Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Dieva valstība valda

 7. NODAĻA

Sludināšanas paņēmieni. Tiek izmantotas visdažādākās metodes

Sludināšanas paņēmieni. Tiek izmantotas visdažādākās metodes

GALVENAIS NODAĻĀ

Dieva kalpi izmanto dažādus sludināšanas paņēmienus, lai labo vēsti uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku

1., 2. a) Ko Jēzus darīja, lai viņu dzirdētu daudzie cilvēki, kas bija atnākuši viņā klausīties? b) Kā uzticīgie Kristus mācekļi ir sekojuši viņa paraugam, un kāpēc?

KĀDA ezera krastā ap Jēzu pulcējas daudz ļaužu. Jēzus iekāpj laivā un nedaudz atiras no krasta. Kāpēc viņš tā dara? Viņš zina, ka ūdens virsma pastiprinās viņa balsi un sanākušie cilvēki viņa sludināto vēsti dzirdēs daudz skaidrāk. (Nolasīt Marka 4:1, 2.)

2 Gados pirms valstības dzimšanas un arī vēlāk Kristus uzticīgie mācekļi sekoja viņa paraugam un izmantoja aizvien jaunas metodes, lai labā vēsts par valstību sasniegtu daudzus cilvēkus. Apstākļiem mainoties un attīstoties jaunām tehnoloģijām, Dieva kalpi valstības ķēniņa vadībā ir turpinājuši ieviest dažādus jauninājumus, jo vēlas sludināt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pirms nāk gals. (Mat. 24:14.) Aplūkosim dažus paņēmienus, ko Dieva kalpi ir izmantojuši, lai labā vēsts sasniegtu cilvēkus visās pasaules malās. Tāpat padomāsim, kā mēs varam apliecināt tikpat stipru ticību, kāda bija tiem, kas sludināja labo vēsti 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Labā vēsts sasniedz daudzus cilvēkus

3. Kas sarūgtināja patiesības ienaidniekus?

3 Laikraksti. Brālis Rasels un viņa biedri izdeva Sargtorni jau kopš 1879. gada, darot zināmu valstības vēsti daudziem cilvēkiem. Taču desmitgadē pirms 1914. gada Kristus, šķiet, vadīja notikumus tā, lai labā vēsts izskanētu vēl plašāk. Viss sākās 1903. gadā, kad mācītājs Efraims Ītons, kas pārstāvēja Pensilvānijas protestantu garīdznieku grupu, aicināja Čārlzu Raselu uz debatēm par Bībeles mācībām. Raselam adresētā vēstulē E. Ītons rakstīja: ”Es domāju, ka publiskas debates par dažiem jautājumiem, kuros mūsu domas atšķiras.., varētu ārkārtīgi interesēt sabiedrību.” Arī brālis Rasels un viņa līdzgaitnieki domāja, ka cilvēkus tas varētu interesēt, tāpēc viņi gādāja, lai šīs debates tiktu publicētas vienā no lielākajiem laikrakstiem,  The Pittsburgh Gazette. Laikraksta lasītājiem tik ļoti patika šīs debates un tas, kā Rasels skaidroja Bībeles patiesību, ka laikraksta izdevēji piedāvājās katru nedēļu publicēt viņa sprediķus. Cik gan ļoti tas sarūgtināja patiesības ienaidniekus!

1914. gadā Rasela sprediķi tika iespiesti vairāk nekā 2000 laikrakstos

4., 5. Kāda īpašība piemita Č. Raselam, un kā brāļi, kam ir uzticēti atbildīgi pienākumi, var viņam līdzināties?

4 Drīz vien Rasela sprediķus vēlējās publicēt arī citi laikraksti. 1908. gadā Sargtornī bija ziņots, ka šie sprediķi tiek regulāri iespiesti vienpadsmit laikrakstos. Tomēr brāļi, kas pārzināja preses darba metodes, Raselam teica, ka tad, ja biedrības birojs no Pitsburgas tiktu pārcelts uz kādu nozīmīgāku pilsētu, uz Bībeli balstītos rakstus iespiestu daudz vairāk laikrakstu. Rasels izvērtēja šo padomu un citus faktorus, un biedrības birojs 1909. gadā tika pārcelts uz Ņujorku, Bruklinu. Kāds bija iznākums? Tikai dažus mēnešus vēlāk Rasela rakstus publicēja jau aptuveni 400 laikraksti, un tiem pievienojās aizvien jauni. Kad 1914. gadā tika nodibināta Dieva valstība, Rasela sprediķus un rakstus iespieda vairāk nekā 2000 laikrakstos un tos varēja lasīt četrās valodās.

