Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Dieva valstība valda

 8. NODAĻA

Sludināšanas palīglīdzekļi. Tiek iespiesta literatūra, kas domāta cilvēkiem visā pasaulē

Sludināšanas palīglīdzekļi. Tiek iespiesta literatūra, kas domāta cilvēkiem visā pasaulē

GALVENAIS NODAĻĀ

Jehova pastāvīgi sagādā palīglīdzekļus, kas mums vajadzīgi, lai mācītu cilvēkus no visām tautībām, ciltīm un valodām

1., 2. a) Kas pirmajā gadsimtā sekmēja labās vēsts izplatīšanos visā Romas impērijas teritorijā? b) Kas liecina, ka Jehova atbalsta savus kalpus arī mūsdienās? (Sk. arī ” Labā vēsts tiek sludināta vairāk nekā 670 valodās”.)

JERUZĀLEMES viesi nespēja noticēt savām ausīm. Galilejieši brīvi runāja svešās valodās, un tas, ko viņi stāstīja, aizrāva klausītājus. Bija mūsu ēras 33. gada Vasarsvētki, un mācekļi brīnumainā veidā bija saņēmuši spēju runāt dažādās valodās — tas liecināja, ka viņus atbalsta Dievs. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:1—8, 12, 15—17.) Labo vēsti, ko mācekļi tajā dienā sludināja, dzirdēja cilvēki no dažādām tautībām, un ar laiku labā vēsts izplatījās pa visu Romas impēriju. (Kol. 1:23.)

2 Mūsdienās Dieva kalpi nevar brīnumainā veidā runāt svešās valodās, tomēr viņi labo vēsti izplata daudz vairāk valodās, nekā tas notika pirmajā gadsimtā. Literatūra, kurā ietverta vēsts par valstību, tiek tulkota vairāk nekā 670 valodās. (Ap. d. 2:9—11.) Uz Bībeli balstītu literatūru Dieva tauta ir izdevusi tik lielā apjomā un tik daudzās valodās, ka vēsts par valstību ir sasniegusi ikkatru zemes nostūri. * Arī šis fakts nepārprotami liecina par Jehovas atbalstu, jo viņa ieceltais ķēniņš Jēzus Kristus vada sludināšanu. (Mat. 28:19, 20.) Domājot par to, kādus sludināšanas palīglīdzekļus Dieva tauta ir izmantojusi pēdējo simts gadu laikā, pievērsiet uzmanību tam, kā ķēniņš pakāpeniski mums ir mācījis risināt sarunas ar cilvēkiem, ko satiekam sludināšanā, un mudinājis mūs kļūt par Dieva vārdu skolotājiem. (2. Tim. 2:2.)

Ķēniņš sagādā visu sludināšanai nepieciešamo

3. Kāpēc mēs sludināšanā izmantojam dažādus palīglīdzekļus?

3 Jēzus ”vārdu par valstību” salīdzināja ar sēklu un cilvēka sirdi — ar augsni. (Mat. 13:18, 19.) Līdzīgi kā zemkopis izmanto dažādus rīkus, lai uzirdinātu augsni un sagatavotu to sējai, Jehovas kalpi ir likuši lietā dažādus palīglīdzekļus, lai sagatavotu daudzu jo daudzu cilvēku sirdis valstības vēstij. Daži no šiem palīglīdzekļiem tika izmantoti tikai noteiktu laika posmu, savukārt citi, kā, piemēram, grāmatas un žurnāli, ir ļoti noderīgi vēl joprojām. Iepriekšējā nodaļā bija runa par sludināšanas paņēmieniem, ar kuru palīdzību varēja vērsties pie  daudziem cilvēkiem vienā reizē, turpretī šajā nodaļā ir aplūkots, kādi palīglīdzekļi valstības sludinātājiem ir palīdzējuši uzrunāt cilvēkus personiski. (Ap. d. 5:42; 17:2, 3.)

Tiek izgatavoti patafoni un skaņu aparatūra (Toronto, Kanāda)

4., 5. Kā sludinātāji izmantoja patafonus, bet kāds trūkums bija šim sludināšanas veidam?

