GALVENAIS NODAĻĀ

Valstības ķēniņš saviem pavalstniekiem māca ievērot Dieva noteiktās morāles normas

Iztēlojieties sevi ieejam pa vārtiem, kas ved uz Jehovas lielā garīgā tempļa ārējo pagalmu

1. Ko iespaidīgu redzēja Ecēhiēls?

IEDOMĀJIETIES, ka jums ir iespēja pieredzēt kaut ko līdzīgu tam, ko pirms divarpus tūkstošiem gadu pieredzēja pravietis Ecēhiēls. Jūs tuvojaties milzīgam, saules apmirdzētam templim, un varens eņģelis ir gatavs jums izrādīt šo iespaidīgo vietu. Pa septiņiem pakāpieniem jūs uzkāpjat līdz vieniem no tempļa ārējiem vārtiem, kuru pavisam ir trīs. Ejot iekšā pa vārtiem, jūs pārņem apbrīna un bijība, jo griesti ir ap 30 metru augsti. Pie ieejas jūs ieraugāt sardzes istabas un skaistus palmu rotājumus uz sienu stabiem. (Ecēh. 40:1—4, 10, 14, 16, 22; 41:20.)

2. a) Ko attēlo templis, kuru parādībā redzēja Ecēhiēls? (Sk. arī piezīmi.) b) Par ko liek domāt dažas no tempļa iezīmēm?

2 Šādu templi parādībā redzēja Ecēhiēls. Viņš to aprakstīja tik detalizēti, ka tā atainojums aptver lielu daļu viņa pravietiskās grāmatas — no 40. līdz 48. nodaļai. Parādībā redzētais templis attēlo garīgo templi — kārtību, kādu Jehova ir izveidojis, lai cilvēki varētu viņu pielūgt. Ikviena tā iezīme ir saistīta ar Jehovas pielūgsmi pēdējās dienās. * Ko simbolizē augstie vārti? Tie atgādina, ka visiem, kas ienāk garīgajā templī, ir jādzīvo saskaņā ar Jehovas augstajām un taisnīgajām normām. Līdzīgu domu uzsver palmu rotājumi, jo Bībelē palmas reizēm ir minētas kā taisnīguma simbols. (Ps. 92:13.) Un par ko liek domāt sardzes istabas? Tiem, kas neciena Dieva noteiktās normas, ir liegts iet pa tīrās pielūgsmes ceļu, kas ļauj iemantot dzīvību. (Ecēh. 44:9.)

3. Kāpēc Kristus sekotājiem bija nepieciešama pastāvīga attīrīšana?

3 Kā Ecēhiēlam dotais redzējums piepildījās? Kā ir minēts šīs grāmatas 2. nodaļā, no 1914. gada līdz 1919. gada sākumam Jehova ar Kristus starpniecību īpašā veidā attīrīja savu tautu. Vai toreiz attīrīšana beidzās? Nebūt nē! Arī pēc tam Kristus turpināja aizstāvēt Jehovas svētās normas, kas skar uzvedību, un līdz ar to viņa sekotājiem bija nepieciešama pastāvīga attīrīšana. Tā bija vajadzīga tāpēc, ka Kristus sekotāji nāk no morāli degradētas pasaules un Sātans nepaguris cenšas panākt, lai viņi atgrieztos netikumības dūksnājā. (Nolasīt 2. Pētera 2:20—22.) Aplūkosim trīs jomas, kurās patiesie  kristieši ir tikuši pakāpeniski attīrīti. Vispirms pievērsīsim uzmanību attīrīšanai morālā ziņā, tad — kādam būtiskam veidam, kas palīdz saglabāt draudzes tīrību, un visbeidzot apskatīsim jautājumus, kas skar ģimenes dzīvi.

Morāla attīrīšana gadu gaitā

4., 5. Kādu paņēmienu jau kopš seniem laikiem ir izmantojis Sātans, un cik sekmīgi ir viņa centieni?

