Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Dieva valstība valda

 18. NODAĻA

Kā tiek iegūti līdzekļi valstības darbam

Kā tiek iegūti līdzekļi valstības darbam

GALVENAIS NODAĻĀ

Kā un kāpēc Jehovas tauta finansiāli atbalsta valstības darbu

1., 2. a) Kā brālis Rasels atbildēja mācītājam, kas vēlējās zināt, kā tiek finansēta Bībeles pētnieku darbība? b) Kas tiks apskatīts šajā nodaļā?

REIZ pie brāļa Čārlza Rasela ieradās reformātu baznīcas mācītājs, kas vēlējās uzzināt, kā tiek finansēta Bībeles pētnieku darbība.

”Mēs nerīkojam ziedojumu vākšanu,” paskaidroja brālis Rasels.

”Kur jūs ņemat naudu?” mācītājs jautāja.

”Varbūt jums būs grūti noticēt, bet patiesība ir ļoti vienkārša,” atbildēja Rasels. ”Kad cilvēki ieinteresējas par šo lietu, viņiem neviens nebāž zem deguna ziedojumu trauku. Bet viņi redz, ka izdevumi ir, un viņi spriež: ”Šī zāle nav par brīvu.. Kā es varētu dot savu artavu?””

Mācītājs neticīgi paskatījās uz brāli Raselu.

”Es jums stāstu baltu patiesību,” turpināja Rasels. ”Viņi man tieši tā arī jautā: kā es varētu dot savu artavu šim mērķim? Ja kāds ir svētīts ar materiāliem līdzekļiem, viņš tos vēlas izmantot Kunga labā. Bet, ja viņam līdzekļu nav, kāpēc mums viņš būtu jāspiež ziedot?” *

2 Brālis Rasels tiešām stāstīja baltu patiesību. Kopš senatnes Dieva tauta ir devusi labprātīgus ziedojumus, lai atbalstītu patieso pielūgsmi. Šajā nodaļā mēs aplūkosim dažus piemērus no Svētajiem Rakstiem un ieskatīsimies arī nesenākā vēsturē. Apskatot, kā valstības darbs tiek finansēts mūsdienās, mums visiem būtu jāpārdomā jautājums: kā es varu atbalstīt valstību?

”Ikviens, ko sirds skubina, lai atnes upura dāvanu”

3., 4. a) Ko Jehova droši zina par saviem kalpiem? b) Kā izraēlieši atbalstīja saiešanas telts celtniecību?

3 Jehova paļaujas uz saviem patiesajiem kalpiem. Viņš zina: ja tiem paveras iespēja, tie ar prieku apliecina savu uzticību, dodami labprātīgus ziedojumus. Pievērsīsim uzmanību diviem piemēriem no izraēliešu vēstures.

 4 Kad Jehova bija izvedis izraēliešus no Ēģiptes, viņš tiem lika izgatavot pārvietojamu svētnīcu — saiešanas telti. Lai to uzceltu un iekārtotu, bija vajadzīgi ievērojami līdzekļi. Jehova pavēlēja Mozum, lai viņš paziņo tautai par iespēju atbalstīt šo darbu, sacīdams: ”Ikviens, ko sirds skubina, lai atnes upura dāvanu.” (2. Moz. 35:5.) Kā izraēlieši, kas vēl nesen bija vergojuši smagos darbos, atsaucās? (2. Moz. 1:14.) Viņi no visas sirds atbalstīja telts celtniecību, labprāt ziedojot zeltu, sudrabu un citas vērtīgas lietas, kuras lielākoties droši vien bija dabūjuši no saviem agrākajiem kungiem ēģiptiešiem. (2. Moz. 12:35, 36.) Izraēlieši ziedoja pat vairāk, nekā bija vajadzīgs, tā ka ziedošana bija jāaptur. (2. Moz. 36:4—7.)

5. Kā izraēlieši atsaucās, kad Dāvids tos aicināja ziedot tempļa būvniecībai?

5 Kādus 475 gadus vēlāk, kad bija paredzēts būvēt templi, pirmo pastāvīgo patiesās pielūgsmes centru uz zemes, Dāvids šim nolūkam ziedoja savus personiskos līdzekļus. Pēc tam viņš arī pārējos izraēliešus aicināja ziedot, jautādams: ”Kuram nu vēl arī šodien ir labs prāts nest ar pilnu roku tam Kungam brīvprātīgus ziedojumus?” Tad tauta ”deva no visas sirds tam Kungam ar labu prātu”. (1. Laiku 29:3—9.) Atzīdams, kas ir šo ziedojumu patiesais avots, Dāvids lūgšanā sacīja Jehovam: ”No Tevis ir viss, un no Tevis paša rokas mēs dodam Tev!” (1. Laiku 29:14.)