4 Runu ieraksti. 20. gadsimta 30. gados un 40. gadu sākumā sludinātāji izmantoja Bībeles lekciju ierakstus, kurus viņi atskaņoja ar pārnēsājamiem patafoniem. Ieraksti nebija garāki par piecām minūtēm, un dažkārt tiem bija tādi lakoniski nosaukumi kā ”Trīsvienība”, ”Šķīstītava” un ”Valstība”. Kā sludinātāji izmantoja šos ierakstus? Brālis Kleitons Vudvērts jaunākais, kas dzīvoja ASV un kristījās 1930. gadā, stāstīja: ”Es nēsāju līdzi nelielu pārnēsājamu patafonu ar uzvelkamu mehānismu un noņemamu adatu. Lai atskaņotu ierakstu, man bija jāuzliek patafona adata un tā jānovieto pareizajā vietā uz plates malas. Es mēdzu pieiet pie durvīm, atvērt patafona kasti, uzlikt adatu pareizajā vietā un tad piespiest zvana pogu. Kad kāds atvēra durvis, es teicu: ”Es vēlos, lai jūs noklausītos kādu svarīgu vēsti.”” Kāda bija atsaucība? ”Bieži vien cilvēki bija labvēlīgi noskaņoti,” teica brālis Vudvērts. ”Bet reizēm kāds aizcirta durvis vai nodomāja, ka es vienkārši pārdodu patafonus.”

1940. gadā bija ieskaņotas jau vairāk nekā 90 runas un izgatavotas vairāk nekā miljons plates ar šīm runām

5 1940. gadā bija ieskaņotas jau vairāk nekā 90 runas un izgatavotas vairāk nekā miljons plates ar šīm runām. Džons Bārs, kas vēlāk kļuva par Vadošās padomes locekli, tajā laikā kalpoja par pionieri Lielbritānijā. Viņš dalījās savā pieredzē: ”No 1936. līdz 1945. gadam patafons bija mans uzticamais pavadonis. Īstenībā tajos gados bez patafona es jutos pagalam nedrošs. Vienmēr bija tik uzmundrinoši atkal dzirdēt brāļa Raterforda balsi; tad bija sajūta, ka viņš pats stāv man blakus.  Protams, sludinot ar patafoniem, mēs nemācījām cilvēkus — mēs nebijām skolotāji, kas dziļi ietekmēja cilvēku sirdis.”

6., 7. a) Kādas bija priekšrocības sludināšanai ar liecības kartītēm, un kādi bija trūkumi? b) Kādā ziņā Jehova ir licis vārdus mūsu mutē?

6 Liecības kartītes. Sākot ar 1933. gadu, brāļi un māsas tika mudināti sludināšanā pa mājām izmantot liecības kartītes. Liecības kartīte bija aptuveni astoņus centimetrus plata un trīspadsmit centimetrus gara. Tajā bija lasāms īss teksts ar Bībeles vēsti un pieminētas uz Bībeli balstītas publikācijas, ko cilvēki varēja iegūt savā īpašumā. Sludinātājam bija tikai jāiedod kartīte mājas iemītniekam un jālūdz viņam to izlasīt. ”Man bija liels prieks sākt sludināt ar liecības kartītēm,” stāstīja māsa Liliana Kamerūda, kas vēlāk kalpoja par misionāri Puertoriko un Argentīnā. Kāpēc viņai patika šis sludināšanas veids? Viņa paskaidroja: ”Ne visi no mums varēja pateikt labu ievadu sludināšanā. Bet, sludinot ar liecības kartītēm, es pieradu uzrunāt cilvēkus.”

Liecības kartīte (itāļu valodā)

7 Brālis Deivids Rušs, kas kristījās 1918. gadā, stāstīja: ”Liecības kartītes palīdzēja brāļiem, jo vairums neuzskatīja, ka spēj labi izteikties.” Tomēr sludināšanai ar liecības kartītēm bija arī savi trūkumi. Brālis Rušs atminējās: ”Dažreiz cilvēki domāja, ka mēs nespējam runāt. Kaut kādā mērā daudzi no mums tiešām nevarēja runāt. Bet Jehova mūs gatavoja par tādiem kalpotājiem, kas spēj uzrunāt cilvēkus. Drīz viņš lika vārdus mūsu mutē, mācīdams mūs izmantot Bībeli sludināšanā pa mājām. Tas tika paveikts, pateicoties teokrātiskajai kalpošanas skolai, kas tika izveidota 20. gadsimta 40. gados.” (Nolasīt Jeremijas 1:6—8.)

