Izraēliešu valsts sašķeļas divās daļās. Pār izraēliešiem valda daudz dažādu ķēniņu, un lielākā daļa no tiem ir neuzticīgi Jehovam. Jeruzalemi izposta babilonieši.

PĒC tam, kad Salamans atkāpās no Jehovas, izraēliešu valsts sašķēlās divās daļās, kā Jehova to jau bija paredzējis. Salamana dēls un troņa mantinieks Rehabeāms bija ļoti skarbs valdnieks, tāpēc desmit izraēliešu ciltis atšķēlās un izveidoja ziemeļu valsti Izraēlu. Atlikušās divas izraēliešu ciltis palika uzticīgas ķēniņam, kas sēdēja Dāvida tronī Jeruzalemē, un tā izveidojās dienvidu valsts Jūdeja.

Ne Jūdeja, ne Izraēla tikpat kā nepieredzēja mieru un stabilitāti, galvenokārt tāpēc, ka abās valstīs pie varas bieži bija Jehovam neuzticīgi un nepaklausīgi valdnieki. Izraēlā situācija bija vēl sliktāka nekā Jūdejā, jo Izraēlas ķēniņi no paša sākuma ieviesa valstī elkdievību. Kaut gan tādi pravieši kā Elija un Elīsa veica iespaidīgus darbus — pat cēla augšā mirušos —, Izraēlas iedzīvotāji neatgriezās no saviem ļaunajiem ceļiem. Visbeidzot Dievs pieļāva, ka ziemeļu valsti Izraēlu iekaro asīrieši.

Pagāja nedaudz vairāk par simts gadiem, un tad arī Jūdejai bija jāpieredz Dieva sods. Tikai daži Jūdejas ķēniņi bija atsaukušies uz Jehovas praviešu brīdinājumiem un centušies pamudināt tautu atgriezties pie Jehovas. Piemēram, ķēniņš Josija sāka attīrīt Jūdeju no viltus dievu pielūgsmes un izremontēja Jehovas templi. Remontējot templi, tika atrasta ar Mozus starpniecību dotās Dieva bauslības grāmata. To izlasījis, Josija turpināja īstenot reliģiskās reformas ar vēl lielāku dedzību.

Diemžēl ķēniņi, kas nāca pie varas pēc Josijas, nesekoja viņa labajam piemēram. Tāpēc Jehova pieļāva, ka babilonieši iekaro Jūdeju un noposta Jeruzalemi un tās templi. Izraēliešus, kas palika dzīvi, aizveda gūstā uz Babilonu. Dievs paredzēja, ka izraēlieši pavadīs Babilonas trimdā 70 gadus un Jūdeja paliks izpostīta līdz pat brīdim, kad tautai tiks dota iespēja atgriezties dzimtajā zemē.

Dievs darīja zināmu, ka neviens no Dāvida dzimtas vairs nekļūs par ķēniņu, kamēr nāks apsolītais glābējs — Mesija. Lielākā daļa ķēniņu, kas sēdēja Dāvida tronī Jeruzalemē, bija spilgts apliecinājums tam, cik nesekmīga ir nepilnīgu cilvēku valdīšana. Vienīgais, kas patiešām varētu būt labs valdnieks, — tas bija apsolītais Mesija. Tāpēc pēdējam ķēniņam, kas nāca no Dāvida dzimtas, Jehova sacīja: ”Nost ķēnišķīgo galvas rotu.. [..] ..kamēr nāks tas, kam uz to ir tiesība, tam Es to nodošu.” (Ecēhiēla 21:31, 32.)

1. Ķēniņu grāmata; 2. Ķēniņu grāmata; 2. Laiku grāmata, 10.—36. nodaļa; Jeremijas grāmata, 25. nodaļa, 8.—11. pants.