4 Jehovas kalpi vienmēr ir tiekušies dzīvot krietni un tikumīgi. Tāpēc viņi labprāt ir pieņēmuši arvien skaidrākos norādījumus par to, kādai jābūt viņu uzvedībai. Apskatīsim dažus piemērus.

5 Netiklība. Jehova bija paredzējis, ka dzimumattiecības starp dzīvesbiedriem būs kaut kas tīrs un skaists. Sātanam ir prieks pārvērst šo dārgo dāvanu par kaut ko netīru — viņš liek domāt, ka dzimumattiecības ir pieļaujamas ārpus laulības, un ar to kārdina Jehovas kalpus, lai viņi zaudētu Dieva Jehovas labvēlību. Sātans sekmīgi izmantoja šo paņēmienu Bileāma dzīves laikā, kad tam bija ļoti traģiskas sekas, un tagad, pēdējās dienās, viņš to izmanto plašāk nekā jebkad agrāk. (4. Moz. 25:1—3, 9; Atkl. 2:14.)

6. Kāds solījums bija publicēts Sargtornī, kā tas tika izmantots un kāpēc to galu galā pārstāja izmantot? (Sk. arī piezīmi.)

6 Lai Jehovas kalpi nepadotos Sātana centieniem, 1908. gada 15. jūnija Sargtornī bija publicēts svinīgs solījums, kurā bija iekļauti šādi vārdi: ”Esot divatā ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi, es vienmēr un visur pret viņu izturēšos tāpat, kā es pret viņu izturētos citu klātbūtnē.” * Kaut gan netika prasīts, lai Jehovas kalpi dotu šādu solījumu, daudzi to darīja, un viņu vārdi bija minēti Sargtornī. Pēc gadiem kļuva redzams, ka šī solījuma došana, kas savulaik daudziem bija palīdzējusi, bija kļuvusi par tukšu rituālu, tāpēc to pārstāja lietot. Tomēr augstie morāles principi, kas tajā bija aizstāvēti, allaž tika atbalstīti.

7. Kāda problēma bija pieminēta 1935. gada 1. marta Sargtornī, un kas šajā žurnāla numurā bija uzsvērts?

7 Sātana uzbrukumi tikai pastiprinājās. 1935. gada 1. marta Sargtornī bez aplinkiem bija runāts par kādu pieaugošu problēmu Dieva tautā. Bija tādi, kas acīmredzot uzskatīja, ka līdzdalība kalpošanā kaut kādā mērā viņus atbrīvo no Jehovas noteikto augsto morāles normu ievērošanas personiskajā dzīvē. Sargtornī bija uzsvērts: ”Ikvienam jāatceras, ka sludināšana nav viss, kas tiek prasīts. Jehovas liecinieki ir viņa pārstāvji, un viņiem ir pienākums pienācīgi pārstāvēt Jehovu un viņa valstību.” Tāpēc tālāk žurnālā bija doti skaidri padomi par laulību un morālu tīrību, lai palīdzētu Dieva kalpiem ”bēgt no netiklības”. (1. Kor. 6:18.)

8. Kāpēc Sargtornī ne reizi vien ir bijis skaidrots, ko nozīmē vārds, ar ko Grieķu rakstos apzīmēta netiklība?

8 Pēdējās desmitgadēs žurnālā Sargtornis ne reizi vien ir bijis skaidrots, ko nozīmē vārds, ar ko Grieķu rakstos apzīmēta netiklība, proti — porneía. Šis vārds neapzīmē tikai dzimumattiecības. Tas attiecas uz ļoti dažādām amorālām darbībām un būtībā ietver domu par visām neķītrajām darbībām,  kādas tiek veiktas publiskajos namos. Kristus sekotāji tādējādi ir tikuši pasargāti no seksuālo perversiju sērgas, kas ir tik izplatīta mūsdienu pasaulē. (Nolasīt Efesiešiem 4:17—19.)

9., 10. a) Kāds morālas dabas jautājums bija minēts 1935. gada 1. marta Sargtornī? b) Kāds līdzsvarots viedoklis par alkohola lietošanu pausts Bībelē?