8. Kā mēs varam ļaut, lai Kristus mūs māca?

8 Grāmatas. Kopš 1914. gada Jehovas tauta ir izdevusi vairāk nekā 100 grāmatas par Bībeles tēmām. Dažas no šīm grāmatām bija veidotas, lai brāļi un māsas kļūtu par prasmīgākiem sludinātājiem. Dāņu māsa Anna Larsena, kas sludina jau aptuveni septiņdesmit gadus, stāstīja: ”Jehova mums palīdzēja kļūt par prasmīgākiem sludinātājiem. Viņš mūs mācīja ar teokrātiskās kalpošanas skolas un šīs skolas mācību grāmatu starpniecību. Es atceros, ka pirmā no tādām grāmatām bija 1943. gadā izdotā grāmata Teokrātiskās kalpošanas kursi (Course in Theocratic Ministry). Pēc tam bija grāmata Sagatavoti katram labam darbam (Equipped for Every Good Work), kas iznāca 1946. gadā. Tagad mums ir grāmata Teokrātiskās kalpošanas skola palīdz pilnveidot prasmi runāt un mācīt, kas tika laista klajā 2001. gadā.” Jehova ”mūs ir pienācīgi sagatavojis par.. kalpotājiem”, un būtiska nozīme tajā ir bijusi teokrātiskajai kalpošanas skolai un tās mācību grāmatām. (2. Kor. 3:5, 6.) Vai jūs esat pieteikušies šajā skolā? Vai jūs katru nedēļu teokrātiskās skolas mācību grāmatu ņemat līdzi uz sapulcēm un verat to vaļā, kad skolas vadītājs atsaucas uz to? Cenšoties gūt pēc iespējas lielāku labumu no teokrātiskās kalpošanas skolas,  mēs ļaujam, lai Kristus mūs māca un palīdz mums kļūt par labākiem skolotājiem. (2. Kor. 9:6; 2. Tim. 2:15.)

9., 10. Kā grāmatas ir palīdzējušas sēt un laistīt patiesības sēklas?

9 Jehovas atbalsts ir redzams arī tajā, ka viņa organizācija ir gādājusi, lai sludinātājiem būtu grāmatas, kas viņiem palīdzētu citiem skaidrot Bībeles pamatmācības. Grāmata The Truth That Leads to Eternal Life (Patiesība, kas var dot mūžīgu dzīvi) izrādījās īpaši noderīga. Pirmo reizi tā tika izdota 1968. gadā, un uzreiz kļuva skaidrs, cik tā bija vajadzīga. 1968. gada novembrī Valstības Kalpošanā bija teikts: ”Pieprasījums pēc grāmatas Patiesība, kas var dot mūžīgu dzīvi ir tik liels, ka septembrī biedrības fabrikā Bruklinā darbinieki strādāja pat nakts maiņā.” Tāpat Valstības Kalpošanā bija minēts: ”Augustā vienu brīdi pieprasījums pēc šīs grāmatas par pusotru miljonu pārsniedza to, ko mēs varējām piedāvāt!” Līdz 1982. gadam šī grāmata tika izdota 116 valodās un tika iespiesti vairāk nekā 100 miljoni grāmatas eksemplāru. 14 gadu laikā, no 1968. līdz 1982. gadam, kad tika izmantota grāmata Patiesība, kas var dot mūžīgu dzīvi, valstības sludinātāju skaits pieauga vairāk nekā par vienu miljonu. *

10 2005. gadā tika laists klajā vēl kāds lielisks Bībeles studēšanas palīglīdzeklis — grāmata Ko patiesībā māca Bībele?. Jau ir iespiesti aptuveni 200 miljoni grāmatas eksemplāru, un tā ir izdota kopumā 256 valodās. Tikai septiņu gadu laikā, no 2005. līdz 2012. gadam, labās vēsts sludinātāju skaits ir pieaudzis par 1,2 miljoniem. Tāpat šajā laika posmā Bībeles nodarbību skaits ir pieaudzis no aptuveni 6 miljoniem līdz vairāk nekā 8,7 miljoniem. Nav šaubu, ka Jehova ir svētījis mūsu pūles sēt un laistīt patiesības sēklas. (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:6, 7.)

11., 12. Izmantojot rindkopā minētos Bībeles pantus, paskaidrojiet, kādiem cilvēkiem ir paredzēti mūsu žurnāli!

11 Žurnāli. Sākotnēji žurnāla Sargtornis mērķauditorija pirmām kārtām bija ”mazais ganāmpulciņš” — kristieši, kam bija ”debesu aicinājums”. (Lūk. 12:32; Ebr. 3:1.) 1919. gada 1. oktobrī Jehovas organizācija laida klajā vēl vienu žurnālu, un tas bija veidots ar mērķi uzrunāt plašu lasītāju loku. Gan Bībeles pētniekiem, gan citiem cilvēkiem šis žurnāls tik ļoti patika, ka ilgus gadus tā tirāža ievērojami pārsniedza Sargtorņa tirāžu. Sākumā žurnāla nosaukums bija The Golden Age (Zelta Laikmets). 1937. gadā tas ieguva nosaukumu Consolation (Mierinājums), bet 1946. gadā tika pārdēvēts par Atmostieties!.