5 Ko svarīgu mēs mācāmies no šiem notikumiem? Tiem, kam ir uzticēti atbildīgi pienākumi Dieva organizācijā, būtu jālīdzinās brālim Raselam pazemībā. Viņi to var darīt, ja, pieņemot svarīgus lēmumus, ieklausās citu padomos. (Nolasīt Salamana Pamācības 15:22.)

6. Kā laikrakstos publicētie raksti, kuros bija atklāta Bībeles patiesība, ietekmēja kādu sievieti?

6 Laikrakstos publicētie raksti, kuros bija atklāta patiesība par valstību, mainīja cilvēku dzīvi. (Ebr. 4:12.) Viena no daudzajiem, kas uzzināja patiesību ar šo rakstu starpniecību, bija Ora Hecela, kas kristījās 1917. gadā. Viņa pastāstīja: ”Neilgi pēc kāzām es apciemoju savu māti, kas dzīvoja Minesotas štata pilsētā Ročesterā. Brīdī, kad es ierados pie mātes, viņa izgrieza rakstus no kāda laikraksta. Tie bija Rasela sprediķi. Māte man pastāstīja, ko viņa no tiem bija uzzinājusi.” Ora pieņēma patiesību, un aptuveni sešdesmit gadus viņa neatlaidīgi sludināja par Dieva valstību.

7. Kāpēc brāļi, kas organizēja Bībeles pētnieku darbību, vēlreiz izvērtēja laikrakstu izmantošanu sludināšanā?

7 1916. gadā divu nozīmīgu faktoru dēļ brāļi, kas organizēja Bībeles pētnieku darbību, vēlreiz izvērtēja laikrakstu izmantošanu labās vēsts izplatīšanā. Pirmkārt, plosījās Pirmais pasaules karš, un bija grūti iegādāties visu iespiešanai nepieciešamo. 1916. gadā brāļi no Lielbritānijas filiāles laikrakstu nodaļas ziņoja: ”Pašlaik [Rasela] sprediķus iespiež tikai nedaudz vairāk nekā 30 avīzēs. Ir ļoti iespējams, ka drīz šis skaits ievērojami saruks strauji augošo papīra cenu dēļ.” Otrkārt, 1916. gada 31. oktobrī nomira  brālis Rasels. Tāpēc 1916. gada 15. decembra Sargtornī bija paziņots: ”Tagad, kad brāļa Rasela vairs nav ar mums, sprediķu iespiešana [laikrakstos] tiks pilnībā pārtraukta.” Kaut arī šis paņēmiens labās vēsts izplatīšanā vairs netika izmantots, labi panākumi tika gūti citos veidos, piemēram, ar fotodrāmu ”Radīšana”.

8. Kāds darbs tika ieguldīts fotodrāmas veidošanā?

8 Diapozitīvi un filmas. Rasels un viņa biedri strādāja aptuveni trīs gadus, lai izveidotu fotodrāmu ”Radīšana”, kas nāca klajā 1914. gadā. (Sal. Pam. 21:5.) Fotodrāma bija novatorisks kinofilmas, skaņu ierakstu un krāsu diapozitīvu apvienojums. Filmā iekļauto Bībeles ainu attēlošanā piedalījās simtiem cilvēku un pat dzīvnieki. ”Lai filmā atveidotu Noasa dienu vēsturiskos notikumus, tika izmantota lielākā daļa kāda prāva zooloģiskā dārza iemītnieku,”  bija teikts kādā 1913. gada ziņojumā. Stikla plašu diapozitīvus, kuru bija simtiem, ar roku apgleznoja mākslinieki Filadelfijā, Ņujorkā, Londonā un Parīzē.

9. Kāpēc fotodrāmas veidošanai tika veltīts tik daudz laika un līdzekļu?

9 Kāpēc fotodrāmas veidošanai tika veltīts tik daudz laika un līdzekļu? Atbilde uz šo jautājumu ir redzama rezolūcijā, kas tika pieņemta 1913. gada kongresos. Tajā bija teikts: ”Karikatūras un ilustrācijas.., ar kuru palīdzību Amerikas laikraksti ir guvuši līdz šim nepieredzētus panākumus sabiedriskās domas veidošanā, un kustīgo attēlu lielā popularitāte un plašās izmantošanas iespējas skaidri apliecina to vērtību, un mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mums kā progresīviem sludinātājiem un Bībeles klašu skolotājiem ir pamats nešaubīgi uzskatīt, ka kustīgu attēlu un diapozitīvu izmantošana ir efektīva un piemērota metode, kas būtu jāliek lietā evaņģēlistiem un skolotājiem.”