9 Pārmērīga alkohola lietošana. 1935. gada 1. marta Sargtornī bija minēts vēl kāds morālas dabas jautājums. Tur bija teikts: ”Tāpat ir novērots, ka daži sludina vai veic kādus citus pienākumus organizācijā, būdami alkohola iespaidā. Kas Bībelē ir teikts par vīna lietošanu? Vai būtu pareizi lietot vīnu tādā daudzumā, ka tas ietekmē cilvēka kalpošanu Kunga organizācijā?”

10 Atbildot uz šo jautājumu, bija minēts līdzsvarotais viedoklis, kāds par alkoholisko dzērienu lietošanu ir atrodams Dieva vārdos. Bībelē nav nosodīta vīna un citu alkoholisko dzērienu lietošana mērenā daudzumā, bet tajā ir stingri nosodīta piedzeršanās. (Ps. 104:14, 15; 1. Kor. 6:9, 10.) Jautājumā par to, vai cilvēks var piedalīties svētajā kalpošanā, esot alkohola iespaidā, Dieva kalpiem parasti tiek atgādināts Bībeles stāstījums par Ārona dēliem, kurus Dievs sodīja ar nāvi, jo tie bija nesuši ”svešu uguni” uz Dieva altāra. Turpat tālāk Bībeles vēstījumā ir atklāts, kāds, visticamāk, bija iemesls, kāpēc šie vīrieši rīkojās tik nepareizi, — tur ir minēts Dieva noteiktais likums, kas priesteriem aizliedza lietot alkoholiskos dzērienus viņu svēto pienākumu pildīšanas laikā. (3. Moz. 10:1, 2, 8—11.) Ņemot vērā šajā stāstījumā ietverto principu, Kristus sekotāji uzmanās, lai viņi nebūtu alkohola iespaidā, kad piedalās svētajā kalpošanā.

11. Kā Dieva kalpiem ir nācis par labu tas, ka viņi ir saņēmuši vairāk informācijas par alkoholismu?

11 Kristus sekotājiem ir nācis par labu arī tas, ka pēdējās desmitgadēs viņi ir saņēmuši aizvien vairāk informācijas par alkoholismu — stāvokli, kam raksturīga bieža alkoholisko dzērienu lietošana un nepārvarama tieksme pēc alkohola. Garīgais uzturs, ko mēs saņemam īstajā laikā, daudziem ir palīdzējis pārvarēt savu atkarību un atgūt noteikšanu pār savu dzīvi. Savukārt neskaitāmiem citiem tas ir palīdzējis vispār izvairīties no atkarības slazda. Mēs varam nepieļaut, ka atkarība no alkohola mums laupītu pašcieņu, ģimeni un, pats galvenais, godpilno iespēju kalpot Jehovam.

”Ir neiespējami iztēloties, ka mūsu Kungs kūpinātu tabaku vai liktu mutē kaut ko tādu, kas viņu aptraipa.” (Č. Rasels)

12. Kāda bija Kristus sekotāju attieksme pret tabakas lietošanu jau pirms pēdējo dienu sākuma?

12 Tabakas lietošana. Kristus sekotājiem jau pirms pēdējo dienu sākuma veidojās negatīva attieksme pret tabakas lietošanu. Čārlzs Keipens, kāds padzīvojis brālis, atcerējās to, kā viņš 19. gadsimta beigās pirmo reizi satika Čārlzu Raselu. Brālis Keipens, kam toreiz bija 13 gadu, kopā ar trim saviem brāļiem stāvēja uz kāpnēm Bībeles namā Alegeini (Pensilvānijas štats). Garām gāja brālis Rasels un viņiem pajautāja: ”Puikas, vai jūs smēķējat?! Es saožu tabaku.” Zēni apgalvoja, ka viņi nesmēķē. Viņiem noteikti nepalika ne  mazāko šaubu, ko par tabakas lietošanu domāja brālis Rasels. 1895. gada 1. augusta Sargtornī, komentējot 2. Korintiešiem 7:1, viņš rakstīja: ”Es nekādi nevaru saskatīt, kā gan tabakas lietošana — lai kā to lietotu — nāktu par labu kristietim vai nestu godu Dievam. [..] Ir neiespējami iztēloties, ka mūsu Kungs kūpinātu tabaku vai liktu mutē kaut ko tādu, kas viņu aptraipa.”