6. Kāpēc valstības darba veikšanai ir vajadzīga nauda, un kādi jautājumi rodas?

6 Ne Mozum, ne Dāvidam nebija jāspiež ļaudis ziedot. Tie nesa ziedojumus, sirds skubināti. Kā ir mūsdienās? Mēs labi saprotam, ka valstības darba veikšanai ir nepieciešama nauda. Ir vajadzīgi ievērojami naudas resursi, lai iespiestu un izplatītu Bībeles un bībelisku literatūru, būvētu un uzturētu sapulču namus un filiāļu ēkas un ārkārtas situācijās palīdzētu nelaimē nonākušiem ticības biedriem. Rodas svarīgs jautājums: kā tiek iegūti nepieciešamie līdzekļi? Vai ķēniņa Kristus sekotāji ir jāskubina ziedot?

”Mēs nekad nelūgsimies atbalstu no cilvēkiem”

7., 8. Kāpēc Jehovas kalpi nelūdz naudu citiem?

7 Brālis Rasels un viņa līdzgaitnieki nevēlējās izmantot naudas iegūšanas paņēmienus, kas bija ierasti kristīgajās baznīcās. Sargtorņa otrajā numurā, rakstā ”Vai jūs vēlaties Ciānas Sargtorni?”, Rasels uzsvēra: ”Mēs esam pārliecināti, ka Ciānas Sargtorni atbalsta JEHOVA, tāpēc mēs nekad nelūgsimies atbalstu no cilvēkiem. Ja Tas, kurš  saka: ”Man pieder viss kalnu zelts un sudrabs,” — nedos nepieciešamos līdzekļus, mēs sapratīsim, ka ir pienācis laiks pārtraukt žurnāla izdošanu.” (Hag. 2:7—9.) Pēc vairāk nekā 130 gadiem Sargtornis joprojām iznāk un organizācija, kas to izdod, sekmīgi darbojas!

8 Jehovas kalpi nelūdz naudu. Viņi nelaiž apkārt ziedojumu traukus un neizsūta vēstules ar lūgumiem ziedot. Viņi nerīko loterijas, tirdziņus un izsoles, lai piesaistītu līdzekļus. Viņiem vēl aizvien ir tāds pats viedoklis, kāds jau sen tika pausts Sargtornī: ”Mēs nekad neesam uzskatījuši par pareizu lūgt naudu Kunga darbam, kā ierasts darīt.. [..] Mēs esam pārliecināti, ka nauda, kas ar dažādiem paņēmieniem tiek izlūgta mūsu Kunga vārdā, viņam ir riebīga un nepieņemama, tā nenes viņa svētību nedz devējiem, nedz paveiktajam darbam.” *

”Lai ikviens dara tā, kā savā sirdī ir apņēmies”

9., 10. Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc mēs dodam labprātīgus ziedojumus?

9 Valstības pavalstnieki mūsdienās nav jāspiež ziedot. Tieši pretēji, mēs ar prieku ziedojam naudu un citus resursus, lai atbalstītu valstības darbu. Kāpēc mēs labprāt ziedojam? Tālāk ir minēti trīs iemesli.

10 Pirmkārt, mēs dodam labprātīgus ziedojumus, jo mīlam Jehovu un vēlamies darīt ”to, kas viņam ir patīkams”. (1. Jāņa 3:22.) Jehovam ir patīkami viņa kalpi, kas ziedo no visas sirds. Apskatīsim, ko apustulis Pāvils rakstīja par kristīgu devīgumu. (Nolasīt 2. Korintiešiem 9:7.) Īsts kristietis ziedo nevis negribīgi vai piespiedu kārtā, bet tāpēc, ka viņš ”savā sirdī ir apņēmies” to darīt. * Tas nozīmē, ka viņš papriekšu ir apdomājis, kādas ir vajadzības un ko viņš var darīt lietas labā. Šāds devējs ir dārgs Dievam Jehovam, jo ”Dievs mīl priecīgu devēju”.

