Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mateja 14:1—36

14  Tajā laikā zemes valdnieks* Hērods* izdzirdēja runas par Jēzu  un teica saviem kalpiem: ”Tas ir Jānis Kristītājs, kas piecēlies no mirušajiem, tāpēc viņš spēj darīt varenus darbus*.”  Iepriekš Hērods bija apcietinājis Jāni, to sasējis un ieslodzījis cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ,  jo Jānis viņam bija sacījis: ”Nav pareizi, ka tu dzīvo ar viņu.”  Viņš gribēja Jāni nogalināt, tomēr baidījās no ļaudīm, jo tie uzskatīja Jāni par pravieti.  Reiz Hēroda dzimšanas dienas svinībās dejoja Hērodijas meita, un tas Hērodam tik ļoti patika,  ka viņš zvērēdams apsolīja dot viņai jebko, ko vien viņa prasīs.  Tad viņa, mātes mudināta, teica: ”Dod man uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.”  Ķēniņu tas apbēdināja, tomēr savu zvērestu, kā arī viesu dēļ viņš pavēlēja tā darīt, 10  un viņš sūtīja un lika Jānim cietumā nocirst galvu. 11  Jāņa galvu atnesa uz paplātes un iedeva meitenei, un viņa to aiznesa savai mātei. 12  Vēlāk atnāca viņa mācekļi, paņēma līķi, to apglabāja un tad aizgāja un pastāstīja visu Jēzum. 13  Kad Jēzus to bija dzirdējis, viņš laivā aizbrauca no turienes uz kādu nomaļu vietu, lai būtu viens, bet ļaudis, to izdzirdējuši, kājām gāja no pilsētām viņam pakaļ. 14  Izkāpis krastā, viņš ieraudzīja daudz ļaužu, un viņam kļuva to žēl, un viņš izdziedināja slimos. 15  Bet, kad iestājās vakars, pie viņa pienāca mācekļi un teica: ”Šī vieta ir nomaļa, un ir jau visai vēls; sūti ļaudis, lai viņi aiziet uz ciemiem un nopērk sev kaut ko ēdamu.” 16  Taču Jēzus tiem sacīja: ”Viņiem nevajag nekur iet — dodiet jūs viņiem ēst.” 17  Tie viņam atbildēja: ”Mums te nav nekā cita kā vien piecas maizes un divas zivis.” 18  Viņš teica: ”Atnesiet tās man!” 19  Tad viņš lika ļaudīm atlaisties zālē, paņēma piecas maizes un abas zivis un, paskatījies uz debesīm, teica lūgšanu. Pēc tam viņš pārlauza maizes un izdalīja tās mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm. 20  Visi ēda, līdz bija paēduši, un tika savākti vēl divpadsmit pilni grozi ar atlikušajiem maizes gabaliem, 21  lai gan to, kas bija ēduši, bija kādi pieci tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni. 22  Uzreiz pēc tam viņš lika mācekļiem kāpt laivā un doties viņam pa priekšu uz otru krastu, bet pats viņš aizvadīja ļaudis. 23  Vēlāk, kad ļaudis bija prom, viņš vienatnē uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu. Bija jau ļoti vēls, un viņš tur bija viens pats. 24  Laiva tobrīd atradās jau lielu gabalu* no krasta, un to mētāja viļņi, jo pūta pretvējš. 25  Ceturtās nakts sardzes laikā* viņš nāca pie tiem pa jūras virsu. 26  Kad mācekļi ieraudzīja viņu ejam pa jūru, tie satrūkušies iesaucās: ”Tas ir rēgs!” un sāka bailēs kliegt. 27  Bet Jēzus tūlīt pat tos uzrunāja: ”Esiet droši! Tas esmu es, nebaidieties!” 28  Pēteris atsaucās: ”Kungs, ja tas esi tu, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu!” 29  Viņš teica: ”Nāc!”, un Pēteris izkāpa no laivas un pa ūdens virsu gāja pie Jēzus. 30  Bet, kad viņš redzēja vētru, viņš nobijās un, sācis grimt, kliedza: ”Kungs, glāb mani!” 31  Jēzus tūliņ izstiepa roku, satvēra viņu un teica: ”Mazticīgais, kāpēc tu sāki šaubīties?” 32  Kad viņi bija iekāpuši laivā, vētra norima. 33  Tad tie, kas bija laivā, metās zemē viņa priekšā un teica: ”Tu patiešām esi Dieva Dēls.” 34  Pārcēlušies pāri, viņi piestāja pie krasta Ģenecaretē. 35  Kad turienes iedzīvotāji viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apkārtni, un ļaudis pie viņa atveda visus, kas bija slimi. 36  Un tie lūdzās, kaut varētu aizskart vismaz viņa drēbju apakšmalu, un visi, kas tai pieskārās, kļuva pilnīgi veseli.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”tetrarhs”, t.i., Romas imperatora iecelts kādas teritorijas valdnieks.
T.i., Hērods Antipa, Hēroda Lielā dēls.
Vai ”brīnumus”.
Burt. ”daudzus stadijus”. Viens stadijs bija aptuveni 185 m. Sk. 16. pielikumu.
Šī sardze ilga aptuveni no trijiem rītā līdz saullēktam.