pēdējie no viņiem tika atbrīvoti no ieslodzījuma.

^ 16. rk. Tiesas dokumentos uzvārds bija norādīts kļūdaini.

^ 20. rk. Tiesas dokumentos uzvārds bija norādīts kļūdaini — Ebralinags.