Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Mateja 27:1—66

27  Kad bija uzausis rīts, visi virspriesteri un tautas vecākie apspriedās, kā nonāvēt Jēzu.  Tie lika viņu sasiet, aizvest un nodot vietvaldim Pilātam.  Kad Jūda, kas Jēzu bija nodevis, redzēja, ka Jēzus ir notiesāts, viņš sajuta sirdsapziņas pārmetumus un atnesa trīsdesmit sudraba monētas atpakaļ virspriesteriem un vecākajiem,  sacīdams: ”Es esmu sagrēkojis, nododams taisnu cilvēku*.” Viņi atteica: ”Kas mums par daļu? Tā ir tava darīšana.”  Tad viņš nometa sudraba monētas templī, aizgāja prom un pakārās.  Bet virspriesteri paņēma sudraba monētas un teica: ”Tās nedrīkst likt svētajā mantnīcā, jo tā ir asins nauda.”  Apspriedušies tie par šo naudu nopirka podnieka lauku, kur apglabāt svešiniekus,  tāpēc līdz pat šai dienai to sauc par Asins lauku.  Tā piepildījās pravieša Jeremijas* vārdi: ”Un viņi paņēma trīsdesmit sudraba monētas — tā vērtību, kurš bija novērtēts, kuram ļaudis no Izraēla dēliem bija noteikuši cenu, — 10  un deva tās par podnieka lauku, kā Jehova man bija norādījis.” 11  Kad Jēzus stāvēja vietvalža priekšā, tas viņam jautāja: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Jēzus atbildēja: ”Tu pats to saki.” 12  Bet, kad viņu apsūdzēja virspriesteri un vecākie, viņš neko neatbildēja. 13  Pilāts viņam sacīja: ”Vai tu nedzirdi, cik daudz liecību ir pret tevi?” 14  Taču viņš neatbildēja neviena vārda, vietvaldim par lielu izbrīnu. 15  Vietvaldim bija paradums svētkos atbrīvot vienu ieslodzīto — to, kuru ļaudis gribēja. 16  Tieši tajā laikā ieslodzījumā atradās plaši pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. 17  Kad ļaudis bija sapulcējušies, Pilāts tiem jautāja: ”Kuru jūs gribat, lai es jums atbrīvoju: Barabu vai Jēzu, tā saukto Kristu?” 18  Jo Pilāts zināja, ka tie Jēzu bija nodevuši skaudības dēļ. 19  Turklāt, kamēr viņš sēdēja tiesneša vietā, sieva viņam sūtīja ziņu: ”Nenodari neko šim taisnajam, jo es šodien sapnī daudz cietu viņa dēļ!” 20  Taču virspriesteri un vecākie pierunāja ļaudis, lai tie prasītu atbrīvot Barabu, bet Jēzu nonāvēt. 21  Vērsdamies pie tiem, vietvaldis jautāja: ”Kuru no abiem jūs vēlaties, lai es atbrīvoju?” Tie atbildēja: ”Barabu.” 22  ”Bet ko lai es daru ar Jēzu, tā saukto Kristu?” Pilāts vaicāja. Tie vienā balsī sauca: ”Pie staba viņu!” 23  Viņš teica: ”Ko gan sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl skaļāk: ”Pie staba viņu!” 24  Redzēdams, ka viņš neko nevar padarīt, bet pūļa nemiers tikai pieaug, Pilāts ņēma ūdeni, mazgāja rokas ļaužu priekšā un paziņoja: ”Es neesmu vainīgs šī cilvēka asiņu izliešanā. Tā ir jūsu pašu darīšana.” 25  Visi ļaudis atbildēja: ”Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem!” 26  Tad Pilāts atbrīvoja Barabu, bet Jēzu viņš lika šaustīt ar pletnēm un pēc tam piesist pie staba. 27  Vietvalža kareivji aizveda Jēzu uz vietvalža pili un sapulcēja pie Jēzus visu karaspēka vienību. 28  Novilkuši viņam drēbes, tie viņam aplika koši sarkanu apmetni, 29  tad nopina ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un iedeva viņam labajā rokā niedri. Mezdamies viņa priekšā ceļos, tie viņu izsmēja: ”Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!” 30  Tie spļāva uz viņu un, paņēmuši to pašu niedri, sita viņam pa galvu. 31  Kad tie bija beiguši par viņu ņirgāties, tie viņam novilka apmetni, uzvilka atpakaļ viņa drēbes un aizveda viņu, lai piesistu pie staba. 32  Iziedami viņi sastapa kādu cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmanis, un lika tam nest* Jēzus moku stabu. 33  Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Golgātu, kas nozīmē ”galvaskauss”, 34  tie deva Jēzum dzert vīnu, kas sajaukts ar žulti, bet, to pagaršojis, viņš negribēja to dzert. 35  Kad tie viņu bija piesituši pie staba, tie, metot lozes, sadalīja viņa drēbes 36  un apsēdušies viņu sargāja. 