13. Kādus norādījumus Dieva kalpi saņēma 1973. gadā?

13 1935. gada 1. marta Sargtornī tabaka bija nosaukta par ”derdzīgu nezāli”. Žurnālā bija teikts, ka neviens, kas to košļā vai smēķē, vairs nevar piederēt pie Bēteles saimes un pārstāvēt Dieva organizāciju kā pionieris vai ceļojošais kalpotājs. 1973. gadā Dieva kalpi saņēma vēl skaidrākus norādījumus. 1. jūnija Sargtornī bija sacīts, ka neviens Jehovas liecinieks nevar saglabāt labu reputāciju draudzē, ja viņš turas pie šī paraduma, kas nes nāvi, aptraipa un liecina par mīlestības trūkumu. Tie, kas nevēlējās pārtraukt tabakas lietošanu, bija jāizslēdz no draudzes. * Kristus arī šajā jomā bija attīrījis savus sekotājus.

14. Kāds ir Dieva likums par asinīm, un kā asins pārliešana kļuva par ierastu praksi visā pasaulē?

14 Nepareiza asins izmantošana. Noasa dienās Dievs norādīja, ka asinis ēst nedrīkst. Viņš atkārtoja šo norādījumu ebreju tautai dotajā bauslībā, un arī kristiešu draudzei bija pavēlēts ”atturēties.. no asinīm”. (Ap. d. 15:20, 29; 1. Moz. 9:4; 3. Moz. 7:26.) Nav jābrīnās, ka Sātans atrada veidu, kā panākt, lai daudzi mūsdienās ignorētu šo Dieva likumu. 19. gadsimtā ārsti eksperimentēja ar asins pārliešanu, bet pēc tam, kad tika atklātas asinsgrupas, asins pārliešanu izmantoja arvien plašāk. 1937. gadā aizvien vairāk medicīnas iestāžu sāka pieņemt donoru asinis un glabāt tās asins bankās, un Otrā pasaules kara laikā asins pārliešana strauji vērsās plašumā. Drīz vien šis paņēmiens kļuva par ierastu praksi visā pasaulē.

15., 16. a) Kādu nostāju jautājumā par asins pārliešanu ieņēma Jehovas liecinieki? b) Kāds atbalsts jautājumā par asins pārliešanu un bezasins ārstēšanas metodēm ir sniegts Kristus sekotājiem, un kas ir panākts?

15 Jau 1944. gadā Sargtornī bija norādīts, ka asins pārliešana ir pielīdzināma tās ēšanai. Nākamajā gadā šī uz Bībeli balstītā doma tika paskaidrota sīkāk. Savukārt 1951. gadā tika publicēts jautājumu un atbilžu saraksts, kura mērķis bija palīdzēt Dieva kalpiem sarunās ar ārstiem. Kristus uzticīgie sekotāji visā pasaulē ieņēma uz Bībeli balstītu nostāju jautājumā par asinīm, kaut arī tas no viņiem prasīja drosmi, jo viņi bieži sastapās ar izsmieklu, naidīgumu un pat atklātām vajāšanām. Bet Kristus vadīja savu organizāciju, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Tika publicētas brošūras un raksti, kuros bija ietverta detalizēta un rūpīgi izpētīta informācija par asins izmantošanu.