12 Gadu gaitā žurnāli Sargtornis un Atmostieties! ir pieredzējuši daudz izmaiņu, taču to izdošanas mērķis nav mainījies. Žurnālu mērķis ir vēstīt par Dieva valstību un veicināt ticību Bībelei. Pašlaik iznāk Sargtorņa izdevums studēšanai un Sargtorņa izdevums plašam lasītāju lokam. Izdevums studēšanai ir domāts ”saimes ļaudīm” — ”mazā ganāmpulciņa” locekļiem un tiem, kas pieder pie ”citām avīm”. * (Mat. 24:45; Jāņa 10:16.) Savukārt izplatīšanai paredzētais izdevums ir veidots,  domājot par tiem cilvēkiem, kas vēl nezina patiesību, bet tic Dievam un Bībelei. (Ap. d. 13:16.) Atmostieties! mērķauditorija ir cilvēki, kuriem nav daudz zināšanu par Bībeli un patieso Dievu, Jehovu. (Ap. d. 17:22, 23.)

13. Kādi fakti par mūsu žurnāliem jums šķiet ievērības cienīgi? (Apspriediet shēmu ” Izplatītākie iespieddarbi pasaulē”.)

13 2014. gada sākumā žurnāls Atmostieties! ik mēnesi iznāca vairāk nekā 44 miljonu eksemplāru lielā metienā, bet žurnāla Sargtornis metiens bija aptuveni 46 miljoni eksemplāru. Atmostieties! tika tulkots aptuveni 100 valodās, savukārt Sargtornis — vairāk nekā 200 valodās. Tas nozīmē, ka tie ir visvairāk tulkotie un arī izplatītākie žurnāli pasaulē. Šiem iespaidīgajiem faktiem nevajadzētu mūs pārsteigt, jo šajos žurnālos lasāma vēsts, par kuru Jēzus teica, ka tā tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi. (Mat. 24:14.)

14. Ko Dieva kalpi ir aktīvi darījuši, un kāpēc?

14 Bībele. 1896. gadā brālis Rasels un viņa līdzgaitnieki nomainīja nosaukumu juridiskajai organizācijai, kuru viņi izmantoja, lai iespiestu literatūru. Viņi vēlējās, lai šajā nosaukumā tiktu iekļauts vārds ”Bībele”, un turpmāk juridiskā organizācija saucās Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrība. Tas bija ļoti piemērots nosaukums, jo Bībele vienmēr ir bijusi galvenais palīglīdzeklis labās vēsts izplatīšanā. (Lūk. 24:27.) Saskaņā ar juridiskās organizācijas nosaukumu, Dieva kalpi ir aktīvi veicinājuši Bībeles izplatību un mudinājuši cilvēkus to lasīt. Piemēram, 1926. gadā mūsu tipogrāfijā tika iespiests Bībeles izdevums The Emphatic Diaglott — Bendžamina Vilsona Kristiešu grieķu rakstu tulkojums. Sākot ar 1942. gadu, Sargtorņa biedrība iespieda pilnu Bībeles izdevumu King James Version un izplatīja aptuveni 700 tūkstošus tā eksemplāru. Tikai divus gadus vēlāk biedrība sāka iespiest izdevumu American Standard Version, kurā Dieva vārds atrodams 6823 reizes. Līdz 1950. gadam tika izplatīti vairāk nekā 250 tūkstoši šī izdevuma eksemplāru.

15., 16. a) Kas jums īpaši patīk Jaunās pasaules tulkojumā? (Apspriediet ” Kā tiek paātrināta Bībeles tulkošana”.) b) Kā mēs varam ļaut, lai Jehova ietekmē mūsu sirdi?

15 1950. gadā tika laists klajā Grieķu rakstu Jaunās pasaules tulkojums. Pilns Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums vienā sējumā tika izdots 1961. gadā. Šis tulkojums dod godu Jehovam, jo tajā Dieva vārds ir lietots atbilstoši senebreju oriģināltekstam. Tāpat Jaunās pasaules tulkojumā Dieva vārds 237 reizes ir atrodams Grieķu rakstu pamattekstā. Lai Bībeles teksts būtu tik precīzs un viegli lasāms, cik vien iespējams, šis tulkojums vairākas reizes ir revidēts, un pēdējais pārstrādātais izdevums iznāca 2013. gadā. Līdz 2013. gadam Jaunās pasaules tulkojums pilnībā vai daļēji bija iztulkots 121 valodā un iespiests vairāk nekā 201 miljonā eksemplāru.