Arī bērniem Mozambikā iespēja ziedot sagādā prieku

11. Kas mūs mudina dot Jehovam pašu labāko?

11 Otrkārt, dodami ziedojumus, mēs pateicamies Jehovam par daudzajām svētībām, ko esam saņēmuši. Aplūkosim kādu principu no Mozus bauslības, kurš mudina uz nopietnu pašpārbaudi. (Nolasīt 5. Mozus 16:16, 17.) Trīs reizes gadā, kad izraēlieši ieradās uz ikgadējiem svētkiem, katram vīrietim bija jāatnes dāvana ”samērā ar tā Kunga.. svētību”, kas viņam bija piešķirta. Tāpēc pirms došanās uz svētkiem katram izraēlietim bija jāpārdomā savas svētības un jāpārbauda sava sirds, lai izlemtu, kāda būtu vislabākā dāvana, ko viņš varētu nest. Tāpat arī mēs, kad pārdomājam, cik bagāti Jehova  mūs ir svētījis, vēlamies dot viņam pašu labāko. Dāvanā, ko dodam no visas sirds, — un tajā ietilpst arī mūsu ziedojumi — atspoguļojas mūsu pateicība par svētībām, kuras Jehova pār mums ir izlējis. (2. Kor. 8:12—15.)

12., 13. Kāpēc var teikt, ka ar saviem labprātīgajiem ziedojumiem mēs apliecinām mīlestību pret ķēniņu Jēzu Kristu, un cik daudz katrs ziedo?

12 Treškārt, ar saviem labprātīgajiem ziedojumiem mēs apliecinām mīlestību pret ķēniņu Jēzu Kristu. Kāpēc tā var apgalvot? Pievērsīsim uzmanību tam, ko Jēzus teica mācekļiem pēdējā naktī pirms savas nāves. (Nolasīt Jāņa 14:23.) ”Kas mani mīl,” sacīja Jēzus, ”tas pildīs manus vārdus.” Pie Jēzus ”vārdiem” pieder pavēle pa visu zemi sludināt labo vēsti par valstību. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Mēs pildām šos ”vārdus”, darot visu iespējamo — ziedojot savu laiku, spēkus un materiālos līdzekļus —, lai atbalstītu valstības sludināšanu. Tā mēs apliecinām mīlestību pret mesiānisko ķēniņu.

 13 Būdami uzticīgi valstības pavalstnieki, mēs vēlamies no visas sirds atbalstīt valstību ar ziedojumiem. Cik daudz katrs no mums ziedo? To mēs izlemjam paši. Ikviens dod tik, cik viņš spēj. Tiesa, daudzi Dieva kalpi nepavisam nav bagāti. (Mat. 19:23, 24; Jēk. 2:5.) Taču ir patīkami apzināties, ka Jehova un viņa Dēls augstu vērtē pat nelielus ziedojumus, kas tiek doti no sirds. (Marka 12:41—44.)

Kā nauda tiek iegūta?

14. Kā Jehovas liecinieki ilgus gadus piedāvāja literatūru?

14 Ilgus gadus Jehovas liecinieki bībelisko literatūru piedāvāja pret ziedojumiem. Ieteicamais ziedojuma apjoms tika norādīts tik minimāls, cik vien iespējams, lai arī tie, kam līdzekļi bija ierobežoti, varētu saņemt literatūru. Protams, ja cilvēks šķita ieinteresēts, bet nevarēja atļauties ziedot, valstības sludinātāji ar lielāko prieku iedeva viņam literatūru. Viņi vēlējās, lai tā nonāk pie godprātīgiem cilvēkiem, kas to lasītu un kam tā dotu labumu.

15., 16. a) Kādas izmaiņas Vadošā padome sāka ieviest 1990. gadā? b) Kā tiek veikti labprātīgi ziedojumi? (Sk. ” Kam ziedojumi tiek izmantoti?”)