16 1979. gadā vairāki draudžu vecākie sāka apmeklēt slimnīcas, lai palīdzētu ārstiem labāk saprast mūsu nostāju, tās pamatojumu Bībelē un paskaidrotu, kādas alternatīvas asins  pārliešanai ir pieejamas. 1980. gadā vecākie 39 ASV pilsētās tika īpaši apmācīti, kā veikt šo darbu. Pēc kāda laika Vadošā padome izlēma visā pasaulē veidot komitejas saziņai ar slimnīcām. Kādas sekmes ir nesušas brāļu pūles? Tagad tūkstošiem mediķu, viņu vidū arī ķirurgi un anesteziologi, sadarbojas ar pacientiem, kas ir Jehovas liecinieki, un respektē Jehovas kalpu vēlmi saņemt bezasins ārstēšanu. Aizvien vairāk slimnīcu piedāvā ārstēšanu bez asins pārliešanas, un daži to pat uzskata par augstāko medicīniskās aprūpes standartu. Vai gan nav saviļņojoši domāt par to, kā Jēzus savus sekotājus ir sargājis no Sātana mēģinājumiem viņus aptraipīt? (Nolasīt Efesiešiem 5:25—27.)

Aizvien vairāk slimnīcu piedāvā ārstēšanu bez asins pārliešanas, un daži to pat uzskata par augstāko medicīniskās aprūpes standartu

17. Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam to, kā Kristus attīra savus sekotājus?

17 Padomāsim: vai mēs augstu vērtējam to, kā Kristus attīra savus sekotājus, mācot mūs turēties pie Jehovas augstajām morāles normām? Ja tā ir, paturēsim prātā, ka Sātans visu laiku meklē iespējas mūs atsvešināt no Jehovas un Jēzus, mazinot mūsu cieņu pret Dieva Jehovas noteiktajām morāles normām. Lai mēs spētu pretoties viņa ietekmei, Jehovas organizācija mums pastāvīgi atgādina par šīs pasaules amorālajiem ceļiem un ar mīlestību brīdina vairīties no tiem.  Nezaudēsim modrību un klausīsim šādiem padomiem! (Sal. Pam. 19:20.)

Draudze tiek sargāta no negoda

18. Kāda norāde par to, kā būtu jāizturas pret tiem, kas apzināti saceļas pret Dieva normām, ir ietverta Ecēhiēlam dotajā redzējumā?

18 Tālāk pievērsīsim uzmanību kārtībai, kas palīdz uzturēt draudzi tīru. Diemžēl ne visi, kas pieņem Jehovas noteiktās uzvedības normas un dod solījumu kalpot Jehovam, uzticīgi turas pie sava lēmuma. Ir cilvēki, kuru sirds nostāja galu galā mainās un kuri apzināti saceļas pret Dieva normām. Kā pret viņiem būtu jāizturas? Vienu norādi var atrast Ecēhiēlam dotajā tempļa redzējumā, kas bija pieminēts šīs nodaļas sākumā. Templī varēja ieiet pa augstiem vārtiem, un pie katras ieejas bija sardzes istabas. Acīmredzot sargu pienākums bija raudzīties, lai templī neienāktu neviens, kas ir ”neapgraizīts sirdī”. (Ecēh. 44:9.) Tas ir skaidrs atgādinājums, ka pielūgt Jehovu ir ļauts tikai tiem, kas cenšas dzīvot saskaņā ar Jehovas noteiktajām tīrajām uzvedības normām. Līdzīgi arī godpilnā iespēja pielūgt Jehovu kopā ar citiem kristiešiem nav piešķirta visiem.

19., 20. a) Kā Kristus pakāpeniski ir palīdzējis saviem sekotājiem saprast, kā būtu jāizskata nopietni pārkāpumi draudzē? b) Kādu trīs iemeslu dēļ cilvēki, kas nenožēlo savu nepareizo rīcību, tiek izslēgti no draudzes?