Augšā: Brālis pie kinoprojektora fotodrāmas izrādīšanas laikā. Lejā: Fotodrāmas diapozitīvi

10. Cik plaši tika rādīta fotodrāma?

10 1914. gadā fotodrāma katru dienu tika rādīta aptuveni 80 pilsētās. To noskatījās gandrīz astoņi miljoni cilvēku ASV un Kanādā. Tajā pašā gadā fotodrāma tika demonstrēta arī Austrālijā, Dānijā, Jaunzēlandē, Lielbritānijā, Norvēģijā, Somijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Fotodrāmas saīsinātais variants ar nosaukumu ”Heirēka”, kurā nebija iekļauta kinofilma, bija paredzēts rādīšanai mazākās pilsētās. Tā izgatavošana bija lētāka, un to bija vieglāk transportēt. Līdz 1916. gadam fotodrāmas pilnais vai saīsinātais variants bija pārtulkots armēņu, franču, grieķu, itāļu, poļu, spāņu, vācu, zviedru un citās valodās.

1914. gadā fotodrāmas izrāžu laikā skatītāju zāles bija pilnas

11., 12. Kā fotodrāma iespaidoja kādu jaunieti, un ko mēs no viņa varam mācīties?

11 Franču valodā tulkotā fotodrāma dziļi iespaidoja 18 gadus veco Šarlu Ronē. ”Fotodrāma tika rādīta Francijas pilsētā Kolmarā, kur es dzīvoju,” viņš sacīja. ”Jau no paša sākuma mani pārsteidza tas, cik skaidri tajā bija pasniegtas Bībeles mācības.”

12 Pēc kāda laika Šarls kristījās un 1922. gadā uzsāka pilnas slodzes kalpošanu. Viens no viņa pirmajiem uzdevumiem bija saistīts ar fotodrāmas demonstrēšanu Francijā. Šarls par to pastāstīja: ”Man bija uzticēti vairāki pienākumi: es spēlēju vijoli, biju grāmatvedis un atbildēju par literatūru. Tāpat man bija jāgādā, lai pirms izrādes sākuma zālē iestātos klusums. Pārtraukumā mēs skatītājiem piedāvājām literatūru. Katra brāļa un māsas pārziņā bija kāds zāles sektors, un, turēdami rokās lielu kaudzi ar literatūru, viņi vērsās pie ikviena apmeklētāja savā sektorā. Turklāt pie zāles ieejas atradās galdi, kas bija pilni ar literatūru.” Nedaudz vēlāk, 1925. gadā, Šarlu uzaicināja kalpot Bruklinas Bētelē. Tur viņam uzticēja vadīt orķestri  nesen izveidotajā radiostacijā WBBR. Ko mēs varam mācīties no brāļa Ronē? Mums būtu noderīgi pārdomāt jautājumu: ”Vai es esmu gatavs pieņemt jebkuru uzdevumu, kas man tiek piešķirts, lai sekmētu valstības vēsts izplatīšanos?” (Nolasīt Jesajas 6:8.)

13., 14. Kā labās vēsts izplatīšanā tika izmantots radio? (Sk. arī ” WBBR pārraides” un ” Nozīmīgs kongress”.)

13 Radio. 20. gadsimta 20. gados fotodrāma tika demonstrēta aizvien retāk, bet kļuva skaidrs, ka nozīmīgs līdzeklis, ar kura palīdzību varētu izplatīt labo vēsti par valstību, ir radio. 1922. gada 16. aprīlī brālis Raterfords Filadelfijas operas namā (Pensilvānijas štats) uzstājās ar runu ”Miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs”, un šī bija viena no pirmajām reizēm, kad viņa runa tika translēta pa radio. To noklausījās aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. 1923. gadā pirmo reizi radio pārraidīja kādu no kongresa daļām. Brāļi, kuriem bija uzticēta vadība, izlēma, ka papildus komerciālā radio izmantošanai būtu noderīgi veidot savu radiostaciju. Tā tika izveidota Ņujorkā, Stetenailendā, reģistrēta ar nosaukumu WBBR un sāka raidīt 1924. gada 24. februārī.

