Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Marka 4:1—41

4  Viņš atkal mācīja pie jūras, un pie viņa sapulcējās ļoti daudz ļaužu, tāpēc viņš iekāpa laivā un apsēdās tajā. Laiva bija kādu gabalu no krasta, bet visi ļaudis atradās krastā pie jūras.  Viņš tiem sāka daudz ko mācīt līdzībās un mācīdams teica:  ”Klausieties! Sējējs izgāja sēt.  Viņam sējot, dažas sēklas nokrita ceļmalā, tad atlaidās putni un tās apēda.  Citas sēklas nokrita klinšainā vietā, kur nebija daudz zemes, un tās tūlīt uzdīga, jo zemes kārta nebija dziļa.  Bet, kad uzlēca saule, asni apsvila un novīta, jo tiem nebija sakņu.  Citas sēklas nokrita starp ērkšķiem, ērkšķi izauga un nomāca to, kas bija uzdīdzis, un tās nenesa ražu.  Bet citas iekrita labā zemē, kur tās uzdīga, izauga un sāka nest ražu — trīsdesmitkārtīgu, sešdesmitkārtīgu un simtkārtīgu.”  Pēc tam viņš piebilda: ”Kam ir ausis, lai klausītos, tas lai klausās!” 10  Kad viņš bija palicis viens, tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, sāka viņu iztaujāt par līdzībām. 11  Viņš tiem paskaidroja: ”Jums ir uzticēts Dieva valstības dievišķais noslēpums, bet to dēļ, kas ir ārpusē, viss tiek stāstīts līdzībās, 12  lai viņi skatīdamies skatītos, bet nesaredzētu, dzirdēdami dzirdētu, bet neuztvertu teiktā jēgu, nedz arī reiz atgrieztos un saņemtu piedošanu.” 13  Pēc tam viņš tiem teica: ”Ja jūs nesaprotat šo līdzību, kā jūs sapratīsiet visas pārējās līdzības? 14  Sējējs sēj vārdu. 15  Tātad vieni ir kā sēklas ceļmalā, kur vārds tiek sēts. Tiklīdz viņi to ir dzirdējuši, atnāk Sātans un paņem vārdu, kas viņos iesēts. 16  Tāpat ir tādi, kas ir kā klinšainās vietās iesētās sēklas, — tiklīdz viņi ir dzirdējuši vārdu, viņi ar prieku to uzņem, 17  taču vārds viņos neiesakņojas; kādu laiku viņi pastāv, bet, tikko vārda dēļ sākas bēdas vai vajāšanas, viņi atkrīt. 18  Vēl citas ir sētas starp ērkšķiem. Tām līdzinās tie, kas ir dzirdējuši vārdu, 19  bet viņu sirdī iezogas šī laikmeta* raizes, bagātības maldinošais spēks un visādas citas vēlmes un nomāc vārdu, un tas nenes ražu. 20  Visbeidzot, labā zemē sētās ir kā tie, kas vārdu dzird, labprāt to pieņem un nes trīsdesmitkārtīgu, sešdesmitkārtīgu un simtkārtīgu ražu.” 21  Pēc tam viņš teica: ”Vai tad gaismekli atnes, lai liktu zem mērāmā trauka vai zem gultas? Vai to neatnes, lai noliktu redzamā vietā? 22  Jo nav nekā slepena, kas netaps atklāts, un nav nekā apslēpta, kas nenāks gaismā. 23  Kam ir ausis, lai klausītos, tas lai klausās!” 24  Vēl viņš sacīja: ”Ņemiet vērā, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu mērīs jums un pieliks vēl klāt. 25  Jo tam, kam ir, dos vēl, bet, kam nav, tam atņems pat to, kas tam ir.” 26  Viņš turpināja: ”Dieva valstību var salīdzināt ar to, ka cilvēks iesēj zemē sēklas. 27  Pa nakti viņš guļ un dienā ceļas augšā, tikmēr sēklas uzdīgst un izaug, bet viņš nezina, kā. 28  Zeme pati no sevis nes ražu: vispirms stiebru, tad vārpu un beigās nobriedušus graudus vārpā. 29  Tikko labība ir ienākusies, viņš laiž darbā sirpi, jo ir pienācis pļaujas laiks.” 30  Un viņš teica: ”Ar ko mēs salīdzināsim Dieva valstību un ar kādu līdzību to paskaidrosim? 31  Tā ir līdzīga sinepju sēkliņai. Kad tā tiek iesēta zemē, tā ir vissīkākā no visām sēklām uz zemes, 32  bet iesēta tā izaug un kļūst lielāka par visiem citiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, tā ka debesu putni var apmesties tās ēnā.” 33  Viņš tiem stāstīja vārdu daudzās tādās līdzībās, tik lielā mērā, cik tie spēja saprast. 34  Bez līdzībām viņš ar tiem nerunāja, bet saviem mācekļiem viņš atsevišķi visu izskaidroja. 35  Tajā pašā dienā, kad bija iestājies vakars, viņš tiem teica: ”Pārcelsimies uz otru krastu!” 36  Atlaiduši ļaudis, tie tūlīt viņu paņēma laivā; tur bija arī citas laivas. 37  Tad izcēlās ļoti spēcīga vētra, un viļņi gāzās laivā, to gandrīz jau piepildot ar ūdeni. 38  Bet viņš bija laivas pakaļgalā un gulēja uz spilvena. Tie viņu modināja, sacīdami: ”Skolotāj, vai tev ir vienalga, ka mēs tūlīt iesim bojā?” 39  Viņš piecēlās, apsauca vēju un teica jūrai: ”Klusu! Rimsties!” Tad vējš norima, un viss kļuva pilnīgi rāms. 40  Viņš tiem teica: ”Kāpēc jūs esat izbijušies? Vai jums vēl aizvien nav ticības?” 41  Bet tos pārņēma lielas bailes, un tie cits ar citu runāja: ”Kas viņš īsti ir, ja pat vējš un jūra viņam paklausa?”

Zemsvītras piezīmes

Vai ”pasaules kārtības”. Gr. aiṓn. Sk. ”Laikmets” 21. pielikumā.