37  Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu ar viņam izvirzīto apsūdzību: ”Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš.” 38  Kopā ar viņu pie stabiem tika piekārti divi laupītāji, viens pa labi, bet otrs pa kreisi no viņa. 39  Tie, kas gāja garām, viņu nievāja, šūpodami galvu 40  un sacīdami: ”Ei, tu, kas taisījies nojaukt templi un trijās dienās to uzcelt, glāb nu sevi! Ja tu esi Dieva dēls, kāp lejā no moku staba!” 41  Tāpat arī virspriesteri ar rakstu mācītājiem un vecākajiem viņu izsmēja un teica: 42  ”Citus viņš ir glābis, bet pats sevi nevar izglābt! Viņš esot Izraēla ķēniņš! Lai nokāpj lejā no moku staba, tad mēs viņam ticēsim. 43  Viņš paļāvās uz Dievu — lai tagad Dievs viņu izglābj, ja viņš Dievam ir dārgs, jo viņš ir teicis: ”Es esmu Dieva Dēls.”” 44  Tāpat viņu zākāja arī laupītāji, kas bija pie stabiem viņam blakus. 45  Sestajā stundā* visa zeme ietinās tumsā, un tumšs bija līdz pat devītajai stundai*. 46  Ap devīto stundu Jēzus skaļā balsī iesaucās: ”Eli, Eli, lamā sabahtani?” Tas nozīmē: ”Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?” 47  To dzirdēdami, daži tur stāvošie runāja: ”Viņš sauc Eliju.” 48  Tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to ar skābu vīnu, uzsprauda uz niedres un deva viņam dzert. 49  Bet pārējie teica: ”Lai nu paliek! Paskatīsimies, vai Elija nāks viņu glābt.” [Kāds cits paņēma šķēpu un iedūra viņam sānos, un iztecēja asinis un ūdens.]* 50  Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira*. 51  Un, lūk, svētnīcas priekškars pārplīsa uz pusēm, no augšas līdz apakšai, zeme nodrebēja, un klintis sašķēlās. 52  Atvērās kapi, un daudzu nāves miegā aizmigušo svēto miesas tika izmestas virspusē 53  un kļuva redzamas daudziem (un pēc viņa augšāmcelšanas cilvēki, iznākuši no kapiem, iegāja svētajā pilsētā). 54  Bet, kad virsnieks un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēja zemestrīci un visu, kas bija noticis, tie pārbijās un teica: ”Tas patiešām bija Dieva Dēls.” 55  Daudzas sievietes, kas bija sekojušas Jēzum no Galilejas, lai viņu apkalpotu, pa gabalu visu vēroja. 56  Starp viņām bija Marija Magdalēna*, kā arī Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte. 57  Pievakarē atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli. 58  Viņš aizgāja pie Pilāta un lūdza atļauju apglabāt Jēzu. Tad Pilāts pavēlēja atdot mirušo. 59  Jāzeps to paņēma, ietina tīrā, smalkā linu audeklā 60  un guldīja savā jaunajā kapavietā, ko viņš bija izcirtis klintī. Pēc tam viņš aizvēla kapa ieejai priekšā lielu akmeni un aizgāja. 61  Bet Marija Magdalēna un otra Marija palika turpat sēžam pie kapa. 62  Nākamajā dienā — tas bija pēc sagatavošanās dienas — virspriesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta 63  un teica: ”Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis viltvārdis, vēl dzīvs būdams, ir sacījis: ”Pēc trijām dienām es celšos augšā.” 64  Tāpēc pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai, lai viņa mācekļi neatnāktu, viņu neizzagtu un neteiktu ļaudīm: ”Viņš ir piecēlies no mirušajiem!” Pēdējā krāpšana tad būtu vēl lielāka nekā pirmā.” 65  Pilāts atbildēja: ”Te jums būs sargi. Ejiet un sargājiet, kā mākat.” 66  Tad viņi aizgāja un, lai nekas nenotiktu, apzīmogoja akmeni un nolika pie kapa sardzi.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”taisnas asinis”.
Citāts no Cak 11:12, 13. Mateja laikā Jeremijas grāmata bija pirmā no praviešu grāmatām un ar vārdu ”Jeremija” reizēm apzīmēja visas praviešu grāmatas, arī Cakarijas grāmatu. Sal. Lk 24:44.
T.i., lika veikt piespiedu darbu.
Ap divpadsmitiem dienā.
Ap trijiem pēcpusdienā.
Kvadrātiekavās iekļautais teksts vairākos autoritatīvos manuskriptos nav atrodams.
Burt. ”atdeva garu”.
Vai ”Marija no Magdalas”.