Tiek lēsts, ka 1922. gadā aptuveni 50 tūkstoši cilvēku pa radio dzirdēja runu ”Miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs”

14 Par šīs radiostacijas mērķi 1924. gada 1. decembra Sargtornī bija teikts: ”Mēs uzskatām, ka radio ir visekonomiskākais un efektīvākais patiesības vēsts izplatīšanas veids, kāds līdz šim ir izmantots.” Žurnālā bija piebilsts: ”Ja Kungs uzskatīs, ka patiesības izplatīšanai ir noderīgi veidot vēl citas radiostacijas, viņš tam sagādās naudu paša izraudzītā veidā.” (Ps. 127:1.) 1926. gadā Jehovas kalpiem piederēja jau sešas radiostacijas. Divas atradās ASV — Ņujorkā (WBBR) un netālu no Čikāgas (WORD). Pārējās bija četrās Kanādas provincēs: Albertā, Britu Kolumbijā, Ontārio un Saskačevanā.

15., 16. a) Kā garīdznieki Kanādā reaģēja uz mūsu radiopārraidēm? b) Kā radio pārraidītās lekcijas palīdzēja brāļiem sludināšanā pa mājām?

15 Bībeles patiesība izskanēja tik plaši, ka tas nepalika nepamanīts kristīgo baznīcu garīdzniekiem. Alberts Hofmanis, kas dzīvoja Saskačevanā, pastāstīja: ”Aizvien vairāk un vairāk cilvēku uzzināja par Bībeles pētniekiem [kā toreiz sauca Jehovas lieciniekus]. Tika dota brīnišķīga liecība, līdz 1928. gadā garīdznieki izdarīja spiedienu uz amatpersonām un visas Bībeles pētnieku radiostacijas Kanādā zaudēja licenci.”

16 Kaut arī mūsu radiostacijas Kanādā tika slēgtas, komerciālās radiostacijas turpināja raidīt Bībeles lekcijas. (Mat. 10:23.) Lai šīm pārraidēm piesaistītu vairāk klausītāju, žurnālos Sargtornis un Zelta Laikmets (tagad Atmostieties!) tika publicēts to radiostaciju saraksts, kuras raidīja Bībeles lekcijas, tā ka brāļi un māsas, sludinot pa mājām,  varēja aicināt cilvēkus klausīties šīs lekcijas vietējā radio. Cik efektīvi tas bija? Izdevuma Biļetens 1931. gada janvāra numurā bija teikts: ”Šīs radiopārraides bija liels atbalsts brāļiem sludināšanā pa mājām. Filiāle saņēma daudz ziņojumu, ka cilvēki pa radio bija klausījušies brāļa Raterforda lekcijas un tāpēc labprāt ņēma viņiem piedāvātās grāmatas.” Biļetenā radiopārraides un sludināšana pa mājām bija nosauktas par ”diviem būtiskiem sludināšanas atzariem Kunga organizācijā”.

17., 18. Kā, mainoties apstākļiem, radiopārraides saglabāja savu nozīmi Bībeles vēsts izplatīšanā?

17 20. gadsimta 30. gados pieaugošās pretestības dēļ brāļiem bija aizvien grūtāk izmantot komerciālās radiostacijas. Tāpēc 1937. gada nogalē Jehovas tauta, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, izlēma vēl vairāk uzmanības nekā līdz tam veltīt sludināšanai pa mājām. * Tomēr dažviet, piemēram, politiski izolētās zemēs vai attālās vietās, radiopārraidēm joprojām bija liela nozīme Bībeles vēsts izplatīšanā. Piemēram, no 1951. līdz 1991. gadam kāda radiostacija Rietumberlīnē (Vācija) regulāri raidīja Bībeles lekcijas, tāpēc cilvēki, kas dzīvoja Austrumvācijā, varēja dzirdēt valstības vēsti. Kopš 1961. gada vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā kāda radiostacija Dienvidamerikā, Surinamā, ik nedēļu raidīja 15 minūšu garu programmu, kas cilvēkiem darīja zināmu Bībeles patiesību. No 1969. līdz 1977. gadam mūsu organizācija sagatavoja vairāk nekā 350 radioraidījumus sērijā ”Visi Raksti ir noderīgi”. ASV tos raidīja 291 radiostacija 48 štatos. 1996. gadā Klusā okeāna salu valsts Rietumsamoas galvaspilsētā Apijā kāda radiostacija raidīja iknedēļas programmu, kas saucās ”Atbildes uz jūsu jautājumiem par Bībeli”.

18 20. gadsimta izskaņā radio vairs nebija tik lielas nozīmes labās vēsts izplatīšanā kā iepriekš. Taču bija parādījies jauns plašsaziņas līdzeklis, kas deva iespēju uzrunāt nepieredzēti lielu auditoriju.