15 1990. gadā Vadošā padome sāka mainīt kārtību, kādā tika piedāvāta literatūra. Kopš tā gada ASV par mūsu literatūru vairs netika prasīti ziedojumi. Vēstulē visām draudzēm šajā valstī bija paskaidrots: ”Sludinātājiem un interesentiem žurnāli un cita literatūra tiks dota, neprasot un pat nepieminot, ka būtu jāziedo konkrēta summa, lai saņemtu publikāciju. [..] Ja kāds vēlas ziedot, lai palīdzētu segt mūsu veiktā izglītības darba izmaksas, viņš to var darīt, bet literatūru var saņemt ikviens, vienalga, vai viņš dod ziedojumu vai ne.” Jaunā kārtība ļāva vēl skaidrāk saprast, ka mūsu darbībai ir brīvprātīgs un reliģisks raksturs un ka mēs ”netirgojamies ar Dieva vārdu”. (2. Kor. 2:17.) Ar laiku šādu kārtību ieviesa filiāles visā pasaulē.

16 Kā tiek veikti labprātīgi ziedojumi? Jehovas liecinieku valstības zālēs ir izvietotas ziedojumu kastītes. Ziedojumus var ielikt tajās vai arī tieši nosūtīt kādai no juridiskajām personām, ko izmanto Jehovas liecinieki. Katru gadu Sargtornī tiek publicēts raksts, kurā ir paskaidrots, kā šādus ziedojumus var veikt.

Kā nauda tiek izmantota?

17.—19. Kā ziedotie līdzekļi tiek izmantoti a) pasaules mēroga darbam, b) valstības zāļu celtniecībai un c) draudzes izdevumiem?

17 Pasaules mēroga darbam. Līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu ar pasaules mēroga sludināšanu saistītos izdevumus.  Šajos izdevumos ietilpst summas, kas tiek tērētas, lai iespiestu un visā pasaulē izplatītu literatūru, būvētu un uzturētu filiāļu ēkas un organizētu dažādus teokrātiskos kursus un skolas. Līdzekļi tiek izmantoti arī misionāru, ceļojošo pārraugu un speciālo pionieru vajadzībām, un par mūsu ziedojumiem tiek sniegta palīdzība mūsu ticības biedriem ārkārtas situācijās. *

18 Valstības zāļu celtniecībai. Līdzekļi tiek izmantoti, lai palīdzētu draudzēm būvēt vai rekonstruēt valstības zāles. Saņemot ziedojumus, tiek iegūts aizvien vairāk līdzekļu, lai palīdzētu aizvien jaunām draudzēm. *

19 Draudzes izdevumiem. Līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu valstības zāles ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Draudzes vecākie var ierosināt nosūtīt noteiktu summu vietējai filiālei pasaules mēroga darba atbalstam. Tādos gadījumos draudzes vecākie sagatavo rezolūciju, ko nolasa draudzei. Ja draudze to apstiprina, attiecīgā summa tiek nosūtīta. Katru mēnesi draudzes grāmatvedis sagatavo finanšu pārskatu, kas tiek nolasīts draudzei.

20. Kā mēs varam dot godu Jehovam no savas ”mantas”?

20 Kad domājam par to, cik liels darbs tiek ieguldīts, lai visā pasaulē sludinātu Dieva valstību un gatavotu mācekļus, mēs vēlamies ”dot godu tam Kungam arī no savas mantas”. (Sal. Pam. 3:9, 10.) Pie mūsu ”mantas” pieder mūsu fiziskie spēki, prāts un garīgums. To visu mēs gribam pilnā mērā likt lietā valstības darbā. Taču atcerēsimies, ka mūsu ”manta” ir arī materiālie līdzekļi. Apņemsimies dot no sirds tik, cik vien mēs spējam. Ar saviem labprātīgajiem ziedojumiem mēs sagādājam godu Jehovam un atbalstām mesiānisko valstību.

^ 1. rk. 1915. gada 15. jūlija Sargtornis, 218., 219. lpp.

^ 8. rk. 1899. gada 1. augusta Sargtornis, 201. lpp.

^ 10. rk. Kādā Bībeles komentārā teikts, ka grieķu vārds, kas tulkots ”apņēmies”, norāda uz apdomātu, plānotu rīcību. Tajā ir paskaidrots: ”Lai gan došanā ir spontāns prieks, tai ir jābūt plānotai un sistemātiskai.” (1. Kor. 16:2.)

^ 17. rk. Vairāk par palīdzības sniegšanu sk. 20. nodaļā.

^ 18. rk. Vairāk par valstības zāļu būvniecību sk. 19. nodaļā.