19 1892. gada 1. novembra Sargtornī bija sacīts, ka ”mūsu pienākums ir izslēgt no draudzes tos kristiešus, kas vai nu tieši, vai netieši noliedz, ka Kristus sevi ir atdevis par izpirkumu [atbilstošu maksu] visu labā”. (Nolasīt 2. Jāņa 10.) 1904. gadā grāmatā The New Creation (Jaunā radība) bija atzīts, ka tie, kas rīkojas nepareizi un nevēlas mainīties, morālā ziņā apdraud draudzi. Tolaik visa draudze piedalījās ”baznīcas tiesās”, kurās izskatīja nopietnus pārkāpumus. Tomēr šādi gadījumi bija reti. 1944. gadā Sargtornī bija teikts, ka nopietnus pārkāpumus, ko izdarījuši draudzes locekļi, ir jāizskata tikai brāļiem, kam ir uzticēti atbildīgi pienākumi draudzē. 1952. gadā Sargtornī bija paskaidrots, kāda kārtība Bībelē ir paredzēta nopietnu pārkāpumu izskatīšanai, un bija uzsvērts, ka galvenais iemesls, kāpēc no draudzes tiek izslēgti cilvēki, kas nenožēlo savu nepareizo rīcību, ir draudzes tīrības saglabāšana.

20 Kopš tā laika Kristus saviem sekotājiem ir palīdzējis labāk saprast, kā būtu jārisina gadījumi, kad kāds ir izdarījis nopietnu grēku. Kristiešu vecākie tiek rūpīgi apmācīti risināt šādus jautājumus Jehovas noteiktā veidā, līdzsvarojot taisnīgumu ar žēlsirdību. Tagad mēs skaidri saprotam, ka ir vismaz trīs iemesli, kāpēc no draudzes jāizslēdz tie, kas smagi grēko un to nenožēlo. Tas ir jādara, lai 1) pasargātu Jehovas vārdu no negoda, 2) aizsargātu draudzi no kaitīgas ietekmes un 3) mudinātu pārkāpēju uz nožēlu, ja tas ir iespējams.

21. Kā kārtība, kas paredz pārkāpēju izslēgšanu no draudzes, Dieva kalpiem ir nākusi par labu?

21 Vai jūs redzat, kā kārtība, kas paredz pārkāpēju izslēgšanu no draudzes, Kristus sekotājiem ir nākusi par labu? Senajā Izraēlā cilvēki, kas pārkāpa Jehovas likumus, varēja slikti  ietekmēt visu tautu, un reizēm šādu cilvēku bija pat vairāk nekā to, kuri mīlēja Jehovu un centās darīt to, kas pareizs. Iznākumā izraēlieši bieži sagādāja negodu Jehovas vārdam un tāpēc zaudēja viņa labvēlību. (Jer. 7:23—28.) Mūsdienās Jehovam ir nevis miesīga tauta, bet garīgi noskaņotu vīriešu un sieviešu saime. Tā kā pārkāpēji, kas nevēlas mainīties, tiek izslēgti no draudzes, Sātans viņus vairs nevar izmantot, lai nodarītu draudzei postu un to aptraipītu. Tā viņu ietekme tiek samazināta līdz minimumam. Tāpēc mēs kā grupa varam saglabāt Jehovas labvēlību. Paturēsim prātā Jehovas solījumu: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt.” (Jes. 54:17.) Vai mēs labprāt atbalstām draudzes vecākos, kam ir uzticēta nopietna atbildība — izskatīt smagus pārkāpumus draudzē?

Cildināsim to, ”no kura ikviena ģimene.. ir ieguvusi savu vārdu”

22., 23. Kāpēc mēs esam pateicīgi saviem ticības biedriem, kas dzīvoja 20. gadsimta sākumā, bet kas liecina, ka tajā laikā trūka līdzsvarotības jautājumā par ģimeni?

22 Trešā joma, kurā Kristus sekotāji ir tikuši attīrīti, skar laulību un ģimenes dzīvi. Vai mūsu viedoklis par ģimeni gadu gaitā ir mainījies? Jā, ir gan. Kad mēs lasām par Dieva kalpiem 20. gadsimta sākumā, mēs nevaram neapbrīnot viņu pašaizliedzību. Mēs esam viņiem no sirds pateicīgi par to, ka svētā kalpošana viņiem ir bijusi pats galvenais dzīvē. Tomēr mēs arī viegli varam saskatīt, ka viņiem bija vajadzīga lielāka līdzsvarotība. Kāpēc tā var teikt?

