Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Mateja 8:1—34

8  Kad viņš bija nokāpis no kalna, viņam sekoja lieli ļaužu pulki.  Tad kāds spitālīgs cilvēks pienāca, metās zemē viņa priekšā un sacīja: ”Kungs, ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”  Izstiepis roku, Jēzus tam pieskārās un teica: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.” Un tūlīt pat tas tika izdziedināts no spitālības.  Jēzus tam teica: ”Pielūko, ka tu nevienam to nestāsti, bet ej un parādies priesterim un ziedo dāvanu, ko Mozus noteicis, viņiem par liecību.”  Kad viņš ieradās Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds virsnieks*, lūgdams viņu  un teikdams: ”Kungs, mans kalps guļ mājās paralizēts un cieš lielas mokas.”  Viņš tam sacīja: ”Es aiziešu un viņu izdziedināšu.”  Virsnieks atbildēja: ”Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāc zem mana jumta. Saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.  Jo arī es esmu padots citiem, un man pašam ir pakļauti kareivji, un, kad es vienam saku: ”Ej!”, viņš iet, un citam: ”Nāc!”, viņš nāk, un savam kalpam: ”Dari to!”, viņš dara.” 10  To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un teica tiem, kas viņam sekoja: ”Tiešām es jums saku: Izraēlā es neesmu atradis nevienu, kam būtu tik liela ticība. 11  Bet es jums saku, ka daudzi no austrumiem un rietumiem nāks un sēdēs pie galda kopā ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu debesu valstībā, 12  turpretī valstības dēli tiks izmesti ārā tumsā. Tur tie raudās un griezīs zobus.” 13  Tad Jēzus virsniekam teica: ”Ej, un lai tev notiek pēc tavas ticības.” Un kalps kļuva vesels tajā pašā stundā. 14  Kad Jēzus iegāja Pētera mājā, viņš ieraudzīja, ka Pētera sievasmāte guļ slima un tai ir drudzis. 15  Viņš pieskārās tās rokai, un drudzis pārgāja; tad tā piecēlās un sāka viņu apkalpot. 16  Bet, kad iestājās vakars, ļaudis pie viņa atveda daudzus dēmonu apsēstos, un viņš pavēlēja gariem iziet un izdziedināja visus slimos, 17  lai piepildītos pravieša Jesajas vārdi: ”Viņš paņēma mūsu vainas un aiznesa mūsu slimības.” 18  Kad Jēzus redzēja ap sevi daudz ļaužu, viņš lika pārcelties uz otru krastu. 19  Pie viņa pienāca kāds rakstu mācītājs un teica: ”Skolotāj, es tev sekošu, lai kurp tu ietu.” 20  Bet Jēzus tam sacīja: ”Lapsām ir alas, un debesu putniem ir ligzdas, bet Cilvēka dēlam nav, kur galvu nolikt.” 21  Tad vēl kāds no mācekļiem viņam lūdza: ”Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt tēvu!” 22  Bet Jēzus tam atbildēja: ”Seko man! Lai mirušie apglabā savus mirušos.” 23  Tad viņš iekāpa laivā, un mācekļi viņam sekoja. 24  Un, lūk, jūrā sacēlās liela vētra, tā ka viļņi šļācās pāri laivas malām, bet viņš gulēja. 25  Tie pienāca un viņu uzmodināja, saukdami: ”Kungs, glāb mūs, jo mēs tūlīt iesim bojā!” 26  Bet viņš atteica: ”Kāpēc jūs esat izbijušies, mazticīgie?” Un viņš piecēlās, apsauca vējus un jūru, un viss kļuva pilnīgi rāms. 27  Izbrīnījušies tie vaicāja: ”Kas viņš ir par cilvēku, ja pat vēji un jūra viņam paklausa?” 28  Kad viņš bija nonācis otrā pusē, gadariešu zemē*, no kapiem viņam pretī iznāca divi dēmonu apsēsti cilvēki, kas bija tik neganti, ka neviens neuzdrošinājās pa to ceļu staigāt. 29  Tie sāka kliegt: ”Ko tu no mums gribi*, Dieva Dēls? Vai tu esi atnācis mūs mocīt pirms noteiktā laika?” 30  Bet tālumā ganījās liels cūku pulks. 31  Dēmoni sāka lūgties: ”Ja tu mūs izdzen, liec mums ieiet cūku pulkā!” 32  Viņš tiem teica: ”Ejiet!” Izgājuši no cilvēkiem, tie iegāja cūkās, un, lūk, viss ganāmpulks metās pāri kraujai jūrā un noslīka. 33  Bet gani aizbēga un, nonākuši pilsētā, izstāstīja visu, arī notikumu ar dēmonu apsēstajiem cilvēkiem. 34  Tad visa pilsēta iznāca pretī Jēzum, un, to ieraudzījuši, viņi ļoti lūdza, lai Jēzus aizietu no viņu apkārtnes.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”centurions”, t.i., simt kareivju komandieris romiešu karaspēkā.
”Gerasiešu zeme” Mk 5:1; Lk 8:26.
Burt. ”Kas mums un tev?”. Idioma; sk. 15. pielikumu.