Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībeles stāsti. Ko no tiem var mācīties?

 20. STĀSTS

Nākamās sešas mocības

Nākamās sešas mocības

Mozus un Ārons devās nodot faraonam Dieva vēsti: ”Ja tu neatlaidīsi manu tautu, es uzsūtīšu zemei dundurus.” Tad ēģiptiešu namus apsēda dunduru mākoņi. No tiem nepaglābās neviens — ne nabags, ne bagāts. Dunduri bija visā Ēģiptē. Bet Gošenes zemē, kur dzīvoja izraēlieši, dunduru nebija. Sākot ar ceturto mocību, nelaimes skāra tikai ēģiptiešus. Faraons teica Mozum: ”Lūdz, lai Jehova aizvāc šos kukaiņus! Jūs visi varat doties prom.” Tomēr, kad Jehova izbeidza mocību, faraons mainīja savas domas. Vai faraons kādreiz kaut ko mācīsies?

Jehova sacīja: ”Ja faraons neatlaidīs manu tautu, ēģiptiešu lopi saslims un nobeigsies.” Nākamajā dienā lopi sāka mirt. Taču izraēliešu lopiem nekas nekaitēja. Bet faraons stūrgalvīgi turējās pie sava.

Tad Jehova lika Mozum iet atpakaļ pie faraona un mest gaisā pelnus. Pelni kļuva par putekļiem, kas izplatījās gaisā un nosēdās uz visiem ēģiptiešiem. Putekļu dēļ cilvēku un dzīvnieku miesa pārklājās ar sāpīgiem augoņiem. Bet faraons tik un tā neatlaida izraēliešus.

Jehova atkal sūtīja Mozu pie faraona un lika tam pavēstīt: ”Vai tu joprojām atsakies atlaist manu tautu? Rīt es sūtīšu krusu pār visu zemi.”  Nākamajā dienā Jehova sūtīja krusu, pērkonu un uguni. Tik postoša vētra Ēģiptē vēl nebija pieredzēta. Krusa nopostīja visus kokus un labību, vienīgi Gošenes zeme palika neskarta. Faraons sacīja: ”Lūdz, lai Jehova dara tam galu! Un tad jūs varat iet.” Bet, tiklīdz lietus un krusa mitējās, faraons pārdomāja.

Tad Mozus teica: ”Tagad nāks siseņi un noēdīs visu, kas vēl ir palicis pāri pēc vētras.” Miljoniem siseņu apēda visu, kas vēl bija atlicis kokos un tīrumos. Faraons lūdzās: ”Lai Jehova sūta prom šos siseņus!” Tomēr pat pēc tam, kad Jehova apturēja siseņu uzbrukumu, faraons palika nepiekāpīgs.

Jehova sacīja Mozum: ”Izstiep savu roku pret debesīm!” Tajā pašā brīdī debesis satumsa. Nākamās trīs dienas valdīja tik dziļa tumsa, ka ēģiptieši neko nevarēja redzēt. Tikai izraēliešu mājokļos bija gaisma.

Faraons teica Mozum: ”Varat iet prom — tu un tava tauta. Tikai atstājiet savus lopus šeit.” Mozus atteica: ”Lopi mums jāņem līdzi, lai tos upurētu mūsu Dievam.” Tad faraons ļoti sadusmojās un kliedza: ”Ej prom no manām acīm! Ja vēlreiz tevi redzēšu, es tevi nogalināšu!”

”Jums savukārt būs jāredz, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.” (Maleahija 3:18)