19., 20. Kāpēc Jehovas organizācija izveidoja vietni jw.org, un cik noderīga tā ir izrādījusies? (Sk. arī ” JW.ORG”.)

19 Internets. 2013. gadā internetu lietoja vairāk nekā 2,7 miljardi cilvēku jeb gandrīz 40 procenti pasaules iedzīvotāju. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, aptuveni divi miljardi cilvēku izmanto internetu savās mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos un planšetdatoros. Šis skaits turpina augt visā pasaulē, bet jo īpaši strauji Āfrikā, kur vairāk nekā 90 miljoni cilvēku lieto internetu savās mobilajās ierīcēs. Šāda notikumu attīstība ir būtiski mainījusi veidu, kā daudzi iegūst informāciju.

20 1997. gadā Jehovas organizācija sāka izmantot šo plašsaziņas līdzekli. 2013. gadā interneta vietni jw.org  varēja pārlūkot aptuveni 300 valodās un lejupielādei bija pieejami uz Bībeli balstīti materiāli vairāk nekā 520 valodās. Katru dienu šī vietne tiek apmeklēta vairāk nekā 750 tūkstošus reižu. Turklāt ik mēnesi tiek lejupielādēts vairāk nekā 3 miljoni grāmatu, 4 miljoni žurnālu un 22 miljoni audioierakstu.

21. Ko var mācīties no gadījuma ar vīrieti kādā islāma zemē?

21 Šī vietne ir ļoti sekmējusi labās vēsts izplatīšanu visā pasaulē, pat tajās valstīs, kur Jehovas liecinieki nevar brīvi sludināt. Piemēram, 2013. gada sākumā kāds vīrietis, kas internetā bija uzgājis vietni jw.org, sazinājās ar Jehovas liecinieku galveno pārvaldi ASV un lūdza vairāk informācijas par Bībeli. Šis gadījums bija īpašs, jo viņš dzīvoja nomaļā ciematā kādā islāma zemē, kur Jehovas liecinieku darbība ir stingri ierobežota. Brāļi galvenajā pārvaldē parūpējās, lai kāds sludinātājs ASV mācītu Bībeli šim vīrietim. Nodarbības notika divreiz nedēļā ar interneta starpniecību.

Cilvēku mācīšana

22., 23. a) Vai sludināšana lielām cilvēku grupām aizstāj sludināšanu pa mājām? b) Kā valstības ķēniņš ir svētījis mūsu pūles?

22 Ir izmantoti daudzi paņēmieni, lai labā vēsts sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku, piemēram, laikraksti, fotodrāma, radio pārraides un internets, taču neviens no tiem nevar aizstāt sludināšanu pa mājām. Kāpēc tā var teikt? Jehovas kalpi mācās no Jēzus, un viņš neaprobežojās ar sludināšanu lieliem ļaužu pulkiem; galveno uzmanību viņš  veltīja tam, lai iespēju robežās palīdzētu katram cilvēkam atsevišķi. (Lūk. 19:1—5.) Jēzus savus sekotājus mudināja darīt to pašu un paskaidroja viņiem, kāda vēsts ir jāsludina. (Nolasīt Lūkas 10:1, 8—11.) Kā bija aplūkots grāmatas 6. nodaļā, brāļi, kam ir uzticēta vadība Jehovas tautā, vienmēr ir mudinājuši Jehovas kalpus runāt ar cilvēkiem personiski. (Ap. d. 5:42; 20:20.)

23 Simts gadus pēc valstības dzimšanas vairāk nekā 7,9 miljoni sludinātāju dedzīgi stāsta citiem par Dieva nodomiem. Nav ne mazāko šaubu, ka valstības ķēniņš ir svētījis savu sekotāju pūles vēstīt par valstību visdažādākajos veidos. Kā ir apskatīts nākamajā nodaļā, viņš mums arī ir sagādājis palīglīdzekļus, kas vajadzīgi, lai mēs varētu sludināt labo vēsti ”visām tautībām, ciltīm, valodām”. (Atkl. 14:6.)

^ 17. rk. 1957. gadā brāļi, kam bija uzticēta vadība, izlēma slēgt pēdējo no mūsu radiostacijām — radiostaciju WBBR Ņujorkā.

Uzzināt vairāk

SARGTORNIS (IZDEVUMS STUDĒŠANAI)

Kā mēs varam ”ikvienam atbildēt”?

Kā prasmīgi apspriest Rakstus ar cilvēku, kuru interesē sarežģīta tēma? Apskatīsim trīs paņēmienus, kas ļauj sniegt pārliecinošas atbildes.