16 Kā cilvēkus ietekmē tas, ka viņi var lasīt Jaunās pasaules tulkojumu savā dzimtajā valodā? Kāds nepālietis stāstīja: ”Daudziem vecais nepāliešu Bībeles tulkojums bija grūti saprotams, jo tajā bija izmantota klasiskā valoda. Bet tagad mēs Bībeli varam saprast daudz labāk, jo tajā lietota valoda, kādā  mēs runājam ikdienā.” Kad kāda sieviete Centrālāfrikas Republikā sāka lasīt Bībeli sangu valodā, viņa izplūda asarās un teica: ”Šī ir manas sirds valoda.” Arī mēs varam ļaut, lai Jehova ietekmē mūsu sirdi, ja lasām viņa vārdus katru dienu. (Ps. 1:2; Mat. 22:36, 37.)

Pateicīgi par palīglīdzekļiem un apmācību

17. Kā mēs varam apliecināt, ka esam pateicīgi par palīglīdzekļiem un apmācību, ko saņemam, un ko mēs iegūstam, ja apliecinām savu pateicību darbos?

17 Vai gan mēs neesam pateicīgi par palīglīdzekļiem un apmācību, ko mēs saņemam no ķēniņa Jēzus Kristus? Vai jūs atvēlat laiku tam, lai lasītu Dieva organizācijas sagādāto literatūru, un vai jūs šo literatūru izmantojat, lai palīdzētu citiem? Mēs noteikti varam piekrist secinājumam, ko izdarīja mūsu māsa Opāla Betlere. Šī māsa, kas kristījās 1914. gada 4. oktobrī, sacīja: ”Gadu gaitā mēs ar vīru esam izmantojuši patafonus un liecības kartītes. Mēs esam sludinājuši pa mājām ar grāmatām, bukletiem un žurnāliem. Mēs piedalījāmies kampaņās un informācijas gājienos un izplatījām rezolūcijas. Vēlāk mēs tikām mācīti veikt atkārtotus apmeklējumus un vadīt Bībeles nodarbības ieinteresētu cilvēku mājās. Mums ir bijusi aizņemta un laimīga dzīve.” Jēzus paredzēja, ka viņa sekotājiem būs darba pilnas rokas, jo viņi sēs, pļaus un kopā priecāsies. Miljoniem cilvēku var apliecināt šo Jēzus vārdu patiesumu. (Nolasīt Jāņa 4:35, 36.)

18. Kāda godpilna iespēja mums ir?

18 Tie, kas nekalpo valstības ķēniņam, varbūt uzskata, ka Dieva kalpi ir ”neizglītoti un vienkārši cilvēki”. (Ap. d. 4:13.) Bet padomājiet par šādu faktu. Pakļaujoties valstības ķēniņam, šie vienkāršie cilvēki ir spējuši izdot ārkārtīgi daudz literatūras, turklāt dažas no publikācijām, ko viņi izdod, ir starp visvairāk tulkotajām un izplatītākajām publikācijām cilvēces vēsturē. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka ķēniņš savus kalpus ir mācījis un mudinājis izmantot šos palīglīdzekļus, lai labo vēsti dzirdētu cilvēki no visām tautām. Tas tiešām ir liels gods — Kristus vadībā sēt patiesības sēklas un pulcināt mācekļus!

^ 2. rk. Pēdējās desmitgades laikā Jehovas tauta ir iespiedusi vairāk nekā 20 miljardus uz Bībeli balstītu publikāciju eksemplāru. Turklāt mūsu interneta vietne jw.org tagad ir pieejama vairāk nekā 2,7 miljardiem interneta lietotāju visā pasaulē.

^ 9. rk. Citi Bībeles studēšanas palīglīdzekļi, kas sludinātājiem ir palīdzējuši mācīt cilvēkiem Bībeles patiesību, ir Dieva kokle (angļu valodā izdota 1921. gadā, vēlāk izdota arī latviski), “Let God Be True” (”Jānotiek tā, ka Dievs ir patiess”; izdota 1946. gadā), Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes (angļu valodā izdota 1982. gadā, latviešu valodā — 1994. gadā) un Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi (izdota 1995. gadā).

^ 12. rk. Sk. 2013. gada 15. jūlija Sargtorni, 23. lpp., 13. rindkopu, kur ir lasāms precizētais skaidrojums par to, kas ir ”saimes ļaudis”.