23 Nebija nekas neparasts, ja brāļi piekrita veikt tādus pienākumus kalpošanā, kuru dēļ viņiem daudzus mēnešus no vietas nācās pavadīt prom no mājām, piemēram, būt par ceļojošajiem pārraugiem. Doma, ka nevajadzētu precēties, tika uzsvērta ar lielāku spēku, nekā to varētu pamatot ar Bībeli, bet par to, kā kristieši var veidot stipru laulību, tika runāts visai maz. Bet kāda situācija Jehovas tautā ir mūsdienās?

Netiek prasīts, lai teokrātiski pienākumi tiktu pildīti uz ģimenes pienākumu rēķina

24. Kā Kristus saviem uzticīgajiem sekotājiem ir palīdzējis iegūt līdzsvarotāku viedokli par laulību un ģimenes dzīvi?

24 Mūsdienās netiek prasīts, lai teokrātiski pienākumi tiktu pildīti uz ģimenes pienākumu rēķina. (Nolasīt 1. Timotejam 5:8.) Turklāt Kristus ir gādājis, lai viņa uzticīgie sekotāji uz zemes pastāvīgi saņemtu noderīgus, līdzsvarotus un uz Bībeli balstītus padomus par laulību un ģimenes dzīvi. (Efes. 3:14, 15.) 1978. gadā tika izdota grāmata Making Your Family Life Happy (Veidot laimīgu ģimenes dzīvi). Pēc 18 gadiem iznāca grāmata Ģimenes laimes noslēpums. Bez tam žurnālā Sargtornis ir bijuši publicēti neskaitāmi raksti, kuru mērķis ir palīdzēt precētiem pāriem izmantot Bībeles padomus, lai stiprinātu savstarpējās attiecības.

25.—27. Kā gadu gaitā ir tikusi pievērsta aizvien lielāka uzmanība bērnu un jauniešu vajadzībām?

25 Ko var teikt par bērniem un jauniešiem? Gadu gaitā viņu vajadzībām ir pievērsta arvien lielāka uzmanība. Jehovas organizācija jau gadu desmitiem gādā daudz ko noderīgu dažāda vecuma bērniem. Reiz to, kas bērniem tika sarūpēts,  varēja salīdzināt ar sīku tērcīti, bet tagad tas līdzinās varenai straumei. Piemēram, no 1919. līdz 1921. gadam žurnālā Zelta Laikmets bija ietverta rubrika ”Jaunie Bībeles pētītāji”. 1920. gadā tika izdota brošūra The Golden Age ABC (Zelta Laikmeta ābece), bet 1941. gadā — grāmata Children (Bērni). 20. gadsimta 70. gados tika laistas klajā grāmatas Listening to the Great Teacher (Klausies Izcilo Skolotāju), Your Youth—Getting the Best out of It (Izmanto savu jaunību pēc iespējas labāk) un Mana Bībeles stāstu grāmata (latviešu valodā iznāca 1996. gadā). Sākot ar 1982. gadu, žurnālā Atmostieties! tika iekļauta rubrika ”Jauniešu jautājumi”, un tā kļuva par pamatu grāmatai Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes, kas iznāca 1989. gadā (latviešu valodā tā tika izdota 1998. gadā).

