Bija pagājuši aptuveni 70 gadi kopš izraēliešu atgriešanās Jeruzālemē, tomēr daudzi izraēlieši joprojām dzīvoja dažādās Persijas impērijas vietās. Viens no tiem bija priesteris Ezra, kas bija Jehovas bauslības skolotājs. Ezra uzzināja, ka tautieši Jeruzālemē neievēro bauslību, un viņš gribēja labot situāciju. Persiešu ķēniņš Artakserkss viņam sacīja: ”Dievs tev ir devis gudrību, ka vari mācīt viņa likumus. Dodies uz Jeruzālemi un ņem līdzi visus, kas grib iet kopā ar tevi!” Ezra sapulcināja visus, kas vēlējās atgriezties Jeruzālemē. Viņi teica lūgšanu, lai Jehova viņus sargātu garajā ceļojumā, un tad devās ceļā.

Pēc četriem mēnešiem viņi sasniedza Jeruzālemi. Tur tautas vadītāji Ezram sacīja: ”Izraēlieši nav paklausījuši Jehovam un ir apprecējuši sievietes, kas pielūdz viltus dievus.” Ko Ezra darīja? Visas tautas priekšā viņš nometās ceļos un lūdza: ”Jehova, tu esi tik daudz darījis mūsu labā, bet mēs esam grēkojuši pret tevi!” Tauta nožēloja grēkus, tomēr joprojām rīkojās nepareizi. Ezra izraudzījās vecākos un tiesnešus, kas iedziļinātos šajā situācijā. Nākamo trīs mēnešu laikā visi, kas nepielūdza Jehovu, tika aizsūtīti projām.

Pagāja 12 gadi, un Jeruzālemes mūri bija atjaunoti. Ezra sapulcēja tautu, lai lasītu tai priekšā Dieva bauslību. Kad Ezra atritināja rakstu rulli, ļaudis piecēlās kājās. Viņš slavēja Jehovu, un visi pacēla savas rokas, paužot piekrišanu. Tad Ezra lasīja un paskaidroja bauslību, un tauta uzmanīgi klausījās. Izraēlieši atzina, ka atkal bija novērsušies no Jehovas, un gauži raudāja. Nākamajā dienā Ezra turpināja lasīt viņiem priekšā bauslību. Viņi saprata, ka drīzumā ir jāsvin Būdiņu svētki. Tūlīt pat viņi sāka tiem gatavoties.

 Svētki ilga septiņas dienas, un tauta priecājās un pateicās Jehovam par labo ražu. Tādi Būdiņu svētki nebija svinēti kopš Jozuas laikiem! Pēc svētkiem tauta sapulcējās un vērsās lūgšanā pie Jehovas: ”Jehova, tu izglābi mūs no verdzības, paēdināji tuksnesī un devi mums šo brīnišķīgo zemi! Bet mēs atkal un atkal tevi neklausījām. Tu sūtīji praviešus mūs brīdināt, bet mēs neklausījāmies. Tomēr tu biji pacietīgs. Tu turēji Ābrahāmam doto solījumu. Tagad mēs apsolām tevi klausīt!” Viņi pierakstīja savu solījumu, un tautas vadītāji, levīti un priesteri to apzīmogoja.

”Laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pilda.” (Lūkas 11:28)