Kādā kongresā Vācijā ar prieku tiek uzņemta brošūra Es mācos no Bībeles

26 Pirms neilga laika grāmata Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes tika pārstrādāta, papildināta un izdota 2 sējumos (angļu, krievu un citās valodās), bet rubrika ”Jauniešu jautājumi” tagad ir atrodama mūsu interneta vietnē jw.org. Tāpat ir nākusi klajā grāmata Mācieties no Izcilā Skolotāja. Mūsu  interneta vietnē ir daudz bērniem un jauniešiem noderīga materiāla, piemēram, Bībeles kartītes un Bībeles uzdevumi lielākiem un mazākiem bērniem, filmiņas, Bībeles stāsti bildēs, kā arī Bībeles lappusītes, kas domātas bērniem līdz trīs gadu vecumam. Ir skaidrs, ka Kristus attieksme pret bērniem nav mainījusies — tā ir tāda pati kā pirmajā gadsimtā, kad viņš sapulcēja ap sevi bērnus un tos apskāva. (Marka 10:13—16.) Viņš vēlas, lai bērni un jaunieši Jehovas tautā justos mīlēti un garīgi aprūpēti.

27 Jēzus arī vēlas, lai bērni tiktu pasargāti no briesmām. Šī morāli degradētā pasaule grimst aizvien dziļāk izvirtībā, un bērnu ļaunprātīga izmantošana ir gājusi plašumā. Tāpēc mūsu organizācija ir publicējusi skaidru un nepārprotamu informāciju, kas vecākiem palīdz pasargāt savus bērnus. *

28. a) Kas, saskaņā ar Ecēhiēlam doto redzējumu, tiek prasīts no tiem, kas vēlas ieiet garīgajā templī? b) Ko jūs esat apņēmušies darīt?

28 Vai gan nav saviļņojoši domāt par to, kā Kristus pakāpeniski ir attīrījis savus sekotājus, mācot viņus cienīt Jehovas augstās morāles normas un dzīvot saskaņā ar tām? Vēlreiz atcerēsimies templi un tā augstos vārtus, ko parādībā redzēja Ecēhiēls. Tiesa, šāds templis nekad nav pastāvējis, taču tas attēlo garīgo templi. Bet vai Jehovas garīgais templis mums ir reāls? Lai tajā ieietu, nepietiek tikai apmeklēt valstības zāli, atvērt Bībeli vai sludināt. Tās ir konkrētas darbības, kas saistītas ar kaut ko taustāmu. Liekulīgs cilvēks tās var veikt, nekad tā arī neieejot Jehovas templī. Turpretī, ja to visu darām, turklāt dzīvojam saskaņā ar Jehovas cildenajām morāles normām un kalpojam viņam ar pareizu sirds nostāju, mēs esam iegājuši vissvētākajā no vietām — Dieva Jehovas garīgajā templī. Vienmēr augstu vērtēsim šo godpilno iespēju. Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai ievērotu Jehovas taisnīgās normas, un tā atspoguļosim viņa svētumu!

^ 2. rk. 1932. gadā grāmatas Vindication (Attaisnošana) 2. sējumā pirmo reizi bija minēts, ka Bībeles pravietojumi par Dieva tautas atgriešanos dzimtenē mūsdienās piepildās nevis saistībā ar miesīgo, bet garīgo Izraēlu. Šie pravietojumi norāda uz tīrās pielūgsmes atjaunošanu. 1999. gada 1. marta Sargtornī bija paskaidrots, ka Ecēhiēlam dotais tempļa redzējums ir pravietojums par šādu atjaunošanu un tas nozīmīgā veidā piepildās pēdējās dienās.

^ 6. rk. Šis solījums vīrietim un sievietei, kas nebija dzīvesbiedri vai tuvi radinieki, aizliedza atrasties divatā vienā telpā, ja vien durvis nebija plaši atvērtas. Vairākus gadus šī solījuma nolasīšana bija daļa no Bēteles ikrīta garīgās programmas.

^ 13. rk. No draudzes bija jāizslēdz tie, kas negribēja atteikties no smēķēšanas, tabakas košļāšanas, šņaukšanas, kā arī tabakas audzēšanas šādiem nolūkiem.

^ 27. rk. Piemēram, sk. grāmatu Mācieties no Izcilā Skolotāja, 32. nodaļu, kā arī 2007. gada oktobra Atmostieties! (angļu, krievu u.c. val.), 3.—11. lpp.